Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Ieņemiet vietas! Sāksim darbu! Pirms izskatām darba kārtību, ir saņemti priekšlikumi par izmaiņām darba kārtībā. Ministru prezidents lūdz atlikt Saeimas 11.marta darba kārtības 10.punkta — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"" — izskatīšanu līdz šā gada 22.aprīlim, lai papildus varētu pārbaudīt Latvijas starptautiskās saistības attiecībā uz Eiropas līgumu un Pasaules tirdzniecības organizāciju. Vai ir iebildumi? Nav. Paldies!

Pieci deputāti lūdz atsaukt no Saeimas 11.marta sēdes darba kārtības 2.punktu — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par privatizācijas sertifikātiem"" un 4.punktu — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"". Šo iesniegumu ir parakstījuši pieci deputāti, kuri iesniedz likumprojektu iesniedzēju sarakstā, līdz ar to šie likumprojekti tiek izņemti no darba kārtības.

Budžetu un finansu (nodokļu) komisija, pamatojoties uz Kārtības ruļļa 51.pantu, lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu "Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam "Valsts fondēto pensiju likums"". Iebildumu nav. Iekļaujam šo lēmuma projektu pēc sadaļa — Prezidija ziņojumi.

Sākam izskatīt šīsdienas darba kārtību. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Eiropas reģiona konvenciju par to kvalifikāciju atzīšanu, kas saistītas ar augstāko izglītību" nodot Ārlietu komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Burvja, Labanovska, Bojāra, Čevera, Barčas un citu deputātu iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Par vēlas runāt deputāts Egils Baldzēns.

E.Baldzēns

(LSDA). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie Saeimas deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi! Sociāldemokrāti atbalsta nelielu papildinājumu Satversmē, kuru mēs uzskatām par elementārām cilvēktiesībām un kas skar tieši ikvienu Latvijas Republikas iedzīvotāju un pilsoni sociālekonomisko tiesību ziņā. Un tas ir: ikvienam ir tiesības uz pietiekamu uzturu, apģērbu un mājokli, kā arī tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darba nespējas, bezdarba un citos likumā noteiktajos gadījumos. Mūsu apsvērumi ir ļoti vienkārši, ka šai Saeimai un Ministru kabinetam neatkarīgi no pozīcijas un opozīcijas nostājas ir jāveltī visas pūles, lai Latvijas Republikā būtu augstāks dzīves līmenis, lai būtu augstāka tautas labklājība un lai pensija šīs Saeimas darbības beigu rezultātā būtu sasniegusi pilnu iztikas minimumu. Pašreiz tas būtu 83 lati, tās būtu elementāras civilizētas sabiedrības pamatprasības.

Un otrs, tas pats attiecas arī uz minimālo algu par pilnu darba nedēļu. Tātad jautājums ir par šo iztikas minimumu, pašreiz to fiksēt Satversmē kā mūsu mērķi, kā mūsu vadmotīvu, lai mēs, domājot par tautu, varētu arī nākamajos budžetos, nākamajos Saeimas lēmumos visu šo nepilnu četru gadu laikā piestrādāt gan valsts ieņēmumu daļā, gan arī šo ieņēmumu daļu sadalot. Jau vakardien Sociālo un darba lietu komisijā mums bija tikšanās ar Pensionāru federācijas pārstāvjiem, es domāju, ka visas partijas šajā jautājumā bija pilnīgi vienotas, ka būs iespēja ar darbu rūpīgi un neatlaidīgi šos jautājumus risināt, lai augtu pensijas, lai palielinātos minimālās algas un tās sasniegtu civilizētu eksistences minimumu. Es piekrītu, ka Satversme nav vienīgais dokuments, kur tas ir jāietver. Šajā gadījumā tas ir mūsu labas gribas akts, un mēs uzskatām, ka tas ir ļoti nepieciešams.

Vēl viens aspekts. Eiropas Savienībai ir nepieciešami ne tikai šie ekonomiskie kritēriji, ne tikai šie finansiālie kritēriji, bet arī šie sociālie standarti, lai mēs varētu nopietni pretendēt uz Eiropas Savienības dalībvalsts statusu. Šādā gadījumā mēs sevi apliecinātu kā valsti, kura nepretendē uz grandiozām subsīdijām, bet kura savas problēmas pamatā spēj risināt pati. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Pret vēlas runāt deputāts Oskars Grīgs.

O.Grīgs

(TB/LNNK). Labrīt, cienījamie kolēģi! Satversme nav tas dokuments, kuru var grozīt un mainīt ik pa brīdim. Un šajā priekšlikumā ir arī teikts, ka visas šīs lietas, ko grib nodrošināt sociāldemokrāti,— starp citu, šeit ir teikts, ka citos likumā noteiktajos gadījumos, un tādi likumi mums ir pietiekami, kas nodrošina visas šīs augstāk minētās privilēģijas jeb lietas cilvēkiem. Nu, ja te vēl būtu rakstīts tā, lai akās būtu ūdens, lai lāstekas nekristu uz galvas, lai baloži būtu pieklājīgi un nekrāmētu uz galvas cilvēkiem, lai ceļi būtu taisni un grāvji ar vākiem, un šnabis lēts, un paģiras nebūtu, lai pīrāgi kristu no debesīm un ar krāsni varētu braukt uz mežu pēc malkas, lai nebūtu malka mājās jānes, tad es vēl varētu saprast, cienījamais Baldzēna kungs, ka tiešām vajadzētu šo Satversmi labot. Es esmu pret šiem labojumiem, jo tik tiešām daudzi likumi nosaka šīs lietas, uz ko katram cilvēkam ir tiesības. Es esmu pret. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Viens ir runājis par, viens pret. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 29, atturas — 22. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums — Saeimas lēmuma projekts "Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam "Valsts fondēto pensiju likums"" . Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šo Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret — 1, atturas — 7. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts "Par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Guntaram Krastam šā gada 11.martā" . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Guntaram Krastam. Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret — nav, atturas — 1. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts "Par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Aigaram Kalvītim no šā gada 10.līdz 12.martam" . Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Aigaram Kalvītim. Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret — nav, atturas — nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par šaujamieročiem un speciālajiem līdzekļiem pašaizsardzībai"" , trešais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas — vārdā deputāts Juris Dobelis, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Uz trešo lasījumu nav parādījušies nekādi priekšlikumi. Otrajā lasījumā mēs karsti strīdējāmies par ieroču došanu vai nedošanu nepilsoņiem. Paldies Dievam, atrisinājām šo jautājumu pareizi. Līdz ar to es aicinu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par šaujamieročiem un speciālajiem līdzekļiem pašaizsardzībai"" pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret — 2, atturas — 4. Likums ir pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi Repatriācijas likumā" , trešais lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā — deputāts Juris Vidiņš, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

J.G.Vidiņš

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.453a. Ir ienākuši vairāki priekšlikumi, tie nav sevišķi būtiski, redakcionāli. 1.priekšlikums nāk no atbildīgās komisijas, kas paredz izslēgt likumprojekta pirmo pantu, un iestrādāts tas ir nākamā — 19.pantā. Es lūgtu Saeimu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.G.Vidiņš.

2.priekšlikums ir redakcionālas dabas, tā kā ir strīdīgs jautājums, kā līvus saukt, tad mēs liekam "lībietis" un iekavās — līvs. Un es lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu. Tālāk, lūdzu!

J.G.Vidiņš.

3.priekšlikums ir Juridiskā biroja, tas ir redakcionāls, un es lūgtu Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.G.Vidiņš.

4.priekšlikums ir kā tekstā, un tas ir ļoti loģisks, un es lūgtu Saeimu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

J.G.Vidiņš.

5.priekšlikums arī principā ir redakcionāls, ka vārda "direktors" vietā liek vārdu "priekšnieks" un es lūgtu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

J.G.Vidiņš.

6.priekšlikums. Iesniedz Juridiskais birojs, arī tas faktiski ir redakcionālas dabas, un es lūgtu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.G.Vidiņš.

7.priekšlikums, kas nosaka cilvēku kopu, kuriem ir tiesības saņemt materiālu palīdzību. Un tie ir tie, kas izbraukuši no Latvijas Republikas līdz 1990.gada 4.maijam. Es lūgtu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.G.Vidiņš.

8.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, un tas faktiski ir redakcionālas dabas, un es lūgtu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

J.G.Vidiņš.

9.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, un lūdz izslēgt 13.pantu, kas ir ļoti loģisks, un es lūgtu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.G.Vidiņš.

10.priekšlikums arī ir Juridiskā biroja priekšlikums, kur lūdz izslēgt 2.punktu un papildināt ar 4.punktu redakcijā, kāda ir tekstā. Es lūgtu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

J.G.Vidiņš.

Tas arī ir viss. Es lūgtu balsot par likumprojektu trešā lasījumā kopumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Grozījumi Repatriācijas likumā" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret — nav, atturas — nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem"" , trešais lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā — deputāts Antons Seiksts, frakcija "Latvijas ceļš".

A.Seiksts

(LC). Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi deputāti! Darba dokuments nr.454. Trešais, galīgais lasījums. Komisija ir saņēmusi četrus priekšlikumus. Pirmais ir deputāta Jura Vidiņa priekšlikums jums redzamajā tekstā. Vēršu deputātu uzmanību uz to, ka šis priekšlikums komisijā noraidīts triju apstākļu dēļ. Pirmais. Priekšlikums pieļauj diferencētu pieeju Latvijas Republikas pilsoņiem, es negribu lietot vārdu "diskriminācija", pēc pilsonības iegūšanas veida. Proti, tie pilsoņi, kas ieguvuši pilsonību naturalizācijas ceļā, nevar pretendēt uz politiski represētā statusu pēc šīs redakcijas. Otrkārt. Komisija to noraidīja arī tādēļ, ka tas nozīmētu neizprotamā veidā daļai represēto atņemt šo statusu. Un treškārt. Neviena izpildinstitūcija nevar stādīt priekšā mehānismu, kādā veidā tas varētu notikt. Tādējādi komisija šo priekšlikumu ir noraidījusi un lūdz Saeimu apstiprināt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Šis jautājums, protams, nav viennozīmīgs, un daļēji kaut kur varbūt Antonam Seikstam varētu piekrist. Es atļaušos mazliet pieiet pie šās lietas vēsturiski. Un ir kardināls jautājums — vai Latvijas valsts ir atbildīga par tā pilsoņa pagātni, ja to pilsoni mēs uzņēmām pilsonībā vakar, par to, ko viņš ir pārdzīvojis iepriekš, būdams citas valsts pilsonis. Vai Latvijas valsts nes kaut kādu atbildību? Un, ja mēs šo jautājumu varētu izšķirt, tad es domāju, ka mēs varētu arī vienoties.

Es tikai gribētu tādu nelielu vēsturisku aspektu jums stādīt priekšā, ka represijas 1940.—1941. gadā tika vērstas pret okupētas un anektētas valsts pilsoņiem par to, ka tie ar savu intelektu un darbu veidoja un stiprināja Latvijas valsti. Represēts tika, ja tā varētu teikt, nācijas ģenētiskais zelta fonds. 1949. gadā lielākoties tika deportēti turīgākie lauku iedzīvotāji, kas savu labklājību bija guvuši ar neatlaidīgu darbu un bija nacionālo partizāņu atbalstītāji, kas ar ieročiem rokās cīnījās pret savas valsts okupantiem un par Latvijas valsts neatkarību. Līdz pat 1953. gadam okupētās Latvijas valsts pilsoņi masveidā tika ieslodzīti lēģeros, nogalināti un izsūtīti ārpus Latvijas robežām. Stolipina vagoni bija bāztin piebāzti ar Latvijas pilsoņiem, kuri bija sodīti pēc 58. panta 1. vai 10. punkta, tas ir, par dzimtenes nodevību vai pretpadomju aģitāciju, uz 25 plus 5 gadiem. 1952. gada augustā arī man bija gods būt šādā pasažieru vagonā, un pēc pārbaudes, pēc uzvārda nosaukšanas... — tur sauca Krasts, Liepiņš, Ozoliņš... — no saviem būriem skanēja... 58.10.a. , 58.10.b... 25 + 5, retāk 10 + 5. ko 25 + 5 nozīmēja? 25 gadi ieslodzījuma — 5 gadi nometinājumā. Sešdesmitajos, septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados Cālīti, Ziemeli, Viktoru Kalniņu, Knutu Skujenieku, Brūverus, Zariņu, Freimani, Viņķeli, Doroņinu un daudzus citus represēja kā latviešu nacionālistus, piederīgus Latvijas valstij. 1974. gada 1. jūlijā deputātes Seiles vīratēvam kratīšanas laikā tika atņemti visi Latvijas brīvvalsts laikā iepirktie izdevumi, lai nekas neliecinātu, ka kādreiz bijusi tāda Latvijas valsts. Lēģeros nogalināto, deportēto, ieslodzīto vietā valstī tika iepludinātas cilvēku masas, galvenokārt no PSRS slāvu republikām. Kamdēļ tas tapa darīts? Ir skaidri pateikts 4. maija Deklarācijā un Saeimas pieņemtajā deklarācijā par okupāciju: lai kolonizētu un rusificētu valsti.

Starp kolonizatoriem ne jau visi bija apdullināti ar komunisma murgiem. Tas ir jāatzīst. Pa retam atradās tādi, kas nostājās pret komunistisko režīmu, bet ne jau par Latviju. Un viņus arī represēja. Bet visā Krievijā vismaz 1952. gadā, atrodoties tanī Stolipina vagonā, mums bija tāda informācija, ka lēģeros sēdošo bija 25 miljoni. No juridiskā viedokļa visi Latvijā iepludinātie ir uzskatāmi par koloniālisma ieročiem. Un ne jau katrs to apzinājās, bet kaut kur zemapziņā viņiem tas tomēr ir palicis.

Domāju, ka Latvijas valstij nevajadzētu kļūt par vispasaules komunisma terora upuru žēlošanas vietu. Vispirms tas prasa finansiālus resursus un būtu amorāli attiecībā pret represētajiem tā laika Latvijas pilsoņiem. Komunisma represiju upuri bija arī cilvēki, kuri nomodā un sapņos redzēja vienoto un nedalāmo Krieviju un, protams, tajā kā guberņu ietilpstošo Latviju. Domāju, ka nebūtu korekti dot represēto personu priekšrocības personām, kuras, piemēram, piecdesmitajos gados tika represētas Krievijā, astoņdesmitajos gados ieradās Latvijā un šogad ieguvušas Latvijas pilsonību, jo tās tika represētas ne jau Latvijas dēļ. Šīm personām, ja viņas dotajā brīdī ir pat Latvijas Republikas pilsoņi, ir tiesības saņemt no Krievijas, pamatojoties uz Krievijas Federācijas 1991. gada 18. oktobra likumu par politisko represiju upuru reabilitāciju, kompensāciju un dažādus atvieglojumus.

Sēdes vadītājs.

Piecas minūtes ir pagājušas.

J.G.Vidiņš.

Un tādēļ es lūgtu atbalstīt manu priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Juris Dobelis, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Kas tad ir bijuši īstie represiju upuri visā Baltijā? Tie ir šo triju Baltijas neatkarīgo valstu pilsoņi un ne jau kādi citi. Un tagad mēs esam tik bagāti, ka mēs esam spējīgi no sava ne sevišķi dāsnā budžeta piešķirt vēl papildu līdzekļus citiem represētiem. Uz kāda pamata? Kur ir šis finansiālais atbalsts? Kur mēs varam redzēt budžetā to naudu, kaut arī nelielu, mēs šeit strīdējāmies par dažiem tūkstošiem latu, šeit acīmredzot būs lielākas summas. Kur ir šī nauda? Kur ir šis finansiālais pamatojums, lai šādā veidā mēs tagad visiem ļoti labprātīgi dotu kaut nelielas, bet tomēr priekšrocības?

Nevaru piekrist tam, ka nav skaidri formulēts šis pilsoņu jēdziens. Tas ir pārāk skaidri formulēts. Lūdzu uzmanīgāk lasīt. Tātad šeit ir runa tiešām tikai par mūsu brīvvalsts pilsoņiem un viņu pēcnācējiem, un arī šiem legāli iebraukušiem Latvijā iedzīvotājiem. Un tagad mēs nonāksim līdz paradoksam, ja netiks atbalstīts deputāta Vidiņa priekšlikums.

Tātad būs tādi, kas paši ir piedalījušies savā laikā represijās pret Latvijas Republikas pilsoņiem, viņus būtu, piemēram, represējuši 1940.—1941. gadā, paši tur piedalījušies, pēc tam savā starpā salamājušies. Staļinam bija lieliski paņēmieni, kā likvidēt vienu pēc otra, arī tos, kas paši piedalījās represijās, mēs to no vēstures labi zinām, un tagad pēc dažiem gadiem tie paši kļūst par represiju upuriem. Kaut kādā veidā vēlāk kļuvuši par Latvijas Republikas pilsoņiem, viņi tagad arī saņems attiecīgās represēto priekšrocības. Vai jūs tiešām šos murgus nesaprotat, kolēģi? Ko tad mēs tagad piedāvājam? Es atgādināšu no vēstures PSRS vēsturē bēdīgi slavenos Ježovu un Beriju, kurus pēc tam arī represēja un likvidēja kā dzimtenes ienaidniekus, un tā tālāk, un, ja tāda tipa cilvēki, tiesa, mazāka kalibra, pēc tam kļūst par pilsoņiem, un iespējas ir, diemžēl mums ir tā nožēlojamā došana par īpašiem nopelniem, kur arī viens otrs ir ieslīdējis iekšā, un tagad vispār vārti ir vaļā — iemācies tikai latviešu valodu, patēlo, ka tu esi lojāls, un pilsonis ir gatavs. Un pēc tam viņš saņems, lūk, šīs pašas priekšrocības. Es ļoti lūdzu, cienītie kolēģi, izmantosim vismaz savas likumīgās iespējas, nosargāsim savus pilsoņus, nosargāsim savus latviešus! Nu nevajag katram blandonim dot tādas pašas priekšrocības! Un es nevaru piekrist, ka pilsoņus nav jāšķiro. Pilsoņi ir jāšķiro. Arī starp pilsoņiem ir lojāli pret Latvijas valsti un nelojāli. Tā ka es ļoti aicinātu atbalstīt deputāta Vidiņa priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Antons Seiksts, "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts.

A.Seiksts

(LC). Godātais priekšsēdētāj, godātie kolēģi deputāti! It kā nav pārāk vēsturisks šis jautājums, bet mēs esam tā sliekšņa priekšā, ka varam ieskicēt tādas juridiskas normas, kurām rezultāts nav paredzams. Jā, es piekrītu, Latvijas valsts kā tāda nav nevienu politiski represējusi. Latvijas valstī varētu arī nepieņemt politiski represēto likumu par šo statusu, un mums neviens neko nevarētu pārmest. Bet, ja šis likums ir tapis, noliecot mūsu galvas komunisma un nacisma upuru priekšā, tad šeit ieskicēt pilsoņu diskrimināciju ir, atkārtoju, solis ar neparedzamām sekām. Pēc tam varēs atrast desmitiem priekšnoteikumu, pēc kuriem vieni pilsoņi būs labāki un otri sliktāki.

Kurp ved šis ceļš? Es domāju, ka kolēģiem deputātiem šajā it kā vienkāršajā jautājumā jāapzinās, kādas var būt sekas, ja mēs pieņemtu šo priekšlikumu. Un nevajag runāt kolēģiem par finansēm. Šeit runa ir par status quo saglabāšanu, turpretī, ja mēs pieņemam šo priekšlikumu, tad kādam ir jāatņem. Pirmkārt, tam nav likumīga pamata, otrkārt, šī atņemšana ir psiholoģisks trieciens — mēs represēsim vēlreiz šos cilvēkus, pie kam absolūti bez vainas, kuri likumīgi ir ieguvuši šo statusu. Ja tas skartu tikai šo likumu, ja tam nebūtu neparedzamas juridiskas sekas valstī un arī politiskas un sociālas sekas, tad vēl varētu pateikt — jā, bija vēsturē tā un šitā. Bet šis solis ir pārāk atbildīgs. Es aicinu deputātus noraidīt šo priekšlikumu kā priekšlikumu, kurš var zināmos apstākļos satracināt sabiedrību, vēl vairāk satracināt un, piedodiet, arī satricināt, jo vienmēr var atrasties politiķi, kuri precedentu var izmantot pavisam citiem mērķiem. Es lūdzu noraidīt šo priekšlikumu! Paldies!

Sēdes vadītājs.

Modris Lujāns, apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas deputāts.

M.Lujāns

(PCTVL). Cienījamie kolēģi! Klausoties cienījamo Dobeļa kungu, es saprotu, ka drīzumā Latvijā, un varbūt arī Antons Seiksta kungs pastrādās ar jauno darba grupu, sagatavos likumprojektu, kurā būs vairākas grupas pilsoņu. Viena grupa jau ir nodēvēta, un tā sauksies "pilsoņi blandoņas". Varbūt būs jāizdala otra grupa, kurā būs "pilsoņi ārieši", un varbūt būs vēl kāda trešā grupa, un tas būs oriģināls likumprojekts, un, tiklīdz šādas grupas būs, tad mēs varēsim arī kadastrāli sadalīt visus Latvijas pilsoņus. Jo savā laikā vismaz sākotnējā periodā mums bija nepilsoņi, tur bija lojāli Latvijas nepilsoņi, pēc tam neolojāli, un vēl tālāk dažādas grupas. Tagad jau ir jauna, interesanta doma, kā es jau norādīju, pilsoņu sadale. Un, protams, es varu saprast arī uztraukumu par to, ka, lūk, patiešām mums Latvijā cilvēki kļūst par Latvijas pilsoņiem, bet tad es saprotu arī to otru momentu — viņiem ir pilns tiesību komplekts. Jo tad jau var paiet arī tālāk — kādēļ šie cilvēki var tikt ievēlēti, kāpēc viņiem ir dotas vēlēšanu tiesības, ja jau viņi ir "blandoņas", pilsoņi — "blandoņas"?

Un tādēļ es diemžēl nevarētu atbalstīt šodien Vidiņa kunga iniciatīvu, bet, ja parlaments šādu iniciatīvu atbalstīs, tad es patiešām lūgtu Seiksta kungu kopā ar Vidiņa kungu un Dobeļa kungu, lai radītu jaunu likumu par pilsoņu kadastrālo, vai kā viņu tur varētu nosaukt, grupu sadali. Jo tad man arī gribētos zināt, kāds tad būs pasē zīmogs. Kāds zīmogs ir jāieliek "blandonim", kāds ārietim, vai arī pēc politiskās piederības, jo jāsaprot ir konkrēti šī sistēma. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Dzintars Rasnačs, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

Dz.Rasnačs

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Mūsu likumdošanas darba praksē diemžēl bieži vien sanāk tā, ka likumu mēs atveram, kaut kāda cēla mērķa vadīti, taču, kad šis likums ir atvērts, tad parādās vesela virkne priekšlikumu, kas šo sākotnējo ideju pilnībā izkropļo. Diemžēl jāsaka, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir darbojusies līdzīgi. Mēģināšu pamatot — kāpēc.

Likums tika atvērts tāpēc, ka jau vairāk nekā trīs gadus Lietuvas un Igaunijas pilsoņi un arī šo valstu pārstāvniecības Latvijā cīnījās par to, lai arī Lietuvas un Igaunijas pilsoņiem šeit piešķirtu politiski represēto statusu. Mūsu trīs Baltijas valstu savstarpējās draudzīgās attiecības, protams, veda uz to, šodien mēs pie tā esam nonākuši. Taču ko ir izdarījusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija? Šo ideju ir paplašinājusi un iekļāvusi te jau jaunu personu loku, kurš palielina politiski represēto personu skaitu ievērojami. Kāpēc Cilvēktiesību un sabiedrisko komisija ir saņēmusi negatīvu atzinumu no Labklājības ministrijas, kāpēc ir saņēmusi negatīvu atzinumu no Finansu ministrijas? Tāds ir jautājums. Tāpēc, ka nav šie finansējumi. Tad ir jautājums: kur dabūs šos līdzekļus? Varbūt uzņemsim arī visus citu valstu represētos, citu valstu bijušos represētos pilsoņus mūsu apgādībā? Ja mēs esam tik bagāta valsts, mēs to varam darīt, un mēs iekļūsim Ginesa rekordu grāmatā. Tā ka es aicinu atbalstīt Vidiņa priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Juris Vidiņš — otro reizi.

J.G.Vidiņš

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi un cienījamais Lujāna kungs! Es tiešām jūs ļoti cienu. Nepārvērtiet Saeimas sēdi par farsu! Šis jautājums ir ļoti nopietns. Iedomāsimies, ka viena Latvijas zeltene aizbrauc uz Vāciju un apprecas ar vācieti, kas cietis hitleriskā režīma laikā, un atbrauc uz šejieni, un šeit viņam ir pilnas tiesības, tā kā viņam ir otrā puse Latvijas pilsone, pēc kāda laika viņš naturalizējas un iegūst pilsonību. Viņš skaitīsies politiski represētais, ja viņš iesniegs iesniegumu, vai ne? Vai Latvijas valsts atbild par to pilsoņu pagātni, kurus mēs šodien uzņemam pilsonībā? Es domāju, ka no šī aspekta vajadzētu runāt un beigt šeit, Seiksta kungs, liet "krokodila asaras", ka mēs esam antihumāni un tamlīdzīgi. Es esmu tikpat humāns kā visi pārējie. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Pēteris Tabūns, (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Ir pamats runāt šodien no Saeimas tribīnes vēl un vēlreiz par šīm lietām, jo šeit tiek stāstītas no Lujāna kunga tādas lietas, kas ir pašas par sevi saprotamas. Lujāna kungs, ja jūs esat tik tālu nonācis, ka neredzat starpību starp pilsoņiem, kuri ieguvuši vakar pilsonību, un tiem, kuri ir pilsoņi līdz okupācijai un to pēcnācēji, tad es domāju, ka jums šeit, Saeimā, nav ko darīt vispār.

Redziet, tas, ko teica Vidiņa kungs, un šeit ir viņa priekšlikums, arī Dobeļa kungs, ir jāņem vērā ļoti, ļoti nopietni, cienījamie kolēģi! 300 000, kā to skaidri un gaiši ir pateikusi Naturalizācijas pārvaldes priekšniece Aldermanes kundze, naturalizēsies no 700 000. Tātad starp šiem gan jau atradīsies kāds 100 000, kas pierādīs, un droši vien viņi ir represēti dažādā veidā Krievijā, Baltkrievijā, Ukrainā šajos drausmīgajos komunistiskā terora gados. Un mēs būsim atbildīgi, materiāli atbildīgi par to, ko pastrādājis šis režīms. Apdomāsimies, cilvēki! Drīzāk ir jādara pavisam kas cits. Starpvalstu sarunās ar Krieviju, Baltkrieviju, Ukrainu un daudzām citām valstīm ir jārunā, lai viņi uzņemtos atbildību par to, par tiem cilvēkiem, kuri ir represēti šajās valstīs vai bijušajā Padomju savienības teritorijā un tagad attiecīgi neatkarīgās valstīs. Lūk, kas ir jādara, nevis mums jāuzņemas šī materiālā nasta. Mēs it kā morāli varētu uzņemties, lai gan mums faktiski nav nekādu tiesību, mums nav morālu tiesību uzņemties šo atbildību. Mēs neesam atbildīgi par šo teroru, kas tika lietots pret cilvēkiem dažādās Padomju savienības malās! Es aicinu pieņemt šo priekšlikumu! Paldies!

Sēdes vadītājs.

Antons Seiksts — otro reizi.

A.Seiksts

(LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Mani pārsteidza bijušā tieslietu ministra absolūtā neizpratne likumdošanas procesā. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija bija tā, kas lietuviešu un latviešu, piedodiet, Igaunijas pilsoņu likteni šajā likumā gribēja sakārtot.

Otrkārt, Rasnača kungs, komisija strādā ar deputātu priekšlikumiem, nevis fabricē savus.

Treškārt. Jums jau nu gan bija jāzina, ka šī redakcija sašaurina, bet Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas lēmums atstāj status quo . Neviens santīms budžetā nav paredzēts, un nevienu santīmu neprasa šī redakcija, tāpēc, lūdzu, esiet korekts, ja jūs saprotat, par ko ir runa. Neaiciniet, lūdzu, bijušais tieslietu ministra kungs, pārkāpt Satversmes astoto sadaļu, kur noliegta jebkāda diskriminācija pēc jebkādām pazīmēm. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Inese Birzniece, frakcijas "Latvijas ceļš" deputāte.

I.Birzniece

(LC). Godātie kolēģi! Es arī gribu turpināt Seiksta kunga izbrīnu par bijušā tieslietu ministra teikto, ka cilvēktiesību koncepcija viņa izpratnē ir atkarīga no finansēm. Ir nauda — ir cilvēktiesības, ja nav naudas, tad nav cilvēktiesību.

Arī par Dobeļa kunga ļoti interesanto teoriju, ka vajag šķirot pilsonību pēc īstajiem un neīstajiem pilsoņiem. Viņš laikam nav izlasījis 91.pantu Satversmē: "Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēktiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas". Par ko šeit ir runa? Šeit nav svarīgi, kurā redakcijā pieņemt jaunu likumu. Šā panta redakcija ir spēkā kopš 1995.gada 5.Saeimas laika. Tātad es tiešām varu tikai izteikt izbrīnu par apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK pozīciju un aicinu noraidīt šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Aleksandrs Kiršteins, Tautas partijas frakcija.

A.Kiršteins

(TP). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Es saprotu, ka strīds ir par to, ka kādam var tikt kaut kas drusciņ vairāk — vienam pilsonim vairāk nekā otram, un tam labākajam pilsonim pietrūks tas, kas viņam būtu, ja tie otri tik daudz nedabūtu. Faktiski šī problēma ir daudz nopietnāka. Te tika pieminēta Labklājības ministrija un tika pieminēta Finansu ministrija. Es gribu pateikt, ka, pirmkārt, šis jautājums ir daudz plašāks, un tas ir starptautiski jāizskata, jo Polijā, Izraēlā un virknē citu valstu ir izveidotas politiski represēto organizācijas, kuras starptautiskajās organizācijās pieprasa kompensēt visus šos līdzekļus no attiecīgo uzņēmumu fondiem, kuros ir izmantots ieslodzīto vai represēto darbs.

Es gribu teikt, ka Latvijā, pateicoties jau nosauktajām ministrijām, praktiski nekas nav darīts. Situācija ir tāda, ka tā vietā, lai Latvija iedotu kaut kādu sarakstu ar tiem cilvēkiem, kas, piemēram, ir Krievijā strādājuši, ceļot Vorkutas metalurģiskos vai Noriļskas metalurģiskos kombinātus, vai Krasnojarskas alumīnija rūpnīcu, vai dažādus kanālus, mēs tā vietā nepārtraukti attaisnojamies Krievijas priekšā par to, ka pie mums nenotiek cilvēktiesību pārkāpumi.

Es domāju, ka šajā gadījumā mums nevajadzētu šeit diezgan nehumāni varbūt apspriest to, ka bērns, kurš ir represēts, latvietis, kurš ir represēts, būdams maziņš Krievijā, līdz 1940.gadam, tas pats attiecas arī 4.pantā uz tiem bērniem, kuri ir ievesti kara laikā Latvijā, ka mums būtu nehumāni un apkaunojoši spriest šeit, ka viņiem nekas nepienākas un ka viņi nevar būt politiski represētie.

Tā vietā mums ir jāizveido ļoti spēcīgas represēto organizācijas, kā tas ir Polijā, tās ir jāreģistrē, un starptautiski ir jāpieprasa, lai Krievija izveido tādus pašus fondus, kādus izveido pašreiz Vācija, kurā 1500 uzņēmumi, kuri ir bijuši kara laikā, izveido fondus, tajā skaitā tādas lielas organizācijas kā "Deutsche Bank", "Folkswagen" vai ķīmiskie koncerni, un no šo uzņēmumu līdzekļiem tiek maksātas kompensācijas represētajiem. Krievija pagaidām stūrgalvīgi atsakās veidot šādas organizācijas, tāpēc es domāju — jo spēcīgāka organizācija, jo tā ir lielāka, jo tas ir labāk visiem Latvijas pilsoņiem.

Un pēdējais. Var izveidoties ļoti kurioza situācija. Ja, piemēram, agri vai vēlu, es ticu, ka Krievijai nāksies izveidot šādu fondu, no kura kompensēt, Latvijas pilsonis, kurš ir cēlis kaut kādu Magņitogorsku, ieradīsies un teiks, ka viņam vajag kompensāciju, un Krievija varēs pateikt: "Bet, mīļais Latvijas pilsoni, Latvijas Saeima taču tevi neuzskata par politiski represēto! Tas nekas, ka tu esi 15 gadus būvējis koncentrācijas nometnē, jo tu jau neesi līdz 1940.gadam iebraucis Latvijā!" Es domāju, ka Vidiņa kunga priekšlikums ir politiski tuvredzīgs, tas ir ne tikai aprobežots un ļauns, bet tas ir politiski tuvredzīgs un kaitē Latvijas starptautiskajam prestižam un arī nākotnes darbībai, kas ir jādara. Šīm Labklājības, Ārlietu un Finansu ministrijām vajadzētu valdības sēdē, kurā ir arī apvienības "Tēvzemei un Brīvībai" ministri, panākt lēmumu un pieprasīt oficiāli Krievijai starptautiskajās organizācijās izveidot šos fondus. Tas taču nav jāmaksā no Latvijas budžeta, tas ir jāpieprasa no Krievijas budžeta. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Vladimirs Makarovs, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

V.Makarovs

(TB/LNNK). Cienījamais priekšsēdētāj! Deputāti! Dāmas un kungi! Kiršteina kungs! Es klausos jūsos un brīnos, vai jūs kādreiz zināt, kas notiek uz grēcīgās zemes, vai jūs skaisti virknējat frāzes, ceļot savu popularitāti? Mums bija kādreiz tāds īpašo uzdevumu ministrs Kiršteins. Kāds ir viņa darba rezultāts? Nekāds. Vienkārši Šķēles kungs viņu ievilka atkal Saeimā.

Kiršteina kungs! Latvija ir demokrātiska valsts, un ar varu izveidot nevaldības organizācijas var atļauties tikai diktators. Kiršteina kungs! Latvijā ir politiski represēto organizācijas, tikai jautājums: vai jūs par tām interesējaties, vai arī jūs skaisti norunājat, zinot, ka ne visa sabiedrība, kas jūs klausās, to zina. Kiršteina kungs! Šīs organizācijas cīnās par to, lai iegūtu līdzekļus no starptautiskajiem fondiem, un tās bauda Latvijas valdības atbalstu. Bet vai bauda jūsu atbalstu? Ko jūs darījāt kā Eiropas integrācijas ministrs, es gan šaubos, jo vienkārši tad jums neatlika laika. Jūs labāk izskatāties šeit, uz tribīnes, nekā savā reālajā darbībā.

Bet kāpēc es gribēju runāt? Jā, naudu tas prasa, Kiršteina kungs, es jums atgādināšu kaut vai dažas rindiņas no Pensiju likuma, ka politiski represētajiem pensija tiek palielināta par koeficientu 1,1 un attiecīgie gadi tiek trīskāršoti vai pieckāršoti. Tas kaut ko maksā. Ir tikai viena neliela problēma — sociālās apdrošināšanas budžetā šobrīd ir 38 miljonu latu deficīts. Tādēļ, Kiršteina kungs, varbūt jūs kā deputāts sekmēsiet, lai šīs nevaldības organizācijas, kas apvieno dažādus politiski represētos, gan tos, kas bijuši ieslodzīti Salaspils nāves nometnē, gan bērnus, gan ebreju organizāciju, vienkārši atbalstītu ar savu darbību, nevis ar skaļiem vārdiem no Saeimas tribīnes. Es aicinu šobrīd nepaplašināt politiski represēto loku! Tas tomēr maksā arī no Latvijas valsts budžeta. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Dzintars Rasnačs — otro reizi.

Dz.Rasnačs

(TB/LNNK). Es pateicos Seiksta kungam un Birznieces kundzei par labajiem vārdiem un vēlreiz gribu atgādināt, kas ir rakstīts Latvijas Satversmes 66.pantā: "Ja Saeima pieņem lēmumu vai kādu konkrētu likumu, kuram nepieciešams papildu finansējums, tad ir jāparedz konkrētie avoti, no kuriem tas tiek finansēts."

Mēs ļoti labi atceramies precedentu, ka Satversmes tiesā tika apstrīdētas konkrētas normas, kuras Saeima bija pieņēmusi. Prasītājs bija valdība. Toreiz Satversmes tiesa, pamatojoties uz 66.panta 2.punktu, atcēla pieņemto normu. Šajā gadījumā arī, cienījamais Seiksta kungs un cienījamā Birznieces kundze, lai cik jums daudz būtu taisnība, un es jums pilnīgi piekrītu par cilvēktiesībām, tomēr neskatīsimies uz šiem jautājumiem atrauti no realitātes. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Antons Seiksts.

A. Seiksts

(LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Nevajag maldināt auditoriju zālē un pie radioaparātiem. Vidiņa kunga redakcija sašaurina Latvijas pilsoņu loku, kas bauda politiski represētā statusu. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas redakcija, proti, noraidot Vidiņa kunga priekšlikumu, atstāj s tatus quo . Un klāt nāk tikai tas, par ko iestājās arī, Rasnača kungs, Lietuvas un Igaunijas pilsoņi. Nekāda paplašinājuma nav. Lūdzu, nevajag maldināt. Komisija lūdz balsot, atbalstot komisijas viedokli, noraidot Vidiņa kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 1. — deputāta Jura Vidiņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 64, atturas — 6. Priekšlikums noraidīts.

A.Seiksts.

2. ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, komisijas priekšlikums jums piedāvātā redakcijā. Tas ir saskaņots ar diviem likumiem — ar nupat pieņemto Repatriācijas likumu, un ar Likumu par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu. Lūdzam atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seiksts.

3. — deputāta Jura Vidiņa analoģisks priekšlikums. Manuprāt, tas nav balsojams, jo tas nav atbalstīts iepriekšējā balsojumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tālāk, lūdzu!

A.Seiksts.

4. — deputāta Jura Vidiņa priekšlikums — izslēgt 4.pantu. Komisija nav pieņēmusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Prasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 4. — deputāta Jura Vidiņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 59, atturas — 3. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Seiksts.

Paldies! Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzam atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem"" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 68, pret — 10, atturas — 5. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts Grozījumi "Valsts drošības iestāžu likumā" , pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Latvijas patrioti! Es ceru, ka vismaz, balsojot par šo likumprojektu, vismaz dažiem ierunāsies sirdsapziņa. Šis projekts ir sakarā ar to, ka beidzot ir jānoregulē to personu loks, kam ir tiesības ieņemt amatus Latvijas Republikas drošības iestādēs. Un faktiski tas skar 18.panta pirmo un otro daļu. Pirmajā daļā ir runa par to, ka šīs amatpersonas vai arī darbinieki var būt tikai Latvijas Republikas pilsoņi. Un otrā daļa runā par to, ka nedrīkst šajās iestādēs kā amatpersonas būt bijušie PSRS, Latvijas PSR un tā tālāk izlūkdienesta, pretizlūkošanas dienesta, štata vai ārštata darbinieki. Es aicinātu godātos kolēģus atbalstīt šo labojumu!

Sēdes vadītājs.

Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Balsojam par likumprojekta "Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis.

Godātie kolēģi! Mans priekšlikums ir 16.marts.

Sēdes vadītājs.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 16.marts. Iebildumu nav. Paldies!

Nākamais likumprojekts — "Grozījumi likumā "Par valsts noslēpumu"" , pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā deputāts Oskars Grīgs.

O.Grīgs

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Dokuments nr.356. Šie tehniskie grozījumi ir izstrādāti sakarā ar speciālās, procesuālās, valstiskās aizsardzības dienesta izveidošanu Valsts policijas sastāvā, kurā kā valsts noslēpuma objekts iekļauta informācija par personas speciālās, procesuālās aizsardzības struktūrvienību personālsastāva atrašanās vietu, materiāli tehnisko nodrošinājumu un transportu. Komisija lūdz atzīt šo likumprojektu par steidzamu!

Sēdes vadītājs.

Komisija ierosina atzīt šo likumprojektu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts noslēpumu"" atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 20, atturas — 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

O.Grīgs.

Es lūgtu atbalstīt arī likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts noslēpumu"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

O.Grīgs.

16.marts.

Sēdes vadītājs.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 16.marts. Otrā lasījuma datums?

O.Grīgs.

Ceturtdien.

Sēdes vadītājs.

Konkrēts datums.

O.Grīgs.

18.marts.

Sēdes vadītājs.

18.marts. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījums likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā"" , otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā deputāts Linards Muciņš — frakcija "Latvijas ceļš".

L.Muciņš

(LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr.447. Priekšlikumi otrajam lasījumam likumprojektam"Grozījums likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā"". 1. un 2.priekšlikums redakcionāli precizē likuma nosaukumu un preambulu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 1. un 2.priekšlikumu.

L.Muciņš.

3.priekšlikums — redakcionāli precizē.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

L.Muciņš.

Iekšlietu ministra Jurdža kunga priekšlikumu komisija neatbalstīja, jo tas nesaskanēja ar mūsu starptautiskajām saistībām un līgumiem.

Sēdes vadītājs.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 4. — iekšlietu ministra Jurdža priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 43, atturas — 14. Priekšlikums nav pieņemts.

L.Muciņš.

5. un 6.priekšlikums, atbildīgā komisija redakcionāli precizēja un pieņēma iekšlietu ministra Jurdža priekšlikumus.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 5. un 6.priekšlikumu.

L.Muciņš.

7.priekšlikums ir redakcionāls.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

L.Muciņš.

8.priekšlikums — deputātu Sokolovska, Tolmačova un Maksimova priekšlikums — pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš.

9. — deputātu Sokolovska, Tolmačova un Maksimova priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 9. — deputātu grupas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 57, atturas — 14. Priekšlikums noraidīts.

L.Muciņš.

10. — deputāta Dobeļa priekšlikums — arī nav ticis atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Priekšlikums tiek noņemts. Paldies! Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš.

11. — deputātu Sokolovska, Tolmačova un Maksimova priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis

(PCTVL). Godājamie kolēģi! Es gribu pievērst jūsu uzmanību jautājumam par Latvijas pilsonību pilsoņu un pastāvīgo iedzīvotāju vientuļajiem vecākiem, kuri dzīvo ārpus Latvijas. Viņu bērni griezās valsts iestādēs un sabiedriskajās organizācijās ar jautājumu — kāda viņiem ir iespēja paņemt pie sevis vientuļos vecākus? Diemžēl tagad nav nekādu legālu izredžu uzaicināt pie sevis savu sirmo māti vai tēvu uz pastāvīgu dzīvi. Bieži skan tādi iebildumi, ka, ja mēs izdosim viņiem pastāvīgo uzturēšanās atļauju, tad būs papildu slodze budžetam. Tas neatbilst realitātei, jo bērni, kuri grib paņemt pie sevis vecākus, vienmēr ir ar mieru apmaksāt viņu uzturēšanos Latvijā. Piemēram, Kanādā valsts dod iespēju atbraukt veciem cilvēkiem, ja viņu bērni garantēs, ka uzturēs vecākus par saviem līdzekļiem. Un tas neprasa nekādas izmaksas no budžeta.

Gribu minēt vienu piemēru. Šeit ir vēstule, kura ir adresēta Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājam Seiksta kungam. Visi septiņi bērni ir latvieši un dzīvo Latvijā. Māte invalīde dzīvo Krievijā. Māte jau sen ir darba nespējīga un faktiski nevar par sevi parūpēties. Un Seiksta kungs bija spiests atbildēt, ka šis likums neparedz pastāvīgās uzturēšanās atļauju izsniegšanu šādā gadījumā. Tādu pašu atbildi viņi saņēma no iekšlietu ministra, Valsts cilvēktiesību biroja un no citām organizācijām. Senos laikos vecākus, kad viņi nespēja vairs strādāt, aizveda uz mežu un tur atstāja mirt vientulībā. Un tad, ja mēs noraidīsim šo priekšlikumu, mēs būtībā izdarīsim to pašu.

Sēdes vadītājs.

Debatēs vairāk neviens pieteicies nav. Komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija, noraidot šo priekšlikumu, uzskatīja, ka tam nav šobrīd finansiāla seguma. Tas arī nesakrīt ar citiem likumiem, kuri Latvijā šobrīd darbojas un nosaka personas, kas saistītas ar šiem jautājumiem, jo tur ir iekļauti tikai nepilngadīgie bērni, nevis vecāki vai pieaugušie bērni, kā 3. un 4.apakšpunktā piedāvā deputāti. Un šeit šajā priekšlikumā diemžēl nav Sokolovska kunga minētais jēdziens "vientuļi". Šeit tāda vārda nav. Tā kā komisija nolēma noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 11. — deputātu Sokolovska, Tolmačova un Maksimova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 56, atturas — 14. Priekšlikums nav pieņemts.

L.Muciņš

. 12.priekšlikums līdz ar to nav balsojams.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš.

13.priekšlikums — deputātu Sokolovska, Tolmačova un Maksimova priekšlikums — netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 13. — deputātu grupas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 53, atturas — 14. Priekšlikums noraidīts.

L.Muciņš.

14. — deputāta Dobeļa priekšlikums — netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Juris Dobelis, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Es jūs ļoti lūdzu iedziļināties manā priekšlikumā, jo šeit ir mums kārtējā iespēja likumīgi neļaut šeit lieki iebraukt militārpersonām. Pie tam mans priekšlikums sasaucas ar spēkā esošo Ministru padomes lēmumu, kas saucas "Par imigrantu pierakstīšanas pagaidu pārtraukšanu". Kāda ir lietas būtība?

Lietas būtība ir ārkārtīgi vienkārša. Tās atvaļinātās militārpersonas, kas ir iesauktas no Latvijas, bet ir atvaļinātas no aktīvā militārā dienesta pēc 1992.gada 1.jūlija, nav vairs to personu lokā, kam pienākas šīs uzturēšanās atļaujas. Lūdzu, ja jūs vēlaties, iepazīstaties paši ar šo Ministru padomes lēmumu. Un kas tagad iznāks? Mēs šeit Saeimā pieņemsim lēmumu, kas paplašinās šo militārpersonu loku, kur ir skaidri lēmumā pateikts, ka, ja personas ir atradušās PSRS militāro formējumu aktīvajā karadienestā un ir atvaļinātas līdz 1991.gada 31.decembrim, mēs viņām vēl esam devuši iespēju sešus mēnešus atgriezties uz pastāvīgu dzīvi Latvijā. Un, ja viņas nav šos sešus mēnešus izmantojušas, tad viņām vairs nav šo tiesību uz uzturēšanās atļauju. Tas ir spēkā esošais lēmums. Mums tāpat ir trūcīgi ar naudas līdzekļiem, mums tāpat ir problēmas ar šiem migrantiem un būs vēl lielākas. Mēs esam sev radījuši šodien vēl papildu problēmas, kur ņemt papildu līdzekļus represētajiem, tātad mēs esam nodarījuši pāri saviem represētajiem. Un tagad mēs negribam ievērot to, kas mums jau ir. Mēs gribam atkal nezin kāpēc, pat es neredzu argumentu, kāpēc mums ir jādod papildu iespējas šīm militārpersonām iegūt šīs uzturēšanās atļaujas. Es saprotu, ka daudzi no klātesošiem nav iedziļinājušies šī likuma pantā. Daudzi no klātesošiem vienkārši nezina šo Ministru padomes lēmumu, un es jūs ļoti aicinātu atbalstīt šo manu priekšlikumu, jo tas mums palīdzēs sakārtot šīs savas attiecības un precīzi noteikt to militārpersonu loku, ko mēs kādreiz jau esam noteikuši un kuriem ir šīs tiesības uz uzturēšanās atļaujām. Es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Debatēs vairāk neviens pieteicies nav. Komisijas vārdā deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš

(LC) . Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es mēģināšu jums atgādināt, kad Saeima ar savu lēmumu šim likumprojektam noņēma steidzamību un pagarināja priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Savukārt Juridiskā komisija vēl pirms izskatīšanas komisijā rūpīgi ar Iekšlietu ministrijas un Ārlietu ministrijas pārstāvjiem katru priekšlikumu izdebatēja.

Tā kā šeit, es domāju, nebūtu tas gadījums, ka komisijas locekļi nebūtu ievākuši informāciju un nebūtu attiecīgi informēti. Diemžēl arī ne tikai Juridiskās komisijas, bet arī Ārlietu ministrijas un Iekšlietu ministrijas viedoklis šim priekšlikumam bija negatīvs.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 14. — Jura Dobeļa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 31, atturas — 15. Priekšlikums nav pieņemts. (No zāles: "Vadošā koalīcija, kāpēc neatbalstījāt?")

L.Muciņš.

15.ir deputāta Dobeļa priekšlikums. Tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Juris Dobelis, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Jā, cienītie kolēģi! Žēl, protams, ka vairākums neatbalstīja iepriekšējo priekšlikumu. Žēl, ka mēs esam tik gļēvi, ka mēs ļaujam te darīt katram, ko viņš grib. Un tagad šis mans nākamais priekšlikums. Tas pat balstās uz daudz nopietnāku dokumentu — uz Latvijas un Krievijas līgumu par bruņoto spēku pilnīgu izvešanu, un tur ir paredzēts, kuras tās personas, kas ir bruņoto spēku sastāvā, ir gan militārpersonas, gan arī minēto personu laulātie, viņu nepilngadīgie bērni un citas viņu apgādībā esošās personas. Un kāds ir mans piedāvājums? Ļoti vienkārši, ir jāizslēdz no panta tie vārdi, kas sākas "ja viņi ieradušies Latvijā sakarā ar Krievijas Federācijas, PSRS bruņoto spēku militārpersonu dienestu, neatkarīgi no laika, kad viņi ieradušies Latvijā". Kas tad tagad iznāks? Ja tā ģimene kopā ar to militārpersonu ir ieradusies šeit, viss kārtībā, tādam mēs atļauju nedodam, viņam jābrauc prom. Tikko kāds no ģimenes locekļiem ierodas citā laikā, mēs atkal, mīļi smaidot, dodam viņiem iespējas šeit palikt. Nu, iedziļinieties, paliks, tas radinieks paliks, tā sieva — viņa vīru ataicinās atpakaļ.

Nu kā jūs to nesaprotat? Lūdzu, iedziļinieties un atbalstiet vismaz šo priekšlikumu! Mēs tiešām pārvēršam Latviju par pilnīgu iebraucamo vietu. Vai jums tiešām kauna nav? Vai jums nav kauna! Jūs te pilnu Latviju gribat piedzīt ar militārpersonām un ar visām citām personām. Es jums varu atgādināt, ka, atrodoties PSRS bruņoto spēku rindās, militārpersonām bija pilnas iespējas iegūt pases, iegūt viltotus pierakstus. Pie tam VDK darbiniekiem pat oficiāli bija šīs pases. Vai tiešām jūs to nesaprotat, un atkal kārtējo reizi. Un pie tam atkal es nesaprotu — nekādas cilvēktiesības šeit netiek pārkāptas. Mēs pat šajā gadījumā varam atsaukties uz Latvijas un Krievijas līguma par bruņoto spēku pilnīgu izvešanu konkrētiem pantiem. Tad, lūdzu, iedziļinieties! Es saprotu, ka daudzi balso, nesaprotot, par ko viņi balso. Man rodas tāds iespaids. Atbalstiet, lūdzu, manu priekšlikumu, līdz ar to jūs liegsiet iespēju visāda veida fiktīviem darījumiem, ar kuru palīdzību šīs militārpersonas var nokļūt Latvijā. Es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Debatēs vairāk neviens pieteicies nav. Komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu, un arī Iekšlietu ministrijas un Ārlietu ministrijas pārstāvji komisijas sēdē iestājās pret šādu labojumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 15 —deputāta Jura Dobeļa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 29, atturas — 15. Priekšlikums nav pieņemts.

L.Muciņš.

16.priekšlikums, deputātu Sokolovska, Tolmačova, Maksimova priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš.

17.priekšlikums, deputātu Sokolovska, Tolmačova, Maksimova priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 17 —deputātu grupas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 51, atturas — 16. Priekšlikums, nav pieņemts.

L.Muciņš.

18.deputātu Sokolovska, Tolmačova, Maksimova priekšlikums nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 18. — deputātu grupas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 55, atturas — 10. Priekšlikums nav pieņemts.

L.Muciņš.

19.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav.

L.Muciņš.

20.priekšlikums nav atbalstīts. (No zāles deputāts Urbanovičs: Lūdzu balsot par!")

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 20. — deputātu grupas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 54, atturas — 13. Priekšlikums noraidīts.

L.Muciņš.

21.priekšlikums ir deputātu grupas priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Grozījums likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — 11, atturas — 4. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.

L.Muciņš.

Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 15.martam.

Sēdes vadītājs.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 15.marts. Atvainojiet, 16.marts, jo piecas dienas ir vajadzīgas.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām"" , otrais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Jānis Lagzdiņš, — Tautas partijas frakcija.

J.Lagzdiņš

(TP). 1.priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina izslēgt no likumprojekta 1.pantu. Priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš.

2.priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina izslēgt 1.panta pirmajā daļā vārdus "kuram no peļņas gūšanas nolūka un rakstura", priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli.

J.Lagzdiņš.

3.priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina papildināt 1.pantu ar jaunu otro daļu piedāvātā redakcijā. Priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš.

4., 5.un 6.priekšlikums ir skatāms kontekstā. Atbildīgā komisija ir pieņēmusi, Juridiskā komisija — precizētā redakcijā, noraidot 5.priekšlikumu, kuru iesniegusi frakcija "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā". Es aicinātu noraidīt 5.priekšlikumu frakcijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" priekšlikumu un pieņemt 6.priekšlikumu, kuru iesniegusi atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu par 5.priekšlikumu. Atklājam debates. Dzintars Rasnačs, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

Dz.Rasnačs

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Nav gan saprotams, kāpēc komisija nav atbalstījusi Juridiskās komisijas priekšlikumu, kurā, manuprāt, ir diezgan precīzi formulēts, kas ir sabiedrisko organizāciju apvienība. Savukārt atbildīgā komisija "apvienību" ir formulējusi ar darbības vārdu, ka tā esot apvienošanās. Manuprāt, tā ir tāda mūsu raksturīga kļūda. Mēs likumus un citus normatīvos aktus saucam par likumdošanu, apvienību saucam par apvienošanos. Manuprāt, tomēr Juridiskās komisijas priekšlikums būtu precīzāks. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debatēs vairāk neviens pieteicies nav. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst, Lagzdiņa kungs?

J.Lagzdiņš

(TP). Atbildīgā komisija uzskatīja, ka terminiem, kuri ir doti likumā, ir jābūt saskaņotiem. Ja jūs, godātie kolēģi, ievērojāt, tad iepriekš dotais sabiedriskās organizācijas jēdziena definējums neietver sevī pazīmi, ka sabiedriskā organizācija ir juridiska persona, turklāt attiecībā uz to, ka gan sabiedriskās organizācijas, gan sabiedrisko organizāciju apvienības ir juridiskās personas, par to runā speciālie panti otrajā nodaļā, tādēļ arī, lai nedažādotu šo jēdzienu definējumu, atbildīgā komisija tikai daļēji pieņēma Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Vispirms jābalso par 5., pēc tam par 4. un tad par 6.priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 5. — "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 57, atturas — 13. Priekšlikums ir noraidīts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 4. —Juridiskās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 35, atturas — 16. Priekšlikums nav pieņemts. Vai ir iebildumi pret 6.priekšlikumu? Iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš.

7.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina redakcionāli precizēt 6.panta 1.punktu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš.

8.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 6.panta otro daļu piedāvātā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas redakcijai.

J.Lagzdiņš.

9. priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina redakcionāli precizēt 6. panta trešo daļu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš.

10. priekšlikums ir skatāms kontekstā ar 11. priekšlikumu. Tātad Juridiskā komisija ierosina papildināt 6. panta ceturto daļu pēc vārdiem "sabiedriskajai organizācijai" ar vārdiem "Ministru Kabineta noteiktajā kartībā" un pēc vārda "jāiekārto" ar vārdu "jāved". Mūsuprāt, šis jautājums, kādā veidā sabiedriskā organizācija iekārto savu biedru reģistru un reģistrē savus biedrus, kas, atklāti sakot, ir nevalstiskās organizācijās izraisījis jau tā šobrīd diskusijas, un jūs, godātie kolēģi, acīmredzot vakar saņēmāt Nevalstisko organizāciju centra iebildumus pret šo normu konceptuāli kopumā. Tad, mūsuprāt, tas, kādā veidā sabiedriskās organizācijas — makšķernieku biedrības, izglītības biedrības, visa veida citas biedrības — iekārto un reģistrē savus biedrus, ir viņu iekšējā lieta, ka šeit Ministru kabinetam šādā jautājumā nebūtu jāiejaucas un jādiktē savi noteikumi, un turklāt, kas attiecas uz vārdu "jāved", šis termins tika noraidīts no speciālistiem filologiem. Tāds ir atbildīgās komisijas viedoklis.

Sēdes vadītājs.

Debatēs neviens pieteicies nav. Vai ir iebildumi par 10. un 11. priekšlikumu? Tiek atbalstīts atbildīgās komisijas viedoklis.

J.Lagzdiņš.

12. priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina aizstāt likumprojekta 6. pantā vārdu "izveidojušas" ar vārdu "dibinājušas". Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš.

13. priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina aizstāt likumprojekta 6. pantā vārdus "iestājušies tajā" ar vārdiem "kļuvuši par biedriem". Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

14. priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina aizstāt likumprojekta 6. pantā vārdus "pēc izveidošanas" ar vārdiem "pēc dibināšanas".

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli.

J.Lagzdiņš.

15. priekšlikums. Godātie kolēģi, tas ir priekšlikums, kurš komisijas sēdē izraisīja visgarākās debates. Tātad Juridiskā komisija ierosina papildināt likumu "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām" ar normu, kas nosaka ļoti stingru un tādu ļoti noteiktu sabiedriskās organizācijas vadības institūciju locekļu un vadītāju atbildību gadījumos, ja tie ir rīkojušies nelikumīgi, ir rīkojušies neatbilstoši statūtiem vai arī sabiedriskās organizācijas kopsapulču lēmumiem. Un piedāvātā normas būtība ir tāda, ka šādos gadījumos, ja ir pieļauta šāda rīcība, attiecīgie vadītāji nes pilnu atbildību un ir solidāri atbildīgi ar visu savu mantu, tajā skaitā arī ar privāto mantu. Ar nelielu balsu pārsvaru atbildīgā komisija noraidīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Linards Muciņš, "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts.

L.Muciņš

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Juridiskā komisija kā otrā komisija arī rūpīgi skatīja šo likumprojektu, un mēs piedāvājam papildinājumu pantā par sabiedriskās organizācijas vadītāju, koleģiālo lēmējinstitūciju locekļu un biedru civiltiesisko atbildību. Pēc būtības es gribētu precizēt, ka mēs šeit nestrīdamies par atbildīgās komisijas piedāvāto formulējumu, jo jebkurā gadījumā 16. priekšlikums ir arī pareizs neatkarīgi no tā, kā mēs lemsim par Juridiskās komisijas priekšlikumu. Tie savstarpēji nekonkurē. Taču, godātie deputāti, šobrīd katras personas rīcībai, it sevišķi, ja viņa ir ievēlēta kādas institūcijas vadībā, ir jābūt balstītai uz likumu, uz viņai doto pilnvarojumu, uz attiecīgās institūcijas organizācijas statūtiem un citiem dokumentiem. Mēs nevaram pieļaut situāciju, ka šo te organizāciju vadības institūciju vadītāji rīkojas, absolūti nebalstoties uz tiem iekšējiem un ārējiem normatīvajiem aktiem, kuri regulē šo kārtību. Tāda pati norma mums ir ieviesta visos uzņēmējdarbības likumos, kuri runā gan par akciju sabiedrībām, gan par SIA, gan par citiem jautājumiem. Tas ir vispārējs princips, ka jārīkojas saskaņā ar likumu, saskaņā ar šīs institūcijas organizācijas iekšējiem normatīvajiem dokumentiem, bet, ja ir bijusi rīcība, kas ir prettiesiska, kas ir pretrunā likumam, tad pirmais, ja tiek konstatēts kriminālnodarījums, tad ir kriminālatbildība, un tad obligāti šīs personas atbild ar visu savu mantu. Taču tajās situācijās starp kriminālatbildību un to, ka biedri neatbild par sabiedriskās organizācijas saistībām, veidojas šī te brīvā zona, ar kuru ir saistīts mūsu priekšlikums. Mēs uzskatām, un mēs balstāmies gan juridiskajā praksē, gan juridiskajā teorijā, ka šādam punktam ir jābūt un tas ir jāpieņem. Un nevalstisko organizāciju institūcija, kas šeit iesniedza savus iebildumus, absolūti nebalstās jurisprudencē ar saviem priekšlikumiem, ir tikai tādi emocionāli iebildumi, ka tad neviens nevadīšot, tad neviens neuzņemšoties atbildību.

Mums ir zināmi notikumi arī pirms deviņdesmitā gada, ka dažu kooperatīvu vadītāji rīkojās pretlikumīgi vai bez attiecīgajiem valžu balsojumiem ar sabiedriskās organizācijas mantu un nodarīja sabiedriskās organizācijas biedriem zaudējumus, un ir pilnīgi loģiski un normāli, ka šādā gadījumā vadītāji atbild. Es esmu iepazinies ar daudzu sabiedrisko organizāciju statūtiem, konkrēti, Pensionāru federācijas statūtos ir ierakstīts, es atvainojos, Invalīdu biedrības statūtos ir ierakstīts tieši tāds pats teksts, un šīs organizācijas biedri, statūtos iekļaujot šādu punktu, ļoti labi saprot, ka vadība drīkst rīkoties tikai saskaņā ar likumu, tikai saskaņā ar attiecīgo lēmējinstitūciju lēmumiem un statūtiem.

Es aicinātu šo te Juridiskās komisijas priekšlikumu pieņemt un attiecīgi arī atbalstīt tālāko 16. priekšlikumu, tikai tad papildinot to ar vārdiem "otrā daļa". Paldies!

Sēdes vadītājs.

Vairāk deputātu debatēs pieteikušos nav. Atbildīgās komisijas vārdā — deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš

(TP) . Godātie kolēģi, es jau savu viedokli izteicu, respektīvi, komisijas viedokli jau pirms brīža. Aicinātu balsot!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 15. — Juridiskās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 36, atturas — 8. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Lagzdiņš.

16. priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt likumprojektu ar 7.1.prim pantu piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš.

17. priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina izteikt precizētā redakcijā 9. panta otro daļu. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš.

18. priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina izteikt precizētā redakcijā 8. panta pirmās daļas otro punktu. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš.

Juridiskās komisijas 19. priekšlikums, tiek ierosināts izteikt 8. panta pirmās daļas 3. punktu jaunā redakcijā. Priekšlikums noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš.

Juridiskās komisijas priekšlikums par 8. panta 1. daļas ceturto punktu ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Dzintars Rasnačs, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

Dz.Rasnačs

(TB/LNNK). Godātie deputāti! 20. priekšlikums, Juridiskā komisija šo priekšlikumu ir izteikusi, pamatojoties uz vairākiem aspektiem. Pirmais tātad. Praktiskā darbība, valsts institūciju praktiskā darbība, reģistrējot organizācijas, reģistrējot to simboliku. Valsts pārvaldes iestādes ir saņēmušas pamatotu kritiku par to, ka tiek reģistrētas organizācijas, kuru simbolikā ir dažādi zaimojoši elementi. Piemēram, ar dažādiem zaimojošiem elementiem krusts, piemēram, kādas neķītras citas simbolikas, kuras varbūt daudzos no mums izraisa zināmas asociācijas — piemēram, aicinājumu veikt kaut kādas netiklas darbības un tā tālāk, un tā tālāk.

Tad jautājums ir tāds — kur mēs atrodam to robežu, un kā mēs varam šos visus jautājumus precīzi reglamentēt, un vai mēs to vispār varam precīzi reglamentēt? Tāds ir jautājums. Nevaram reglamentēt. Tātad mums ir jādod ierēdnim gan vara, gan arī atbildība, pieņemot lēmumu, izlemt šos jautājumus. Kāpēc? Un tagad es vēršos tieši pie Lagzdiņa kunga. Kāpēc ir formulējums, kur atsauce ir uz sabiedrisko kārtību un tikumību? Kāpēc Juridiskajā komisijā ir radies šis formulējums? Un es minēšu, kāpēc. Eiropas cilvēktiesību un pamatbrīvību koncencijā ir vesela virkne pantu, kurā ir precīzi šis formulējums minēts. Tas nav nekāds izdomājums, tas nav nekāds gumijas izstrādājums, tad nav nekas tāds. Ta sir formulējums, kurš ir ņemts no Eiropas cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijas trim pantiem. Un, manuprāt, tas ir optimālais formulējums. Tā kā, ja mēs minam tikai to, ko ir ieteikusi atbildīgā komisija, tas nozīmē, ka atkal mēs paveram vārtus dažādu zaimojošu un netikumisku simbolu, simbolikas, nosaukumu reģistrācijai. Es domāju, ka to mums nevajadzētu pieļaut. Paldies! Aicinu atbalstīt 20.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Bet tagad vairāki paziņojumi. Gundars Bojārs.

G.Bojārs

(LSDA). Eiropas lietu komisijas Sadarbības ar Eiropas parlamentu apakškomisijas dalībniekiem lūdzu pulcēties Sarkanajā zālē uz sēdi.

Sēdes vadītājs.

Oskars Grīgs.

O.Grīgs

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi un kolēģes! Ļoti interesants paziņojums. Liepājas pašvaldības vadītāji aicina mūsu valsts ministrus un deputātus uz neaizmirstamu hokeja maču viņu jaunuzbūvētajā hallē. Kas ir spējīgi turēties uz slidām un noturēt hokeja nūju, lūdzam pieteikties pie manis. Ekipējums tiks apgādāts un treniņu iespējas arī tiks sagādātas. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Kristiāna Lībane.

K.Lībane

(LC). Cienījamie kolēģi no Itālijas un Latvijas parlamentārās sadarbības grupas! Jūs esat saņēmuši šos ielūgumus. Šodien 12.30 tikšanās ar vēstnieku. Liels lūgums visiem, kas var, lūdzu, atnāciet, jo tomēr tikšanās ar vēstnieku, būtu labi, ja mēs būtu vairāk nekā daži.

Sēdes vadītājs.

Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis

(TP). Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas! Es atgādinu, ka mums ir tikšanās ar Fotomākslinieku savienības pārstāvjiem komisijas telpās starpbrīdī. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Māris Vītols.

M.Vītols

(TP). Godātie kolēģi no Sporta apakškomisijas un citi hokeja atbalstītāji Saeimā! Tie, kas ir ieinteresēti noskatīties Latvijas valsts vienības spēles ar Ukrainas un Krievijas izlasēm aprīļa mēnesī, un, ņemot vērā, ka Sporta apakškomisija ir rezervējusi biļetes, lūdzu interesēties par šo iespēju Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā pie komisijas sekretāres Sandras. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu reģistrācijas režīmu, un reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm.

Saeimas sekretāres biedru Bartaševiča kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas izdruku.

A.Bartaševičs

(7. Saeimas sekretāres biedrs). Godātie kolēģi, lūdzu uzmanību. Nav reģistrējušies: Jānis Jurkāns, Osvalds Zvejsalnieks, Viola Lāzo, Egils Baldzēns, Gundars Bojārs, Leons Bojārs, Jānis Leja, Indulis Bērziņš, Helēna Soldatjonoka, Vanda Kezika, Ivars Godmanis, Aigars Kalvītis, Aivars Tiesnesis, Helēna Demakova, Kārlis Greiškalns, Rihards Pīks, Vaira Paegle, Jānis Lagzdiņš, Jevgenija Stalidzāne, Andris Bērziņš, Ģirts Kristovskis, Juris Sinka, Guntars Krasts. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim darbu. Apspriežam 20. — Juridiskās komisijas priekšlikumu. Turpinām debates.

Modris Lujāns.

M.Lujāns

(PCTVL). Cienītie kolēģi! Es esmu džentlmenis, es skatos, ka cienījamais kolēģis Dobeļa kungs ir ļoti satraucies. Es varu uzaicināt viņu blakus tribīnē, lai divatā būtu vieglāk un interesantāk diskutēt.

Cienījamie kolēģi! Mēs savā laikā 6.Saeimā arī apspriedām šādus formulējumus, ka ir ierakstīts vārds "tikumība". Saprotiet, parasti mēs no šāda formulējuma vienmēr atteicāmies, jo tas ir ļoti peldošs, it sevišķi par sabiedriskajām organizācijām ir jābūt ļoti skaidram skaidrojošam principam, lai katrs ierēdnis nevarētu sākt traktēt šo tikumības jēdzienu.

Es gribu uzdot cienījamajiem deputātiem jautājumu: vai Nūdistu biedrība, kas varētu būt sabiedriska organizācija, ir tikumīga vai nav tikumīga? Saprotiet, te iestājas tas moments, ja ierēdnis sāks analizēt vai principus izstrādāt, vienam ierēdnim liksies, ka Nūdistu biedrība ir ļoti netikumiska, citam varbūt liksies, ka tā ir pārlieku tikumiska. Tādēļ es tomēr aicinu šinī gadījumā patiešām noraidīt to, kā komisija ir piedāvājusi, un saglabāt iepriekšējo redakciju, kur ir salīdzinoši tie formulējumi, kuri ir saprotami. Es vēlreiz saku, ka mēs varam iekulties ļoti lielās nepatikšanās. Vienam nepatiks varbūt kāda reliģiskā organizācija, kas būs viņam kā ierēdnim netikumiska ar savu varbūt veģetārā uztura dzīvesveidu un vēl kādu principu. Nedrīkst atdot ierēdnim šādu principu, it sevišķi sabiedriskajās organizācijās. Tādēļ es aicinu balsot pret.

Sēdes vadītājs.

Linards Muciņš.

L.Muciņš

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Šeit, es domāju, izskanēja tādi diezgan pārsteidzīgi deputāta Lujāna paziņojumi. Par ko tad šobrīd ir runa? Runa ir par to, kādi sabiedrisko organizāciju un to apvienību nosaukumi un simbolika būtu ierobežojama.

Es pilnīgi piekrītu Lujāna kungam, ka šis varbūt būtu grūti saprotams un izlemjams ierēdnim, tādēļ jau ilgākus gadus mana svēta pārliecība ir bijusi par to, ka šādus lēmumus par juridiskām personām, par komersantu reģistrēšanu, par sabiedrisko organizāciju un partiju dibināšanu, viņu statūtu apstiprināšanu, grozījumu izdarīšanu ir jālemj tiesu sistēmā sastāvošam neatkarīgam tiesnesim, un reģistrācijas, tāpat kā ļoti svarīgākais cilvēktiesību jautājums, kas attiecas par īpašumu uz zemi, kas šodien notiek zemesgrāmatās pie apgabaltiesām, un lēmumus izdara tiesneši, arī šajā jautājumā tam ir jābūt tiesu varā, ir jālemj neatkarīgam tiesnesim. Tieši tiesnesis ir tas, kas daudz labāk nekā ierēdnis spēs piemērot šādas sarežģītas juridiskās konstrukcijas pretrunā. Jā, diemžēl, ņemot vērā, ka nav varbūt tik liels skaits mūsu Saeimā juristu, kā man gribētos un citiem gribētos, kaut gan Lujāna kungs iepriekšējā Saeimā strādāja Juridiskajā komisijā, es saprotu, ka arī darbs Juridiskajā komisijā ir palīdzējis šo izpratni attīstīt un papildināt.

Diemžēl tagad es konstatēju, ka šeit iebildumi tiek izteikti par tādām juridiskām lietām kā kārtība un tikumība, diemžēl tā tas nav. Šis formulējums nav ņemts kaut kur no zila gaisa. Tajā pašā laikā mēs nevaram likumus pārvērst par ļoti sīku, kazuistisku instrukciju apkopojumiem, kad notiek kaut kāds notikums ar kaut kādu sabiedrisko organizāciju, mēs tūlīt skrienam un šajā likumā vai Reģistra likumā izdarām labojumus, un tā mēs tikai spējam noskatīties uz aizejošajiem vilcieniem. Tajā pašā laikā, ja iestrādātu tādus formulējumus, kuri atbilst vispārējai juridiskajai izpratnei, kurus spētu un mācētu pielietot cilvēki ar juridiskām zināšanām, ar tiesneša statusu, veidotos zināma prakse, kura pēc tam tiek apkopota, analizēta un atstāj iespaidu uz likumdošanu, ja tas ir nepieciešams.

Vārds "tikumība" ir ņemts no cilvēktiesībām, un Lujāna kungam kā šīs savas frakcijas nosaukumā šos vārdus nesošam deputātam to vajadzētu, es domāju, pietiekami skaidri zināt. Tātad šī ir juridiskā, diezgan universālā un tajā pašā laikā diezgan elastīgā juridiskā formula, kas ļauj attiecīgi, izejot no situācijas, no tiem jautājumiem, kas ir jārisina tam juristam, kas par to atbild, lemt šos jautājumus, lai atiecīgi tos atspoguļotu un motivētu. Tajā pašā laikā neveidojot pārliecīgu kazuistiku un nemēģinot aprakstīt pārāk konkrētus gadījumus. Es aicinu atbalstīt šo Juridiskās komisijas priekšklikumu, jo tas ir pietiekami skaidrs, konkrēts un arī pietiekami universāls un spējīgs uztvert sevī vēsturiski mainīgus formulējumus. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Tātad, ja mēs runājam par cilvēktiesībām, tad tieši šī norma ir ietverta, lai aizstāvētu mūsu cilvēktiesības, Lujāna kungs! Tieši tāpēc. Lūdzu, apskatieties Satversmes 116.pantu. 116.pantā, Lujāna kungs, Satversmē astotajā sadaļā par pamattiesībām ir šis vārdiņš "tikumība". Jums tas nepatīk? Izlasiet, lūdzu! Tātad es vēlreiz aicinu tomēr balsot par šo 20.priekšlikumu. Tas ir tieši vērsts, lai aizstāvētu cilvēktiesības, lai neparādītos sabiedrisko organizāciju simbolos zaimojoši elementi uz citu organizāciju svētiem simboliem. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš

(TP) . Kolēģi deputāti! Arī par šo priekšlikumu bija ilgas debates atbildīgajā komisijā. Jāsaka, ka viens iemesls, kādēļ atbildīgā komisija nepieņēma šo priekšlikumu, bija tāds, ka būs grūti formulēt attiecīgajām amatpersonām, kam ir pienākums saskaņā ar likumiem izvērtēt reģistrācijas procesā attiecīgās organizācijas statūtus, tajā skaitā arī nosaukumu un simboliku, vai ir šie nosaukumi tikumīgi vai netikumīgi.

Otrs iemesls ir juridiska rakstura. Es gribētu, kolēģi, lai jūs šo normu lasītu kontekstā, nevis atrauti, klausoties šos komentārus. Tātad kas tiek ierosināts? Es lasīšu normu kontekstā: "Ir aizliegti sabiedrisko organizāciju un to apvienību nosaukumi un simbolika, kas ir pretrunā ar sabiedrisko kārtību vai tikumību." Tas ir piedāvātais Juridiskās komisijas priekšlikums. Tātad nosaukumi un simbolika ir pretrunā ar sabiedrisko kārtību. Nosaukums ir pretrunā ar sabiedrisko kārtību. Vai var būt tāds nosaukums, kas ir pretrunā ar sabiedrisko kārtību?

Bet palasīsim tagad, ko atbildīgā komisija ir ierosinājusi un ko mēs esam pieņēmuši pirmajā lasījumā. Tātad: "Ir aizliegti sabiedrisko organizāciju un to apvienību nosaukumi un simbolika, kas rada pozitīvu attieksmi pret vardarbību un noziedzīgiem nodarījumiem." Teiksim, nosaukums: "Sitīsim tos cilvēkus!" vai "Neievērosim sabiedrisko kārtību!", vai "Sitīsim logus!" organizācija. Tas ir formulējums. Tas ir fiksējams, nosaukums un simbolika, kas ir pretrunā ar sabiedrisko kārtību...

Tādēļ, godātie kolēģi, arī konsultējoties ar pazīstamo starptautisko ekspertu Lingerkoferu tieši tajās dienās, kad mūsu komisija izskatīja šo jautājumu, un tieši šajā jautājumā mēs konsultējāmies par šo lietu, viņš uzdeva mums tikai vienu jautājumu: "Kā jūs fiksēsiet tikumību? Vai kaut kur normatīvajos aktos tas ir fiksēts jūsu valstī?" Un smaidīja. Es aicinu, godātie kolēģi, noraidīt šo priekšlikumu! (Starpsaucienbs: "Atbalstām!")

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 20. priekšlikumu — Juridiskās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 42, atturas — 18. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Lagzdiņš.

21.priekšlikums. To iesniegusi Juridiskā komisija. Ierosina tātad, kolēģi, izteikt likumprojekta 8.panta pirmās daļas 5.punktu precizētā redakcijā. Ir pieņemts šis priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš.

22.priekšlikums. Politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija ierosina izteikt 9.panta otrās daļas 1. un 2.punktu jaunā redakcijā. Priekšlikums noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 22. priekšlikumu, par politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 58, atturas — 8. Priekšlikums noraidīts.

J.Lagzdiņš.

23.priekšlikums. Iesniegusi politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija. Ar šo 10.panta pirmās daļas redakciju kolēģi ierosina noteikt, ka arī politiskās organizācijas reģistrē Uzņēmumu reģistrā. Ar nelielu balsu pārsvaru šo priekšlikumu atbildīgā komisija nepieņēma.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 23.priekšlikumu — par politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 51, atturas — 16. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Lagzdiņš.

24.priekšlikums ir skatāms kontekstā ar nule neatbalstīto un pēc būtības nav izskatāms.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš.

25.priekšlikums. To iesniegusi Juridiskā komisija. Ierosina izslēgt 9.pantā vārdus "10 dienu laikā". Šis priekšlikums nav pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš.

26.priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina papildināt likumprojekta 9.panta tekstā pēc vārda "apliecība" ar vārdiem "un reģistrēto statūts". Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

J.Lagzdiņš.

27.priekšlikums. Politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija ierosina redakcionāli precizēt 11.panta otro daļu. Priekšlikums nav pieņemts. (No zāles: "Balsot! Nost ar birokrātiju!")

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 27.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 54, atturas — 13. Priekšlikums noraidīts.

J.Lagzdiņš.

28.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 11.panta otro daļu piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš.

29.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 12.panta pirmās daļas 1.punktu piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas priekšlikumam.

J.Lagzdiņš.

30.priekšlikums. Politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija ierosina izslēgt 12.panta pirmās daļas 2.punktā vārdus "un citu likumu". Priekšlikums noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš.

31.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina precizēt pirmajā lasījumā pieņemtā 13.panta pirmās daļas 2.punkta, kā arī 3. punkta redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta Juridiskā biroja priekšlikumu.

J.Lagzdiņš.

32.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina papildināt 15.pantu ar trešo daļu piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Dzintars Rasnačs, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

Dz.Rasnačs

(TB/LNNK). Lūdzu atbildīgo komisiju pievērst uzmanību redakcijai saistībā ar to, kā reāli notiek partiju kongresi. Es neiebilstu pret pašreizējo redakciju, bet es aicinu uz trešo lasījumu precizēt. Pēc pašreizējās redakcijas sanāk, ka partija savā kongresā nolemj, kā tiek mainīta vadības ievēlēšanas kārtība, pēc tam kongresā jātaisa pārtraukums, pa galvu, pa kaklu jāskrien uz Tieslietu ministriju, jāreģistrē šīs izmaiņas, un pēc tam ar reģistrētajām izmaiņām tikai var to vadību pēc tam ievēlēt. Tā ka te ir jāprecizē, ka tas ir attiecībā uz trešajām personām.

Sēdes vadītājs.

Par 32.priekšlikumu iebildumu nav. Priekšlikums tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš.

33.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt 16.pantu ar ceturto, piekto daļu piedāvātā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš.

34.priekšlikums. Frakcija "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" ierosina izteikt 17.panta otro daļu piedāvātajā redakcijā. Priekšlikums noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 34. — "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 51, atturas — 11. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Lagzdiņš.

35.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina papildināt 17.pantu ar otro daļu piedāvātā redakcijā. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš.

36.priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina izteikt 17.panta pirmo daļu piedāvātā redakcijā. Priekšlikums pieņemts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas redakciju.

J.Lagzdiņš.

37.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 17.panta pirmās daļas 3.punktu piedāvātā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš.

Deputāta Leonarda Staša priekšlikums — izteikt 18.panta otro daļu citādā redakcijā. Priekšlikums pieņemts daļēji.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli,

J.Lagzdiņš.

39.priekšlikums. Frakcija "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" ierosina redakcionāli precizēt 27.pantu. Priekšlikums noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 39.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 53, atturas — 13. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Lagzdiņš.

40.priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina izslēgt likumprojekta 17.pantu. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Vai Romualds Ražuks ir pieteicies debatēs? Par 40.priekšlikumu nav iebildumu. Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

41.priekšlikums. Frakcija "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" ierosina izteikt jaunā redakcijā 34.panta otro daļu. Priekšlikums noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš.

Juridiskā komisija ierosina izteikt 18.pantu precizētā, jaunā redakcijā. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš.

43.priekšlikums. Frakcija "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" ierosina precizēt 35.panta trešo daļu. Priekšlikums noraidīts. Tas ir skatāms kontekstā ar mums jau savulaik noraidītiem priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs.

Frakcija neuzstāj uz balsojumu. Paldies! Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš.

44.priekšlikums. Frakcija "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" ierosina izslēgt 37.pantā vārdus "vai tās teritoriālās struktūrvienības". Priekšlikums noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš.

45.priekšlikums. Iesniegusi Juridiskā komisija. Ierosina izslēgt 37.pantā vārdus "neizpilda tiesas nolēmumu par darbības apturēšanu". Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš.

46.priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina papildināt 37.pantu ar jaunu 1.punktu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš.

47.priekšlikums. Frakcija "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" ierosina izslēgt 37.panta 2.punktā vārdus "un citus normatīvos aktus". Tas ir noraidāms, jo nupat mēs nobalsojām, nepieņēmām analogu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš.

48.priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina papildināt 37.pantu ar jaunu punktu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta šo priekšlikumu.

J.Lagzdiņš.

49.priekšlikums. Frakcija "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" ierosina redakcionāli precizēt 38.panta pirmo daļu. Priekšlikums noraidīts. Tas ir skatāms kontekstā ar iepriekš jau izskatīto un noraidīto.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš.

Tālāk ir priekšlikums, par kuru komisija daudz debatēja. Tautas partijas frakcija ierosina noteikt, ka politiskās organizācijas dibinātāju minimālajam skaitam ir jābūt ne mazākam kā 1000 Latvijas pilsoņi. Šo priekšlikumu atbildīgā komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Kārlis Leiškalns — "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts.

K.Leiškalns

(LC). Godātais priekšsēža kungs! Godātie deputāti! Visu dienu klausos. Neviena laba priekšlikuma. Un pēkšņi — ideāls. Patiesībā ne ideāls. Šim priekšlikumam jābūt daudz labākam. Mēs labi atceramies laikus, kad šajā valstī nebija viedokļu daudzveidības. Vienkārši un skaidri, bija viena liela politiska partija, kurā bija 20 tūkstoši biedru, viņi pieņēma visus lēmumus. Tāpēc, atbalstot šoreiz, ļoti sirsnīgi atbalstot Tautas partijas frakcijas priekšlikumu par šiem 1000 pilsoņiem, es tomēr liktu viņiem priekšā izdarīt vēl jaunus grozījumus. Pirmais, noteikti vismaz 20 000. Nu labi, sākumā 10 tūkstoši, lai attopas. Sevišķi kas attiecas uz tuvākajām pašvaldību vēlēšanām, tur ir politiskās partijas, kas ir tikai novadu partijas. Līdz ar to 10 tūkstoši dažā vietā pat nevar sanākt. Sākumā 10 tūkstoši. Vēlāk, protams, pārejas noteikumos iestrādāt, ka 3 gadu laikā jābūt 20 tūkstošiem dibinātāju. Tas būtu tā, vēl 10 gadu vecā pagātnē. Tas tā arī notika. Visi bija priecīgi, visi bija laimīgi un, galvenais, nestrīdējās.

Otrs. Ielikt sākumā partiju kvantitatīvu ierobežojumu. Kāpēc šajā valstī, iedomājieties, tāda maza sabiedrība — 42 partijas? Cik daudz viedokļu! Bet līderi tikai daži. Ielikt kvantitatīvu ierobežojumu, teiksim. Sākumā noteiksim tā, kā bija 1918.gadā, kad boļševiki bez sevis atļāva arī meņševikus, kreisos eserus un vēl dažus citus lubrakus. Vēlāk, protams, nodibināja eseru domi, tur piedalās latvieši, visa tā lieta tika atrisināta ātri, veikli un skaidri. Palika viena partija, pie kam šīs partijas tiesības uz varu, uz pārstāvniecību tika ierakstītas konstitūcijā. Mēs atceramies to skaisto terminu — virzošais un vadošais spēks. Tā kā Tautas partijai šobrīd ir visvairāk biedru, protams, zemniekiem ir vairāk, bet viņi nav pārstāvēti, tad mums vajadzētu ierakstīt: "Tautas partija ir šīs sabiedrības virzošais un vadošais spēks". (Aplausi.) Tur būtu Ļeņins, tur būtu Markss, un tur būtu Gundars Bērziņš. Uzaudzēs, Bērziņa kungs, dēļ vadošā spēka ne tikai bārdu uzaudzēs. Nogriezīs arī šo to, ka tikai tikt pie varas. Pēc tam mums jādomā tālāk, Ābiķa kungs! Protams, mums ir Satversme. Paņemsim to, ko mēs pieņēmām 6.Saeimā, lai neatskatītos uz 1922.gadu, un teiks — veci, nesaprata, nezināja, ka būs komunisms, nezināja, ka būs virzošs spēks. Mēs atgriežamies pie 102.daļas, kuru mēs nesen pieņēmām. Tur jūsu partijai jāierosina labojums. Šī brīža teksts ir ikvienam — ikvienam ir tiesības apvienoties biedrībās, politiskās partijās un citās sabiedriskās organizācijās. Bet jūs izdariet labojumu, pierakstiet: bet tikai lielos kolektīvos. Tur vairāk stukaču, tur zin, ko katrs domā un kā uztver pasauli. (Starpsauciens: "Tas ir Leiškalna priekšlikums!")

Nē, nē, es jums lieku priekšā. Sirsnīgi. Kārtība ir jāievieš, pie tam kārtībai ir jābūt stingrai, hierarhiskai. Vadonis saka, pārējie paklausa. Kā var būt šajā zemē vairāk par sešiem viedokļiem? Sākumā jau seši viedokļi tāpēc, ka sešas partijas ir pārstāvētas, Pīka kungs. Jūs būsiet prezidents. Nē, Paegles kundze.

5.pantā es jums arī iesaku izdarīt labojumu. Šobrīd 5.pants skan: "Saeima sastāv no 100 tautas priekšstāvjiem." Viss. Punkts. Nē, nevar būt pēc jūsu ierosinājuma punkts. Ielieciet domuzīmi un pierakstiet: "Saeima sastāv no 100 tautas priekšstāvjiem, partiju biedriem." Vēl labāk — partijas biedriem, jo drīz būs tās pavisam lielās partijas, un būs tikai viena.

Mēs apskatāmies 6.pantu. Atkal ačgārnības. 1922.gadā viņi nezināja, ka būs Tautas partija, ka būs labs priekšlikums. Un 6.pantā mēs rakstīsim. Šobrīd ir rakstīts: "Saeimā var ievēlēt katru pilntiesīgu Latvijas pilsoni...", tad nāk cenzs "...kurš vēlēšanu dienā ir vecāks par 21 gadu", bet jūs lieciet priekšā pierakstīt klāt "un ir partijas biedrs". Vēlāk mēs pierakstīsim to vienīgo iztrūkstošo, un 67 deputāti jau būs, jo tikai viena partija nobalsos pat visi 100 nobalsos — "ir Tautas partijas biedrs". Paldies! Izcils priekšlikums, bet vajag uzlabot. (Aplausi).

Sēdes vadītājs.

Paldies! Jānis Škapars, Tautas partijas frakcija.

J.Škapars

(TP). Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Kārļa Leiškalna uzstāšanās liecināja par labām parodētāja iespējām, par lielu treniņu, atrašanos Saeimā, bet liecināja arī par vienu — par dziļu neizpratni attiecībā uz politisko struktūru izveidi Latvijā pēcatmodas laikā. Likums par partijām pirmajā lasījumā tika pieņemts 1990.gada jūnijā. Tanī laikā likums pēc tam tika nobremzēts, un mēs pavērām kolosālas iespējas visām mazajām grupiņām, vienalga, kur tās veidojās, tās varēja veidoties kaut vai pie Vanšu tilta, piedalīties vēlēšanās un nākt deleģēt savus pārstāvjus varas institūcijās.

Jautājums par 1000 partijas biedriem jeb par 1000 sabiedriski politiskās organizācijas biedriem. Jautājums, Leiškalna kungs, nav par kvantitāti un galīgi nav par kvantitāti. Ja jūs tā uztverat šo jautājumu, tad jūs dziļi neizprotat lietas būtību. Jautājums par 1000 biedriem ir jautājums par šī politiskā spēka atbildību par situāciju valstī. Partijai jeb sabiedriski politiskajai organizācijai, kā mēs tagad definējam, ir dotas īpašas privilēģijas. Šis politiskais spēks formē varas institūcijas, veido varas struktūras un tālāk formē arī pārvaldes institūciju. Un ne tikai manifestē, Leiškalna kungs, par politisko atbildību, bet ir arī spiests atbildēt par situāciju valstī, un nāksies to darīt arī nākotnē. Tāpēc ir jautājums, lai veidotos šādi politiskie spēki, kas varētu valsti pārvaldīt.

Redziet, man ir jautājums vēl par vienu. Pašeizējās partijas, un sevišķi sīkpartijas, galvenokārt veidojas Rīgā. Un mums nav šādu struktūru Latvijas reģionos. Un tādas partijas, kas veidotas no vienas ģimenes locekļiem vai veidotas no daudzu ģimeņu locekļiem, varētu arī tā teikt, jeb varētu vēl minēt tā saucamo "muļķu partiju" jeb dažas citas partijas. Tās, bez šaubām, nevienā reģionā varas struktūras izveidot nespēj. Tās nespēj formēt varas institūcijas un nespēj arī atbildēt par situāciju valstī. Tātad jautājums ir par kaut ko stipri būtiskāku.

