Jelgavas pilsētas pašvaldības saistošie noteikumi Nr.11-12

Jelgavā 2011.gada 24.martā

Jelgavas pilsētas pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas noteikumi

Apstiprināti ar Jelgavas pilsētas domes 2011.gada 24.marta lēmumu Nr.3/3

Izdoti saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 15.panta pirmās daļas 2.punktu,
21.panta pirmās daļas 16.punktu un 43.panta trešo daļu

I. Vispārīgie noteikumi

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – Noteikumi) nosaka Jelgavas pilsētas pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) kapsētu iekšējās kārtības noteikumus, kapavietu piešķiršanas, kopšanas un uzturēšanas kārtību, apbedīšanas kārtību, kapliču izmantošanas kārtību, Jelgavas pilsētas pašvaldības aģentūras "Pilsētsaimniecība" un kapavietas uzturētāju tiesības un pienākumus.

2. Lietotie termini:

2.1. aktēšana – darbību kopums, kurā ietilpst nekoptas kapavietas apsekošana, brīdinājuma zīmes uzstādīšana un akta par nekoptu kapavietu sastādīšana;

2.2. apbedījums – mirušā vai urnas ar kremēta mirušā pelniem apbedīšana kapavietā;

2.3. apbedīšanas pakalpojumu pasūtītājs – persona, kura organizē mirušā apbedīšanu;

2.4. apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs – komersants, kurš rīko mirušā apbedīšanu pasūtītāja interesēs;

2.5. apbedīto personu reģistrs – kapsētā apglabāto personu uzskaites pamatdokumenti, kuru veido mirušo reģistrācijas grāmata, kapavietas uzturēšanas līgumi un elektroniskā datu bāze;

2.6. bezpiederīgais mirušais cilvēks – mirušais cilvēks, kuram nav laulātā, radinieku vai citu personu, kuras organizē mirušā apbedīšanu;

2.7. kapavieta – noteikta izmēra zemes teritorija kapsētā mirušo apbedīšanai, kapavietas izveidošanai un kopšanai, par kuru noslēgts kapavietas uzturēšanas līgums;

2.8. kapavietas uzturētājs – fiziska persona vai sociālās aprūpes institūcija, ar kuru noslēgts kapavietas uzturēšanas līgums;

2.9. kapavietu komisija – kapsētu apsaimniekotāja izveidota komisija, kura nodrošina nekoptas kapavietas aktēšanu;

2.10. kapliča – ēka kapsētā mirušo novietošanai pirms apbedīšanas un bēru ceremonijas norisei;

2.11. kapsēta:

2.11.1. atvērta kapsēta – kapsēta, kurā ir tiesības apbedīt mirušo, ja viņa pēdējā deklarētā dzīvesvieta ir bijusi Jelgavas pilsētas administratīvajā teritorijā;

2.11.2. daļēji slēgta kapsēta – kapsēta, kurā mirušos apbedī ģimenes kapavietās, bet jaunu kapavietu ierādīšana ir ierobežota;

2.11.3. slēgta kapsēta – kapsēta, kurā pārtraukta apbedījumu veikšana un to atjaunošana pieļaujama saskaņā ar normatīvajiem aktiem un Jelgavas pilsētas domes lēmumu;

2.12. kapsētu apsaimniekotājs – Jelgavas pilsētas pašvaldības aģentūra "Pilsētsaimniecība", kas pilda Noteikumos paredzētos kapsētu uzturēšanas pienākumus;

2.13. mirušais – iezārkots miris cilvēks vai urna ar mirušā pelniem;

2.14. miera periods – laikposms, kurā tiek ievērots apbedītā un apbedījuma vietas miers;

2.15. virsapbedījums – mirušā vai urnas ar kremēta mirušā pelniem apbedīšana virs esošā apbedījuma Noteikumos paredzētajā kārtībā.

3. Pašvaldības kapsētas ir paredzētas mirušo, kuru pēdējā deklarētā dzīvesvieta ir bijusi Jelgavas pilsētas administratīvajā teritorijā, apbedīšanai, izņemot šādus gadījumus:

3.1. Jaunu kapavietu ierādīšana citu personu (laulātais, vecāki, bērni) apbedīšanai iespējama, pamatojoties uz mirušā tuvinieka, kura deklarētā dzīvesvieta ir Jelgavā, motivētu iesniegumu. Tuviniekam iesniegumā jānorāda, kāda ir radniecības pakāpe ar mirušo.

3.2. Citu personu apbedīšana jau esošās ģimenes kapavietās iespējama ar kapavietas uzturētāja piekrišanu. Iepriekš piešķirtā un izveidotā ģimenes kapavietā atļauts apbedīt mirušo neatkarīgi no tā pēdējās deklarētās dzīvesvietas.

II. Kapsētu iekšējās kārtības noteikumi

4. Apmeklētājiem kapsētu teritorijas atvērtas bez ierobežojumiem.

5. Apbedīšana notiek katru dienu, izņemot svētdienas, pirmdienas un svētku dienas.

6. Kapsētu darbiniekiem darba laikā pie apģērba ir piestiprināta pazīšanas zīme, uz kuras norādīts uzvārds un ieņemamais amats.

7. Tiesības organizēt koku ciršanu kapsētas teritorijā ir kapsētas apsaimniekotājam.

8. Kapsētās aizliegts:

8.1. patvaļīgi cirst un bojāt kokus;

8.2. piegružot kapsētu un tās aizsargjoslu teritorijas;

8.3. rakt smiltis un zemi kapsētas un tās aizsargjoslas teritorijās;

8.4. bojāt kapsētas ēkas, būves un kapavietas aprīkojumu, kapavietas stādījumus;

8.5. ievest dzīvniekus;

8.6. traucēt bēru ceremonijas norisi;

8.7. iebraukt ar transportlīdzekļiem, izņemot:

8.7.1. gadījumus, kad ir saņemta kapsētas apsaimniekotāja atļauja;

8.7.2. operatīvos transportlīdzekļus;

8.7.3. kapsētas apsaimniekošanai, uzraudzībai un bēru ceremonijas nodrošināšanai paredzētos transportlīdzekļus;

8.7.4. 1. vai 2. grupas invalīdus, uzrādot invalīda apliecību.

III. Kapsētas apsaimniekotāja pienākumi

9. Kapsētas apsaimniekotājam ir pienākums:

9.1. organizēt kapsētu paplašināšanu un jaunu kapsētu ierīkošanu;

9.2. ekspluatēt, uzturēt kārtībā un labiekārtot kapsētu norobežojuma un aizsargjoslas teritorijas;

9.3. uzturēt, remontēt kapsētu administrācijas un saimniecības ēkas, kapličas, iekšējos ceļus un celiņus, koplietošanas laukumus, sētas, solus;

9.4. organizēt kapsētu teritoriju labiekārtošanu, atkritumu izvešanu kapsētās un ūdensapgādi kapsētās laika periodā no 1.maija līdz 31.oktobrim;

9.5. nospraust, uzmērīt, ierādīt dabā kapsētas sektorus, rindas un kapavietas;

9.6. slēgt un reģistrēt kapavietas uzturēšanas līgumus;

9.7. nodrošināt apbedīto personu reģistra kārtošanu;

9.8. iekasēt maksu par kapsētā sniegtajiem maksas pakalpojumiem atbilstoši savai kompetencei;

9.9. veikt ārpus kapavietām esošo apstādījumu kopšanu;

9.10. nodrošināt sanitāro normu un Noteikumu ievērošanu;

9.11. veikt kontroles funkcijas – apsekot kapsētas, sastādīt apsekošanas aktus.

IV. Kapavietas piešķiršanas un kapavietas uzturēšanas līguma noslēgšanas kārtība

10. Kapavieta tiek piešķirta un ierādīta, pamatojoties uz:

10.1. personas rakstveida iesniegumu par kapavietas piešķiršanu, ievērojot Noteikumu 11. un 12.punkta nosacījumus;

10.2. sociālās aprūpes institūcijas amatpersonas rakstveida iesniegumu par kapavietas piešķiršanu un ierādīšanu;

10.3. kapavietas lielums tiek noteikts pēc sekojošiem izmēriem:

10.3.1. atvērtajās kapsētās jaunajos sektoros:

Kapavieta	Platums, m	Garums, m	Laukums, m2
Kapavietas zārkiem vai urnām
Vienvietīga kapavieta	1,75	3,00	5,25
Divvietīga kapavieta	2,50	3,00	7,50
Trīsvietīga kapavieta	3,25	3,00	9,75
Četrvietīga kapavieta	4,00	3,00	12,00

10.3.2. daļēji slēgtajās kapsētās, atvērto kapsētu iesāktajos sektoros:

Kapavieta	Platums, m	Garums, m	Laukums, m2
Kapavietas zārkiem vai urnām
Vienvietīga kapavieta	1,5	2,50	3,75
Divvietīga kapavieta	3,00	2,50	7,50
Trīsvietīga kapavieta	4,50	2,50	11,25
Rindu (joslveida kapavietu izvietojums) kapavietas bezpiederīgo mirušo apbedīšanai	1,50	2,50	3,75

11. Atvērtā kapsētā jaunu kapavietu piešķir kapsētu apsaimniekotājs, pamatojoties uz:

11.1. personas rakstveida iesniegumu par kapavietas piešķiršanu;

11.2. dzimtsarakstu nodaļas izsniegtu miršanas apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu).

12. Daļēji slēgtā kapsētā, ja ģimenes kapavietā nav brīvas vietas vai nevar veikt virsapbedījumu:

12.1. kapsētu apsaimniekotājs kapavietas uzturētājam piešķir jaunu kapavietu, bet ne vairāk kā divas, šādos gadījumos:

12.1.1. ja mirušais kapavietas uzturētājam ir laulātais, vecāks vai bērns;

12.1.2. ja mirušajam kapavietas uzturētājs ir vienīgais radinieks,

12.2. par jaunas kapavietas piešķiršanu lemj kapsētu apsaimniekotājs, pamatojoties uz:

12.2.1. fiziskas personas rakstveida iesniegumu par kapavietas piešķiršanu daļēji slēgtā kapsētā;

12.2.2. dzimtsarakstu nodaļas izsniegtu miršanas apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu);

12.2.3. esošās ģimenes kapavietas uzturēšanas līgumu.

13. Atvērtā un daļēji slēgtā kapsētā izveidotā ģimenes kapavietā, kurā ir brīva vieta un/vai kurā var veikt virsapbedījumu, kapavietas uzturētājam atļauju apbedīt mirušo dod kapsētu apsaimniekotājs, pamatojoties uz:

13.1. dzimtsarakstu nodaļas izsniegtu miršanas apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu);

13.2. kapavietas uzturēšanas līgumu;

13.3. virsapbedījuma veikšanas gadījumā fiziskas personas rakstveida iesniegumu par atļauju apbedīt mirušo.

14. Kapsētu apsaimniekotājs slēdz kapavietas uzturēšanas līgumu par kapavietas piešķiršanu, pamatojoties uz 11. un 12.punktā noteiktajiem dokumentiem.

15. Kapavietas uzturēšanas tiesības izbeidzas un kapavieta pāriet pašvaldības valdījumā:

15.1. ja kapavieta tiek atbrīvota sakarā ar pārapbedīšanu un kapavietas uzturētājs vēlas izbeigt kapavietas uzturēšanas līgumu;

15.2. ja trīs gadu laikā pēc kapavietas uzturētāja nāves nav pieteicies neviens kapavietas uzturētāja tiesību un pienākumu pārņēmējs;

15.3. ja kapavieta trīs gadus ir atzīta par nekoptu saskaņā ar Noteikumu IX nodaļu.

16. Kapavietu var ierādīt un piešķirt citam kapavietas uzturētājam apbedījuma veikšanai:

16.1. Noteikumu 15.1.apakšpunktā minētajā gadījumā;

16.2. Noteikumu 15.2. vai 15.3.apakšpunktā minētajā gadījumā un ievērojot Noteikumu 23.punkta nosacījumus.

V. Apbedīšanas kārtība

17. Apbedīšanu organizē kapavietas uzturētājs vai viņa izvēlēts apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs.

18. Kapu rakšanas pakalpojumus kapsētās nodrošina kapsētu apsaimniekotājs.

19. Apbedīšanas laiku kapavietas uzturētājs vai viņa izvēlēts apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs saskaņo ar kapsētu apsaimniekotāju.

20. Mirušais tiek apbedīts zārkā, bet kremācijas gadījumā – urnā. Kapa garumam jāatbilst zārka izmēriem, dziļumam, atkarībā no gruntsūdens līmeņa attiecīgajā kapsētā, jābūt ne seklākam par 0,9 metriem no zemes līmeņa līdz zārka vākam.

21. Apbedījums nedrīkst atrasties tuvāk par 1 m no koka un 0,3 m no kapa pieminekļa. Atkāpes no noteiktajiem ierobežojumiem pieļaujamas gadījumos, kad tiek apbedīta urna ar mirušā pelniem.

22. Urna ar mirušā pelniem var tikt apbedīta kapsētā esošajā kapavietā ne mazāk kā 0,5 metri no zemes līmeņa līdz urnai. Vienā kapavietā ir pieļaujama vairāku urnu apbedīšana.

23. Virsapbedījumus kapā var izdarīt pēc miera perioda beigām, kas ir ne agrāk kā pēc 20 gadiem. Atkāpe no noteiktā miera perioda pieļaujama pie pamatotas nepieciešamības apbedīta miruša cilvēka pārapbedīšanai vai kremēšanai.

24. Mirstīgās atliekas var pārapbedīt ne agrāk kā gadu pēc apbedīšanas brīža, saņemot kapsētu apsaimniekotāja un attiecīgā sanitārā dienesta (Veselības inspekcijas) atļauju. Kapavietu pēc mirstīgo atlieku izrakšanas aizber un nolīdzina.

25. Ar pārapbedīšanu saistītos izdevumus sedz persona, kura veic pārapbedīšanu.

26. Mirstīgo atlieku ekshumāciju organizē LR normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, saskaņojot to ar kapsētu apsaimniekotāju.

VI. Kapličas izmantošana

27. Kapsētu apsaimniekotājs iznomā kapliču apbedīšanas pakalpojumu pasūtītājam iezārkota mirušā novietošanai pirms apbedīšanas un bēru ceremonijas norisei.

28. Mirušo ievieto saldētavā, iepriekš saskaņojot ar kapsētu apsaimniekotāju un uzrādot miršanas apliecību vai ārsta izsniegtu medicīnisku slēdzienu par nāvi.

29. Mirušā uzglabāšanas ilgums saldētavā ir ne vairāk kā 5 diennaktis līdz bēru ceremonijai, ja mirušais nav stipri bioloģiski bojāts. Stipri bioloģiski bojātu mirušo uzglabāšana saldētavā aizliegta.

30. Piederīgie kapličā novietotu mirušo drīkst apmeklēt ar kapsētas apsaimniekotāju saskaņotajā laikā.

31. Bēru ceremonijas ilgums kapličā jāsaskaņo ar kapsētu apsaimniekotāju.

VII. Bezpiederīgo mirušo apbedīšanas kārtība atvērtajās kapsētās

32. Kapsētu apsaimniekotājs atvērtajās kapsētās izveido speciālu sektoru bezpiederīgo mirušo apbedīšanai.

33. Jelgavas pilsētas administratīvajā teritorijā mirušais, kurš atzīts par bezpiederīgo mirušo, tiek apbedīts zārkā.

34. Bezpiederīgo mirušo kapavietu labiekārtošanu (zālāja kopšana, kapa kopiņas izveidošana un informatīvas zīmes uzstādīšana) kapsētās nodrošina kapsētu apsaimniekotājs. Kapu apmales, pieminekļi, plāksnītes un dekoratīvie stādījumi, kas uzstādīti, nesaskaņojot ar kapsētu apsaimniekotāju, tiek demontēti.

35. Bezpiederīgā mirušā kapavieta tiek saglabāta 20 gadus. Pēc minētā termiņa beigām bezpiederīgā mirušā kapavietu nolīdzina, un kapsētu apsaimniekotājs lemj par virsapbedījumu veikšanu bezpiederīgo sektorā.

36. Ja pēc bezpiederīgā mirušā apbedīšanas ir pieteikušies piederīgie, kuri vēlas mirušo pārapbedīt vai arī, neveicot pārapbedīšanu, labiekārtot un kopt šo kapavietu, vai jebkura cita persona, kura vēlas labiekārtot un kopt šo kapavietu, viņiem ir pienākums:

36.1. samaksāt noteiktu vienreizēju maksu par kapavietu saskaņā ar apstiprināto maksas pakalpojumu cenrādi;

36.2. noslēgt kapavietas uzturēšanas līgumu.

VIII. Kapavietas kopšana un uzturēšana

37. Kapavietas uzturētājam ir pienākums:

37.1. noslēgt ar kapsētu apsaimniekotāju kapavietas uzturēšanas līgumu, norādot personu, kura būs kapavietas uzturētāja tiesību un pienākumu pārņēmēja;

37.2. sakopt kapavietu trīs mēnešu laikā pēc apbedīšanas, ja klimatiskie laika apstākļi to pieļauj;

37.3. uzturēt kārtībā ierādīto kapavietas teritoriju;

37.4. regulāri apgriezt kapavietas dzīvžogu līdz 0,7 m augstumam;

37.5. nogādāt kapavietas kopšanas laikā radušos atkritumus atkritumu savākšanas vietā novietotajos konteineros;

37.6. saņemt atļauju kapavietas aprīkojuma uzstādīšanai, samaksājot maksu kapsētu apsaimniekotājam.

38. Kapavietas uzturētājam aizliegts:

38.1. patvarīgi palielināt ierādītās kapavietas robežas;

38.2. bez saskaņošanas ar kapsētu apsaimniekotāju stādīt kokus apbedīšanai ierādītajā kapavietā un ārpus tās;

38.3. izmantot blakus esošās kapavietas teritoriju mehānismu, materiālu, atkritumu u.tml. novietošanai.

IX. Nekoptas kapavietas uzturēšana

39. Katru gadu novembrī kapavietu komisija apseko nekoptās kapavietas, sastāda aktu par katru nekopto kapavietu un marķē to ar noteikta parauga brīdinājuma zīmi (1.pielikums). Brīdinājuma zīmes paraugs un informācija, kur vērsties, redzot šādu zīmi uzturētajā kapavietā, tiek izvietota uz informācijas stenda pie ieejas kapsētā.

40. Kapavietu komisija pēc Noteikumu 39.punktā minētā akta sastādīšanas kapavietas uzturētājam, ja tas ir zināms, uz viņa norādīto adresi ierakstītā sūtījumā nosūta:

40.1. akta kopiju;

40.2. brīdinājumu par iespējamo kapavietas uzturēšanas tiesību pārtraukšanu ar uzaicinājumu sešu mēnešu laikā no brīdinājuma saņemšanas dienas novērst aktā konstatētos pārkāpumus.

41. Ja kapavietas uzturētājs vai viņa pilnvarotā persona pēc trešā, Noteikumu 39.punktā minētā, akta sastādīšanas 40.2.apakšpunktā noteiktajā laikā neierodas pie kapsētu apsaimniekotāja, kapavietas uzturēšanas līgums tiek izbeigts.

42. Ja kapavietas uzturēšanas līgums ir izbeigts, pamatojoties uz Noteikumu 41.punktu vai 15.2.apakšpunktu, persona var lūgt atjaunot kapavietas uzturēšanas tiesības, iesniedzot iesniegumu kapsētu apsaimniekotājam, izņemot gadījumu, ja ir noslēgts jauns kapavietas uzturēšanas līgums ar citu kapavietas uzturētāju un kapavietā ir veikts virsapbedījums. Personai, kura vēlas atjaunot kapavietas uzturēšanas tiesības, ir pienākums noslēgt jaunu kapavietas uzturēšanas līgumu.

X. Atbildība un administratīvā soda piemērošana

43. Par Noteikumu 8. un 38. punkta pārkāpšanu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz simts latiem.

44. Noteikumu izpildi kontrolē kapsētu apsaimniekotājs. Jelgavas pašvaldības policija ir tiesīga sastādīt administratīvos protokolus atbilstoši savai kompetencei vai pēc kapsētu apsaimniekotāja iniciatīvas.

XI. Noslēguma jautājumi

45. Kapavietas uzturētājam, kuram ir izveidota ģimenes kapavieta, bet nav noslēgts kapavietas uzturēšanas līgums, trīs gadu laikā pēc Noteikumu spēkā stāšanās ir jānoslēdz līgums par uzturēšanu.

Ja par kapavietas uzturēšanas tiesību iegūšanu piederīgie nevar vienoties, priekšroka ir pirmajam, kurš iesniedzis kapsētu apsaimniekotājam rakstveida iesniegumu par kapavietas uzturēšanas tiesību pārņemšanu.

46. Zemes lietošanas līgumi par kapavietām, kas noslēgti līdz Noteikumu spēkā stāšanās dienai, ir spēkā esoši un nav jāpārslēdz.

47. Kapsētu apsaimniekotājam jānodrošina kapavietas uzturēšanas līgumu noslēgšanu ar personām, kurām ir ierādītas kapavietas, bet nav noslēgti kapavietas uzturēšanas līgumi.

48. Ar Noteikumu spēkā stāšanās dienu spēku zaudē ar Jelgavas domes 1996.gada 14.marta lēmumu Nr.6/23 apstiprinātie "Jelgavas kapsētu uzturēšanas noteikumi".

49. Noteikumi publicējami laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas. Laikrakstā "Jelgavas Vēstnesis" publicējama informācija par Noteikumu pieņemšanu, norādot, ka ar Noteikumu pilnu tekstu var iepazīties portālos www.jelgava.lv un www.pilsetsaimnieciba.lv, kā arī Jelgavas pilsētas domes Informācijas aģentūrā.

Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks V.Ļevčenoks

1.pielikums

Brīdinājuma zīmes paraugs

Koka mietiņš (izmēri brīdinājuma zīmei milimetros) ar dzeltenā krāsā nokrāsotu augšējo daļu un aktēšanas datumu.