Par strukturālo reformu pilnveidošanu valstī

7.aprīlī Ministru prezidenta Valda Dombrovska vadībā notika kārtējā Reformu vadības grupas sēde, turpinot ministru un valdības partneru diskusiju par strukturālo reformu virzieniem un efektīvāko reformu īstenošanas modeli.

Pamatojoties uz līdzšinējiem Reformu vadības grupas lēmumiem par strukturālo reformu procesu un kompānijas “Aldaris” pieredzi attīstības stratēģijas veidošanā, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Elīna Egle prezentēja priekšlikumus par procesu vadības principu un pieejas lietošanu strukturālo reformu vadības un uzraudzības īstenošanā. Sociālie partneri aicināja pilnveidot strukturālo reformu procesa virzību, tostarp valstiski nosakot ambīciju, kas tiktu īstenota pēc sekmīgas strukturālo reformu realizācijas. Sēdes dalībnieki atbalstīja LDDK ierosinājumu par Latvijas misiju izvirzīt Eiropas Savienības valstu vidējā dzīves līmeņa sasniegšanu. Vienlaikus Ministru prezidents V.Dombrovskis aicināja visas dalībpuses iesniegt priekšlikumus misijas definējumam.

Tāpat izskanēja aicinājums vienoties par strukturālo reformu plāna vietu kopējā attīstības plānošanas sistēmā, lai lieki nedublētu jau esošus dokumentus. LDDK piedāvāja pilnveidot procesu vadības un uzvedības pamatprincipus, kā arī noteikt atbildību par konkrēto virzienu īstenošanu.

Ministru prezidents V.Dombrovskis uzsvēra, ka LDDK piedāvājums nav pretrunā ar jau izstrādāto strukturālo reformu procesa virzību – tas palīdzēs sistematizēt un strukturizēt Reformu vadības grupas darbu.

Diskutējot par strukturālo reformu dokumenta žanru, klātesošie norādīja uz sadrumstalotu augstākā līmeņa plānošanas un koordinācijas sistēmu. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš uzskaitīja, ka Ekonomikas ministrija strādā pie Latvijas nacionālās reformu programmas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārziņā ir Nacionālais attīstības plāns, Finanšu ministrija atbild par valsts budžeta veidošanu u.c. Arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdis Pēteris Krīgers atzina, ka līdz šim ir bijis daudz dažādu dokumentu. Tāpēc rūpīgi jāizvērtē vēl viena atsevišķa dokumenta veidošanas lietderība – rakstīt jaunu plānu vai integrēt jautājumus jau kādā no esošajiem.

Ministru prezidents V.Dombrovskis aicināja pie šā jautājuma atgriezties pēc visu strukturālo reformu pīlāru – valsts konkurētspējas veicināšanas, valsts pārvaldes reformas un sociālā bloka jautājumu izdebatēšanas, lai pieņemtu gala lēmumu par gatavojamā dokumenta veidu.

Sēdes otrajā daļā ekonomikas ministrs Artis Kampars prezentēja gada laikā paveikto Latvijas nacionālās reformu programmas sagatavošanā, lai īstenotu “ES 2020” stratēģiju. Ministrs uzsvēra, ka dokuments jau šobrīd satur 70–80% Reformu vadības grupas apspriesto problēmjautājumu. Tāpēc viens no risinājumiem ir programmas projekta papildināšana, lai nosegtu visus strukturālo reformu virzienus un precizētu uzdevumus. Klātesošie vienojās divu nedēļu laikā Ekonomikas ministrijā iesniegt papildu priekšlikumus programmas pilnveidošanai.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments