Par Krievijas transporta ministra vizīti Latvijā

6. un 7.aprīlī Latvijā vizītē uzturējās Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas ekonomiskās, zinātniski tehniskās, humanitārās un kultūras sadarbības jomā līdzpriekšsēdētājs, Krievijas Federācijas transporta ministrs Igors Ļevitins (attēlā), kurš vizītes laikā tikās ar komisijas Latvijas puses līdzpriekšsēdētāju, ekonomikas ministru Arti Kamparu. Tikšanās laikā amatpersonas vienojās sekmēt Latvijas Valsts prezidenta vizītes laikā Maskavā parakstīto starpvalstu līgumu ratifikāciju, kā arī apsprieda jautājumus saistībā ar robežšķērsošanu, investīciju vidi. Vizītes laikā Igors Ļevitins tikās arī ar Latvijas Valsts prezidentu Valdi Zatleru un satiksmes ministru Uldi Auguli Foto: Satiksmes ministrija

Tiekoties ar Valsts prezidentu

7.aprīlī Valsts prezidents Valdis Zatlers tikās ar Krievijas Federācijas transporta ministru Igoru Ļevitinu, lai pārrunātu Latvijas un Krievijas sadarbības iespējas transporta nozarē. Tikšanās reizē piedalījās arī satiksmes ministrs Uldis Augulis un ekonomikas ministrs Artis Kampars.

Tikšanās laikā amatpersonas atzīmēja, ka ir gandarītas par to, ka pēc Valsts prezidenta vizītes Krievijā Latvijas un Krievijas attiecības ir būtiski aktivizējušās. Sarunu gaitā Krievijas puse informēja, ka Valsts prezidenta Maskavas vizītes laikā parakstīto līgumu ratificēšanas gaita notiek veiksmīgi.

V.Zatlers un I.Ļevitins pārrunāja arī Investīciju aizsardzības līguma izstrādes gaitu, kā arī citus divpusējo attiecību jautājumus.

Valsts prezidenta preses dienests

Tiekoties ar ekonomikas ministru

7.aprīlī Ekonomikas ministrijā notika Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas ekonomiskās, zinātniski tehniskās, humanitārās un kultūras sadarbības jomā līdzpriekšsēdētāju LR ekonomikas ministra Arta Kampara un KF transporta ministra Igora Ļevitina tikšanās.

“2010.gads bija nozīmīgs Latvijas un Krievijas attiecību attīstībā, jo līdzās regulārajiem divpusējās sadarbības pasākumiem notika Latvijas Valsts prezidenta oficiālā vizīte Krievijā. Abu valstu prezidentu tikšanās iezīmēja jaunu posmu abu valstu attiecībās un ir uzskatāma par pozitīvu zīmi turpmākai Latvijas un Krievijas sadarbībai”, uzsvēra ekonomikas ministrs A.Kampars.

Tikšanās laikā Rīgā amatpersonas vienojās sekmēt pērnā gada nogalē Valsts prezidenta vizītes laikā Maskavā parakstīto starpvalstu līgumu ratifikāciju un ieviešanu dzīvē, īpaši tas attiecas uz vienošanos par izvairīšanos no nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem, pierobežas teritoriju iedzīvotāju savstarpējo braucienu vienkāršošanu, sadarbību cīņā pret noziedzību un par sadarbību ārkārtas situāciju novēršanas un likvidēšanas jomā.

Līdzpriekšsēdētāji īpaši uzsvēra nepieciešamību koordinēt rīcību, lai mazinātu rindas pie Latvijas–Krievijas robežkontroles punktiem, un ierosināja starpvaldību komisijas ietvaros izveidot darba grupu šo jautājumu risināšanai.

A.Kampars un I.Ļevitins atzinīgi novērtēja reģionālās un ekonomiskās sadarbības darba grupu darbu martā notikušo sanāksmju laikā, kā arī ierosināja tuvākajos mēnešos organizēt transporta un humanitārās sadarbības darba grupu sanāksmes, lai pārrunātu aktuālos jautājumus sadarbības veicināšanai šajās jomās.

Līdzpriekšsēdētāji uzsvēra nepieciešamību turpināt uzlabot abu valstu investīciju vidi un sekmēt aktīvāku reģionālo sadarbību. Par nozīmīgu starpvalstu sadarbības aspektu ministri atzina transporta infrastruktūras attīstību starp Latviju un Krieviju, modernizējot dzelzceļa un autotransporta ceļus.

Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas vadītāju tikšanās laikā pārrunāta arī Krievijas iecere būvēt atomelektrostaciju Kaļiņingradā. A.Kampars uzsvēra, ka šā projekta īstenošanā jāievēro visaugstākie drošības standarti, un norādīja, ka citu valstu AES ieceres attīstības jautājumi ir jāvērtē arī no Baltijas valstu un kopējās ES enerģētikas politikas viedokļa, kā arī akcentēja nepieciešamību ciešāk sadarboties ar ES un starptautiskajām organizācijām AES drošības jautājumos.

Amatpersonas tikšanās laikā pārrunāja starpvaldību komisijas darba kārtībā iekļaujamos jautājumus, kas saistīti ar gatavošanos piektajai Latvijas–Krievijas starpvaldību komisijas sēdei, kas paredzēta 9.–10.jūnijā Liepājā. Vienlaikus ar to Liepājā notiks abu valstu uzņēmēju biznesa forums un Lietišķās sadarbības padomes sanāksme.

