Eiropas Komisija:
Par progresu pamattiesību īstenošanā ES

ES Pamattiesību harta ir bijusi juridiski saistoša nu jau vairāk nekā gadu – galvenokārt ES iestādēm (Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Komisijai), sagatavojot jaunus Eiropas tiesību aktus, kā arī valsts iestādēm, ja tās īsteno ES tiesību aktus. Eiropas Komisija, cenšoties padarīt pamattiesības par ES pilsoņu realitāti, pirmo reizi ziņo par to, kā harta tiek piemērota. Gada ziņojums par hartas piemērošanu parāda, ka pamattiesības ir svarīgas daudzās un dažādās politikas jomās – no datu aizsardzības līdz imigrācijai un patvēruma jautājumiem – un ka sabiedrības interese par hartu ir liela. Tomēr ziņojumā arī uzsvērts, ka harta bieži vien tiek pārprasta. Komisija 2010.gadā saņēma vairāk nekā 4000 iedzīvotāju vēstuļu par pamattiesībām. Aptuveni trīs ceturtdaļas šo gadījumu bija ārpus ES tiesību mandāta. Turklāt Eiropas ombuda nesenā aptaujā tika konstatēts, ka 72% eiropiešu nejūtas labi informēti par hartu. 31.marta ziņojums ir pirmais solis, lai risinātu šīs problēmas, precizējot jautājumus, uz kuriem harta attiecas un uz kuriem tā neattiecas. Tas atvieglos pilsoņu piekļuvi tiesiskumam. Ziņojumam būtu jāpalīdz pilsoņiem noteikt to, kur viņiem jāvēršas, ja viņi uzskata, ka ES iestāde vai valsts iestāde ir pārkāpusi viņu pamattiesības. Tādējādi gada ziņojums ir daļa no Komisijas stratēģijas, lai nodrošinātu pamattiesību efektīvu īstenošanu tā, lai iedzīvotāji varētu uz tām paļauties praksē.

“Lai harta darbotos praksē, iedzīvotājiem jāzina savas tiesības un kā tās piemērot, lai panāktu taisnību,” sacīja Komisijas priekšsēdētāja vietniece un ES tieslietu komisāre Viviena Redinga. “ES nav pamattiesību superpoliciste. Harta galvenokārt ir piemērojama ES iestādēm. Tiesību ievērošana vispirms ir jānodrošina valstu tiesnešiem saskaņā ar valsts konstitūciju.” Viņa piebilda: “Tomēr, ja ir piemērojamas ES tiesības, es necietīšu nekādus pamattiesību pārkāpumus. Šis ziņojums palīdz mums uzraudzīt progresu, lai mēs vajadzības gadījumā varam rīkoties un gūt pieredzi nākotnei.”

“Šis ziņojums ir svarīgs pagrieziena punkts ceļā uz ES apņemšanās īstenošanu pamattiesību jomā. Tas virzīs ES politiku un tiesību aktu izstrādi un nepārprotami norāda, kurās jomās ES iestādēm vai dalībvalstīm ir jārīkojas vairāk, lai nodrošinātu pamattiesību ievērošanu attiecībā uz visām personām ES,” sacīja ES Pamattiesību aģentūras direktors Mortens Kjērums.

Iedzīvotāju interese un gaidas attiecībā uz ES Pamattiesību hartas ievērošanu ir lielas. Tajā pašā laikā liels skaits saņemto sūdzību ir par situācijām, kurās hartu nevar piemērot. Tas atspoguļo biežo neizpratni par hartas mērķi un situācijām, kurās harta ir vai nav piemērojama, kā arī par ES lomu.

Tādējādi šodienas ziņojuma mērķis ir palīdzēt labāk informēt sabiedrību par to, kuros gadījumos iedzīvotāji var paļauties uz hartu. Konkrēti, ziņojuma mērķis ir, no vienas puses, precizēt dalībvalstu un to tiesību aizsardzības valsts sistēmu attiecīgās lomas un, no otras puses, Eiropas Komisijas lomu. Personām, kuras uzskata, ka ir pārkāptas viņu pamattiesības, ir jāzina, kur vērsties, lai panāktu taisnību.

