Saeimā:

— Čehijas ārlietu ministra pirmais vietnieks

Vakar, 16.martā, Ārlietu komisijas, Aizsardzības un iekšlietu komisijas un Nacionālās drošības komisijas pārstāvji tikās ar Čehijas Republikas ārlietu ministra pirmo vietnieku Oto Piku.

Tikšanās dalībnieki pārrunāja ar Eiropas Savienības paplašināšanos saistītus jautājumus, Latvijas un Čehijas parlamentārās sadarbības aspektus un šogad plānotās abu valstu amatpersonu un parlamentu pārstāvju vizītes. Ārlietu komisijas pārstāvis Indulis Bērziņš apsveica O.Piku ar Čehijas Republikas uzņemšanu NATO vienlaikus ar Poliju un Ungāriju šā gada 12.martā un uzsvēra, ka šis faksts ir vēsturiski nozīmīgs arī Latvijai tās ceļā uz NATO. Viesis teica, ka Čehijas sarunas par iestāšanos Ziemeļatlantijas savienībā nav bijušas vieglas, tomēr sarunu gaitā panāktais vienmēr bijis spēkā. Sagaidāms, ka arī Latvijai šis iestāšanās process būs dārgs un grūts, bet tas ir reāls. O.Piks pastāstīja, ka pret iestāšanos NATO bijusi tikai Komunistiskā partija, kuras ietekme Čehijā nav liela. Uz Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētāja Jāņa Ādamsona jautājumu par iespēju Čehijā tikties ar Nacionālās drošības komisijas pārstāvjiem, viesis atbildēja, ka šī joma ir Īpašās uzraudzības komitejas pārziņā un tikšanās varētu būt iespējama.

Sarunas dalībnieki pārrunāja arī Lielbritānijas un ASV nostāju Eiropas Savienības un NATO paplašināšanās procesā, gaidāmās sarunas Vašingtonā, kurās būtu svarīgi, lai Latvija, Lietuva un Igaunija tiktu nosauktas kā valstis, ar kurām tiks uzsāktas iestāšanās sarunas.

— Ženēvas Drošības politikas centra pārstāvis

Pirmdien, 15.martā, Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija tikās ar Ženēvas Drošības politikas centra pārstāvi Filipu Fluri.

Tikšanās dalībnieki pārrunāja ar drošības politikas īstenošanu saistītus jautājumus. Viesis iepazīstināja ar programmām demokrātiskās kontroles, aizsardzības budžeta veidošanas, starpparlamentārās sadarbības un apmācības jomā. Viņš uzsvēra Šveices kā neitrālas valsts valdības ieinteresētību šo projektu īstenošanā valstīs, kurām nepieciešama teorētiska un praktiska palīdzība likumdošanas pilnveidošanā un kurās ir reālas iespējas šīs zināšanas izmantot. Ar demokrātisko kontroli saistītie jautājumi būs pieejami Cīrihes universitātes kompjūteru bibliotēkā, kur pārstāvēti zinātniskie un pētniecības projekti gan no Austrumeiropas, gan Rietumeiropas valstīm. Kompetenti speciālisti nodarbosies ar Drošības politikas centra izstrādātajiem tematiem. Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Jānis Ādamsons atzina šādu projektu lietderību un īpašo nozīmi Latvijas parlamentāriešu darbā. Viņš akcentēja divas no minētajām programmām — aizsardzības budžeta veidošanu un starpparlamentāro sadarbību. Sarunas dalībnieki interesējās par Šveices Konfederācijas speciālo dienestu sistēmu un tajā iekļauto spēku pakļautību. Viesis pastāstīja, ka pretizlūkošana ir federālās policijas uzdevums un par tās darbību atbildīga Tieslietu ministrija. Līdzīgus uzdevumus pilda arī kantonu policija. Uz jautājumu par premjerministra funkcijām viesis atbildēja, ka Šveices Konfederācijā strādā septiņu ministru kolēģija, jo valstī nav premjerministra un prezidenta amata.

Saeimas preses dienests

— uzņemot Eiropas Padomes

Parlamentārās asamblejas deputātus

Vakarrīt, 16.martā, sēdi turpināja Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Komiteja attiecību uzturēšanai ar parlamentiem un sabiedrību.

No rīta bija tikšanās ar Latvijas nevalstiskajām organizācijām — Jaunatnes un sieviešu programmas centra pārstāvi Sandru Riekstu, Daugavpilī izveidotā Multinacionālā kultūras centra vadītāju Arturu Priedīti, "Sorosa fonda Latvija" direktori Vitu Tēraudu.

Preses konferencē vakar EP Komitejas attiecību uzturēšanai ar parlamentiem un sabiedrību priekšsēdētājs Žans Klods Minjons ( Jean–Claude Mignon ) sacīja, ka īpašs prieks un gandarījums uzziņas veidā komisijas locekļiem ir bijis, ierodoties vienā no Latvijas novadiem — Cēsīs.

Savukārt pāris dienu ilgās diskusijās Saeimas namā EP delegātiem ir izdevies apspriest daudzus jautājumus, kas saistīti ar Latvijas un citu Baltijas valstu iekļaušanos Eiropas politiskajās un ekonomiskajās struktūrās. EPPA pārstāvji īpaši interesējās par Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā. Nule notikušās sēdes laikā tika secināts, ka arī citās Eiropas valstīs, tāpat kā Latvijā, diemžēl sabiedrībā pietrūkstot izpratnes par iespējamo līdzdalību Eiropas Savienībā un esošo Eiropas Padomē. Tādēļ aprīļa beigās Eiropas padomes izpildinstitūcijas paredzējušas sarīkot īpašu jaunatnes sanāksmju kopumu Strasbūrā, kur varētu brīvi un ar nākotnes perspektīvu aplūkot visas tagadējās eiropeiskās cilvēces problēmas.

Atbildot uz "LV" vaicājumu, kā Eiropas Padomē tiek vērtētas Baltijas valstu reģionālās sadarbības izpausmes, Komiotejas pārstāvis no Beļģijas Pols Steiss sacīja, ka Baltijas valstu sadarbība optimālajā variantā varētu būt paraugs Rietumeiropas zemju sadarbībai augstākā pakāpē.

Arī EPPA Komitejas attiecību uzturēšanai ar parlamentiem un sabiedrību locekle Karmena Kaileja īpašu vērību veltīja jaunās paaudzes iesaistīšanai Eiropas starpvalstu un strapreģionālo struktūru cilvēktiesisko un demokrātisko normu īstenošanā.

Vakar vēlā pēcpusdienā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas pārstāvji devās no Rīgas atceļā.

Mintauts Ducmanis,

"LV" Saeimas un valdības lietu redaktors