Par autoceļu būvniecību, uzturēšanu un kvalitāti

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti 23.martā, tiekoties ar satiksmes ministru Uldi Auguli, pārrunāja Latvijas autoceļu būvniecības projektus, pašvaldības ceļu uzturēšanu un iespējas uzlabot ceļu kvalitāti.

Šogad plānots veikt vairāk autoceļu rekonstrukcijas darbu nekā iepriekšējos gados. Pieaugums saistīts ar pastiprinātu Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu apguvi, informēja U.Augulis. Autoceļiem 2011.gadā pieejami 60 miljoni latu valsts budžeta līdzekļu un vairāk nekā 140 miljoni latu ES finansējuma. Taču Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis Aino Salmiņš uzsvēra, ka pašvaldību ceļu uzturēšanai atvēlēts ārkārtīgi mazs finansējums un pašvaldību ceļiem praktiski nav pieejami ES fondu līdzekļi.

Sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī esošu ceļu joprojām kļūst vairāk, atzina satiksmes ministrs. Pareizi izbūvēti ceļa posmi nevainojami kalpo astoņus līdz desmit gadus, pēc tam jāveic lielāki ieguldījumi to sakārtošanā.

Deputāts Dzintars Zaķis skaidroja, ka Igaunijā, lai uzlabotu ceļu kvalitāti, valsts izvēlējusies centralizēti iepirkt autoceļu būvniecībai nepieciešamos materiālus un no uzņēmējiem pirkt tikai ceļu būvniecības pakalpojumus, tādā veidā panākot, ka uzņēmēji nav ieinteresēti veikt mahinācijas ar materiālu kvalitāti. U.Augulis atzina, ka ES finansētos ceļu rekonstrukcijas projektos tas visdrīzāk nebūtu iespējams, taču, izmantojot valsts budžeta līdzekļus, to varētu apsvērt.

“Latvijas valsts ceļi” valdes priekšsēdētājs Ivars Pāže informēja, ka Latvijā noteiktais ceļu kvalitātes standarts par 90 procentiem atbilst Zviedrijas prasībām un pašlaik notiek pāreja uz piecu gadu garantiju rekonstruētiem ceļu posmiem. Šobrīd garantija ir trīs gadi, kuru laikā būvniekam jānovērš parādījušies defekti.

Deputāts Aleksandrs Sakovskis jautāja, kad Latvijā plānots izbūvēt ātrgaitas maģistrāles. Ministrs skaidroja, ka posmos no Rīgas uz Ventspili, Liepāju un Krievijas robežu darbi sāksies pēc 2014.gada. Arī autopārvadātāju asociācija “Latvijas Auto” prezidents Valdis Trēziņš skaidroja, ka transporta un loģistikas jomai prioritāra būtu ceļu infrastruktūras sakārtošana tieši virzienos uz Latvijas ostām un Krievijas robežu.

Ekonomiskās lejupslīdes laikā, saasinoties konkurencei, samazinājušās autoceļu izbūves izmaksas, bet pieaudzis arī sūdzību skaits Iepirkumu uzraudzības birojā. “Latvijas valsts ceļi” konkursus rīkojot korekti, jo šogad un pagājušogad Iepirkumu uzraudzības birojs noraidījis visus apstrīdējumus, taču vairākkārt uzņēmēju sūdzības atzītas par pamatotām pašvaldību organizētajos konkursos, atzina Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājs Andrejs Tiknuss.

Komisija ar satiksmes ministru vienojās jautājumu par autoceļiem atkārtoti skatīt rudenī, lai pārrunātu iespējamu ES fondu pārdali, un izbraukuma sēdē apmeklēt kādu ceļu būves posmu, kā arī iepazīties ar Ceļu laboratorijas darbu.

Saeimas preses dienests