Saeimas 2011.gada 7.aprīļa sēdes stenogramma (sākums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Pulkstenis ir 9.00.

Lūdzu, ieņemiet vietas! Sākam Saeimas 7.aprīļa sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, mums ir jālemj par izmaiņām šīsdienas darba kārtībā.

Vispirms saskaņā ar Kārtības ruļļa 135.pantu mums darba kārtībā ir iekļauti četri jautājumi, kuri vairs nav izskatāmi pēc būtības, jo vakardien jau ir izskatīti un nodoti komisijām.

Tas ir likumprojekts „Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā”, likumprojekts „Grozījumi likumā „Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”, likumprojekts „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” un likumprojekts „Grozījumi Dzelzceļa likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šie likumprojekti tiek svītroti no darba kārtības saskaņā ar Kārtības ruļļa 135.pantu, jo ir jau iekļauti budžeta likumprojektu paketē un izskatīti vakardien? Deputātiem iebildumu nav. Tātad likumprojekti no darba kārtības ir svītroti.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lūgumu, kurā aicina izdarīt izmaiņas Saeimas 2011.gada 7.aprīļa sēdes darba kārtībā un iekļaut tās trešajā sadaļā „Likumprojektu izskatīšana” kā pirmo punktu 2011.gada Valsts budžeta grozījumu likumprojektu paketi izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad visa pakete, kas sastāv no desmit likumprojektiem – „Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā”, „Grozījumi likumā „Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””, „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli””, „Grozījums Dzelzceļa likumā”, „Grozījumi likumā „Par valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam””, „Grozījums likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””, „Grozījumi likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam””, „Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā”, „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli”” un „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2011.gadam””.

Tātad šie likumprojekti tiek iekļauti šīsdienas sēdes darba kārtībā sadaļā „Likumprojektu izskatīšana” kā pirmie.

Paldies.

Sākam izskatīt apstiprināto grozīto sēdes darba kārtību.

Pirmā sadaļa – „Par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Komerclikumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Par procedūru? Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu deputātam Gaidim Bērziņam!

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK frakcija).

Jā, paldies!

Man būtu aicinājums likumprojektu „Grozījumi Komerclikumā” nodot arī Juridiskajai komisijai kā līdzatbildīgajai.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad likumprojekts „Grozījumi Komerclikumā” tiek nodots Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai un Juridiskajai komisijai kā līdzatbildīgajai.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Smiltēna, Čaklā, Volfa, Zaķa un Viņķeles iesniegto likumprojektu „Grozījumi Saeimas kārtības rullī” nodot visām komisijām un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteicies runāt deputāts Eduards Smiltēns.

E.Smiltēns (frakcija „Vienotība”).

Labrīt, kolēģi! Jau kopš Saeimas kārtības ruļļa pieņemšanas dienas 1994.gadā ierobežojums deputātiem vienā un tajā pašā laikā būt vairāk nekā divu komisiju locekļiem attiecas tikai un vienīgi uz pastāvīgajām komisijām. Dalība apakškomisiju darbā netika ierobežota 15 gadus. Līdz ar deputātu algu samazinājumu par 15 procentiem 2009.gadā grozījumi Saeimas kārtības rullī paredzēja noteikt arī ierobežojumus, ka Saeimas deputāti vienā un tajā pašā laikā var būt arī ne vairāk kā divu apakškomisiju locekļi.

Būtiski, ka šie grozījumi tika pieņemti laikā, kad Saeimas deputātu atalgojuma sistēma bija piesaistīta apakškomisiju sēžu apmeklējumam, un valsts ekonomiskās krīzes un budžeta konsolidācijas kontekstā likumdevēja mērķis bija nepārprotams – samazināt Saeimas budžeta izdevumus.

Šogad Saeimas deputātu atalgojuma sistēma ir piedzīvojusi būtiskas un ievērojamas pārmaiņas, tā vairs nav saistīta ar apakškomisiju sēžu apmeklējumu, tādēļ būtu lietderīgi neierobežot daudzu deputātu vēlmi strādāt vairāk – vienlaicīgi vairāk nekā divās apakškomisijās.

Kolēģi! Es jūs aicinu atbalstīt šos grozījumus un atgriezties pie sākotnējā Saeimas kārtības ruļļa 153.panta otrās daļas tiesiskā regulējuma, jo pašlaik spēkā esošā tiesību norma jau četrus mēnešus vairs nepilda tās mērķi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. „Pret” pieteicies runāt deputāts Gundars Daudze.

G.Daudze (ZZS frakcija).

Godātie kolēģi! Godātais Smiltēna kungs! Visu cieņu jūsu argumentācijai, bet tā nav patiesa, tā neatbilst patiesībai, jo pirmām kārtām, protams, tajā brīdī, kad tika izdarīti grozījumi Saeimas kārtības rullī, no vienas puses, bija tas apstāklis, ka Saeimai bija stipri vien ierobežoti tie līdzekļi, ar kuriem Saeima varēja darboties un rēķināties, bet tas nebija tas galvenais, kāpēc tika izdarīti šie grozījumi.

Pirmkārt, līdz ar to tika likvidēta tā diemžēl jau gadu gados ieviesusies prakse, ka deputāti pierakstās n-tajās apakškomisijās, kurās faktiski parādās, tikai parakstoties, jo toreiz, protams, tas bija naudas jautājums. Šobrīd problēma... Šobrīd, kad ir tikai divas apakškomisijas atļautas katrai komisijai un tikai divās komisijās drīkst katrs deputāts piedalīties, – šobrīd problēma ir tā, ka šo deputātu bieži vien vienkārši nav... Un, jo vairāk deputātu būs apakškomisijā, jo lielākas problēmas būs ar apakškomisijas lemtspēju. Jo, ja jūs apskatāt Saeimas darba grafiku, tad redzat, ka gan „lielās” komisijas (pēdiņās)... „lielo” komisiju sēdes parasti notiek vienā un tajā pašā laikā, savukārt arī apakškomisiju sēžu laiki pārklājas.

Līdz ar to es aicinu neatbalstīt šos piedāvātos grozījumus vēl dažu aspektu dēļ.

Otrkārt, nav taisnība, ka tas neprasa papildu izdevumus. Apakškomisijas priekšsēdētājam ir noteikts atalgojums, apakškomisijas sekretāram ir noteikts atalgojums; konsultantiem, kuri nodrošina apakškomisijas darbu, ir papildu darba slodze, un, ja apakškomisija tiek nodibināta pie komisijas, kuras konsultantu resursi ir samērā mazi, tas nozīmē, ka tur ir jāmeklē iespējas, kādā veidā samaksāt vēl kādam (jeb palielināt, teiksim, štatus) vai samaksāt jau esošajam konsultantam.

Un, treškārt, es gribu likt pie sirds, ka Saeimā – laimīgā kārtā vismaz 9.Saeimā! – tika iedibināta kārtība, kas bija nerakstīts likums, ka, ja mēs grozām to galveno likumu, pēc kura mēs strādājam (faktiski tie ir tie noteikumi, kurus mēs rakstām paši sev), tad tas tiek vismaz konsultatīvi apspriests ar visiem Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem neatkarīgi no tā, vai tā ir pozīcija vai opozīcija; lielākoties visi šādi grozījumi ir iesniegti ar visu frakciju pārstāvju parakstiem, un tajā brīdī tad ir skaidrs, ka mēs esam par to vienojušies.

Un tāpēc es aicinu, kolēģi, neatbalstīt šo priekšlikumu. Es gribu atgādināt, ka šobrīd Juridiskā komisija strādā pie Saeimas kārtības ruļļa grozījumiem, un līdz ar to būs Saeimas kārtības ruļļa grozījumi citu iemeslu dēļ: ir runa par valodas prasmes pārbaudes jautājumiem. Tur to var iesniegt kā priekšlikumu. Var, protams, sasaukt Frakciju padomi un runāt par to, ir vai nav nepieciešami šādi grozījumi. Es aicinu šodien neatbalstīt.

Un nu pats pēdējais. Es gribu atgādināt, Smiltēna kungs, ka Saeimas kārtības rullis atļauj jebkuram deputātam piedalīties jebkuras komisijas un jebkuras apakškomisijas darbā ar padomdevēja tiesībām, un tas nozīmē, ka nekādā veidā nav ierobežotas jūsu tiesības paust savu viedokli, un mēs, neapšaubāmi, vienmēr būsim priecīgi to uzklausīt.

Paldies. Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts ir runājis „par”, viens – „pret” Tātad lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Smiltēna, Čaklā, Volfa, Zaķa un Viņķeles iesniegto likumprojektu „Grozījumi Saeimas kārtības rullī” nodotu visām komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 13, atturas – 39. Likumprojekts komisijām nav nodots. (No zāles: „Redzams, kurš tagad...”)

Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Parādnieka, Dzintara, Cilinska, Dombravas un Rasnača iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” nodot visām komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteicies runāt deputāts Imants Parādnieks. Lūdzu!

Ābiķa kungs, jūs runājat tik skaļi! Ābiķa kungs, lūdzu, ieņemiet vietu!

I.Parādnieks (VL–TB/LNNK frakcija).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Piedāvātie grozījumi Satversmē paredz tautas vēlēta Valsts prezidenta institūta ieviešanu. Atslēgas vārdi, kas raksturo šā likumprojekta būtību, ir „atbildība”, „uzticība”, „vienotība” un „nacionāla valsts”.

Vēsturiski, Pirmās brīvvalsts laikā pieņemot Satversmi tikai ar dažu balsu pārsvaru, tika atbalstīta Valsts prezidenta esošā ievēlēšanas kārtība, bet 1934.gadā divos lasījumos jau tika pieņemti atbilstoši grozījumi.

Toreiz bija līdzīga situācija valstī: vispārēja krīze un tautas uzticību zaudējusi vara. Toreiz tika rosināta prezidenta ievēlēšanas kārtības maiņa un pilnvaru palielināšana. Savtīgu interešu dēļ tas tika nokavēts.

Tautas vairākuma ievēlēts prezidents būtu nevis kādas partijas vai partiju koalīcijas izvēlēta figūra, bet gan personība, autoritāte, kurai tauta būtu uzticējusi savas cerības.

Daudzās Eiropas Savienības parlamentāro demokrātiju valstīs ir tautas vēlēts prezidents: Francijā, Polijā, Čehijā, Vācijā, Somijā, Slovēnijā, Austrijā, Īrijā, Itālijā un citās.

Katrā valstī prezidenta pilnvaru apjoms atšķiras. Viņam ir tiesības ne tikai nominēt valdības vadītāju, bet arī ietekmēt valdības sastāvu, pat iecelt amatā un atsaukt valdības vadītāju un tās locekļus, kā arī pieņemt viņu atkāpšanos. Tā tas ir arī kaimiņvalstī Lietuvā un pat Igaunijā, kur Valsts prezidents nav tieši tautas vēlēts. Viņam ir tiesības izvirzīt apstiprināšanai parlamentā amatpersonas, to skaitā tiesībsargu un valsts kontrolieri, iecelt tiesnešus, kā arī ir tiesības atlaist parlamentu.

Šādas un citas izsvērtas Valsts prezidenta, ko ievēlējusi tauta, pilnvaras nodrošina visu valsts varas atzaru līdzsvaru. Uz nepieciešamību pēc tā ir norādījuši daudzi tiesību eksperti un Konstitucionālo tiesību komisija.

Atbalstu tautas vēlēta prezidenta institūta ieviešanai Latvijā ir izteicis gan Valsts prezidents Valdis Zatlers, gan bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, gan valsts kontroliere Inguna Sudraba, gan arī daudzas autoritātes kultūras jomā un latviešu tautas absolūts vairākums.

Ceru, ka kolēģi ir iepazinušies ar likumprojektu un tam pievienoto anotāciju, tomēr vēlos uzsvērt, ka šodienas lēmums ir nevis izšķiršanās par konkrētiem diskutējamiem grozījumiem, to būtību vai redakciju, bet gan par pamatuzstādījumu – par „jā” tautas vēlētam prezidentam pēc četriem gadiem.

Mums ir gana laika, lai visaugstākajā konstitucionālo tiesību ekspertu līmenī izdiskutētu visus nepieciešamos Satversmes grozījuma aspektus. Nodosim komisijām, izveidosim darba apakškomisiju (līdzīgi Pilsonības likuma grozījumiem) un sāksim strādāt! Tas būs labs faktiskais apliecinājums lielākās daļas Saeimas deputātu vārdos paustajam atbalstam tautas vēlētam prezidentam.

Strādāsim kaut gadu vai pusotru, līdz būsim noslīpējuši līdz pilnībai!

Ir svarīgi, lai apspriešanas procesā politiķi, kuri tomēr ir lēmuma pieņēmēji, vadītos nevis no savām savtīgajām varas pozīcijas interesēm, bet gan no vispārējām valsts interesēm. Satversme rakstāma nevis konkrētam Saeimas sasaukumam, nevis konkrētam Valsts prezidenta amata kandidātam, bet vispārējai varas sistēmai, līdzsvarotai varas dalīšanai kā pašregulējošam mehānismam, kurā Valsts prezidents var pilnvērtīgi realizēt Satversmē noteiktās arbitra funkcijas. Aicinu balsot „par”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

„Pret” pieteikusies runāt deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Labrīt, godātie kolēģi! Turpinot Parādnieka kunga runu par atslēgvārdiem, – šim likumprojektam atslēgvārds ir „vadonība”.

Visupirms es gribu atgādināt divas lietas.

Manuprāt, ir jāpievērš uzmanība tam, ka šis likumprojekts savulaik no partijas „Visu Latvijai!” puses tika iniciēts, lai Satversmes grozījumu nolūkā tiktu savākta viena desmitā daļa vēlētāju parakstu. Kā mēs zinām, tas neizdevās. (No zāles dep. J.Reirs: „Izgāzās!”)

Otra lieta, kam es gribu pievērst uzmanību, ir tā, ka, ievērojot Valsts prezidenta Valda Zatlera kunga iniciatīvas, Saeimas Juridiskā komisija ir uzsākusi darbu pie Satversmes grozījumiem. Un, ņemot vērā to, ka visas šeit, Saeimā, pārstāvētās partijas ir publiski paudušas viedokli par tautas vēlētu prezidentu, ir iespējams, ka Juridiskā komisija izstrādās arī likumprojektu, kur tiks sabalansēts šis prezidenta pilnvaru palielinājums... tautas vēlēts... tātad prezidenta ievēlēšana tiešās vēlēšanās... ar citiem varas atzariem.

Piecas minūtes, protams, ir īss laiks, lai no konstitucionālo tiesību viedokļa izvērtētu šo likumprojektu, bet es tomēr pacentīšos.

Pirmkārt, ko paredz šis likumprojekts? Šis likumprojekts paredz, ja tā varētu teikt, izveidot superprezidentālu valsti. Lai to pamatotu, es pievērsīšos atsevišķiem pantiem.

Visupirms par 35.pantu. Pirmie divi teikumi 35.pantā ir šādi: „Valsts prezidents ir valsts galva. Valsts prezidents kalpo tautas labumam, ir nacionālās vienotības, valstiskās neatkarības, demokrātijas un tiesiskuma balsts.” Redakcija šeit, godātie kolēģi, ir ļoti līdzīga kā vairākumā NVS valstu, kur prezidentu ievēlē tauta. Piemēram, Moldovas konstitūcijas 77.pantā ir noteikts, ka prezidents ir valsts galva, tas pārstāv valsti un ir suverenitātes, nacionālās neatkarības, vienotības un valsts teritoriālā veseluma garants. Līdzīgi formulēts, godātie kolēģi, ir Kirgīzijas konstitūcijā: prezidents iemieso tautas vienotību un valsts varu. Savukārt Baltkrievijas konstitūcijas 79.pantā ir teikts, ka prezidents ir valsts konstitūcijas, cilvēku un pilsoņu tiesību un brīvību garants.

Tiesa, ja mēs paskatāmies, piemēram, Francijas konstitūciju (bet nesalīdzināsim Francijas konstitūciju un Franciju, kur ir 200 gadu veca demokrātija, ar Latviju!), tad redzam, ka arī tur 5.pantā ir teikts, ka prezidents ir valsts neatkarības un nedalāmības garants un arī garants tam, lai ievērotu starptautiskos līgumus. Savukārt, piemēram, Lietuvas konstitūcijā ir ļoti pieticīgi 77.pantā teikts, ka prezidents ir valsts galva, viņš pārstāv Lietuvas valsti un darbojas visās jomās saskaņā ar konstitūciju un likumiem – tātad bez šādas vadonības.

Tālāk. Projekta 48.pants paredz, ka Valsts prezidentam ir pilnvaras atlaist Saeimu bez jebkādiem priekšnoteikumiem. Kā jūs zināt, pašreiz spēkā esošā redakcija paredz šādā gadījumā referendumu. Projekta 56.pants: „Ministru kabinetu sastāda persona, kuru ieceļ Valsts prezidents. Ministru kabineta sastāvu apstiprina Valsts prezidents.” Projekta 59.panta pēdējais teikums: „Ministru prezidentam un ministram jāatkāpjas, kad Valsts prezidents to prasa.” Projekta 43. un 44.pants – atšķirībā no 43., 44. un 62.panta pašreizējās redakcijas – saistībā ar izņēmuma stāvokļa izsludināšanu paredz, ka Valsts prezidentam izņēmuma stāvokļa gadījumā jāuzņemas valdības vadīšana.

Turklāt šajā projektā ir lietots ļoti daudz tā saukto ģenerālklauzulu, ko mēs saucam par nenoteiktiem jēdzieniem jeb miglainiem jēdzieniem, tautas valodā runājot. Piemēram, izsludināt ārkārtas stāvokli var tad, ja draud izcelties smags apdraudējums, kas apdraud pastāvošo valsts iekārtu.

Projekta 52.pants paredz: ja Valsts prezidents atsakās no amata, nomirst vai tiek atsaukts, pirms viņa amata laiks ir beidzies, Valsts prezidenta vietu ieņem Saeimas priekšsēdētājs. (No zāles dep. A.Klementjevs: „Opā!”) Kā jau teicu, mēs gan partiju programmās, gan publiski esam atbalstījuši tautas vēlētu prezidentu, un arī es to atbalstu, taču ne ar tādām pilnvarām.

Vai es varu lūgt vēl vienu minūti? (No zāles: „Jā!)

Skatoties vēsturē, ko pieminēja arī Parādnieka kungs, proti, savulaik, 30.gados, pēc garām un plašām debatēm – to jūs varat paskatīties, ja konstitucionālajās tiesībās to neesat apguvis, – Saeima tiešām nodeva Publisko tiesību komisijai apspriešanai Zemnieku savienības iesniegto Satversmes grozījumu projektu, kas paredzēja Valsts prezidenta tiesību paplašināšanu un tautas vēlētu prezidentu. Jūs varat paskatīties 4.Saeimas stenogrammu krājumā... man šeit ir pat līdzi, es jums to iedošu, izlasiet, arī kam Latvijas Zemnieku savienībā tas interesē... 1933.gada 3.novembra stenogrammā mēs varam atrast šo projektu, kurā Valsts prezidenta pilnvaras, salīdzinot ar pašreizējo projektu, ir ļoti... daudz pieticīgākas.

Un pēdējais. Ņemot vērā Satversmes izskatīšanas īpatnības Saeimas sēdēs, – to jums arī vajadzētu noskaidrot –, tad, ja pirmajā lasījumā tiek nobalsots šāds projekts, mēs Juridiskajā komisijā principā neko vairs nevaram darīt. Ja mēs to saņemam, tad mums tas ir jādod tālāk tāds, kāds tas ir; mēs nevaram tur neko grozīt un papildināt. (No zāles dep. I.Parādnieks: „Bet trijos lasījumos!”) Tad joprojām par katru pantu ir nepieciešamas divas trešdaļas deputātu balsu. Mēs nevaram pakļaut nejaušībai šādu projektu.

Protams, šo to no jūsu iesniegtā projekta mēs varam paņemt Juridiskajā komisijā, izstrādājot savu likumprojektu.

Godātie kolēģi! Es domāju, ka mēs spēsim Juridiskajā komisijā izstrādāt tādu Satversmes grozījumu projektu, kas paredzētu tautas vēlētu prezidentu un vienlaikus sabalansētu prezidenta pilnvaras, kas atbilst demokrātiskai un tiesiskai valstij.

Es aicinu jūs ļoti rūpīgi visu apsvērt. Mēs esam atbildīgi par šo projektu, tāpēc aicinu šo likumprojektu neatbalstīt. (No zāles: „Pareizi!”)

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts ir runājis „par”, viens – „pret’. Tātad lēmums ir jāpieņem balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Parādnieka, Dzintara, Cilinska, Dombravas un Rasnača iesniegtā likumprojekta „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” nodošanu visām komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 11, pret – 64, atturas – 19. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Ingrīdai Circenei!

I.Circene (frakcija „Vienotība”).

Lūdzu nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā līdzatbildīgajai.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” kā līdzatbildīgajai tiek nodots arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai? Nav. Tātad likumprojekts komisijām nodots, nosakot, ka Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir atbildīgā komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Ingrīdai Circenei!

I.Circene (frakcija „Vienotība”).

Lūdzu arī šo likumprojektu nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā līdzatbildīgajai.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts „Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā” tiek nodots Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā līdzatbildīgajai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Prokuratūras likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Paldies.

