Uzturoties darba vizītē Ungārijā, tiekoties ar citu valstu vadītājiem un piedaloties Araijološas grupas sanāksmē

Latvijas Republikas Valsts prezidents Valdis Zatlers 8.un 9.aprīlī uzturējās darba vizītē Ungārijas Republikā, kur tikās ar tās prezidentu Palu Šmitu (attēlā), citu valstu vadītājiem un piedalījās Araijološas grupas (aicināti prezidenti, kuru valstu konstitūcijas tiem devušas aptuveni līdzvērtīgas pilnvaras: tradicionāli – Austrija, Itālija, Latvija, Polija, Portugāle, Somija, Ungārija un Vācija) sanāksmē Foto: VPK

Latvijas Republikas Valsts prezidents Valdis Zatlers 8. un 9.aprīlī uzturējās darba vizītē Ungārijas Republikā, kur tikās ar Vācijas Federatīvās Republikas prezidentu Kristianu Vulfu (augšējā attēlā pa kreisi); Itālijas Republikas prezidentu Džordžo Napolitāno (apakšējā attēlā pa kreisi). Araijološas grupas sanāksmes dalībnieki (attēlā pa labi no kreisās) Budapeštā: Slovēnijas prezidents Danilo Turks, Polijas prezidents Broņislavs Komorovskis, Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers, Vācijas federālais prezidents Kristians Vulfs, Ungārijas prezidents Pals Šmits, Itālijas prezidents Džordžo Napolitāno, Austrijas prezidents Heincs Fišers, Portugāles prezidents Anibals Kavaku Silva un Somijas prezidente Tarja Halonena Foto: VPK

8.aprīlī sākas Valsts prezidenta Valda Zatlera divu dienu darba vizīte Ungārijas Republikā, kur Valsts prezidents piedalījās Araijološas grupas sanāksmē. Tradicionāli katru gadu sanāksmē piedalās astoņas parlamentāro republiku valstis – Austrija, Itālija, Latvija, Polija, Portugāle, Somija, Ungārija un Vācija.

8.aprīlī V.Zatlers tikās ar Ungārijas prezidentu Palu Šmitu un pārrunāja abu valstu divpusējās attiecības un ekonomisko sadarbību. Tikšanās laikā Valsts prezidents pateicās Ungārijas prezidentam par Araijološas grupas sanāksmes organizēšanu un darbu, kuru Ungārija ir ieguldījusi ES prezidentūras nodrošināšanā, īpaši Eiropas ekonomiskās pārvaldības uzlabošanā.

Runājot par abu valstu sadarbību, Valsts prezidents atzīmēja, ka “Latvijai un Ungārijai ir senas sadarbības tradīcijas, kuras kopš neatkarības atgūšanas vēl jo vairāk stiprina tas, ka abas valstis ir ES un NATO dalībvalstis”. Valsts prezidents izteica stingru pārliecību, ka tiešajai aviolīnijai no Rīgas uz Budapeštu būs būtiska loma turpmāko ekonomisko un kultūras saišu stiprināšanā. Tikšanās laikā abi prezidenti vienojās, ka nākotnē ir aktīvi jāstrādā pie Latvijas un Ungārijas kultūras un izglītības programmas veicināšanas.

Tika pārrunāta arī abu valstu ekonomiskā situācija un pasākumi, kurus abas valstis ir veikušas, lai veicinātu ekonomikas atveseļošanos. Valsts prezidents arī atzīmēja, ka atbalsta Eiropas Padomes “Eiro plus” paktu, un izteica cerību, ka plānotie pasākumi palīdzēs saglabāt finansiālo stabilitāti un veicinās ekonomisko izaugsmi.

Abi prezidenti pārrunāja arī izaicinājumus enerģētikas sektorā un pauda savu redzējumu par nepieciešamajiem pasākumiem, lai dažādotu enerģijas piegādes avotus. Tikšanās laikā abi prezidenti dalījās pieredzē par veiktajām iniciatīvām likumdošanas jomā.

Dienas turpinājumā Valsts prezidents teica ievaduzrunu konferences atklāšanas sesijā “Makroreģionālā ekonomiskā sadarbība Eiropas Savienībā – no Baltijas jūras stratēģijas līdz Donavas stratēģijai”, kā arī piedalījās diskusijā “Multikulturālisms un Eiropas identitāte – asimilācija vai integrācija?”.

9.aprīlī Araijološas grupas sanāksmes laikā Valsts prezidents V.Zatlers tikās ar Vācijas Federatīvās Republikas prezidentu Kristianu Vulfu un pārrunāja abu valstu divpusējās attiecības un ekonomisko sadarbību.

Tikšanās laikā abu valstu prezidenti atzīmēja, ka divpusējās attiecības abu valstu starpā ir ļoti labas – Latvija un Vācija ir stratēģiskie partneri Eiropas Savienībā.

Runājot par ekonomisko sadarbību, abi prezidenti izteica nepieciešamību intensificēt abu valstu sadarbību un palielināt Vācijas uzņēmēju interesi par investīcijām Latvijā. Sarunas laikā K.Vulfs izteica gatavību apmeklēt Latviju, līdzi ņemot uzņēmēju delegāciju. Tikšanās gaitā Vācijas prezidents uzaicināja V.Zatleru apmeklēt Vāciju un piedāvāja organizēt biznesa forumu Latvijas uzņēmējiem savā valstī.

Runājot par enerģētikas politiku, Valsts prezidents uzsvēra nepieciešamību dažādot gāzes piegādes avotus, kas ir visa reģiona interesēs. Tāpēc sašķidrinātās dabasgāzes termināļa būvniecībai Latvijā ir būtiska nozīme gāzes tirgus diversifikācijas nodrošināšanā.

Tikšanās laikā Vācijas un Latvijas prezidenti pārrunāja arī abu valstu ekonomisko situāciju un krīzes pārvarēšanas gaitu, sadarbības iespējas kultūras un vācu valodas mācīšanas jomā un Austrumu partnerības programmas nozīmīgumu.

Pievēršoties tendencēm reģionā, tika pārrunāti Krievijas vizītes pozitīvie rezultāti, situācija Baltkrievijā, kā arī drošības politikas jautājumi.

9.aprīlī Araijološas grupas sanāksmes laikā Valsts prezidents tikās arī ar Itālijas Republikas prezidentu Džordžo Napolitāno un pārrunāja abu valstu divpusējās attiecības, ekonomiskās sadarbības iespējas, kā arī enerģētikas un drošības politikas jautājumus.

Ņemot vērā, ka abas valstis gatavojas Eiropas Savienības prezidentūrai, kura Itālijai būs 2014.gadā, bet Latvijai 2015.gadā, Valsts prezidents uzsvēra nepieciešamību sadarboties prezidentūru sagatavošanas procesā, lai veicinātu abu prezidentūru galveno prioritāšu pēctecību.

Sarunu gaitā tika pārrunāta abu valstu ekonomiskā situācija un pasākumi, kurus abas valstis veikušas, lai veicinātu ekonomikas atveseļošanās procesu. Valsts prezidents arī informēja, ka atbalsta Eiropas Padomes “Eiro plus” paktu, un pauda pārliecību, ka plānotie pasākumi veicinās ekonomisko izaugsmi un palīdzēs saglabāt finansiālo stabilitāti. Savukārt Itālijas prezidents informēja Latvijas pusi par situāciju autorūpniecībā, kas ir radījusi nopietnus izaicinājumus Itālijas ekonomikai.

Tikšanās laikā Valsts prezidents aicināja Itālijas uzņēmējus veikt investīcijas Latvijā, jo Latvijas makroekonomiskie rādītāji ir uzlabojušies un pašlaik ir redzams, ka ekonomika atveseļojas. Runājot par Latvijas mērķi pievienoties eirozonai 2014.gadā, Valsts prezidents atzīmēja, ka Latvija nopietni strādā, lai izpildītu Māstrihtas kritērijus jau nākamgad.

Savstarpējo sarunu laikā tika pārrunāta attīstība Baltijas reģionā, tajā skaitā enerģētikas politika kopējās Eiropas Savienības enerģētikas politikas ietvaros. V.Zatlers informēja par nepieciešamību reģionā attīstīt gāzes tirgu un izvērtēt reģionāla sašķidrinātās dabasgāzes termināļa celtniecību Latvijā. Tāpat tika pārrunāta arī Eiropas Savienības sadarbība ar Krieviju un Latvijas attiecību dinamika ar šo valsti pēc Valsts prezidenta oficiālās vizītes.

Abi prezidenti apsprieda Eiropas Savienības partnerību politiku ar Eiropas Savienības kaimiņiem gan dienvidos, gan arī austrumos. Valsts prezidents uzsvēra nepieciešamību strādāt ar Eiropas Savienības Austrumu partnerības valstīm, lai nodrošinātu to tuvināšanos Eiropai.

Araijološas grupas sanāksmes laikā Valsts prezidentam notika arī saruna ar Polijas prezidentu Broņislavu Komorovski, kurā abi prezidenti dalījās pieredzē par abu prezidentu vizītes ASV sasniegtajiem rezultātiem.

Valsts prezidenta preses dienests