Ministru kabineta sēdē: 2011.gada 5.aprīlī

LM: Par maternitātes un paternitātes pabalstu izmaksu pēc 2012.gada

Lai nodrošinātu sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti ilgtermiņā, pilnveidotu vecāku pabalsta saņemšanas nosacījumus, kā arī precizētu likumā noteikto pabalstu aprēķināšanas kārtību, Labklājības ministrija (LM) sagatavojusi grozījumus likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”.

LM izstrādātie likuma grozījumi 5.aprīlī apstiprināti valdībā. Tie vēl jāpieņem Saeimā.

Atbilstoši izmaiņām noteikts, ka arī pēc 2012.gada 31.decembra maternitātes un paternitātes pabalstu piešķirs 80% apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Šāds pabalstu apmērs pat mazliet pārsniedz tos darba ienākumus, kurus cilvēks saņēma pēc nodokļu nomaksas.

Vienlaikus paredzēts, ka tiesības uz vecāku pabalstu saglabāsies arī gadījumos, kad darba devējs cilvēkam bērna kopšanas atvaļinājuma un vecāku pabalsta saņemšanas laikā būs izmaksājis piemaksas, prēmijas, pabalstus un cita veida atlīdzību, kas saistīta ar pirms atvaļinājuma veikto darbu.

Grozījumi likumā nodrošinās vienlīdzīgu attieksmi pret visiem cilvēkiem, kuriem bērna kopšanas dēļ ir jāizmanto atvaļinājums. Tas nozīmē, ka periodā, par kuru aprēķina vidējo apdrošināšanas iemaksu algu valsts sociālās apdrošināšanas pabalsta apmēra noteikšanai, paredzēts neieskaitīt arī atvaļinājuma bez darba samaksas saglabāšanas dienas (piešķirts bērna kopšanai) un atvaļinājuma dienas bērna tēvam. Šobrīd neieskaita bērna kopšanas atvaļinājuma, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma, kā arī pārejošas darbnespējas dienas.

LM: Par Eiropas Savienības zilās kartes turētāju tiesībām saņemt sociālos pakalpojumus Latvijā

Pārņemot Eiropas Savienības (ES) Padomes direktīvas prasības, ES zilās kartes turētājiem jeb augsti kvalificētiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri Latvijā ieradušies strādāt, būs tiesības saņemt nodarbinātības dienestu sniegtos informācijas un palīdzības pakalpojumus, kā arī sociālās garantijas darba zaudēšanas gadījumā.

To paredz 5.aprīlī valdībā apstiprinātie grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā. Tie vēl jāpieņem Saeimā.

Izmaiņas paredz, ka ES zilās kartes turētājiem, kartes derīguma termiņa laikā uzturoties Latvijā, būs piešķirtas vienlīdzīgas tiesības uz informācijas un palīdzības pakalpojumu pieejamību Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA), tāpat kā jebkuram cilvēkam Latvijā, kuram šāda palīdzība ir nepieciešama.

Tas nozīmē, ka šiem cilvēkiem būs iespējas bez maksas NVA saņemt informāciju par brīvajām darba vietām un ar tām saistītajām kvalifikācijas un citām prasībām, karjeras konsultācijas bezdarba gadījumā un EURES konsultantu konsultācijas.

Vienlaikus ES zilo karšu turētājiem pēc reģistrācijas NVA būs tiesības vienu reizi minētās kartes derīguma laikā iegūt bezdarbnieka vai darba meklētāja statusu, saņemt bezdarbnieka pabalstu un līdz trim mēnešiem iesaistīties aktīvajos nodarbinātības un bezdarba samazināšanas preventīvajos pasākumos.

ES zilās kartes turētājiem bezdarbnieka pabalsta piešķiršana un izmaksa būs atkarīga no cilvēka iemaksām bezdarba apdrošināšanai, apdrošināšanas stāža, kā arī no tā, vai ir iegūts bezdarbnieka statuss. Pabalstu varēs saņemt trīs mēnešus, ja cilvēks atbildīs likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” noteiktajiem kritērijiem.

ES zilā karte ir termiņuzturēšanās atļauja. To Latvijā izsniedz ārzemniekam ar augstu kvalifikāciju, kurš par nolīgtu samaksu veic noteiktu darbu, kā arī ir ieguvis augstāko izglītību.

ES Padomes 2009.gada 25.maija direktīvas Nr.2009/50/EK prasības par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkos Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā ir jāpārņem līdz 19.jūnijam.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

SM: Par zemes iegādi valsts autoceļa E22 posma rekonstrukcijai

Lai realizētu valsts autoceļa E22 posma Rīga (Tīnūži)–Koknese rekonstrukcijas projektu, Satiksmes ministrija (SM) iegādāsies divus zemesgabalus.

Tie tiks pirkti Ikšķiles un Lielvārdes novadā par 14 946 latiem. To kopējā platība ir aptuveni 1,80 ha.

Minēto zemesgabalu īpašnieki ir piekrituši pārdot valstij īpašumus par taisnīgu atlīdzību, kas noteikta, pamatojoties uz sertificēta nekustamo īpašumu vērtētāja atzinumu. Līdz ar to pēc zemesgabalu iegādes tie tiks ierakstīti zemesgrāmatā uz SM vārda.

Izdevumi, kas saistīti ar zemes vienību pirkšanu un ierakstīšanu zemesgrāmatā, tiktu segti no SM budžeta apakšprogrammas “Kohēzijas fonda finansētie ierobežotās atlases VAS “Latvijas Valsts ceļi” realizētie projekti (2007–2013)” projekta “E22 posma Rīga (Tīnūži)–Koknese būvniecība” īstenošanai paredzētajiem līdzekļiem.

Rekonstrukcijas projekta gaitā tiks izbūvēti krustojumi, kas atvieglos un padarīs drošāku uzbraukšanu vai nogriešanos no šosejas.

To paredz 5.aprīlī valdības apstiprinātais Ministru kabineta (MK) rīkojums “Par zemes vienību pirkšanu valsts autoceļa E22 posma Rīga (Tīnūži)–Koknese rekonstrukcijas projekta īstenošanai”.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VM: Par līdzekļu pārdali no Veselības ministrijas padotības iestāžu 2010.gada ieņēmumu atlikumiem

5.aprīlī Ministru kabineta sēdē atbalstīti Veselības ministrijas (VM) priekšlikumi pārdalīt līdzekļus no ministrijas padotības iestāžu – Zāļu valsts aģentūras un Veselības ekonomikas centra – pagājušā gada ieņēmumu par maksas pakalpojumiem atlikumiem – 1,9 miljonus latu, novirzot tos vairākām aktivitātēm.

Ņemot vērā faktisko iztērēto līdzekļu apjomu kompensējamajiem medikamentiem pagājušajā gadā, 1,3 miljoni latu tiks novirzīti, lai segtu izveidojušos deficītu.

244 tūkstoši latu nepieciešami, lai šogad palīdzētu segt valsts galvoto aizdevumu Kuldīgas un Ludzas slimnīcām, jo abām ārstniecības iestādēm saistībā ar straujo finansējuma samazinājumu veselības aprūpē ir grūtības norēķināties par parādsaistībām.

Saistībā ar Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas sniegto precizēto informāciju par faktisko pacientu skaitu un ārstēšanai nepieciešamajiem medikamentiem papildus 196 tūkstoši latu tiks novirzīti reto slimību ārstēšanai bērniem.

Lai novērstu iespēju, ka publiskajā telpā tiek izmantoti ārstniecības personu personas kodi, kas ir pretrunā ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu, un aizstātu tos ar jauniem cita tipa identifikatoriem, Veselības norēķinu centra Vadības informācijas sistēmas jauninājumu ieviešanai tiks piešķirti 45 tūkstoši latu.

Savukārt veselības veicināšanas pasākumu organizēšanai šajā gadā tiks novirzīti 58 tūkstoši latu, kurus paredzēts izmantot, lai sabiedrību informētu par veselīgu dzīvesveidu, uzturu, atkarību profilaksi, sirds veselību, fizisko aktivitāšu nozīmību, mātes un bērna veselību un citiem jautājumiem, kas ir būtiski sabiedrības veselības saglabāšanā un uzlabošanā.

Oskars Šneiders, VM preses sekretārs

VARAM: Par biocīdu sarakstu papildināšanu ar piecām jaunām aktīvajām vielām

5.aprīlī Ministru kabineta sēdē akceptēts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātais noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 15.aprīļa noteikumos Nr.184 “Prasības darbībām ar biocīdiem”” .

Noteikumu projekts, ietverot aktīvo vielu sarakstā piecas jaunas novērtētās aktīvās vielas, paredzēs iespēju biocīdu ražotājiem saņemt lietošanas atļaujas par līdz šim sarakstā neiekļautajām vielām. Šobrīd Ministru kabineta 2003.gada 15.aprīļa noteikumu Nr.184 “Prasības darbībām ar biocīdiem” aktīvo vielu sarakstā ir iekļautas 33 aktīvās vielas un viena zema riska aktīvā viela. Noteikumu projekta pielikumā, kas attiecas uz aktīvo vielu sarakstu, ir iekļautas tikai tās aktīvās vielas, kuras ir novērtētas Eiropas Savienības līmenī. Līdz ar to tirgū tiks laisti biocīdi, kuru ietekme uz cilvēku veselību un vidi ir izpētīta.

Pēc pieņemšanas grozītie noteikumi attieksies uz komersantiem, kuru darbības joma ietver biocīdu laišanu tirgū un izplatīšanu, kā arī lietotājiem, kuri izmanto biocīdus, lai apkarotu cilvēku vai dzīvnieku veselībai kaitīgus organismus.

Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra biocīdu bāzē ir reģistrēti aptuveni 220 uzņēmumi, kas Latvijā ražo un ieved biocīdus.

Inventarizācijas numuri ir izsniegti vairāk nekā 1000 biocīdiem.

VARAM: Par Latvijas nostāju attiecībā uz gaisa kvalitāti

5.aprīlī Ministru kabineta sēdē akceptēts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātais Latvijas Republikas nostājas projekts “Par Eiropas Komisijas 2011.gada 17.februāra argumentēto atzinumu pārkāpuma procedūras lietā Nr.2008/2195”.

Šis dokuments sagatavots kā Latvijas atbilde Eiropas Komisijai par tās argumentēto atzinumu pārkāpuma procedūras lietā attiecībā uz gaisa kvalitāti zonā “Rīga” un zonā “Latvija” (t.i., Liepājas monitoringa stacijā), kurā EK norādījusi, ka tajās joprojām tiek pārsniegti daļiņu PM₁₀ (jeb putekļu) pieļaujamie dienas robežlielumi.

Ar šo nostājas projektu Latvija informē, ka š.g. martā Latvija ir oficiāli iesniegusi EK informāciju, kas apstiprina, ka zonā “Latvija” 2010.gadā daļiņu PM₁₀ dienas robežlieluma pārsniegumi ir normas robežās, bet zonā “Rīga” lielu daļu no pārsniegumiem izraisa sāls/smilts kaisīšanas uz ielām ziemā un dabisko avotu ietekme, ko atbilstoši Direktīvas 2008/50/EK prasībām neuzskata par pārsniegumiem, ja dalībvalsts iesniedz EK pietiekamus pierādījumus.

Papildus Latvija informē, ka tiek veikti visi nepieciešamie pasākumi, lai Rīgā samazinātu daļiņu PM10 piesārņojumu līdz pieļaujamajam līmenim un ar nostāju iesniedz “Rīcības programmas gaisa kvalitātes uzlabošanai Rīgas aglomerācijā 2010.–2015.gadam” projektu, kurā ietverto pasākumu īstenošana ļaus samazināt PM₁₀ piesārņojumu.

Nostājas projektam ir pievienots MK sēdes protokollēmuma projekts, kas nosaka, ka Rīgas domei pēc programmas oficiālas apstiprināšanas reizi ceturksnī jāinformē VARAM par pasākumu izpildes gaitu, informatīvais ziņojums, kurā minēti pasākumi, kas jāveic, lai novērstu pārkāpumu, kā arī sekas, kas iestāsies, ja EK turpinās uzsākto pārkāpuma procedūru.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa

ZM: Par zvejniecības komersantu minimālo mēneša ienākumu apmēru un minimālajiem zvejas limitiem

5.aprīlī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Grozījums Ministru kabineta 2009.gada 8.septembra noteikumos Nr.1015 “Kārtība, kādā izsniedz speciālo atļauju (licenci) komercdarbībai zvejniecībā, kā arī maksā valsts nodevu par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu””, kuri nosaka zvejniecības komersantiem minimālos zvejas limitus un minimālo mēneša ienākumu apmēru.

Noteikumu grozījumā ir ietverti minimālo zvejas limitu apmēri, kas būtu nepieciešami, lai sāktu komercdarbību zvejniecībā piekrastes ūdeņos. Pretendentam, kas pirmo reizi pieteicies atļaujas (licences) saņemšanai, zvejai piekrastes ūdeņos gada laikā ir jābūt pieejamam vismaz vienam no šiem zvejas limitiem: desmit jebkura veida tīkliem; četriem zivju murdiem; desmit luču murdiem; vienam stāvvadam. Šis regulējums novērsīs problēmu, kas saistīta ar aizvien pieaugošo komersantu skaitu, kuri vēlas nodarboties ar zvejniecības komercdarbību piekrastes ūdeņos, izmantojot nelielus zvejas limitus. Taču, lai varētu sekmīgi un ekonomiski lietderīgi nodarboties ar komercdarbību zvejniecībā, ir jābūt pietiekamiem zvejas limitiem gada laikā, kuri spētu nodrošināt šai darbībai nepieciešamo ienākumu gūšanu. Turklāt nekomerciālām darbībām jūras piekrastes un iekšējos ūdeņos ir paredzēts pašpatēriņa zvejas regulējums.

Tāpat noteikumu grozījumā ir iekļauta arī norma par minimālo ienākumu apmēru no zvejniecības komersanta saimnieciskās darbības mēnesī uz vienu strādājošo, kuru izvērtēs, lemjot par licences piešķiršanu komercdarbībai zvejniecībā. Minimālais mēneša ienākumu apmērs noteikts, lai pēc pretendentu gada ienākumu deklarācijām varētu izvērtēt, vai notiek reāla komercdarbība zvejniecībā un no tās ir gūti ienākumi. Līdz šim daudzi komercdarbībai zvejniecībā licenci saņēmušie komersanti ar komercdarbību praktiski tomēr nenodarbojās, par ko liecināja atsevišķu licences saņemšanas pretendentu gada ienākumu deklarācijas, kurās netika norādīta nekāda informācija par pretendenta ienākumiem vai izdevumiem no saimnieciskās darbības, kas varētu tam rasties, nodarbojoties ar komercdarbību zvejniecībā.

Plānots, ka šie normatīvā akta grozījumi varētu palielināt nodokļu ieņēmumus no zvejniecības komercdarbības un veicināt zvejniecības komercdarbības rentabilitāti.

Grozījumi normatīvajā aktā stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa