Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Finanšu nodrošinājuma likumā

Izdarīt Finanšu nodrošinājuma likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 11.nr.) šādus grozījumus:

1.  1.pantā:

izteikt 1.punktu šādā redakcijā:

“1) finanšu nodrošinājums — finanšu līdzekļi, finanšu instrumenti vai kredītprasības, kas, pamatojoties uz finanšu nodrošinājuma līgumu, izmantotas par nodrošinājumu finanšu saistību izpildei;”;

izteikt 3. un 4.punktu šādā redakcijā:

“3) līgums par finanšu nodrošinājumu ar īpašuma tiesību pāreju — līgums (arī finanšu instrumentu pirkuma līgums ar atpakaļpirkuma vai atpakaļpārdevuma nosacījumiem) vai cits darījuma akts, ar kuru nodrošinājuma devēja īpašuma tiesības vai prasījuma tiesības uz finanšu nodrošinājumu pāriet nodrošinājuma ņēmējam attiecīgo finansiālo saistību izpildes nodrošināšanai;

4) finanšu ķīlas līgums — līgums vai cits darījuma akts, ar kuru nodrošinājuma devējs ieķīlā nodrošinājuma ņēmējam finanšu nodrošinājumu (finanšu ķīla), saglabājot īpašuma tiesības vai prasījuma tiesības uz finanšu nodrošinājumu;”;

papildināt 6.punktu pēc vārdiem “finanšu instrumentu saņemšanu” ar vārdiem “vai pārņemt kredītprasības”;

izteikt 13.punktu šādā redakcijā:

“13) finanšu nodrošinājuma sniegšana — visas nepieciešamās tiesiskās darbības (arī kredītprasību cesija vai ķīla, finanšu līdzekļu vai finanšu instrumentu pārvedums, turēšana, reģistrēšana vai bloķēšana attiecīgajā kontā), kas garantē prasījuma tiesību uz finanšu nodrošinājumu pāreju finanšu nodrošinājuma ņēmējam vai finanšu nodrošinājuma nonākšanu finanšu nodrošinājuma ņēmēja vai tā pilnvarnieka valdījumā;”;

papildināt pantu ar 16.punktu šādā redakcijā:

“16) kredītprasības — prasījumi, kas izriet no līguma vai cita darījuma akta, saskaņā ar kuru kredītiestāde vai krājaizdevu sabiedrība izsniegusi aizdevumu.”

2.  4.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārda “paziņošanu” ar vārdu “aizņēmējam”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ievērojot šā panta pirmās daļas noteikumus, šā likuma noteikumi piemērojami tikai tādam finanšu nodrošinājumam, kura sniegšanu var apliecināt:

1) ar finanšu nodrošinājuma ņēmējam iesniegtu kredītprasību sarakstu un kura sniegšanas apliecinājums ļauj precīzi identificēt katras finanšu nodrošinājumam dotās kredītprasības summu, finanšu nodrošinājuma sniegšanas laiku, kā arī ir iespējams apliecināt faktu, ka noslēgts finanšu nodrošinājuma līgums, pamatojoties uz kuru sniegts finanšu nodrošinājums;

2) ar finanšu instrumentu vai finanšu līdzekļu ierakstu (grāmatojumu) kontā, kas atvērts pie finanšu nodrošinājuma ņēmēja vai tā pilnvarnieka, un kura sniegšanas apliecinājums ļauj precīzi identificēt tā sniegšanas laiku, kā arī ir iespējams apliecināt faktu, ka noslēgts finanšu nodrošinājuma līgums, pamatojoties uz kuru sniegts finanšu nodrošinājums.”;

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Papildus finanšu nodrošinājuma līguma noslēgšanai vienīgais finanšu nodrošinājuma spēkā esamības nepieciešamais noteikums ir:

1) ja finanšu nodrošinājums ir kredītprasības, — šīs kredītprasības pamatojošo dokumentu, tai skaitā kredīta nodrošinājuma dokumentu, nodošana nodrošinājuma ņēmējam vai tā pilnvarniekam, vienlaikus neliedzot nodrošinājuma devējam tiesības sākotnēji doto finanšu nodrošinājumu aizstāt ar līdzvērtīgu vai tiesības saņemt atpakaļ finanšu nodrošinājuma pārsniegumu;

2) ja finanšu nodrošinājums ir finanšu līdzekļi vai finanšu instrumenti, — šā nodrošinājuma nodošana nodrošinājuma ņēmēja vai tā pilnvarnieka valdījumā, nodrošinājuma ņēmējam vai tā pilnvarniekam šo nodrošinājumu turot, reģistrējot vai citādi valdot, vienlaikus neliedzot nodrošinājuma devējam tiesības sākotnēji doto finanšu nodrošinājumu aizstāt ar līdzvērtīgu vai tiesības saņemt atpakaļ finanšu nodrošinājuma pārsniegumu.”;

papildināt pantu ar septīto un astoto daļu šādā redakcijā:

“(7) Ieķīlājot kredītprasības un ievērojot šā panta trešajā daļā noteikto apliecinājuma formu:

1) aizņēmējam, kas nav patērētājs Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē, ir tiesības atteikties no savām ieskaita tiesībām pret aizdevēju un personām, kam aizdevējs varētu cedēt, ieķīlāt vai kā citādi izmantot kredītprasību kā nodrošinājumu;

2) aizņēmējam ir tiesības piekrist tam, ka finanšu nodrošinājuma ņēmējam tiek izpaustas ziņas par klientu, kas saskaņā ar Kredītiestāžu likumu noteiktas par neizpaužamām.

(8) Kredītprasības nevar būt vienlaikus par finanšu nodrošinājumu vairākiem finanšu nodrošinājuma ņēmējiem.”

3. Papildināt 5.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Finanšu nodrošinājuma devējam ir tiesības aizstāt finanšu nodrošinājumu ar citu līdzvērtīgu finanšu nodrošinājumu, saņemt finanšu nodrošinājuma pārsniegumu vai — kredītprasību gadījumā — saņemt maksājumus no kredītprasībām. Šo tiesību izmantošana neietekmē tiesiskās attiecības, kas izriet no finanšu nodrošinājuma līguma.”

4. 6.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“Tiesības izmantot finanšu ķīlu”;

papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Ja finanšu nodrošinājums ir kredītprasības, finanšu ķīlas ņēmējs finanšu ķīlas līguma darbības laikā nav tiesīgs izmantot finanšu ķīlu.”

5.  7.pantā:

papildināt pirmo daļu ar 3.punktu šādā redakcijā:

“3) ja finanšu ķīla ir kredītprasības, — atsavināt tās kopumā vai pa daļām trešajai personai vai par labu sev un attiecīgi par saņemto summu samazināt nodrošināto finanšu saistību apjomu vai pilnīgi dzēst šīs saistības.”;

papildināt otro daļu pēc vārdiem “vienojušies par finanšu instrumentu” ar vārdiem “vai kredītprasību”.

6. Papildināt 11.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Attiecībā uz patērētāju Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē kreditēšanu šajā likumā iekļautās tiesību normas piemērojamas tiktāl, ciktāl tās nav pretrunā ar tiesību normām, kas regulē patērētāju kreditēšanu.”

7. Izteikt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

“Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 6.jūnija direktīvas 2002/47/EK par finanšu nodrošinājuma līgumiem;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 20.marta direktīvas 2000/12/EK par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu;

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 6.maija direktīvas 2009/44/EK, ar ko direktīvu 98/26/EK par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās un direktīvu 2002/47/EK par finanšu nodrošinājuma līgumiem groza attiecībā uz saistītām sistēmām un kredītprasībām.”

Likums stājas spēkā 2011.gada 1.jūlijā.

Likums Saeimā pieņemts 2011.gada 31.martā.

Valsts prezidenta vietā
Saeimas priekšsēdētāja S.Āboltiņa

Rīgā 2011.gada 14.aprīlī