Pārejam pie nākamās sadaļas – „Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Sergeja Dolgopolova iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 31.martā. Saeimas Prezidijs to ir izdarījis, un par to jūs tiekat informēti.

Nākamā darba kārtības sadaļa – „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts „Par Ligitas Vīksnas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir saņēmusi tieslietu ministra vietas izpildītāja – aizsardzības ministra Pabrika kunga – lūgumu ar lēmuma projektu: iecelt Ligitu Vīksnu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

Juridiskā komisija ir uzklausījusi Ligitu Vīksnu un aizklātā balsojumā atbalstījusi minēto lēmuma projektu.

Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt lēmuma projektu „Par Ligitas Vīksnas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Ligitas Vīksnas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par Ilzes Ramanes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK frakcija).

Juridiskā komisija ir saņēmusi tieslietu ministra vietas izpildītāja – aizsardzības ministra Pabrika kunga – lūgumu iecelt Ilzi Ramani par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

Juridiskā komisija ir uzklausījusi Ilzi Ramani un aizklātā balsojumā atbalstījusi minēto lēmuma projektu.

Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt lēmuma projektu „Par Ilzes Ramanes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Ilzes Ramanes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 93, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par Aivas Daideres iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK frakcija).

Juridiskā komisija ir saņēmusi tieslietu ministra vietas izpildītāja – aizsardzības ministra Pabrika kunga – lūgumu iecelt Aivu Daideri par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

Juridiskā komisija ir uzklausījusi Aivu Daideri un aizklātā balsojumā pieņēmusi lēmumu atbalstīt minēto lēmuma projektu.

Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt lēmuma projektu „Par Aivas Daideres iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Aivas Daideres iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par Raimonda Rinča apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK frakcija).

Juridiskā komisija ir saņēmusi tieslietu ministra vietas izpildītāja – aizsardzības ministra Pabrika kunga – lūgumu apstiprināt Raimondu Rinču par apgabaltiesas tiesnesi.

Juridiskā komisija ir uzklausījusi pretendentu un aizklātā balsojumā atbalstījusi minēto lēmuma projektu.

Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt lēmuma projektu „Par Raimonda Rinča apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Raimonda Rinča apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Pirms mēs sākam izskatīt nākamo darba kārtības sadaļu, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis veselu virkni ierosinājumu ar lūgumu grozīt šīsdienas sēdes darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu grozīt 7.aprīļa sēdes darba kārtību un izskatīt bez atkārtotas izskatīšanas komisijā tās izstrādāto likumprojektu „Grozījums likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tāpat Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt 7.aprīļa sēdes darba kārtību un iekļaut sadaļā „Likumprojektu izskatīšana” izskatīšanai pirmajā lasījumā komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” bez atkārtotas izskatīšanas komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu grozīt 7.aprīļa sēdes darba kārtību un iekļaut tajā izskatīšanai pirmajā lasījumā tās izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tāpat Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt grozījumu 7.aprīļa sēdes darba kārtību un iekļaut tajā izskatīšanai pirmajā lasījumā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas atbalstīto likumprojektu „Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tāpat Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt 7.aprīļa sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Autopārvadājumu likumā” (Nr.3/Lp10) trešajam lasījumam līdz š.g. 14.aprīlim”. Vai deputātiem... (No zāles: „Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu par to, lai grozītu darba kārtību un iekļautu tajā lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Autopārvadājumu likumā” (Nr.3/Lp10) trešajam lasījumam līdz š.g. 14.aprīlim”. Lūdzu zvanu! Balsosim par Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu grozīt 7.aprīļa sēdes darba kārtību, iekļaujot tajā lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Autopārvadājumu likumā” (Nr.3/Lp10) trešajam lasījumam līdz š.g. 14.aprīlim”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 27, atturas – 6. Darba kārtība grozīta. Paldies.

Sākam izskatīt likumprojektus.

Tātad pirmā ir budžeta grozījumu likumprojektu pakete. Gribu atgādināt, ka debates notiek par visu šo paketi kopumā – tātad par visiem 10 likumprojektiem.

Un pirmajam vārds Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Komisija ir izskatījusi visus 10 likumprojektus. Komisija apsprieda vakar šos likumprojektus un nolēma virzīt pirmajam lasījumam, kā arī atbalstīt to steidzamību.

Sēdes vadītāja. Tātad vispirms ir jābalso par steidzamības piešķiršanu katram no šiem 10 likumprojektiem atsevišķi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 34, atturas – 3. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 31, atturas – 5. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 32, atturas – 3. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Dzelzceļa likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 33, atturas – 5. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 36, atturas – 3. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 36, atturas – 2. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 35, atturas – 2. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 34, atturas – 4. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 34, atturas – 4. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2011.gadam”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 36, atturas – 2. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Vārds deputātam Jānim Reiram par pirmo lasījumu.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Kolēģi! Izskatām likumprojektu „Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā”. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi šo likumprojektu un atbalstījusi pirmajam lasījumam. Šis likumprojekts ir nepieciešams, lai veiktu konsolidācijas pasākumus grozījumiem likumā „Par valsts budžetu 2011.gadam”, izpildītu 4.punktu. (No zāles dep. Dz.Rasnačs: „Ko viņš dara?!”)

Kolēģi, es atvainojos...

Sēdes vadītāja. Es gribu atgādināt, ka saskaņā ar Kārtības rulli par visu budžeta paketi referē kopumā un par visu budžeta paketi pēc tam arī kopumā debatē. Un jābalso ir par katru likumprojektu atsevišķi. Tā ka, lūdzu, Reira kungs, ziņojiet par visu budžeta paketi kopumā.

J.Reirs. Jā, kolēģi! Mēs arī izskatījām visu budžeta paketi un arī atbalstījām to pirmajā lasījumā. Lūdzu arī Saeimu atbalstīt šo budžeta dokumentu paketi, kura sastāv no 10 likumprojektiem, pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 27, atturas – 10. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma laiku.

J.Reirs. Kolēģi, es piedāvāju par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt rītdienu pulksten 12.00, tātad 8.aprīlis pulksten 12.00, un otrajā lasījumā izskatīt Saeimas 14.aprīļa sēdē.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš atbalstīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 1, atturas – 25. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

J.Reirs. Priekšlikumi – līdz rītdienai pulksten 12.00, izskatīšana – 14.aprīlī kārtējā sēdē.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikums par termiņu un izskatīšanu ir atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 36, atturas – 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

J.Reirs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 8.marts pulksten 12.00, izskatīšana – 14.martā.... es atvainojos, aprīlī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikums atbalstīts.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Dzelzceļa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 40, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

J.Reirs. 8.aprīlis pulksten 12.00 – priekšlikumiem un izskatīšana – 14.aprīlī kārtējā Saeimas sēdē.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikums atbalstīts.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 40, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

J.Reirs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 8.aprīlis pulksten 12.00, izskatīšana – 14.aprīlī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikums atbalstīts.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 39, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

J.Reirs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 8.aprīlis pulksten 12.00, izskatīšana – 14.aprīlī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikums atbalstīts.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 32, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

J.Reirs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 8.aprīlis pulksten 12.00, izskatīšana – 14.aprīlī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikums atbalstīts.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 6, atturas – 26. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

J.Reirs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 8.aprīlis pulksten 12.00, izskatīšana – 14.aprīlī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikums atbalstīts.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 38, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

J.Reirs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 8.aprīlis pulksten 12.00, izskatīšana – 14.aprīlī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikums atbalstīts.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2011.gadam”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 37, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

J.Reirs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 8.aprīlis pulksten 12.00, izskatīšana – 14.aprīlī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikums atbalstīts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Par 2006.gada 23.februāra Konvenciju par darbu jūrniecībā”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Sergejs Mirskis.

S.Mirskis (SC frakcija).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Par 2006.gada 23.februāra Konvenciju par darbu jūrniecībā”.

Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu otrajā lasījumā un aicina jūs atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par 2006.gada 23.februāra Konvenciju par darbu jūrniecībā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Par Nolīgumu, ar kuru otro reizi groza Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas parakstīts Kotonū 2000.gada 23.jūnijā un pirmo reizi grozīts Luksemburgā 2005.gada 25.jūnijā”, otrajā lasījumā.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Sergejs Mirskis.

S.Mirskis (SC frakcija).

Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu otrajā lasījumā un aicina Saeimas deputātus atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Nolīgumu, ar kuru otro reizi groza Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas parakstīts Kotonū 2000.gada 23.jūnijā un pirmo reizi grozīts Luksemburgā 2005.gada 25.jūnijā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret – 2, atturas – nav. Likums pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Par Gaisa transporta nolīgumu starp Kanādu un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Sergejs Mirskis.

S.Mirskis (SC frakcija).

Ārlietu komisija izskatīja likumprojektu „Par Gaisa transporta nolīgumu starp Kanādu un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm” un atbalstīja šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Mēs lūdzam jūs atbalstīt to otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Gaisa transporta nolīgumu starp Kanādu un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Par Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Serbijas Republiku, no otras puses”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Sergejs Mirskis.

S.Mirskis (SC frakcija).

Ārlietu komisija izskatīja likumprojektu „Par Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Serbijas Republiku, no otras puses”.

Mēs aicinām Saeimu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Serbijas Republiku, no otras puses” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””, trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāte Ingrīda Circene.

I.Circene (frakcija „Vienotība”).

Labrīt, kolēģi! Labrīt, cienījamais Prezidij! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””. Likumprojekta reģistrācijas numurs 192/Lp10.

Uz trešo lasījumu bija trīs priekšlikumi.

1. – deputāta Anša Saliņa priekšlikums, kurš ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 2. bija deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums, taču to neatbalstīja, jo šajā priekšlikumā bija aicinājums atzīmēt 16.martu kā Latviešu karavīru atceres dienu. Turklāt interpretācija šim formulējumam ir ārkārtīgi plaša, ņemot vērā to, ka latviešu karavīri piedalījās ne tikai kā leģionāri šajās brīvības cīņās, bet latviešu karavīri ir cīnījušies arī PSRS Bruņoto spēku rindās, tāpat arī Afganistānā ir cīnījušies, tādējādi Latviešu karavīru atceres diena kā tāda neizteica šā piedāvājuma būtību. Līdz ar to komisija neatbalstīja, ņemot vērā, ka divas dienas jau ir atzīmējamo dienu sarakstā: viena no tām ir 11.augusts – Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas diena un 11.novembris – Lāčplēša diena.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J.Dombrava (VL–TB/LNNK frakcija).

Sveicināti! Pirms runāju par pašu priekšlikumu, es vēlos Circenes kundzei sniegt īsu vēstures ieskatu. (Zālē troksnis. Starpsaucieni.)

11.novembrī mēs pieminam tos karavīrus, kas cīnījās pret Bermonta armiju. 11.augustā mēs pieminam visus brīvības cīnītājus, kas izcīnīja neatkarīgu Latvijas valsti, un šajā dienā tika parakstīts Latvijas un Krievijas miera līgums, kurā uz mūžīgiem laikiem tā atsakās no pretenzijām uz Latvijas teritoriju.

Bet vakardien par šo priekšlikumu es runāju ar mūsdienu Latvijas armijas dižkareivi, kurš šobrīd ir beidzis dienestu. Viņš izbrīnīts man jautāja: „Kā? Kāpēc šī diena vēl nav iekļauta kalendārā?!” Cilvēku apziņā tā ir pašsaprotama lieta, ka šai dienai ir jābūt starp valsts atzīmējamām dienām. Šo valstiski neatzīto dienu katru gadu atzīmē daudzi tūkstoši cilvēku Latvijā un ārpus tās – cilvēki gan cienījamā vecumā, gan jaunieši.

„Visu Latvijai!” piedāvātā redakcija paredz iekļaut 16.martu kā atzīmējamu dienu ar identisku nosaukumu, kāds tas bija no 1998. līdz 2000.gadam, – „Latviešu karavīru atceres diena”. Šo redakcionālo grozījumu esam saskaņojuši ar leģionāru organizācijām „Daugavas Vanagi” un Nacionālo karavīru biedrību.

Vai tiešām mūsu karavīri ir mazāk vērtīgi par mediķiem vai ugunsdzēsējiem, kuri tiks iekļauti šajā kalendārā? Es domāju, ka ne. Latviešu leģionāri deva nenovērtējamu ieguldījumu, ne tikai Latvijas teritorijā aizturot vienu no okupācijas karaspēkiem un ļaujot desmitiem un simtiem tūkstošu latviešu doties trimdā, paglābties no atkārtotām represijām.

Šodien mēs parlamentā vēl spriežam, vai vajag vai nevajag, – 20 gadus pēc neatkarības atjaunošanas!

Es apzinos, ka Saeimā ir parlamentārieši, kuri griež skatus Rietumu un Austrumu virzienā, kuri baidās iestāties par saviem tautiešiem un tādēļ ir gatavi atteikties no mūsu nacionālo karavīru godināšanas. Tomēr es varu apliecināt, ka šai dienai ir jāpiešķir oficiāls statuss. Tā ir mūsu atbildība pret tiem, kuri reiz ar Latvijas karogu rokās cīnījās pret „sarkano mēri”.

Šajā balsojumā ir skaidrs, ka nacionālā apvienība balsos „par” šiem grozījumiem, bet kreisais flangs būs pretinieki šai iecerei. Taču ko darīs zāles vidū sēdošie (No zāles dep. J.Reirs: „To, kas aprakstīts Satversmē!”), kuri labprāt piesauc patriotisma un nacionālisma vārdu un sevi dēvē par latvisku partiju pārstāvjiem? Vai viņi rīkosies saskaņā ar savu programmu un paveiks kopēju latviešu lietu vai arī dezertēs un atteiksies no pašu paustajiem uzstādījumiem? Izvēle ir jūsu!

Neskatoties uz balsojumu, es vēlos pateikt milzīgu paldies visiem latviešu leģionāriem – arī tiem, kuri jau ir aizsaulē. Paldies, ka jūs bijāt, un paldies, ka jūs esat!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL–TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Kā jau teica Jānis Dombrava, šī diena kalendārā bija ierakstīta jau 1999.gadā ar tiem pašiem vārdiem.

Taču esmu nācis tribīnē, lai runātu viena cita iemesla dēļ. Man ir skumji skatīties, kāda frakcijā „Vienotība” ir attieksme pret runātāju. Gan tad, kad runājām par Satversmes grozījumiem, gan arī šodien. (No zāles dep. Dz.Zaķis: „Cieņu no runātāja pret frakciju!”) Sevišķi jūs, Zaķa kungs! Un sevišķi Latkovska kungs!

Pat kreisā spārna pārstāvji, kuri ideoloģiskā ziņā kategoriski iebilst pret šiem priekšlikumiem, sēž un uzmanīgi klausās. (No zāles dep. A.Klementjevs: „Nu ja!”) Zaļie un Zemnieki sēž un uzmanīgi klausās. „Par Labu Latviju”, cienot runātāju, klausās.

Kā jūs uzvedaties?! Man kauns! (No zāles dep. J.Reirs: „Skolotāj! Skolotāj! Skolotāj! Pēterītis slikti uzvedas!” Starpsaucieni: „Sveiciens sūdzmaņiem!”)

Sēdes vadītāja. Paldies, Rasnača kungs, bet es jūs aicinu tomēr runāt par tēmu, nevis mēģināt aizrādīt un sarunāties ar deputātiem.

Vārds deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Jautājums par to, vai latviešu leģionāri ir cīnījušies par Latvijas brīvību vai nav, sen jau ir izšķirts. Vajag tikai pašķirstīt vēstures grāmatas! Būtu nepareizi arī no manas puses... kā leģionāram... ja šodien es šajā tribīnē uzstātos un teiktu, ko saka Latvijas, latviešu vēsturnieki. Nē! Esmu autors piecām grāmatām par leģionu, un visas tās ir balstītas galvenokārt uz to, ko par leģionu saka amerikāņi, kanādieši, briti, franči, vācieši, austrieši, zviedri, somi un krievi. Vislabākais... Nosauksim tās valstis, kuru pamatnācijas arī ir nosauktas vārdā... Sāksim ar šo flangu. Es viņiem iedevu grāmatu... nu, grāmatiņu, kurā es, sakopotājs, esmu apkopojis 97 atziņas no minētajām valstīm, kas izsaka to, ka, viņu skatījumā, latviešu leģionāri ir cīnījušies par Latvijas brīvību, ka viņi ne ideoloģiski, ne arī pēc savas darbības, pēc noziegumiem nav saistāmi ar vācu SS, un tā tālāk. Un šiem kungiem jau pietiks tikai izlasīt, ko es no šīs tribīnes jau esmu teicis, – ka jau 1943. un 1944.gadā šeit speciāli nomesti padomju izlūkdienesta cilvēki, gan latvieši, gan krievi, arī ziņojuši par to, ka leģions cīnījās par Latvijas neatkarības un republikas atjaunošanu. Arī Sarkanās armijas Politiskās pārvaldes priekšnieks Bartuševics jau to atzinis, ka tas tā ir bijis. Ir arī tur pateikts, ka latviešu leģionāri ir gatavi cīnīties, ja būs vajadzība... ir runa par Kurzemes cietoksni... cīnīties arī pret vāciešiem, ja pienāks tāds brīdis, kad jau „sarkanais mēris” būtu sakauts, un tā tālāk.

Jautājums par to tātad... es vēlreiz neaizņemšu šeit tribīni lieki... Rietumu pasaulē ir izšķirts. Ir atsevišķi ebreju, Izraēlas vēsturnieki, kas, protams, saka pretēji tam, ko es šeit saku. Cilvēcīgi es viņus varu saprast. Ebreju tauta ir visvairāk cietusī tauta Otrajā pasaules karā (jā, ne krievi, ne latvieši, bet ebreji!) proporcionāli šīs tautas iznīcināto locekļu skaitam. Viņi katru cilvēku, kas bija uzvilcis to vācu mundieri mugurā... neatkarīgi no tā, vai viņš ir bijis mobilizēts, vai viņš tur ir bijis vienu dienu vai divus gadus, tas ir ebreju tautas ienaidnieks. Arī Borisam Cilevičam, protams. Bet visi pārējie pasaulē, arī krievu vēsturnieki, tādi kā Ļebeģeva, Meltuhins un pārējie, Babuļins... arī pasaka to pašu skaidri, par ko mēs esam cīnījušies. Ja šī Saeima negrib to atzīt, tā ir šīs Saeimas deputātu atbildība un nostāja pret mums. Mēs zinām arī latviešu vēsturnieku precīzi uzskaitītos darbus. Viņi ir milzīgu darbu ieguldījuši šajā vēstures noskaidrošanā, sevišķi profesors Inesis Feldmanis, Aivars Stranga, Antonijs Zunda, Uldis Neiburgs un citi. Vesela virkne! Viņi arhīvos ir noskaidrojuši, ka mēs... vai jautājums ir... nav strīdīgs... mēs, apmēram 110 tūkstoši, esam nēsājuši to svešo mundieri, zem svešiem karogiem esam karojuši. Jā, politiski! Bez vajadzības! Tas arī ir atzīts. Tā ir mūsu tautas traģēdija. Bet ka 50 tūkstoši no mums... Man ir grūti novaldīties, jo arī es esmu tam izgājis tam cauri un esmu palicis dzīvs, ievainots tikai... 50 tūkstoši no mums ir atdevuši dzīvību par Latvijas brīvību! Tas, ka jūs balsojat, ka šo dienu nevajag atzīmēt, – tas ir jūsu sirdsapziņas jautājums. (No zāles: „Kam jūs zvērējāt?!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Buiķim.

A.Buiķis (frakcija „Vienotība”).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Es negribu pārmest Dombravas kungam viņa jaunību, bet... Tad, kad jums bija pāris gadu, es biju viens no pirmajiem latviešu profesoriem, kas strādāja Vācijā. Un Kaizeršlauternā... tur ir viena no lielākajām latviešu leģionāru brigādēm, kura pēc kara darbojās slavenajā Ramšteinas karabāzē. Pēc pirmā gada – es tur kādus trīs gadus braucu – latvieši mani uzņēma... Un es šeit nāku runāt... es nebalsošu vienkārši tādēļ, ka nevar tā kacināt šos cilvēkus. Bet tāds kā Luters... viņš atbrauca 1991.gadā pirmo reizi pēc visiem tiem notikumiem, un viņš dabūja plaušu karsoni, un sākās pučs... Un mēs viņam nevarējām teikt to, jo situācija bija tāda, ka vispār Latvija no jauna būs... Un mēs domājām, ko mēs darīsim... Sieva viņam bija līdzi, meita Vācijā... Drunka, viens no leģionāriem, kas tagad Meža kapos, Veismanis.... Vesmanis... Vesela virkne tādu! Nevar šādi kacināt šos cilvēkus. Jūs to darāt cita iemesla dēļ.

Un es tādēļ vienkārši šodien nebalsošu, jo man ir cieņa pret tiem cilvēkiem. Es atceros, ka pat Drunka, kurš tur zaudēja kāju... Viņš no savas naudas maksāja... viņi Vācijā izdeva un Amerikā izdeva vēstures grāmatas par Latvijas vēsturi. Viņi bija par Latviju! Un es zinu: ja es tagad runātu ar Arvīdu, viņš teiktu, ka nevar tādas lietas darīt. Jo viņš ir par Latviju. Nevar Latviju šķelt, atvainojiet... Un, ja jūs iedalāt mani sliktajos, tad es būšu sliktajos. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu,

Vai komisijas vārdā Circenes kundze ko piebilst vēlas?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputāta Jāņa Dombravas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 13, pret – 43, atturas – 32. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Circene. Paldies.

3. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”).

Ļoti cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Sākšu ar atziņu, kam droši vien piekritīs ikviens šajā zālē sēdošais, – ka katra profesija un katrs amats ir cienījams.

Un demokrātiskā sabiedrībā tiesību normas nepieļauj nevienlīdzīgu attieksmi.

Pēc 2010.gadā Latvijā aktualizētā starptautiskā profesiju klasifikatora datiem ir apmēram 3000 profesiju, kuras iedalītas apmēram 450 grupās. Un, ja ne katrai profesijai, tad vismaz katrai profesiju grupai pienāktos kāda atzīmējama diena. (No zāles dep. A.Lejiņš: „Santehniķa diena!”) Tā, piemēram, šobrīd tiek ieteikts noteikt Medicīnas darbinieku dienu.

Un tālāk aritmētika ir ļoti skumja. Gadā pietrūks dienu... Ir 450 grupas (No zāles: „Pa divām dienā!”)... Tāpēc man ir, kā man šķiet, konstruktīvs priekšlikums: šodien šo priekšlikumu noraidīt, bet atvērt likumu vēlreiz un skatīt visas profesiju dienas divu gadu skatījumā: nepāra gados – vienai profesijai, pāra gados – citai profesijai. Nu, piemēram, nepāra gados – Medicīnas darbinieku diena, pāra gados – nu, piemēram, Bibliotēku darbinieku diena. Un tā joprojām.

Un otra lieta, kas man liekas ļoti nepareiza, – noteikt, nu, mēneša... kaut kādu numurētu nedēļas dienu.... Jo tad divu gadu ciklā mēs vienkārši sajuksim... Tāpēc es ieteiktu šīs profesiju dienas noteikt fiksētos datumos. Nu, piemēram, nepāra gados – Jūrnieku diena, pāra gados – Makšķernieku diena un tā joprojām.

Un tad, godātie kolēģi, mums būs jauks, glīts kalendārs un visu profesiju pārstāvji būs dziļi apmierināti, gandarīti un teiks un slavēs Saeimu, kas ir pieņēmusi ļoti izsvērtu un samērīgu lēmumu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Mārim Dzelzskalnam. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Dzelzskalnam!

Lūdzu!

M.Dzelzskalns (ZZS frakcija).

Es gan saskatīju Šadurska runā tādu kā necieņu vispār un tādu... tā kā, varētu pat teikt, ņirgāšanos. Es pieļauju, ka varētu būt priekšlikums iekļaut vienā dienā divas profesijas, bet nevar vis tā – ņirgājoties teikt, ka tur pa pāra vai nepāra gadiem...!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Circenes kundze ko vēlas piebilst?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 8, atturas – 6. Priekšlikums atbalstīts.

I.Circene. Paldies.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 10, atturas – 3. Likums pieņemts.

Paldies.

I.Circene. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi likumā „Par grāmatvedību””, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL–TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Likumprojekts Nr.198/Lp10 – „Grozījumi likumā „Par grāmatvedību””.

Trešajam lasījumam saņemts viens priekšlikums. Tas ir Juridiskā biroja priekšlikums, kur atsaucē mainīts likuma nosaukums atbilstoši jaunpieņemtajam likuma nosaukumam.

Līdz ar to Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret vienīgo priekšlikumu.

Tagad lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par grāmatvedību”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret – 1, atturas – nav. Likums pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu””, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tātad jūsu uzmanībai likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu””, trešais lasījums.

Atbildīgā komisija saņēmusi vienu – Juridiskā biroja – priekšlikumu par termiņiem, kādos Ministru kabinets izdod no šā likuma izrietošos Ministru kabineta noteikumus. Protams, šis priekšlikums ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. Lūdzu Saeimu pieņemt galīgajā, trešajā, lasījumā šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””, trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Inese Laizāne.

I.Laizāne (VL–TB/LNNK frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija strādāja ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” (Nr.181/Lp10).

Uz trešo lasījumu priekšlikumi netika saņemti.

Lūdzu atbalstīt trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Igors Pimenovs.

I.Pimenovs (SC frakcija).

Paldies.

Cienījamie deputāti! Izskatāmā likumprojekta būtība ir paaugstināt to personu vecumu, kurām ir atļauts piedalīties azartspēlēs vai kurām ir tiesības pildīt azartspēļu zāles vadītāja pienākumu, līdz 21 gadam.

Azartspēļu un izložu likums tagad paredz, ka azartspēlēs var piedalīties pilngadīga persona, kura ir sasniegusi 18 gadu vecumu... Mani jau neklausās... Bet tieši...

Sēdes vadītāja. Debates vēl nav uzsāktas. Lūdzu, tiešām ievērojiet klusumu, lai ziņotājs var ziņot par likumprojektu!

I.Pimenovs. Bet tieši jaunības gados visbiežāk veidojas atkarība no azartspēlēm, kas ir emocionāla slimība, – ludomānija, smags psihisks traucējums.

Psiholoģisko briedumu persona sasniedz vēlāk par 18 gadiem, kā mēs labi to varam saprast. Atcerēsimies tikai, piemēram, ka, lai kļūtu par Saeimas deputātu, ir jābūt vismaz 21 gadu vecam, kā to ir definējusi Latvijas Satversme 9.pantā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja šo likumprojektu un pēc debatēm tomēr atbalstīja šo likumprojektu skatīšanai pirmajā lasījumā. Tomēr, ja būs šis likumprojekts pieņemts Saeimā pirmajā lasījumā, tad varēs virzīt likumprojektu izskatīšanai otrajā un trešajā lasījumā pēc tam, kad Saeimai tiks iesniegti Finanšu ministrijas sagatavoti grozījumi šim likumam, un, proti, Azartspēļu un izložu likumam, jo ministrijā patlaban tiek sagatavoti nopietni grozījumi šim likumam, un līdz ar to ir jāskata vispār šī problēma kopumā, grozot likumu vēl būtiskāk nekā mēs, – vismaz tie, kas iesniedza šo likumprojektu, ko skatām tagad.

Tātad komisijas vārdā es tomēr lūdzu atbalstīt likumprojektu, par kuru es jums tiku pastāstījis. Lūdzu!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātam Valērijam Kravcovam. (Dep. V.Kravcovs lapu ar runas tekstu parāda dep. K.Šadurskim. Zālē smiekli, aplausi.)

V.Kravcovs (SC frakcija).

Cienījamie deputāti! Es aicinu jūs balsot „par”. Mani argumenti ir vienkārši.

Jā, 80 [18 gadu. – Red.] gadu vecumā mūsu bērni ir jau pieauguši, bet viņiem vēl daži gadi ir jāmācās. Jā, fiziski viņi ir spējīgi spēlēt kazino, bet uzmantojot [izmantojot. – Red.] mūsu, tas ir, vecāku, naudu, jo absolūtajam vairumam savas naudas nav.

