Eiropas Komisija: Par korporatīvās vadības sistēmu Eiropas uzņēmumos

Viena no finanšu krīzes mācībām ir tāda, ka korporatīvā vadība, kas līdz šim pamatojās uz pašregulāciju, nav bijusi tik efektīva, cik tā varēja būt. Ir svarīgi, lai uzņēmumi tiktu labāk vadīti. Ja tos vada labāk, tad ne tikai krīzes iespēja nākotnē ir mazāka, bet uzņēmumi ir konkurētspējīgāki. 5.aprīlī Eiropas Komisija sāka sabiedrisku apspriešanu, kurā aplūko veidus, kā var uzlabot Eiropas uzņēmumu korporatīvo vadību.

Korporatīvo vadību tradicionāli definē kā sistēmu, ar kuras palīdzību vada un kontrolē organizācijas. Apspriešanā aplūkos vairākus jautājumus, piemēram, kā uzlabot direktoru padomju daudzveidību un darbību, spēkā esošo valstu korporatīvās vadības kodeksu uzraudzību un izpildes nodrošināšanu, un kā veicināt ieinteresēto personu iesaistīšanos. Termiņš apspriešanas atbilžu iesniegšanai ir 22.jūlijs.

Ko ietver sabiedriskā apspriešana?

No krīzes gūtā mācība ļaus izveidot finanšu iestāžu labāku uzraudzību, spēcīgākas bankas un efektīvas bankrotējušo iestāžu likvidācijas sistēmas. Šī sabiedriskā apspriešana, kas ir ilgtermiņa pārskata daļa, pievērsīs uzmanību tam, kā darbojas uzņēmumi vispār, nevis tikai finanšu iestādes.

Vairāki secinājumi norāda, ka ir iespējas uzlabot korporatīvās vadības dažādas jomas, piemēram, daudzveidību padomēs, ieinteresēto personu iesaistīšanos un korporatīvās vadības ziņojumu kvalitāti.

Tādējādi Zaļās grāmatas mērķis ir sākt vispārējas debates par vairākiem jautājumiem, piemēram:

• Direktoru padome: uzdotie jautājumi attiecas uz darbības efektivitāti un nodrošināšanu, ka to sastāvā ietilpst jauktas grupas, piemēram, veicinot dzimumu, profesionālās kvalifikācijas un prasmju, kā arī tautību dažādību. Tika rūpīgi izvērtēta padomju darbība, konkrēti to pieejamība un direktoru laika ieguldījums, kā arī jautājumi par riska vadību un direktoru algām;

• kā uzlabot akciju īpašnieku iesaistīšanos korporatīvās vadības jautājumu risināšanā un rosināt tās interesēties par ilgtspējīgiem ienākumiem un darbību ilgtermiņā, kā arī palielināt mazākumā esošo akciju īpašnieku aizsardzību. Tā mēģina izprast, vai vajadzīga akciju īpašnieku identifikācija, t.i., mehānisms, kas ļauj sabiedrībām redzēt, kas ir to akciju īpašnieki, un uzlabot sistēmu sadarbībai ar akciju īpašniekiem;

• kā uzlabot spēkā esošo valstu korporatīvās vadības kodeksu uzraudzību un izpildes nodrošināšanu, lai sniegtu derīgu informāciju investoriem un iedzīvotājiem. Uzņēmumiem, kas neizpilda valsts korporatīvās vadības ieteikumus, jāpaskaidro, kāpēc tie ir atkāpušies no minētajiem ieteikumiem. Bieži vien tas netiek darīts. Zaļajā grāmatā jautāts, vai ir vajadzīgi sīkāki noteikumi par šiem paskaidrojumiem un vai valstu uzraudzības iestādēm vajadzīga lielāka ietekme uz uzņēmumu korporatīvās vadības ziņojumiem.

Nākamie soļi

Apspriešana notiks līdz 22.jūlijam. Komisija rūpīgi izskatīs visas apspriešanā saņemtās atbildes un rudenī publicēs ziņojumu par izpildi, kurā apkopos apspriešanas rezultātus. Uz to pamatojoties, tiks pieņemts lēmums, vai ir vajadzīgi tiesību aktu priekšlikumi. Tomēr tos iesniegs tikai pēc ietekmes rūpīgas izvērtējuma.

Priekšvēsture

Pašlaik pastāv ES līmeņa korporatīvās vadības principu un noteikumu kopums. Tas sastāv no vairākiem ieteikumiem par tādu direktoru neatkarību, kuri nav izpilddirektori, par vadības komitejām un atalgojumu. Turklāt attiecībā uz biržu sarakstos iekļautajām sabiedrībām tajā ir ietverts arī pienākums sniegt korporatīvās vadības ziņojumu.

Direktīva par pārņemšanas piedāvājumiem, par atklātības prasībām attiecībā uz biržu sarakstos iekļautajām sabiedrībām, par akcionāru tiesībām, tirgus ļaunprātīgu izmantošanu un par revīzijām veido korporatīvās vadības ainu ES.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa