Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Viktors Skudra. Satversmē garantētās tiesības uz advokāta palīdzību

Man ir ne vien liels gods, bet arī patiess prieks sveikt Latvijas Zvērinātu advokātu padomi un visus Latvijas zvērinātus advokātus Latvijas advokatūrai nozīmīgajā jubilejā. Lai arī šobrīd pildu Satversmes tiesas tiesneša pienākumus, tomēr nevaru noliegt, ka Latvijas advokatūras deviņdesmit gadu jubilejai veltītajos pasākumos es, tēlaini izsakoties, jūtos starp savējiem – tā, it kā laika mašīna būtu mani pārnesusi atpakaļ dzīves posmā, kad es pats četrpadsmit gadus biju zvērināts advokāts. Liktenim ir labpaticies, ka esmu pirmais un pagaidām vienīgais Satversmes tiesas tiesnesis, kuram ir zvērināta advokāta pieredze. Nevaru noliegt, ka man šī pieredze ļoti palīdz tiesneša darbā. Diemžēl nevaru neteikt arī to, ka šo pieredzi atsevišķas personas man vēl arvien pārmet, ja Satversmes tiesas nolēmums neatbilst to vēlmēm. Arī pēc četriem Satversmes tiesas tiesneša amatā nostrādātiem gadiem atsevišķus Satversmes tiesas spriedumus cenšas noniecināt tādēļ, ka Viktors Skudra bija kādas personas advokāts. Turklāt šis pārmetums izteikts par lietu, kurai nav nekāda sakara ar minēto personu. Tas, protams, galvenokārt liecina par rakstītāja visai nepietiekamo izpratni par juridiskās palīdzības institūta būtību demokrātiskā tiesiskā valstī.

• Lauris Matisāns. Operatīvā darbība un pierādījumi kriminālprocesā

Par operatīvās darbības pasākumos iegūto ziņu izmantošanas iespējām pierādīšanā kriminālprocesā un to tiesiskajiem priekšnosacījumiem līdz šim juristu vidū ir bijušas neskaitāmas diskusijas un dažādu viedokļu apmaiņa. Daļa juristu uzskata, ka pastāvošā kārtība ir atbilstoša gan likuma burtam, gan garam, daļa – ka virzāmies uz policejiskas valsts modeli, jo operatīvās darbības subjektu iejaukšanās personu dzīvē notiek ar nesamērīgu intensitāti, pārāk bieži un nekontrolēti. Autors īstumā vēlas apskatīt dažus ar operatīvās darbības pasākumos iegūto ziņu izmantošanu pierādīšanā kriminālprocesā saistītus problēmaspektus, kuri līdz šim nav plaši pētīti (vismaz autors nav atradis nevienu publiski pieejamu publikāciju, izņemot norādes, ka problēmas pastāv). Ievērojot pašreiz spēkā esošo normatīvo regulējumu, ziņas, kas iegūtas operatīvās darbības pasākumu rezultātā, kļūst par pierādījumiem kriminālprocesā caur Kriminālprocesa likuma 127.panta trešās daļas noteikumu prizmu. Raksta mērķis ir vērst juristu uzmanību uz to, ka pastāvošā kriminālprocesuālā kārtība nav harmonizēta ar kriminālprocesa pamatprincipiem un Operatīvās darbības likuma normas praksē tiek interpretētas un piemērotas stagnātiski, ignorējot normatīvā regulējuma attīstības jaunākās tendences kopumā šajā jomā.

“Jurista Vārda” redakcija

www.juristavards.lv