31.marta ziņojumā ir sniegts pirmais visaptverošais pārskats par to, kā ES tiek īstenotas pamattiesības pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā, kas padarīja hartu juridiski saistošu. Ziņojumā ir uzsvērts, ka ES iestādēm vienmēr ir rūpīgi jāņem vērā hartā nodrošinātās tiesības, kamēr dalībvalstīm harta ir saistoša tikai tajos gadījumos, kad tās īsteno ES politiku un tiesību aktus. Ziņojums ir sadalīts sešās nodaļās, kuras atspoguļo ES Pamattiesību hartas sešas sadaļas: Cieņa, Brīvības, Vienlīdzība, Solidaritāte, Pilsoņu tiesības un Tiesiskums. Tas parāda, ka harta ir būtiska vairākās politikas jomās, par kurām ir atbildīga ES.

Piemēram, attiecībā uz ķermeņa skeneriem lidostās Komisija uzsvēra vajadzību ievērot tādas pamattiesības kā cilvēka cieņa, privātā un ģimenes dzīve un datu privātums. Robežu pārvaldības jomā Komisija ierosināja jaunus noteikumus, lai robežu novērošanu uz jūras padarītu efektīvāku, vienlaikus nodrošinot to migrantu pamattiesību ievērošanu, kuri pārtverti uz jūras. Komisija ierosināja arī grozījumus noteikumos, kas reglamentē Frontex – ES ārējo robežu aģentūru. Priekšlikumos paredzēts, ka robežkontroles amatpersonai jāiziet apmācība pamattiesībās un ka par jebkādiem incidentiem operāciju laikā, tostarp saistībā ar pamattiesībām, ir jāziņo valsts iestādēm un jāveic pēckontrole.

Eiropas Savienības Tiesai arī ir bijusi nozīmīga loma hartas ievērošanas nodrošināšanā. Konkrēti, saistībā ar tiesībām uz personas datu aizsardzību Tiesa 2010.gada 9.novembrī atzina par spēkā neesošu daļu no ES tiesību aktiem, saskaņā ar kuriem bija jāpublicē to fizisko personu vārdi un uzvārdi, kuras saņēma līdzekļus no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai. Vēsturiskā vienlīdzības lietā Tiesa 1.martā pieņēma spriedumu, ka atšķirīgas apdrošināšanas maksas sievietēm un vīriešiem ir dzimumu diskriminācija un nav saderīgas ar hartu. Dalībvalstīm savos tiesību aktos ir liegts atkāpties no šā būtiskā principa.

Komisija 2010.gadā rīkojās, lai nodrošinātu tiesības visiem ES pilsoņiem pārvietoties un apmesties uz dzīvi citā ES valstī un tiesības netikt diskriminētiem. Lai nodrošinātu šīs tiesības, Komisija nekavējoties rīkojās pēc 2010.gada vasaras notikumiem saistībā ar romu izcelsmes ES pilsoņu izraidīšanu no Francijas. Komisija rūpīgi pārbaudīja, vai attiecīgās darbības ir veiktas, pilnībā ievērojot ES prasības. Ņemot vērā Komisijas rīcību, Francija un citas dalībvalstis tagad maina savus noteikumus, lai tos pilnībā saskaņotu ar ES noteikumiem par brīvu pārvietošanos.

Vispārīga informācija

Līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā 2009.gada 1.decembrī Eiropas Savienības Pamattiesību harta kļuva juridiski saistoša.

Komisija 2010.gada oktobrī pieņēma stratēģiju, lai nodrošinātu, ka harta tiek īstenota efektīvi. Komisija izstrādāja pamattiesību kontrolsarakstu, lai pastiprinātu tās tiesību aktu priekšlikumu ietekmes uz pamattiesībām novērtējumu. Komisija arī apņēmās sniegt pilsoņiem informāciju par to, kad tā var iejaukties pamattiesību jautājumos, un publicēt gada ziņojumu par hartas piemērošanu, lai uzraudzītu panākto progresu. Šā ziņojuma publicēšana ir ilglaicīga Eiropas Parlamenta pieprasījuma rezultāts.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa