• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Tieslietu ministrijas 1999. gada 2. marta instrukcija Nr. 2 "Par latviešu valodas prasmes, Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta un Latvijas vēstures zināšanu pārbaudes organizāciju un pretendenta prasmes un zināšanu vērtēšanu". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 17.03.1999., Nr. 83/84 https://www.vestnesis.lv/ta/id/22854

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Zemkopības ministrijas rīkojums Nr.63

Par vienveidīgo un identisko preču informatīvo cenu sarakstu muitas vērtības noteikšanai Lietuvas Republikas izcelsmes lauksaimniecības precēm

Vēl šajā numurā

17.03.1999., Nr. 83/84

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Tieslietu ministrija

Veids: instrukcija

Numurs: 2

Pieņemts: 02.03.1999.

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Tieslietu ministrijas instrukcija Nr.2

1999.gada 9.martā

Par latviešu valodas prasmes, Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta un Latvijas vēstures zināšanu pārbaudes organizāciju un pretendenta prasmes un zināšanu vērtēšanu

Izdota saskaņā ar Ministru kabineta 1999.gada 2.februāra noteikumu Nr.33
"Noteikumi par latviešu valodas prasmes un Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu,
valsts himnas teksta un Latvijas vēstures zināšanu pārbaudi personām, kuras vēlas iegūt
Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā" 2.punktu

1. Vispārīgie noteikumi

Instrukcija nosaka latviešu valodas prasmes (turpmāk — valodas prasme) un Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta un Latvijas vēstures zināšanu (turpmāk — zināšanas) pārbaudes organizēšanas, pretendenta prasmes un zināšanu vērtēšanas un dokumentu noformēšanas kārtību.

Pārbaudes materiālus valodas prasmes un zināšanu pārbaudei sagatavo Naturalizācijas pārvaldes Metodikas daļa.

Tās Naturalizācijas pārvaldes reģionālās nodaļas vadītājs (vai viņa pilnvarota persona), kurā ir eksaminācijas sektors, reizi mēnesī un Naturalizācijas pārvaldes Eksaminācijas centra vadītājs (vai vadītāja vietnieks) reizi nedēļā Metodikas daļā saņem pārbaudes materiālus slēgtās, aizzīmogotās aploksnēs, parakstoties par to saņemšanu un materiālu slepenības nodrošināšanu.

Pretendentu kopējo sarakstu, pārbaudes lapas, protokola veidlapu un pārbaudes materiālus izsniedz:

1) reģionālās nodaļas vadītājs vai viņa pilnvarota persona reģionālās nodaļas filiālē eksaminācijas sektora vadītājam dienu pirms pārbaudes vai pārbaudes dienā;

2) Eksaminācijas centra vadītājs vai vadītāja vietnieks pārbaudes komisijas (turpmāk — komisija) priekšsēdētājam pārbaudes dienā.

2. Valodas prasmes pārbaude

2.1. Valodas prasmes pārbaudes organizēšana

Valodas prasmes pārbaude notiek divās daļās — rakstiski un mutiski.

Pretendents ierodas uz valodas prasmes pārbaudi ar Naturalizācijas pārvaldes reģionālās nodaļas vai tās filiāles norīkojumu un pasi (pretendenti, kas nav sasnieguši 16 gadu vecumu, — dzimšanas apliecību).

Komisijas priekšsēdētājs vai komisijas loceklis, 30 minūtes pirms pārbaudes saņem no katra pretendenta norīkojumu uz pārbaudi, pārliecinās par pretendenta tiesībām kārtot pārbaudi, salīdzina ierakstu norīkojumā, kopējā sarakstā un pasē (dzimšanas apliecībā).

Kad pēc dokumentu pārbaudes pretendenti ieņēmuši vietas pārbaudes telpā, komisijas priekšsēdētājs (vai komisijas loceklis) iepazīstina pretendentus ar pārbaudes kārtību un noteikumiem, informējot, ka

1) pārbaudes pirmajai daļai paredzētais laiks ir 90 minūtes;

2) paredzētajā laikā pretendentam ir jāveic lasīto tekstu izpratnes pārbaudes tests, jāaizpilda veidlapa, jāuzraksta vēstule par sadzīves rakstura tematu, jāveic klausītā teksta izpratnes pārbaudes tests;

3) pārbaudes laikā pretendents nedrīkst izmantot vārdnīcas un citus mācību līdzekļus, nedrīkst sarunāties. Ja pretendents pārkāpj šos noteikumus, komisija pārtrauc viņa pārbaudi, lūdz viņu atstāt pārbaudes telpu un pārbaude netiek ieskaitīta. Atkārtoti pārbaudi pretendents var kārtot ne agrāk kā pēc trijiem mēnešiem;

4) pēc pārbaudes pirmās daļas ir pārtraukums, kura ilgumu nosaka komisija, vadoties no darbu pārbaudei nepieciešamā laika, un tas nepārsniedz divas stundas;

5) pēc pārtraukuma pretendents piedalās intervijā; intervijas ilgums ir 15 minūtes;

6) pretendentam ir tiesības pārsūdzēt komisijas lēmumu desmit dienu laikā pēc pārbaudes, iesniedzot apelācijas sūdzību Naturalizācijas pārvaldei.

2.2. Valodas prasmes pārbaudes norise

Pēc pretendentu iepazīstināšanas ar pārbaudes kārtību un noteikumiem komisijas priekšsēdētājs atver aizzīmogoto aploksni ar pārbaudes materiāliem.

Katram pretendentam tiek izsniegts pārbaudes materiāls, informējot, ka norādītajā vietā jāuzraksta savs vārds un personas kods, jāiepazīstas ar uzdevumiem un jāveic prasītais:

1) veikt lasīto tekstu izpratnes pārbaudes testu,

2) aizpildīt veidlapu,

3) uzrakstīt vēstuli,

4) noklausīties tekstus un veikt izpratnes pārbaudes testu.

Pēc darba pabeigšanas pretendents paraksta to, nodod komisijai un atstāj telpu.

Pēc pārbaudes pirmās daļas komisijas locekļi izlabo un novērtē pretendentu darbus. Katra pretendenta darbu labo un vērtē divi komisijas locekļi, izlabotajā darbā katrs norādot pretendenta iegūto punktu skaitu un parakstoties. Ja darba vērtējums ir krasi atšķirīgs, tad galīgo vērtējumu nosaka komisijas priekšsēdētājs un parakstās.

Darbu labošanai, protokola un pārbaudes lapu noformēšanai paredzētais laiks ir līdz 2 stundām.

Pēc pārtraukuma pretendenti piedalās mutvārdu intervijā.

Uz interviju pārbaudes telpā pretendenti tiek aicināti pa vienam, atkārtoti uzrādot pasi (dzimšanas apliecību). Komisijas priekšsēdētājs noskaidro, vai pretendents vēlas atbildi ierakstīt audiokasetē, un norāda, ka mutiskās pārbaudes vērtējumu pretendents var pārsūdzēt tikai tad, ja viņš ir piekritis savas atbildes ierakstīšanai audiokasetē, kas apelācijas sūdzības gadījumā tiks izsniegta Apelācijas komisijai. Pretendents savu izvēli apliecina ar parakstu.

Interviju vada viens no komisijas locekļiem, pārējie to vērtē punktu sistēmā, katrs atzīmējot vērtējumu uz atsevišķas lapas. Intervijas ilgums ir 15 minūtes. Pēc pretendenta mutiskās pārbaudes komisijas priekšsēdētājs lūdz viņu atstāt pārbaudes telpu. Komisijas locekļi iesniedz komisijas priekšsēdētājam lapu ar pretendenta atbildes vērtējumu punktos, un komisijas priekšsēdētājs pieņem galīgo lēmumu (laiks līdz 3 minūtēm). Tad komisijas priekšsēdētājs uzaicina pretendentu iepazīties ar vērtējumu. Vērtējums tiek ierakstīts protokolā un pārbaudes lapā. To paraksta komisijas priekšsēdētājs, locekļi un pretendents. Protokols paliek pie eksaminācijas sektora vadītāja (Eksaminācijas centra vadītāja vietnieka) un tiek glabāts Naturalizācijas pārvaldes lietu nomenklatūrā noteiktajā kārtībā.

Ja pretendenta valodas prasme kopumā vai kādā no pārbaudes veidiem neatbilst prasībām, tad protokolā, pārbaudes lapā un norīkojumā tiek ierakstīts "pārbaude nav nokārtota" un pretendentam izsniedz attiecīgu komisijas lēmumu. Pārbaudes lapa un norīkojums paliek reģionālajā nodaļā, uz to pamata pretendents ir tiesīgs saņemt norīkojumu atkārtotai pārbaudei vai tās daļai, kas var notikt ne agrāk kā pēc trijiem mēnešiem.

Ja kādam no komisijas locekļiem ir iebildumi pret pārbaudes gaitu vai pretendenta prasmes galīgo vērtējumu, viņš tos ieraksta protokolā pirms tā parakstīšanas. Komisijas priekšsēdētājs trīs dienu laikā par to ziņo Metodikas daļai, kas divu nedēļu laikā izskata šos iebildumus un pieņem lēmumu.

2.3. Valodas prasmes pārbaudes norise pretendentiem, kas sasnieguši 65 gadu vecumu

Pārbaudes telpā pretendenti tiek aicināti pa vienam. Komisijas priekšsēdētājs noskaidro, vai pretendents vēlas atbildi ierakstīt audiokasetē, un norāda, ka mutiskās pārbaudes vērtējumu pretendents var pārsūdzēt tikai tad, ja viņš ir piekritis savas atbildes ierakstīšanai audiokasetē, kas apelācijas sūdzības gadījumā tiks izsniegta Apelācijas komisijai. Pretendents savu izvēli apliecina ar parakstu.

Pēc iepazīstināšanas ar pārbaudes kārtību un noteikumiem pretendents saņem tekstu, klusu to izlasa un atbild uz komisijas priekšsēdētāja (vai komisijas locekļa) uzdotajiem jautājumiem par lasīto tekstu. Pēc tam pretendents piedalās intervijā.

Interviju vada viens no komisijas locekļiem, pārējie to vērtē punktu sistēmā, katrs atzīmējot vērtējumu uz atsevišķas lapas. Komisijas locekļi iesniedz komisijas priekšsēdētājam lapu ar pretendenta atbildes vērtējumu punktos, un komisijas priekšsēdētājs pieņem galīgo lēmumu. Tad komisijas priekšsēdētājs uzaicina pretendentu iepazīties ar vērtējumu. Vērtējums tiek ierakstīts protokolā un pārbaudes lapā. To paraksta komisijas priekšsēdētājs, locekļi un pretendents. Protokols paliek pie eksaminācijas sektora vadītāja (Eksaminācijas centra vadītāja vietnieka) un tiek glabāts Naturalizācijas pārvaldes lietu nomenklatūrā noteiktajā kārtībā.

Ja pretendenta valodas prasme kopumā vai kādā no pārbaudes veidiem neatbilst prasībām, tad protokolā, pārbaudes lapā un norīkojumā tiek ierakstīts "pārbaude nav nokārtota" un pretendentam izsniedz attiecīgu komisijas lēmumu. Pārbaudes lapa un norīkojums paliek reģionālajā nodaļā, uz to pamata pretendents ir tiesīgs saņemt norīkojumu atkārtotai pārbaudei vai tās daļai, kas var notikt ne agrāk kā pēc trijiem mēnešiem.

Ja kādam no komisijas locekļiem ir iebildumi pret pārbaudes gaitu vai pretendenta prasmes galīgo vērtējumu, viņš tos ieraksta protokolā pirms tā parakstīšanas. Komisijas priekšsēdētājs trīs dienu laikā par to ziņo Metodikas daļai, kas divu nedēļu laikā izskata šos iebildumus un pieņem lēmumu.

2.4. Valodas prasmes vērtēšana

Valodas prasmes pārbaudē pretendenta prasme katrā pārbaudes veidā tiek vērtēta atsevišķi punktu sistēmā ar atzinumu "nokārtots" vai "nav nokārtots".

Lai saņemtu pozitīvu vērtējumu, prtendentam katrā no pārbaudes veidiem jāiegūst 2/3 no maksimālā punktu skaita.

Maksimālais punktu skaits

— lasīto tekstu izpratnes pārbaudes testā 25

— rakstu darbā 25

— klausītā teksta izpratnes pārbaudes testā 25

— mutvārdu intervijā 25

Pārbaude ir nokārtota, ja pretendents ir saņēmis vismaz

— lasīto tekstu izpratnes pārbaudes testā 16

— rakstu darbā 16

— klausītā teksta izpratnes pārbaudes testā 16

— mutvārdu intervijā 16

Pretendentiem, kas sasnieguši 65 gadu vecumu

Maksimālais punktu skaits

— lasītprasmes pārbaudē 10

— mutvārdu intervijā 25

Pārbaude ir nokārtota, ja pretendents ir saņēmis vismaz

— lasītprasmes pārbaudē 6

— mutvārdu intervijā 16

3. Zināšanu pārbaude

3.1. Zināšanu pārbaudes organizēšana

Pretendentiem pieejamā vietā pārbaudes telpā jāizvieto

Latvijas Republikas sienas kartes (vēlams divas — mūsdienu administratīvi

teritoriālā un fizioģeogrāfiskā),

Latvijas Republikas ģerboņa un karoga attēli.

Komisijas rīcībā jābūt šādiem materiāliem:

pretendentu kopējam sarakstam,

pārbaudes un protokola lapām,

apzīmogotām, datētām apdomas lapām,

audioaparatūrai atbildes ierakstīšanai,

Latvijas vēstures, Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu zināšanu

pārbaudes programmai,

Latvijas Republikas himnas tekstam,

Latvijas Republikas Satversmei,

citiem normatīvajiem dokumentiem, kas saistīti ar šīs pārbaudes kārtošanu.

3.2. Zināšanu pārbaudes norise

Pārbaude notiek mutiski vai rakstiski (tests) pēc pretendenta izvēles.

Ierodoties uz pārbaudi, no pretendenta pieprasa uzrādīt komisijai pasi (dzimšanas apliecību) un norīkojumu uz pārbaudi.

Mutiskajā pārbaudē

komisijas priekšsēdētājs noskaidro, vai pretendents vēlas atbildi ierakstīt audiokasetē, un norāda, ka mutiskās pārbaudes vērtējumu pretendents var pārsūdzēt tikai tad, ja viņš ir piekritis savas atbildes ierakstīšanai audiokasetē, kas apelācijas sūdzības gadījumā tiks izsniegta Apelācijas komisijai. Pretendents savu izvēli apliecina ar parakstu.

Pēc tam komisijas priekšsēdētājs iepazīstina pretendentu ar pārbaudes kārtību un noteikumiem, informējot, ka:

1) katrs pretendents izvēlas aploksni ar pārbaudes uzdevumiem;

2) atbildes sagatavošanai pretendents saņem apzīmogotu, datētu lapu, uz kuras viņš uzraksta savu vārdu, uzvārdu un jautājumus;

3) atbildes sagatavošanas laiks ir 30 minūtes, pretendenta atbildei paredzētais laiks ir 15 minūtes;

4) gatavojoties atbildei, pretendents drīkst izmantot pārbaudes telpā izvietotos uzskates līdzekļus un komisijas izsniegto zināšanu pārbaudes programmu, var veikt nepieciešamos pierakstus uz izsniegtās lapas;

5) pretendents valsts himnas tekstu uzraksta uz izsniegtās lapas un iesniedz komisijai vai atbild mutiski;

6) pretendentam ir tiesības pārsūdzēt pārbaudes komisijas lēmumu desmit dienu laikā pēc pārbaudes, iesniedzot apelācijas sūdzību Naturalizācijas pārvaldei, ja viņš ir piekritis savas atbildes ierakstīšanai audiokasetē.

Pēc pretendenta iepazīstināšanas ar pārbaudes kārtību un noteikumiem komisijas loceklis pretendentam piedāvā izvēlēties aploksni ar pārbaudes uzdevumiem. Komisija atzīmē protokolā jautājumu numurus un izsniedz pretendentam apzīmogotu un datētu lapu atbildes sagatavošanai un zināšanu pārbaudes programmu.

Pārbaudes telpā vienlaikus ir ne vairāk kā 5 pretendenti.

Pārbaudē rakstiski (tests),

kad visi pretendenti ieņēmuši vietas pārbaudes telpā, komisijas priekšsēdētājs iepazīstina ar pārbaudes kārtību un noteikumiem, informējot, ka

1) pēc testa materiāla saņemšanas pretendentam norādītajā vietā jāieraksta savs vārds, uzvārds, personas kods un jāiepazīstas ar testa izpildes noteikumiem;

2) pārbaudei paredzētais laiks ir 45 minūtes;

3) paredzētajā laikā pretendentam jāuzraksta valsts himnas teksts, jāizvēlas uz katru jautājumu pareizā atbilde no 3 piedāvātajām atbildēm. Ja pretendents vēlas valsts himnas tekstu atbildēt mutiski, viņam tiek dota šī iespēja komisijas priekšsēdētāja noteiktajā laikā;

4) pārbaudes laikā pretendents nedrīkst sarunāties, nedrīkst izmantot mācību līdzekļus un citus mācību materiālus, izņemot pārbaudes telpā izvietotos uzskates līdzekļus. Ja pretendents pārkāpj šos noteikumus, komisija pārtrauc viņa pārbaudi un lūdz viņu atstāt pārbaudes telpu. Šajā gadījumā pārbaude netiek ieskaitīta un atkārtoti pārbaudi pretendents var kārtot ne agrāk kā pēc viena mēneša;

5) pēc testa pabeigšanas pretendentam tas jāparaksta, jānodod komisijai un jāatstāj pārbaudes telpa;

6) pēc pārbaudes ir pārtraukums, kura ilgumu nosaka pārbaudes komisija, un tas nepārsniedz divas stundas;

7) pēc pārtraukuma pretendenti iepriekš noteiktajā laikā ierodas pārbaudes telpā, katrs pretendents individuāli saņem informāciju par pārbaudes rezultātiem, parakstās protokolā un pārbaudes lapā;

8) pretendentam ir tiesības pārsūdzēt pārbaudes komisijas lēmumu desmit dienu laikā pēc pārbaudes, iesniedzot apelācijas sūdzību Naturalizācijas pārvaldei.

Pēc pretendentu iepazīstināšanas ar pārbaudes kārtību un noteikumiem komisijas priekšsēdētājs atver aizzīmogoto aploksni ar pārbaudes materiāliem.

Katrs pretendents saņem pārbaudes materiālu, uzraksta savu vārdu, uzvārdu, personas kodu, iepazīstas ar testa izpildes noteikumiem un veic pārbaudes testu.

Pēc darba pabeigšanas pretendents paraksta to, nodod to komisijai un atstāj telpu.

3.3. Zināšanu vērtēšana

Mutiskajā pārbaudē

katrs komisijas loceklis vērtē pretendenta atbildi atsevišķi par katru pārbaudes jautājumu, atzīmējot vērtējumu ar punktiem uz atsevišķas lapas. Pēc pretendenta atbildes komisijas priekšsēdētājs lūdz pretendentu atstāt pārbaudes telpu. Komisijas locekļi iesniedz komisijas priekšsēdētājam savu vērtējumu punktos. Ja komisijas locekļu vērtējums ir atšķirīgs, tad noteicošais ir sociālo zinātņu speciālista viedoklis. Galīgā lēmuma pieņemšanai paredzētais laiks ir līdz 3 minūtēm. Tad komisijas priekšsēdētājs uzaicina pretendentu iepazīties ar vērtējumu.

Vērtēšana

Maksimālais punktu skaits

— Latvijas vēsturē 4

— Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumos 4

— valsts himnas teksts 2

Pārbaude ir nokārtota, ja pretendents ir saņēmis vismaz

— Latvijas vēsturē 2 punktus

— Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumos 2 punktus

— par valsts himnas tekstu 1 punktu

Pārbaudē rakstiski (tests)

pēc visu pretendentu darbu saņemšanas komisijas locekļi izlabo un novērtē punktu sistēmā pretendentu darbus. Pretendenta darbu labo un vērtē 2 komisijas locekļi, izlabotajā darbā norādot pretendenta iegūto punktu skaitu un parakstoties. Ja himnas teksta zināšanu vērtējums ir atšķirīgs, tad galīgo vērtējumu nosaka sociālo zinātņu speciālists.

Vērtēšana

Maksimālais punktu skaits

— Latvijas vēsturē 10

— Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumos 8

— valsts himnas teksts 2

Pārbaude ir nokārtota, ja pretendents ir saņēmis vismaz

— Latvijas vēsturē 6 punktus

— Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumos 5 punktus

— par valsts himnas tekstu 1 punktu

vai

— Latvijas vēsturē 5 punktus

— Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumos 6 punktus

— par valsts himnas tekstu 1 punktu

vai

— Latvijas vēsturē 7 punktus

— Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumos 4 punktus

— par valsts himnas tekstu 1 punktu

Pretendents tiek informēts, ka, ja viņš kādā no pārbaudes daļām (valsts himnas teksts, Latvijas vēsture, Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumi) nav ieguvis vismaz minimālo punktu skaitu, tad atkārtoti šo pārbaudes daļu var kārtot ne agrāk kā pēc mēneša, no jauna izvēloties pārbaudes formu.

Pretendents tiek informēts, ka, ja viņš nevienā no pārbaudes daļām nav ieguvis vismaz minimālo punktu skaitu, tad atkārtoti visu pārbaudi var kārtot ne agrāk kā pēc mēneša, no jauna izvēloties pārbaudes formu.

3.4. Pārbaudes dokumentu noformēšana

Pēc mutiskās atbildes

pretendents un komisijas locekļi paraksta iesniegto apdomas lapu, kura tiek pievienota pilsonības pretendenta personas lietai.

Ja pretendents iesniedz komisijai neaizpildītu apdomas lapu un atbildes vērtējums ir negatīvs, iesniegtajā apdomas lapā komisijai jāieraksta negatīvā vērtējuma pamatojums, ko paraksta visi komisijas locekļi un pretendents. Ja pretendents atsakās parakstīt vērtējuma pamatojumu, komisija to atzīmē apdomas lapā.

Pēc katra pretendenta zināšanu pārbaudes komisija paziņo pretendentam savu lēmumu par zināšanu novērtējumu, ierakstot to protokolā un pārbaudes lapā, ko pretendents paraksta.

Pēc pretendentu veikto testu izlabošanas

komisijas loceklis rezultātus ieraksta protokolā un pārbaudes lapā.

Iepriekš noteiktajā laikā, kad pretendenti sapulcējušies rezultātu uzzināšanai, komisijas priekšsēdētājs katram pretendentam individuāli paziņo pārbaudes rezultātus un uzaicina pretendentu parakstīties protokolā un pārbaudes lapā.

Pretendentam, kura zināšanas komisija atzīst par nepietiekamām, protokolā, pārbaudes lapā un norīkojumā ieraksta "pārbaude nav nokārtota" un izsniedz attiecīgu komisijas lēmumu. Protokols paliek pie eksaminācijas sektora vadītāja (Eksaminācijas centra vadītāja vietnieka) un tiek glabāts Naturalizācijas pārvaldes lietu nomenklatūrā noteiktajā kārtībā. Pārbaudes lapa un norīkojums paliek Naturalizācijas pārvaldes reģionālajā nodaļā, uz to pamata pretendents var saņemt norīkojumu atkārtotai pārbaudei vai pārbaudes daļai ne agrāk kā pēc mēneša.

Katram komisijas loceklim ir tiesības izteikt rakstiski savu vērtējumu, ja tas ir atšķirīgs no komisijas lēmuma, ierakstot to pārbaudes protokolā pirms tā parakstīšanas.

 

4. Pārbaudes dokumentu sagatavošana un pievienošana pretendenta personas lietai

Pēc pretendenta darba izlabošanas, mutiskās atbildes noklausīšanās, pārbaudes lapas un protokola noformēšanas un rezultātu paziņošanas pārbaudes komisija pretendenta veikto rakstu darbu, kā arī zināšanu pārbaudes mutiskās atbildes apdomas lapas ievieto aploksnē, aizlīmē un aizzīmogo to ar eksaminācijas sektora (Eksaminācijas centra) zīmogu. Uz aploksnes pārbaudes komisijas priekšsēdētājs (sekretārs) uzraksta pretendenta vārdu, uzvārdu, personas kodu, pilsonības pretendenta personas lietas numuru, pārbaudes veidu, datumu un rezultātu. Par pārbaudes dokumentu precīzu noformēšanu ir atbildīgs pārbaudes komisijas priekšsēdētājs.

Pēc pārbaudes slēgtās aploksnes un pārbaudes lapas:

1) Eksaminācijas centra pārbaudes komisijas priekšsēdētājs nodod Eksaminācijas centra vadītājam (vadītāja vietniekam); viņš ne vēlāk kā nedēļas laikā šos materiālus nodod reģionālās nodaļas vadītājam vai viņa pilnvarotai personai;

2) reģionālās nodaļas pārbaudes komisijas priekšsēdētājs nodod reģionālās nodaļas vadītājam vai viņa pilnvarotai personai.

Aploksni un pārbaudes lapu reģionālās nodaļas vadītājs vai viņa pilnvarota persona (filiālēs un reģionālās nodaļas vadītāja prombūtnes laikā) pievieno pilsonības pretendenta personas lietai.

Ja pretendents nav nokārtojis pārbaudi un iesniedz apelācijas sūdzību Naturalizācijas pārvaldei, tad reģionālās nodaļas vadītājs slēgto aploksni ar pretendenta veikto rakstu darbu vai mutiskās atbildes apdomas lapām izsniedz Apelācijas komisijas sekretāram.

Tieslietu ministre I.Labucka

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!