Pēc ekonomikas ministra A.Kampara ielūguma 6.un 7.aprīlī vizītē Rīgā uzturējās Krievijas Federācijas transporta ministrs I.Ļevitins. Vizītes laikā I.Ļevitins tikās arī ar satiksmes ministru U.Auguli un Valsts prezidentu V.Zatleru.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

Tiekoties ar satiksmes ministru

Līdz jūnijam Latvijas un Krievijas dzelzceļa uzņēmumi kopā ar citu jomu ekspertiem veiks aprēķinus par ātrgaitas vilcienu Rīga–Maskava, kas ļaus rast optimālo risinājumu šā projekta realizēšanai.

Tas tika nolemts 7.aprīlī, tiekoties satiksmes ministram Uldim Augulim un VAS “Latvijas Dzelzceļš” vadībai ar Krievijas transporta ministru Igoru Ļevitinu.

Kā tikšanās laikā uzsvēra U.Augulis, dzelzceļa maršruts Rīga–Maskava Latvijai ir ekonomiski ļoti nozīmīgs, turklāt tas būtu labs papildinājums projektam “Rail Baltica” un veicinātu kā pasažieru, tā arī kravu pārvadājumu pa dzelzceļu attīstību.

“Ātrvilciens starp Rīgu un Maskavu primāri ir ekonomisks, ne politisks projekts, kam apliecinājums ir jau esošie apjomīgie kravu pārvadājumi starp abām valstīm,” uzsvēra I.Ļevitins. Savukārt VAS “Latvijas Dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis norādīja, ka šis projekts ne vien uzlabos pārvietošanās iespējas starp abām valstīm, bet arī būs nozīmīgs infrastruktūras objekts, kas veicinās arī citu jomu attīstību.

Ne mazāk nozīmīgs jautājumu loks Latvijas un Krievijas satiksmes ministru pārrunās bija transporta infrastruktūras un robežšķērsošanas jautājumi. Tāpēc Krievijas puse rosinās Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas ietvaros veidot jaunu darba grupu robežšķērsošanas jautājumu risināšanai. Tādējādi jau drīzumā tiks meklēti risinājumi laika saīsināšanai, kas nepieciešams robežas un muitas kontroles formalitāšu veikšanai.

Būtisks abu valstu sadarbības mērķis ir četru joslu ātrgaitas automaģistrāles attīstīšana starp Rīgu un Maskavu. Tā veicinās tranzītu uz Latvijas lielākajām ostām – Rīgu, Ventspili un Liepāju. Maģistrāle būs viena no galvenajām tranzīta artērijām un Latvijai prioritārs projekts. Šobrīd ir paveikti automaģistrāles turpmākās attīstības izpētes darbi un sākti būvdarbi 82 kilometru garumā. Plānots, ka līdz 2018.gadam tā tiks pabeigta.

“Transporta plūsmas sakārtošana multimodālajā transporta koridorā starp Rīgu un Maskavu dos lielākas iespējas tranzīta pārvadājumu attīstīšanai, kā arī pasažieriem no Eiropas ļaus ātrāk un ērtāk ceļot uz Krieviju, bet no Krievijas un Āzijas valstīm – uz Eiropas Savienību,” atzina U.Augulis, uzsverot, ka Latvijas un Krievijas sadarbībai ir lielas perspektīvas, jo abu valstu iedzīvotājiem un uzņēmējiem ir interese attīstīt savstarpējos kontaktus.

Tikšanās laikā tika pārspriesti turpmāk veicamie darbi līgumtiesiskās bāzes sakārtošanā transporta jomā, sadarbība transporta infrastruktūras uzlabošanā, kā arī kopīgās aktualitātes starptautisko autopārvadājumu jomā. U.Augulis aicināja Krievijas ministru sekmēt lidojumus ne vien starp Krievijas pilsētām un Rīgu, bet arī izmantojot Liepājas un Ventspils lidostu.

Tā kā asociācija “Latvijas auto” ir izstrādājusi metodoloģiju un tehniski ekonomisko pamatojumu projektam par prāmju satiksmes izmantošanu starptautiskajos autopārvadājumos, šie priekšlikumi tika prezentēti Krievijas transporta ministram. Viņš izrādīja lielu interesi, jo pārvadājumi ar prāmi Krievijai ir ārkārtīgi nozīmīgi un tā tos attīsta gan Baltijas, gan Melnās jūras un perspektīvā arī Kaspijas jūras virzienā. Projekts paaugstinātu starptautisko autopārvadājumu efektivitāti, izmantojot Latvijas ostas. Puses vienojās, ka nacionālās asociācijas mēneša laikā sagatavos kopīgus priekšlikumus par praktiskajiem pasākumiem prāmju satiksmes izmantošanai Latvijas ostās.

Tika uzteikta abu valstu labā sadarbība konteinerpārvadājumu organizēšanā pa dzelzceļu, īpaši atzīmējot veiksmīgo pieredzi vilciena “Baltika–Tranzit” darbības nodrošināšanā, kravu pārvadājumos uz Afganistānu, nesen atklāto konteinervilcienu “Rīgas ekspresis”, kā arī sadarbību pārvadājumu organizēšanā uz Krievijā nozīmīgo rūpniecības centru Kalugu.

Nākamā Latvijas satiksmes ministra Ulda Auguļa un Krievijas transporta ministru Igora Ļevitina tikšanās paredzēta maija beigās starpvaldību komisijas transporta darba grupas sanāksmē.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa