Valsts sekretāru sanāksmē: 2011.gada 7.aprīlī

MK: Par ikgadējo pasākumu plānu administratīvā sloga samazināšanai

7.aprīlī valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Valsts kancelejas gatavotais Ikgadējais pasākumu plāns administratīvā sloga samazināšanai, administratīvo procedūru vienkāršošanai un publisko pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai uzņēmējiem un iedzīvotājiem.

Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane uzsver, ka labāks regulējums un administratīvo šķēršļu mazināšana ir viena no valdības prioritātēm. “Lai gan pēdējā gada laikā ir īstenots intensīvs darbs labāka regulējuma panākšanā dažādās nozarēs, tomēr valsts pārvaldei sadarbībā ar nevalstisko organizāciju un privāta sektora pārstāvjiem ir jāturpina samazināt ar normatīvo regulējumu uzlikto slogu komersantiem un iedzīvotājiem, paredzot retāku un mazāka apjoma informācijas iesniegšanu valsts institūcijām, informācijas un dokumentu elektroniskās aprites veicināšanu un efektīvāku datu apmaiņu pašu kontrolējošo institūciju starpā. Tas samazinātu birokrātisko slogu gan iedzīvotājiem, gan komersantiem, padarot Latviju konkurētspējīgāku Eiropā un pasaulē, kā arī tiktu īstenots efektīvāks pārvaldes darbs,” uzskata E. Dreimane.

Pasākumu plāns izstrādāts, lai īstenotu valdības doto uzdevumu mazināt administratīvos šķēršļus un barjeras komersantiem. Kā zināms, Latvija apņēmusies līdz 2013.gadam mazināt administratīvo slogu 25% apmērā.

Pasākumu plāns 2011.gadam paredz vairākus pasākumus, kas jāveic ministrijām un citām institūcijām, tai skaitā nodrošināt normatīvo aktu ietekmes uz uzņēmējdarbības vidi novērtējuma metožu pilnveidošanu, normatīvo aktu piemērošanas vadlīniju publicēšanu kontrolējošo institūciju mājaslapās, kā arī veikt izmaiņas vairākos normatīvajos aktos, lai vienkāršotu administratīvās procedūras. Šos pasākumus plānots īstenot piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros.

Pasākumu plānā 2011.gadam paredzētie pasākumi un uzdevumi izstrādāti, pamatojoties uz Valsts kancelejas veiktā komersantu kontroles funkciju audita ziņojuma secinājumiem, kā arī ņemot vērā izpēti un priekšlikumus par administratīvā sloga mazināšanu uzņēmējdarbībā, ko izstrādāja starptautiskā auditorkompānija SIA “Ernst & Young Baltic” sadarbībā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju.

MK: Par kontrolējošo iestāžu kapacitātes izvērtējumu un darbību ēnu ekonomikas apkarošanā

7.aprīlī valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Valsts kancelejas gatavotais informatīvais ziņojums par kontrolējošo iestāžu kapacitātes izvērtējumu, lai novērstu korupcijas iespējas un nodrošinātu pilnvērtīgu kontroles funkciju veikšanu.

Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane norādīja: “Valdība Ēnu ekonomikas plānā izvirzījusi mērķi darbošanos ēnu ekonomikā padarīt pēc iespējas neizdevīgāku un atvieglot pāreju uz legālo ekonomiku. Viens no uzdevumiem šā mērķa sasniegšanai ir paaugstināt efektivitāti kontrolēm, ko veic pārvaldes iestādes. Valsts kanceleja informatīvajā ziņojumā sagatavojusi pārskatu par pašreizējo kontrolējošo iestāžu kapacitāti ēnu ekonomikas apkarošanai un apkopojusi pašu iestāžu priekšlikumus situācijas uzlabošanai.”

Ziņojumā analizētas tādas valsts iestādes kā Valsts ieņēmumu dienests, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija, Valsts policija, Valsts darba inspekcija, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, Autotransporta inspekcija, Pārtikas un veterinārais dienests, Valsts meža dienests un Veselības inspekcija.

Atbilstoši ziņojuma secinājumiem doti uzdevumi Tieslietu ministrijai un Labklājības ministrijai sadarbība ar Finanšu ministriju sagatavot tiesību aktu projektus situācijas uzlabošanai, savukārt Valsts administrācijas skolai sadarbība ar ziņojumā iekļauto institūciju speciālistiem rast iespējas nodrošināt prioritāri nepieciešamās apmācības ēnu ekonomikas novēršanā un apkarošanās iesaistītajiem nodarbinātajiem.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

AM: Par Latvijas valdības un Zviedrijas valdības saprašanās memorandu par sadarbību aizsardzībā

7.aprīlī Ministru kabinetā (MK) valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Aizsardzības ministrijas sagatavotais noteikumu projekts “Par Latvijas Republikas valdības un Zviedrijas Karalistes valdības saprašanās memorandu par sadarbību aizsardzības jomā”.

Saprašanās memorands nosaka sadarbības jomas, atbildīgās iestādes, klasificētās informācijas apmaiņas nosacījumus, jurisdikcijas jautājumus un finansiālos jautājumus.

Ievērojot Zviedrijas puses lūgumu, memorands slēdzams starpvaldību vienošanās veidā.

Memorands izstrādāts, sadarbojoties Latvijas Republikas un Zviedrijas Karalistes aizsardzības ministrijām.

Latvijas Republikas un Zviedrijas Karalistes līgums par militāro sadarbību un personāla statusu stājās spēkā 2003.gada 8.martā. Līgums tika noslēgts uz pieciem gadiem. Tā kā līgums netika pagarināts, tas nav spēkā kopš 2008.gada. Tagad abu valstu aizsardzības ministrijas ir izlēmušas noslēgt jaunu vienošanos – saprašanās memorandu.

Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departaments

IeM: Par grozījumiem Operatīvās darbības likumā

7.aprīlī valsts sekretāru sanāksmē izsludināts likumprojekts “Grozījumi Operatīvās darbības likumā”.

Likumprojekts paredz precizēt Operatīvās darbības likuma 7.panta piekto daļu, nosakot, ka sevišķā veidā veicamos operatīvās darbības pasākumus gadījumos, kad jārīkojas nekavējoties, lai ne tikai novērstu, bet arī atklātu terorismu, slepkavību, bandītismu, masu nekārtības, citu smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kā arī tad, kad reāli ir apdraudēta personas dzīvība, veselība vai īpašums, saņemot prokurora piekrišanu, var veikt bez tiesneša akcepta.

7.pantā noteiktajos gadījumos, kad jārīkojas nekavējoties un sevišķā veidā veicamais operatīvās darbības pasākums ir sākts bez tiesneša akcepta, ne vēlāk kā nākamajā darba dienā ir jāsaņem tiesneša akcepts, kas lems par tā sākšanas neatliekamības kārtībā pamatotību un turpināšanas nepieciešamību. Ja tiesnesis atzīs sevišķā veidā veicamā operatīvās darbības pasākuma veikšanu par nepamatotu vai prettiesisku, pasākuma rezultātā iegūto informāciju būs nekavējoties jāiznīcina.

Likumprojekts arī paredz papildināt Operatīvās darbības likuma 6.panta pirmo daļu ar 12.punktu, kā arī 17.pantu ar ceturto punktu, ieviešot jaunu operatīvās darbības pasākumu – operatīvā publiski nepieejamu vietu videonovērošana. Tāpat tiek precizēta Operatīvās darbības likuma 7.panta ceturtā daļa, nosakot, ka operatīvā publiski nepieejamu vietu videonovērošana veicama sevišķā veidā.

Ar likumprojekta ieviešanu tiks saskaņotas Operatīvās darbības likuma un Kriminālprocesa likuma normas.

Iekšlietu ministrijas Administratīvais departaments

IZM: Par valsts ģimnāzijas statusu Rīgas pilsētas 2.ģimnāzijai

Rīgas pilsētas 2.ģimnāzijai ar 2011.gada 1.septembri plānots piešķirt valsts ģimnāzijas statusu, to paredz 7.aprīlī valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotais Ministru kabineta (MK) rīkojuma projekts “Par valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanu Rīgas pilsētas 2.ģimnāzijai”.

Rīgas pilsētas 2.ģimnāzija īsteno četras vispārējās vidējās izglītības programmas – vispārizglītojošā virziena, matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena, humanitārā un sociālā virziena un profesionāli orientēta virziena izglītības programmas, kā arī pamatizglītības otrā posma (7.–9.klases) programmu. Ģimnāzijā kopā mācās 844 skolēni, no tiem 10. līdz 12.klasēs – 557 skolēni.

2008./2009. mācību gadā – 91,1 procentam ģimnāzijas skolēnu, bet 2009./2011. mācību gadā – 92,7 procentiem ģimnāzijas skolēnu mācību sasniegumu novērtējums centralizētajos eksāmenos atbilda A, B un C līmenim.

Rīgas pilsētas 2.ģimnāzija aktīvi piedalās Rīgas pilsētas tālākizglītības un metodiskajā darbā, gan organizējot izglītojoši metodiskus pasākumus citiem pedagogiem, gan pašiem piedaloties pieredzes apmaiņas semināros un pasākumos, turklāt ģimnāzijas pedagogi ir vairāku mācību grāmatu autori vai līdzautori.

Kritērijus un kārtību, kādā tiek piešķirts valsts ģimnāzijas statuss, reglamentē MK 2001.gada 20.marta noteikumi Nr.129 “Ģimnāzijas un valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtība un kritēriji”. Pašlaik Latvijā ir 25 valsts ģimnāzijas.

7.aprīlī valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais MK rīkojuma projekts “Par valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanu Rīgas pilsētas 2.ģimnāzijai” pēc saskaņošanas tiks virzīts apstiprināšanai Ministru kabinetā.  

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

SM: Par īpaši riskanto kravu aprites aizsardzības pasākumu plānošanu, īstenošanu un kontroli

Satiksmes ministrija (SM) izstrādājusi bīstamo kravu ar īpašu riska potenciālu aprites aizsardzības pasākumu plānošanas, īstenošanas un kontroles kārtību, kas noteiks prasības visiem šo kravu apritē iesaistītajiem dalībniekiem.

Visiem minēto kravu apritē iesaistītajiem dalībniekiem līdz šā gada beigām būs jāsagatavo bīstamo kravu ar īpašu riska potenciālu aizsardzību reglamentējošie dokumenti.

Tie iekļaus minēto kravu reģistru, dalībnieku pienākumu sadali, šo kravu pārvadāšanas maršrutu, transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas vietu aprakstu un plānu, informāciju par transportlīdzekli, vadītāju, pārvadājumu atbildīgajām personām u.c., ja šādi dokumenti nav bijuši izstrādāti iepriekš saskaņā ar citiem normatīvajiem aktiem.

Reglamentējošos dokumentus kontrolēs Valsts policija, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija, Latvijas Jūras administrācija, ostas pārvaldes, Civilās aviācijas aģentūra, kā arī Drošības policija atbilstoši savai kompetencei.

Konstatējot būtiskus starptautisko nolīgumu vai reglamentējošo dokumentu prasību pārkāpumus, uzraudzības institūcijām būs tiesības pārtraukt attiecīgo bīstamo kravu apriti līdz pārkāpumu pilnīgai novēršanai.

Kārtībai jāstājas spēkā šā gada 1.jūlijā.

To paredz SM izstrādātais noteikumu projekts “Bīstamo kravu ar īpašu riska potenciālu aprites aizsardzības pasākumu plānošanas, īstenošanas un kontroles kārtība”, ko 7.aprīlī izsludināja valsts sekretāru sanāksmē. Par to vēl lems valdība.

Bīstamas kravas ar īpašu riska potenciālu ir kravas, ko potenciāli iespējams ļaunprātīgi izmantot terorisma aktā un kas var izraisīt nopietnas sekas, piemēram, nelaimes gadījumā cietušu ļaužu masas vai masveida iznīcināšanu.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

TM: Par grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā

7.aprīlī valsts sekretāru sanāksmē izskatīti Tieslietu ministrijas izstrādātie grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas iezīmē jaunu pieeju administratīvo pārkāpumu lietvedības efektivizēšanā.

Pirmo reizi kopš neatkarības atjaunošanas ir sistēmiski izvērtēta administratīvo pārkāpēju sodīšanas procedūra un veikti savstarpēji saskaņoti grozījumi, kas vērsti uz ilgi gaidītās reformas sākšanu administratīvo pārkāpumu jomā. Grozījumi novērsīs iespēju personām palikt nesodītām noilguma dēļ, jo tiek mainīti noilguma aprēķināšanas principi, kas turpmāk liegs, piemēram, dzērājšoferiem, uzrādot ģimenes ārsta izsniegtas slimības lapas, neierasties uz tiesu un nesaņemt sodu.

Tāpat tiks palielinātas iespējas cietušajiem no pārkāpēja piedzīt nodarītos zaudējumus, parastajos gadījumos vēršoties tikai vienā tiesā, nevis divās, kā līdz šim. Pārkāpējiem uz lietas izskatīšanu gan iestādē, gan tiesā būs jāierodas personīgi, vairs nebūs iespējams pilnvarot advokātu un pašam tai pašā laikā doties atvaļinājuma braucienā. Vairs nebūs iespējams uzlikt sodus nepilngadīgajiem, procesā neiesaistot vecākus, tādējādi būs izslēgta situācija, ka vecāki uzzina par savu bērnu sodīšanu tikai, kad atnāk piedziņas dokumenti no tiesu izpildītāja.

Savukārt, lai paātrinātu lietu izskatīšanu tiesā, apelācijas instances tiesvedības notiks tikai rakstveida procesā. Mainīta arī pierādījumu novērtēšanas kārtība, un novērsta situācija, ka amatpersonu liecībām un paskaidrojumiem tiek piešķirta lielāka ticamība nekā privātpersonu liecībām.

Tieslietu ministrijas Administratīvais departaments

VARAM: Par vides aizsardzības prasībām degvielas uzpildes stacijām

7.aprīlī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par vides aizsardzības prasībām degvielas uzpildes stacijām, naftas bāzēm un pārvietojamām cisternām”.

Noteikumu projekts nosaka degvielas uzpildes staciju, naftas bāzu un pārvietojamo cisternu ekspluatācijai noteiktās vides aizsardzības prasības. Tas izstrādāts, lai pārņemtu tiesību aktu normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2009/126/EK par benzīna tvaiku uztveršanas otro pakāpi degvielas uzpildes stacijās, uzpildot degvielu mehāniskajos transportlīdzekļos. Tāpat tajos ietvertas Eiropas Komisijas izstrādātās prasības par kontroli attiecībā uz gaistošo organisko savienojumu (GOS) emisiju, ko rada benzīna uzglabāšana un nosūtīšana no termināliem uz degvielas uzpildes stacijām.

Patlaban no 742 degvielas uzpildes stacijām 175 ir aprīkotas ar II pakāpes benzīna tvaiku atsūknēšanas sistēmām. Saskaņā ar direktīvu prasībām līdz 2018.gada 31.decembrim būs jāievieš II pakāpes benzīna tvaiku atsūknēšanas sistēmas 16 degvielas uzpildes stacijām (degvielas uzpildes stacijām ar gada apjomu virs 3000 m³). Pārējās 552 degvielas uzpildes stacijās II pakāpes benzīna tvaiku atsūknēšanas sistēmas būs jāievieš to rekonstrukcijas laikā.

Noteikumu projekts neattiecas uz tām degvielas uzpildes stacijām, kurās tirgo tikai biodegvielu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa