Par Latvijas gada monētu 2010 – “Dzintara monētu”

Monētas grafiskā dizaina un plastiskā veidojuma autors Aigars Bikše, saņemot balvu, sacīja: “Mākslinieks dara savu – es skatos savās mākslinieka kategorijās un radu darbu, bet svarīgi, ka banka izvirza stiprus, interesantus mērķus, kā šo – veidot pirmo šāda tehnoloģiska risinājuma monētu.”

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs pateicās visiem, kas 2010.gadā rūpējušies par Latvijas monētu izcilību – Monētu dizaina komisijas locekļiem un māksliniekiem: “Skatoties uz 2010.gada monētām, gribas minēt trīs vārdus: zināšanas, atbildība, uzdrīkstēšanās. Hercoga Jēkaba laikā zināšanas pavēra Kurzemei vārtus uz pasauli. Jelgavas aptiekārs Henrihs Roze, pateicoties zinātkārei, atklāja niobiju, kas devis trīs Laika monētas. Ābece ir simbols tam, ka zināšanas vajadzīgas ikvienam, lai augtu paši un valsts. Atbildība un uzdrīkstēšanās ir 4.maija vārdi. Un bez uzdrīkstēšanās dzintars nebūtu nonācis sudraba monētā.”

“Dzintara monētā” iekalts un iemūžināts minerāls, pusdārgakmens, ko radīja savulaik mūsu zemē augušās dzintara priedes un ko sīku akmentiņu veidā joprojām izskalo Baltijas jūra – ik monētā rūpīgā procesā iestrādāts dzintara gabaliņš. Pēc mākslinieka ieceres, dzintara cilindriņš tapis par acs zīlīti – monētas dizaina konkursā uzvarējušā A.Bikšes darba devīze bija “Un pēc 40 miljoniem gadu dzintars pirmo reizi ieraudzīja cilvēku…”

Dzejnieks un grāmatas “Dzintars” autors liepājnieks Olafs Gūtmanis uzskata: “Šis ir tāds pirmais mēģinājums iestrādāt dzintaru monētā, šī mazā actiņa simbolizē visu dzintara pagātni. Varbūt cilvēki, raugoties šajā actiņā, atskatīsies tālāk mūsu pagātnē un painteresēsies par dzintaru ne tikai kā par rotaslietu, bet arī par tiešām tādu vēsturisku simbolu.”

Arī aptaujas kultūras ekspertu žūrijas – LTV raidījuma “100 g kultūras” īpašo balvu saņēma “Dzintara monētas” mākslinieks A.Bikše. Raidījuma veidotāju grūto lēmumu, Kristīnes Želves un Ievas Rozentāles vārdiem, izšķīra ieklausīšanās sirdsbalsī.

Par kolekcionāru gada monētu 2010 kļuva monēta “Hercogam Jēkabam 400” – tās autori Ilze Lībiete, Jānis Strupulis un Ligita Franckeviča. Naudas kolekcionāru dzimtas pārstāvis Madis Gerbaševskis uzsvēra, ka kolekcionāri, numismāti ir tie cilvēki, kuri visvairāk gaida katru monētu, un šoreiz viedokļi bija ļoti tuvi – uzvarētāju izšķīra pāris balsu.

Trešo speciālbalvu – monētas “Ābece” māksliniekiem Arvīdam Priedītem un Ligitai Franckevičai – aptaujas līdzorganizētāju Latvijas publisko bibliotēku vārdā sniedza Ventspils Galvenās bibliotēkas vadītāja Astra Pumpura, uzsverot ābeci kā katra cilvēka pirmo grāmatu un pamatu bibliotēkai.

Svinīgajā pasākumā monētu mākslinieki arī izlozēja, kuri divdesmit pieci no 11 718 aptaujas dalībniekiem saņems viņu veidotās, aptaujai nominētās monētas.

Šogad, balsojot par gada monētu, vienlaikus aicinājām cilvēkus piedalīties savas valsts naudas tapšanā un ierosināt, viņuprāt, svarīgas un interesantas tēmas nākamajām jubilejas un piemiņas monētām. Latvijas Bankas Monētu daļas vadītāja un Monētu dizaina komisijas locekle Maruta Brūkle norādīja: ““Ziepes” ir lielas, jo tik daudz ieteikumu mēs nevarēsim īstenot, tam vienkārši nepietiks gadu. No vēstulēm nāk bezgalīga mīlestība pret Latvijas dabu, bezgalīga fanošana par Rīgas “Dinamo”, arī sāpe par negācijām sabiedrībā. Augstā vērtē tiek turētas latviskās kultūras un vispārcilvēciskās vērtības. Bet pats pirmais manis atvērtais teksts no vairākiem tūkstošiem iesūtīto bija “Es mīlu šo zemi.””

Aptauju atbalstīja Latvijas publisko bibliotēku tīkls un valsts aģentūras “Kultūras informācijas sistēmas” projekts “Trešais tēva dēls”, veidojot sarunas par monētām un aicinot cilvēkus balsot bibliotēkās – kultūras, informācijas un zināšanu centros. Aktīvākās bibliotēkas bija Riebiņu novada Kastīrē, Durbē un Ventspilī.

Aptauja “Latvijas gada monēta” šogad tika rīkota septīto reizi – no 7.martam līdz 20.martam ikvienam bija iespēja drukātā vai elektroniskā anketā nosaukt monētu, kura katru individuāli uzrunā ar māksliniecisko risinājumu, ir emocionāla, oriģināla un tematiski saistoša. Aptauja ļauj centrālajai bankai noskaidrot, kā sabiedrība vērtē paveikto jubilejas un piemiņas monētu jomā un kādas tēmas, mākslinieciskie risinājumi šķiet pievilcīgākie. Par gada monētu 2004.gadā kļuva L.Šēnberga un J.Strupuļa “Laika monēta”, 2005.gadā – A.Priedītes un J.Strupuļa “Barons Minhauzens”, 2006.gadā – I.Blumberga un J.Strupuļa “Ciparu monēta”, 2007.gadā – L.Šēnberga un J.Strupuļa “Laika monēta II”, 2008.gadā – A.Priedītes un J.Strupuļa “Laimes monēta” un 2009.gadā – I.Blumberga un J.Strupuļa “Ūdens monēta”.

Mārtiņš Grāvītis, Latvijas Bankas preses sekretārs