Es tagad gribētu pieminēt arī mūsu kaimiņu Igauņu pieredzi, ja jūs neapmierina šī pieredze Latvijā. Igaunijā ir šis 1000 kā kritērijs. Lietuvā — 400 ir kā kritērijs. Igauņiem vēlēšanās, šinīs vēlēšanās, startēja 12 partijas. Mums startēja 23, un ja vēl pieliek klāt šīs apvienības, politiskās apvienības, tad varētu teikt, ka mums vēlēšanās startēja 26 partijas. Bez šaubām, ka Latvija ir politiski sadrumstalota, un tas dod iespēju arī manipulēt ar šiem politiskajiem spēkiem mūsu valstī. Tāpēc es aicinātu tomēr, ņemot vērā, ka, mums vajadzētu iet soli uz priekšu, balsot par šo Tautas partijas priekšlikumu — par 1000 biedriem.

Sēdes vadītājs.

Juris Dobelis, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Man ir labi saprotamas to cilvēku bailes, kam ir nepatikšanas, kam nepatīk šie "1000". Tas man atgādina mežoņu, cilvēkēdāju bailes tad, kad viņi ierauga šaujamieroci tā darbībā. Jo kas tad ir tie nobijušies? Pirmkārt, neapšaubāmi, tie ir elitāri grupējumi, kas ir savākuši visu to, ko varēja savākt, savā starpā sadalījuši, un negrib ne ar vienu citu vairs dalīties. Līdz ar to viņiem ir bīstama viņu partijas biedru skaita palielināšanās. Ļoti bīstama. Tāpēc ka viņi ir ielaidušies "slidenos" darījumos, sasolījuši nezin ko, un nu nesanāks.

Otrs grupējums, kam ir bailes, tie ir atsevišķi politiski āksti, kam gribas kaut kā sevi parādīt. Uz 7.Saeimas vēlēšanām mēs tādus ākstus redzējām pietiekami daudz. Vai tad tiešām nav skaidrs, ka Latvijā šo partiju ir pārāk daudz, un tās vienkārši traucē sabiedrībai attīstīties. Vai tiešām nav skaidrs, ka mūsu sabiedrība ir kļuvusi pārāk raiba, un nevajag atsaukties uz Satversmi un teikt, ka, nu, lūk, tur ir atļauts katram kaut kas. Jā, atļauts ir, bet tikai tiem, kas neārstējās attiecīgajās iestādēs un kas saprot, ko viņi dara, tiem ir atļauts. Nevajag pārvērst partiju veidošanos par partiju mākslīgu ražošanu ar dažādiem nolūkiem. Mums ir partijas bijušas ar ārkārtīgi interesantiem nosaukumiem un ar vēl interesantākiem šo partiju dibinātājiem.

Galu galā pat vēlētāji, nākot uz 7.Saeimu, jau ir sākuši saprast, ko nozīmē šis nenormālais partiju bars. Kā jūs redzat, no 23 sarakstiem atbalstu ir ieguvuši tikai 6. Un paldies Dievam! Vai jūs nepārliecina valstu ar milzīgu politisko pieredzi darbība, vai jūs tur redzat šo nenormāli daudzo partiju skaitu? Lielās valstis ir sapratušas, ko tas nozīmē. Mums acīmredzot katrs sevi uzskata par topošas partijas vadoni. Ja jau partijai ir atbalsts, ja viņa ir nopietna partija, tad kādas bailes var būt no šīs normas? Ja tā pretendē uz noteiktu vēlētāju loku ar savu noteiktu politisko pārliecību un, ja viņa ir gatava uzņemt jaunus biedrus, nevis ierobežot esošo biedru skaitu, nedod Dievs, ka kāda lieka mute manā partijā parādīsies, tad es neredzu, kādas ir grūtības atbalstīt šo Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Varbūt ka var strīdēties par skaitli 1000 vai 999, vai 1010, bet pats princips taču ir pareizs. Mēs ejam uz kaut kādu noteiktu sabiedrību ar noteiktu politisko spektru, bet nevis uz kaut kādu salašņu kompāniju. Jūs tiešām šie iepriekšējās Saeimas daiļrunātāji nepārliecināja? Katrs no viņiem sadibināja savu partiju, un tagad jūs atkal gribat atstāt viņiem šīs pašas iespējas. Progresam ir jābūt, un tāpēc es pilnībā atbalstu Tautas partijas frakcijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Kārlis Leiškalns, otro reizi.

K.Leiškalns

(LC). Kas man ko turēties, es atbalstu Ābiķa kungs. Atbalstu, un pie tam atbalstu visā stingrībā. Škapara kungs, protams, man nav pieredzes. Es nezinu neko par 1990.gadu, un līdz 1990.gadam es nebiju nevienā lielā un vienīgā... Es pat komjaunatnē nebiju, man nav šīs pieredzes, un es nezinu, kā to ātrāk nokārtot. Es vienkārši mēģinu atbalstīt. Jā. Es mēģinu atbalstīt. Neapšaubāmi, ka Latvijā varu ir sagrābuši elitāri grupējumi — seši. Šobrīd pie varas ir sešas politiskas partijas. Neapšaubāmi, ka igauņi ir izdarījuši pareizi, bet, Škapara kungs, nenoklusējiet to, ka igauņi realizē cilvēka konstitucionālās tiesības, ļaujot pilsoņiem uzstādīt savas kandidatūras bez partijas starpniecības. Latvijā likums šo kandidatūru uzstādīšanu liedz. Protams, mēs varam runāt par to, ka cilvēkiem drausmīgi patīk sarkanā krāsa, un, ja tūkstoš cilvēkiem patīk sarkanā krāsa, bet tikai trīsdesmit patīk zaļā krāsa, tad īstenībā tie ir āksti, kā viņiem var patikt zaļā. Kā viņi var teikt, ka balts ir balts, ja vadonis saka, ka melns, Škapara kungs, un es ceru, ka jūs arī to nevarat teikt un nemaz neuzdrošināties domāt par iespējām teikt citādi. Kā kāds var teikt "nē", un tas ir no pazīstamas filmas, ja vadonis un desmit tūkstoši saka "jā". Nu kā jūs variet teikt "nē". Priekš kam vēlētājiem ir šīs tiesības? Jā, Latvijas Republikas balsotājs izdarīja izvēli no 23 piedāvājumiem vai 22, es vairs neatceros, vai Martinsons atnesa to naudu beigās vai neatnesa, izdarīja izvēli un izvēlējās sešus politiskos spēkus, bet to izdarīja Latvijas Republikas vēlētāji. Ne mums ir šīs tiesības izdarīt šīs izvēles. Bet turpināsim atbalstīt. Es zinu partiju, kura saka, ka viņai ir seši tūkstoši biedru. Bija milzīga kustība partijā ar sešiem tūkstošiem biedru, ko viņa izdarīja? Pievienojās partijai, kurai ir četri simti biedru. Jūs atceraties LNNK. Tur bija vai nu 3, vai 6, es īsti neatceros, kurai bija 6 tūkstoši. Seši tūkstoši bija Zemnieku savienībai, LNNK bija 3 tūkstoši vai otrādi. Bet šobrīd LNNK aizskrēja pie partijas ar 400 biedriem, un Zemnieku savienība šobrīd mēģina mobilizēt spēkus, Rīgas domnieci ieceļot par savu priekšnieci. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Dzintars Rasnačs, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

Dz.Rasnačs

(TB/LNNK). Jā, visi piekrīt, ka ir problēma — kur divi latvieši, tur trīs partijas. Kā šo problēmu risināt? Es domāju, ka Tautas partijas priekšlikums nav vienīgais risinājums, un varbūt tūkstotis nav veiksmīgākais skaitlis, un tomēr es balsošu par šo tūkstoti, jo vismaz tas ir neliels solītis problēmas risinājuma virzienā. Jautājums, kāds šis skaitlis būs trešajā lasījumā, tad jau mēs par to varēsim savā starpā vienoties bez asām vārdu apmaiņām. Piekrītu arī daudzām Kārļa Leiškalna izteiktajām tēzēm, sevišķi tai, ka vajadzētu Satversmi mainīt, tikai vēl vienu partiju aizmirsa minēt, tā ir "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK arī, kas šodien balsos par šo tūkstoti.

Otrs jautājums, kas būs arī nākamajos grozījumos, tas ir, ka šai pārreģistrācijai būs diezgan ilgs laiks — turpat vai deviņi mēneši, es nezinu, vai tā ir nopietna partija, kura nevar savus biedrus pārreģistrēt. Tāpēc es aicinu šoreiz arī balsot par šo tūkstoti, tādā veidā mēs akceptējam to principu, ka šis skaitlis ir jāpalielina, un tad mēs, vadoties no reālajām iespējām, šo skaitli varētu precizēt.

Protams, ir dažādi citi risinājuma ceļi bez skaitļa, tātad risinājuma ceļi, arī ir mazāks šis skaits, pat vecais skaits, bet tādā gadījumā tur ir ievērojami jāpaaugstina publicitāte un jānodrošina tas, lai uzrādītais skaits atbilst patiesībai. Jo, ja mēs te no tribīnes aizstāvam vēlētāju intereses, vēlētāju tiesības zināt, vēlētāju tiesības izvēlēties, tad, atvainojiet, pašreizējā sistēma vēlētājiem šīs tiesības nedod. Pašreizējā sistēmā tiek uzdota falši, tas ir, nepatiesi skaitļi par partiju biedru skaitu, pašreizējā sistēmā nav zināms, kurš cilvēks ir kurā partijā, pašreizējā sistēmā ir cilvēki, kuri vienlaicīgi ir vairākās partijās. Un piekrītat vai nepiekrītat, bet mēs nonāksim pie secinājuma, ka šī sistēma ir jāmaina.

Sēdes vadītājs.

Imants Burvis, Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcijas deputāts.

I.Burvis

(LSDA). Cienījamie kolēģi! Tikai diviem momentiem es gribēju pievērst uzmanību. Es nekad neesmu uzskatījis, ka partija ar tūkstoš biedriem ir liela. Un, ja es pašlaik klausos, ka tā ir liela partija, un tā tālāk, man sāk drusciņ palikt skumji, jo lielai partijai būtu jābūt tādai, kurai patiešām ir ļoti liels atbalsts un kur vairāk nav runa par personālām interesēm partijas vadoņiem. Un tādā gadījumā pat tūkstotis, atklāti runājot, ir pamaz, tie var būt tikai dibinātāji, nevis partija. Un tieši tāpēc Juridiskā komisija, strīdoties par šiem jautājumiem, apstājās šajā piegājienā uz šo ciparu — tūkstotis.

Otrs. Dzintars Rasnačs jau pateica, ka deviņi mēneši, tas ir laiks, kas tiks dots pārreģistrācijai. Vairāk jau arī, godīgi sakot, nevar dot. Pēc gada sāksies vēlēšanu maratons uz pašvaldību vēlēšanām. Un būtu tomēr ļoti vēlams, lai pašam vēlētājam būtu skaidrs, vai ir viena divas, trīs, desmit komandas, lielas komandas, kas strādās, vai ir simts viena maza grupiņa, kura solīs un nestrādās. Tāpēc manā skatījumā tik briesmīgam cīniņam par to skaitu nav nozīmes. Varam laikam balsot tomēr par to tūkstoti, un viss būs kārtībā.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš

(TP) . Kolēģi deputāti! Es gribētu jūs informēt, ka atbildīgā komisija ir nolēmusi noteikt pietiekami garu priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam, un visi tie, it īpaši Kārlis Leiškalns, kurš izteica ļoti daudz oriģinālu priekšlikumu, varēs visus tos iesniegt trešajam lasījumam un šo normu papildināt.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 50. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 42, atturas — 1. Priekšlikums ir pieņemts.

J.Lagzdiņš.

51.priekšlikums. To iesniegusi frakcija "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā". Šī priekšlikuma būtība, godātie kolēģi, ir tikpat svarīga kā iepriekš nobalsotais priekšlikums. Proti, mūsu kolēģi ierosina dot tiesības dibināt politiskās partijas ne tikai Latvijas pilsoņiem, bet arī nepilsoņiem. Atbildīgā komisija šo priekšlikumu ir noraidījusi. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs.

Pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 51. — "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 54, atturas — 13. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Lagzdiņš.

Tautas partijas frakcija ierosina precizēt 45.panta pirmo daļu. Piedāvātā redakcijā priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Vai Atis Slakteris ir pieteicies debatēs? Vai ir iebildumi pret 52.priekšlikumu? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

53.priekšlikums. Frakcija "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" ierosina izslēgt 45.panta otro daļu. Priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 53.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 56, atturas — 13. Priekšlikums ir noraidīts.

J.Lagzdiņš.

54.priekšlikums. Tautas partijas frakcija ierosina papildināt 47.pantu ar jaunu otro daļu. Priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš.

55.priekšlikums. Frakcija "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" ierosina aizstāt 48.pantā vārdus "Tieslietu ministrija" ar vārdiem "Uzņēmumu reģistrs". Mēs balsojām šo problēmu un neesam atbalstījuši. Nav izskatāms.

Sēdes vadītājs.

Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš.

56.priekšlikums. Kontekstā ar nule nobalsoto Tautas partijas frakcijas priekšlikumu šis priekšlikums šobrīd ir balsojams, tie ir pārejas noteikumi, kas nosaka, kādā periodā tām politiskajām organizācijām, kuras šobrīd ir reģistrētas, ir tātad jāpanāk, lai attiecīgajā organizācijā būtu ne mazāk kā tūkstoš biedru.

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 56. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — 41, atturas — 2. Priekšlikums ir pieņemts.

J.Lagzdiņš.

Godātie kolēģi, es aicinātu komisijas vārdā balsot kopumā otrajā lasījumā par šo projektu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 36, atturas — 4. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.

J.Lagzdiņš.

Komisijas vārdā es aicinu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu — 12.aprīli.

Sēdes vadītājs.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 12.aprīlis. Lūdzu ieslēgt mikrofonu Modrim Lujānam!

M.Lujāns

(PCTVL). Es piedāvātu 1.septembri.

Sēdes vadītājs.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 1.septembris. Vai ir vēl priekšlikumi? Lūdzu ieslēgt mikrofonu Jānim Urbanovičam!

J.Urbanovičs

(PCTVL). Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 31.maijs.

Sēdes vadītājs.

31.maijs. Vai ir vēl kādi priekšlikumi? Ja priekšlikumu vairāk nav, tad balsosim, sākot ar tālāko priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par to, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojektam ir 1.septembris. Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 44, atturas — 3. Priekšlikums nav pieņemts.

Nākamais termiņš — 31.maijs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 44, atturas — 3. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 12.aprīlis.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Par 1979.gada Bonnas Konvenciju par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību" . Pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — Rišards Labanovskis, Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

R.Labanovskis

(LSDA). Godātie kolēģi, es jums ierosinu pieņemt tādu humānu un skaistu likumprojektu par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību un pievienošanos šai 1979. gada Bonnas konvencijai.

Būtība. Ar šo pievienošanos mēs aizsargājam šīs sugas visā migrācijas ceļā. Latvija nepieder pie nelabvēlīgajām valstīm, taču dzīvnieku sugas, kas uzturas mūsu valstī, varētu būt apdraudētas citu valstu teritorijās, šis līgums novērš nelabvēlīgos faktorus, kas apdraud viņu izdzīvošanu, ļauj piedalīties dažādu strīdus gadījumu un pretenziju izskatīšanā, paver šādu mehānismu līdz pat strīdīgo jautājumu risināšanai pastāvīgajā arbitrāžas tiesā Hāgā, un ar šo likumu mēs speram mazu solīti pretī Eiropas Savienībai, kurā gatavojamies iestāties. Protams, ka ne jau uz gorillām, reptiļiem un gazelēm tas attiecas, bet mūsu valsti vairāk skar migrējošo putnu jautājums. Ārlietu komisija ierosina piešķirt šim likumprojektam steidzamības statusu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par to, lai noteiktu šo likumprojektu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret — 1, atturas — 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

R.Labanovskis

. Tagad ierosinājums pieņemt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par likumprojekta "Par 1979. gada Bonnas Konvenciju par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem un otrā lasījuma datumu!

R.Labanovskis.

Ārlietu komisija piedāvā 4. pantu papildināt ar vārdiem "konvencija un pielikums stājas spēkā 18. pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un par to Ārlietu ministrija paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis"".

Sēdes vadītājs.

Bet mums ir jālemj par priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas datumu. Otrajā lasījumā jūs ierosināt pieņemt galīgi ar redakcionāliem precizējumiem. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav.

Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par šī likumprojekta pieņemšanu otrajā un galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret — nav, atturas — nav. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu "Darba devēju organizāciju un to apvienību likums" , otrais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas vārdā — deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne

(JP). Cienījamie kolēģi, Prezidija locekļi! Strādājam ar dokumentu nr. 449 — "Darba devēju organizāciju un to apvienību likums". Likums ir sagatavots otrajam lasījumam, un atbildīgā komisija 1. pantā ir ieteikusi izmaiņu, un ir priekšlikums šo izmaiņu pieņemt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas priekšlikumam.

J.Stalidzāne.

Otro priekšlikumu arī ir sagatavojusi atbildīgā komisija, un ir priekšlikums — šo izmaiņu pieņemt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Stalidzāne.

Juridiskā biroja ierosinātā izmaiņa, tātad izmaiņa nr. 3., arī ir komisijā pieņemta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Stalidzāne.

4. priekšlikums ir no Juridiskā biroja, komisijā ir pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta.

J.Stalidzāne.

Un atbildīgā komisija šajā sakarā ir izmainījusi arī 3. panta 4. daļu piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas redakciju.

J.Stalidzāne.

Atbildīgā komisija 5. panta otrajā daļā arī ir piedāvājusi redakciju, un ir priekšlikums šo redakciju pieņemt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Stalidzāne.

Atbildīgā komisija izskatīja Juridiskā biroja priekšlikumu, — priekšlikumu nr. 7, un ir nolēmusi šo priekšlikumu pieņemt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Stalidzāne.

8. priekšlikums skar 6. panta 3. daļu, un ir priekšlikums šo izmaiņu pieņemt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Stalidzāne.

Atbildīgā komisija ir sagatavojusi arī 9. priekšlikumu, un ir priekšlikums — pieņemt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 9. priekšlikumam.

J.Stalidzāne.

Tā 10. priekšlikums skar 6. panta 5. daļas redakciju, un to ir sagatavojusi atbildīgā komisija. Ir priekšlikums — šo izmaiņu pieņemt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas priekšlikumu.

J.Stalidzāne.

11. priekšlikums arī ir atbildīgās komisijas priekšlikums, un ir priekšlikums to pieņemt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt.

J.Stalidzāne.

12. priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja, un bija komisijas slēdziens to noraidīt, jo nolēma komisija, ka "ietekmēt" ir tomēr plašāks vārds nekā "traucēt".

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam.

J.Stalidzāne.

13. priekšlikums ir atbildīgās komisijas sagatavotais priekšlikums par 7. panta 3. daļu, un ir priekšlikums to pieņemt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Stalidzāne.

14. priekšlikums ir 8. panta otrā punkta izmaiņas, un ir priekšlikums to pieņemt.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Stalidzāne.

15. ir sagatavotais priekšlikums par 8. panta 3. punktu. Ir priekšlikums — pieņemt komisijas slēdzienu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam.

J.Stalidzāne.

Saeimas Juridiskais birojs ir sagatavojis 16. priekšlikumu, un komisijas slēdziens bija — pieņemt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Stalidzāne.

17. priekšlikumu sagatavoja atbildīgā komisija. Ir priekšlikums — to pieņemt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

J.Stalidzāne.

18. priekšlikumu par 9. panta 2. punktu sagatavoja atbildīgā komisija, un ir priekšlikums to pieņemt.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Stalidzāne.

19. izmaiņu arī sagatavoja atbildīgā komisija. Ir priekšlikums — pieņemt šo izmaiņu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas redakcijai.

J.Stalidzāne.

Un 20. priekšlikumu arī ir priekšlikums — pieņemt. To sagatavoja atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu. Priekšlikums ir pieņemts.

J.Stalidzāne.

10. pantā atbildīgā komisija iesaka 10. pantu izteikt piedāvātajā redakcijā un izslēgt no šī panta 1. punktu, un līdz ar to otrais ir pirmais un trešais ir otrais.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas priekšlikumam.

J.Stalidzāne.

Par 11. pantu atbildīgā komisija ir sagatavojusi 22. priekšlikumu. Ir priekšlikums to pieņemt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Stalidzāne.

Atbildīgā komisija ir ierosinājusi izslēgt 12. pantu, un līdz ar to arī mainīt tālāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

J.Stalidzāne.

Atbildīgā komisija ir sagatavojusi 24. priekšlikumu, un bija priekšlikums — to pieņemt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt.

J.Stalidzāne.

Saeimas Juridiskais birojs ir ierosinājis izslēgt 14. pantu. Atbildīgā komisija ir noraidījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Pēteris Apinis, frakcija "Latvijas ceļš".

P.Apinis

(LC). Godātie kolēģi! Es aicinu atbalstīt Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu, kurš principā nosaka to, ka šo jautājumu reglamentē citi likumi, un tas attiecas uz fiskālo darbību. Es ļoti lūdzu atbalstīt Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Jānis Lagzdiņš, Tautas partijas frakcija.

J.Lagzdiņš

(TP). Godātie kolēģi! Šis priekšlikums ir ļoti, ļoti svarīgs. Un skatāms kontekstā ar nākamo — 26. priekšlikumu. Tātad ko ierosina atbildīgā komisija? Atbildīgā komisija ierosina noteikt, ka darba devēju organizācijās iestājušos biedru, tas ir, uzņēmējsabiedrību, uzņēmumu un citu darba devēju, iemaksātā biedru nauda un iestāšanās nauda ir ieskaitāma šo uzņēmumu un uzņēmējsabiedrības, tātad darba devēju izdevumos, kas ir tieši saistīti ar saimniecisko darbību. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka šīs naudas summas tiek izslēgtas no tās daļas, kas tiek apliktas ar uzņēmumu ienākumu nodokli. Šis priekšlikums ir ārkārtīgi diskutējams, un šī priekšlikuma pieņemšanas gadījumā var šo normu izmantot, lai tātad nemaksātu nodokļus. Turklāt es gribētu teikt tā: ja mēs dodam šādas tiesības un priekšrocības darba devēju organizācijām, tad paceļas jautājums: kādēļ šādas tiesības nav dotas arodbiedrībām, darba ņēmējorganizācijām? Kamdēļ arodbiedrības biedriem tā nauda, ko viņi iemaksā kā biedru naudu arodbiedrībās, netiek ieskaitīta tajos izdevumos, kas netiek aplikti ar ienākumu nodokli? Sakiet, lūdzu, kādēļ šāda netaisnība, jo darba devēju organizācija, šī valsts institūcija un arodbiedrība — valsts mēroga institūcija — veido šo konsultatīvo padomi. Kādēļ vieniem ir šādas finansiālas priekšrocības — darba devējiem... tiem, kas pelna vairāk, tiem ir priekšrocības, bet tiem, kas nepelna, tiem nav šīs priekšrocības.

Man ir šāds priekšlikums. Tā kā šī norma ir ļoti diskutējama, pēc būtības tā ir varbūt darba devēju organizācijas un arodbiedrības stimulējoša, tā būtu atbalstāma tad, ja vispusīgi valdība to būtu izvērtējusi, un nevis tādā redakcijā, kā šobrīd, kas dod iespēju ļoti viegli apiet tātad mūsu nodokļu likumus. Es aicinātu tomēr atturēties šajā lasījumā no šīs normas pieņemšanas!

Sēdes vadītājs.

Jevgenija Stalidzāne, Jaunās partijas frakcijas deputāte.

J.Stalidzāne

(JP). Nu par šo normu arī bija ārkārtīgi daudz debašu. Bija saņemts no Finansu ministrijas atzinums un no Valsts ieņēmumu dienesta atzinums, ka konceptuāli šīs valsts iestādes neiebilstu pret šādu punktu, bet bija priekšlikums no Finansu ministrijas, ka komisijai ir jānodod pilns teksts Finansu ministrijai un Darba devēju konfederācijai ir jāsagatavo aprēķini, cik liela summa tā varētu būt. Un līdz ar to arī komisijā tika pieņemts lēmums — tātad nosūtīt pēc otrā lasījuma šo dokumentu Finansu ministrijai, Darba devēju konfederācija ir apsolījusies sagatavot aprēķinus, kādi varētu būt, un trešajā lasījumā mēs šo jautājumu vēl varētu daudz debatēt, vai tas pienāktos šim likumam, vai tas pienāktos nodokļu likumam.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzam. Lūdzu, jūs vēl vēlējāties komisijas vārdā ko piebilst...

J.Stalidzāne.

Jā, es vēl par arodbiedrībām. Nu bija arī arodbiedrības klāt, kad šis jautājums tika apspriests, un tika nolemts, ka tad arī arodbiedrības pieprasītu izmaiņas savos likumos.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par 25. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 12, atturas — 12. Priekšlikums ir pieņemts. Tālāk — 27.priekšlikums.

J.Stalidzāne.

27. priekšlikums komisijā tika noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne.

Un 28. ir atbildīgās komisijas priekšlikums — mainīt termiņu. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Lūdzu balsošanas režīmu!

J.Stalidzāne.

Lūdzu par otro lasījumu...

Sēdes vadītājs.

Balsosim par likumprojekta "Darba devēju organizāciju un to apvienību likums" pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret — nav, atturas — 1. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

J.Stalidzāne.

Priekšlikumus iesniegt līdz 16. martam.

Sēdes vadītājs.

16. marts. Deputātiem iebildumu nav? Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījums likumā "Par 1985. gada 15. oktobra Eiropas vietējo pašvaldību hartu"", p irmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Rišards Labanovskis.

Sēdes vadītājs.

Rišards Labanovskis.

R.Labanovskis

(LSDA). Ārlietu komisijas vārdā aicinu pieņemt pirmajā lasījumā likumprojektu "Grozījums likumā "Par 1985.gada 15.oktobra Eiropas vietējo pašvaldību hartu"". Līdz šim mums darbojās Saeimas 1996.gada 22.februārī pieņemtais likums "Par Eiropas vietējo pašvaldības hartu", kurā mums par saistošiem tika atzīti attiecīgi panti, kas ir norādīti jūsu dokumentā nr. 398. Šobrīd ir priekšlikums — papildināt 6.pantu ar 2.punktu, kurš līdz šim nebija, 7.pantu ar 2.punktu, kurš līdz šim nebija akceptēts, un 9.pantu ar 4.punktu. Tie paredz, grozījumi paredz Latvijai par saistošiem nosacījumus vietējo pašvaldību darbinieku dienesta apstākļiem, kvalifikāciju, kā arī reglamentē jautājumu par finansu sistēmām, uz kurām ir balstīti pašvaldībām pieejamie līdzekļi. Tie tiek dzīvē pašlaik īstenoti, bet tie nav nostiprināti likumdošanā.

Sēdes vadītājs.

Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par 1985.gada 15.oktobra Eiropas vietējo pašvaldību hartu"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas kārtību.

R.Labanovskis.

22.marts.

Sēdes vadītājs.

22.marts. Paldies!

R.Labanovskis.

Paldies!

Sēdes vadītājs.

Nākamais — likumprojekts "Grozījums Poligrāfisko un citu izdevumu bezmaksas obligāto eksemplāru piegādes likumā" , pirmais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis

(TP). Cienījamie kolēģi! Es aicinu jūs paņemt dokumentu nr. 452. Atbilstoši Latvijas integrācijai Eiropas Savienībā ir nepieciešams veikt Latvijas likumdošanas saskaņošanu ar Eiropas Savienības prasībām. Eiropas Savienība un arī Eiropas Padome neiesaka tās dalībvalstīm izdevējdarbībā ieviest papildu reģistrācijas nosacījumus jau šobrīd plaši lietotajiem starptautiskajiem standartu numuriem. Jebkura cita papildu reģistrācijas forma var tikt uzskatīta kā diskriminējoša un kā politiskas kontroles līdzeklis.

Gribu arī piebilst, ka likumprojekts nekādā gadījumā neietekmē valsts budžetu, kā arī esošo tiesību normu sistēmu. Šajā sakarā es ļoti aicinu deputātus atbalstīt šā likumprojekta steidzamību!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par šā likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts tiek atzīts par steidzamu.

Dz.Ābiķis.

Cienījamie kolēģi! Es aicinu balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Poligrāfisko un citu izdevumu bezmaksas obligāto eksemplāru piegādes likumā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Dz.Ābiķis.

Cienījamie kolēģi! Komisijai ir priekšlikums — pieņemt šo likumprojektu šodien otrajā lasījumā, jo šim labojumam vairāk ir tehniskas dabas raksturs.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šā likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret — 3, atturas — 2. Likums pieņemts.

Dz.Ābiķis.

Paldies, kolēģi, par atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu parakstītu jautājumu Latvijas Replikas ārlietu ministram Valdim Birkavam. Jautājums: kas kavē vispārējās konvencijas "Par nacionālo minoritāšu aizsardzību" ratifikāciju un kādi, jūsuprāt, varētu būt šīs konvencijas ratifikācijas reālie termiņi?" Iesniedzam šo deputātu jautājumu Latvijas Republikas ārlietu ministram. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Saeimas sekretāra biedru Bartaševiča kungu, lūdzu, nolasīt reģistrācijas izdruku! Kamēr tiek gatavota izdruka, vārds paziņojumam Andrim Bērziņam.

A.Bērziņš

(JP). Cienītie kolēģi! Pēc piecām minūtēm Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas sanāksme par dzīvokļu jautājumiem. Mēs sanākam kopā Sarkanajā zālē. Paldies!

A.Bartaševičs

(7.Saeimas sekretāra biedrs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Viola Lazo, Jānis Ādamsons, Jānis Leja, Indulis Bērziņš, Ivars Godmanis, Normunds Rudevičs, Kārlis Leiškalns, Aigars Kalvītis, Jāzeps Šņepsts, Aivars Tiesnesis, Juris Dalbiņš, Helena Demakova, Aleksandrs Kiršteins, Vaira Paegle, Silvija Dreimane, Ģirts Valdis Kristovskis, Juris Sinka, Roberts Zīle un Guntars Krasts.

Sēdes vadītājs.

Sēde slēgta.