Es vēlos, lai mūsu bērni par mūsu naudu apmeklētu kino, pirktu grāmatas un ceļotu vai darītu kaut ko citu derīgu, bet nevis naudu nospēlētu azartspēlēs. Kad mūsu bērniem būs 21 gads, viņiem būs sava nauda, un to viņi varēs tērēt pēc saviem ieskatiem. Es tā uzskatu.

Paldies par uzmanību... Šadurska kungs... (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Visvaldim Lācim. (No zāles dep. V.Lācis: „No vietas!”) Nē, no vietas var tikai paziņojumus... (No zāles dep. V.Lācis: „Kā, lūdzu?”) No vietas var tikai paziņojumus par procedūru. Tā ka lūdzu debatēt!

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Man jautājums Kravcova kungam. Es gribēju tur, no vietas, uzdot šo jautājumu. Ja es nemaldos, jūs teicāt „...80 gadu vecumā mūsu bērni...”. Diemžēl! Ja es nemaldos... Kā var būt 80 gadu vecumā bērni? (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Bērna prātā tādā vecumā!”) Šeit ir tā neskaidrība. Es gribu tikai skaidrību. Es gribu no jums skaidrību, neko citu.

Sēdes vadītāja. Paldies, Lāča kungs! Ir iespējams noklausīties Saeimas stenogrammu un saprast, ka Kravcova kungs teica 18.

Bet turpinām debates. Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam. Lūdzu klusumu zālē!

Dz.Rasnačs (VL–TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Nacionālā apvienība arī atbalsta šo vecuma paaugstināšanu. Protams, apsveicamas ir deputāta Kravcova iniciatīvas runāt, bet, protams, gribētos, lai būtu labāk, jo tādu vārdu kā „uzmantot” es pirmo reizi dzirdēju. Bet... (No zāles dep. I.Circene: „Nevajag! Nevajag!” Zālē troksnis, starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Runājiet, lūdzu, par tēmu, Rasnača kungs! Es jums jau otro reizi šodien atgādinu, ka ir jārunā par tēmu, nevis jādiskutē par deputātu uzvedību vai viņu debatēm.

Dz.Rasnačs. Bet es pievienojos tiem, kas šodien aplaudēja. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Pimenovs. Šā gada 6.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 6.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Maksājumu pakalpojumu likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Aivars Dronka.

A.Dronka (ZZS frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu Nr.704 – likumprojektu „Grozījumi Maksājumu pakalpojumu likumā” (reģistrācijas Nr.234/Lp10), ko Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja un atbalstīja virzīšanai Saeimā otrajam lasījumam.

Likumprojekta „Grozījumi Maksājumu pakalpojumu likumā” otrajam lasījumam ir iesniegti seši priekšlikumi: no tiem pieci ir finanšu ministra Vilka kunga priekšlikumi un viens – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums.

1. – finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums, kas precizē tos maksājumu pakalpojumu sniedzējus, uz kuriem attiecināms Maksājumu pakalpojumu likums. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Dronka. 2. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas izslēdz likumprojekta 1.pantu, jo tā būtība jau ir ietverta citos pantos. Lūdzu atbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Dronka. 3. – finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums, kas nosaka, ka netiek piemērota maksātāja atbildība, ja zaudējumi radušies saistībā ar...

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieņemiet vietas!

A.Dronka. ...neautorizētiem maksājumiem, kartes nolaupīšanas vai prettiesiskas piesavināšanās dēļ, kas iepriekš bija līdz 150 eiro. Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Dronka. 4. – finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums – attiecas uz likuma 92.¹ pantu, kas nosaka, ka maksājuma pakalpojuma sniedzējam pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma ir daļēji vai pilnīgi jāaptur maksājuma rīkojuma, maksājuma pakalpojuma ņēmēja konts un jāveic naudas līdzekļu piedziņa. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Dronka. 5. – finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums par likuma 41.¹ pantu un tajā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās kārtību. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Dronka. 6. – finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums, ar ko tiek paplašināti pārejas noteikumi ar 7.punktu, kas nosaka, kā jārīkojas, stājoties spēkā 41.¹ pantam. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Dronka. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā lūdzu apstiprināt Saeimā otrajā lasījumā šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Maksājumu pakalpojumu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 94, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Dronka. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam –2011.gada 28.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 28.aprīlis.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Aivars Dronka.

A.Dronka (ZZS frakcija).

Strādāsim ar dokumentu Nr.705 – likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””, ko Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja un atbalstīja virzīšanai Saeimā otrajam lasījumam, jo grozījumos likumā „Par nodokļiem un nodevām” otrajam lasījumam nebija iesniegts neviens priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Dronka. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam –2011.gada 28.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 28.aprīlis.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu””, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Aivars Dronka.

A.Dronka (ZZS frakcija).

Dokuments Nr.706 – likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu””.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja šo likumprojektu un atbalstīja virzīšanai Saeimā otrajam lasījumam.

Grozījumos likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu” otrajam lasījumam ir iesniegts finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums, kas maina likuma 1.panta redakciju, proti, papildina to ar vārdiem „maksājumu pakalpojumu sniedzējiem”.

Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Dronka. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šos grozījumus otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 93, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Dronka. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir tāds pats kā iepriekšējam – 2011.gada 28.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Paldies.

A.Dronka. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Satversmes tiesas likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Pievērsiet uzmanību likumprojektam ar reģistrācijas numuru 17/Lp10. Šeit ir trīs Juridiskās komisijas priekšlikumi.

1.priekšlikums paredz sešu mēnešu termiņu, kura laikā var iesniegt konstitucionālo sūdzību (pieteikumu), ja iespējas aizstāvēt pamattiesības ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem nepastāv.

Komisija tātad ir izteikusi šādu priekšlikumu. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 2.priekšlikums paredz to, ka Satversmes tiesas kolēģija var atteikties ierosināt lietu, ja pieteikumā ietvertais juridiskais pamatojums vai faktisko apstākļu izklāsts jau kuro reizi pēc būtības nav mainījies salīdzinājumā ar iepriekš iesniegto priekšlikumu. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. Un pēdējais – 3.priekšlikums. Ievērojot to, ka Satversmes tiesai ir ievērojami palielinājusies slodze, mēs paredzējām, ka tiesas sēde nosakāma ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad ir pieņemts lēmums par tiesas sēdes laiku un vietu.

Es lūdzu atbalstīt arī šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

I.Čepāne. 4.priekšlikums. Arī tas ir Juridiskās komisijas priekšlikums... Piedodiet, ka es sākumā kļūdījos... Tātad tas paredz izslēgt likumprojekta 7.pantu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Satversmes tiesas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I. Čepāne. Paldies par vienbalsīgo atbalstu.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 14.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 14.aprīlis.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.159/Lp10.

Komisija ir saņēmusi 22 priekšlikumus.

1.priekšlikums ir nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 2.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. 2.priekšlikums ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz sodu par būvju un telpu grupu nereģistrēšanu Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 3. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas paredz mainīt apmēru sodam par kontroles, uzraudzības vai izmeklēšanas funkcijas realizējošo valsts vai pašvaldības institūciju amatpersonu likumīgo prasību neizpildīšanu.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 3.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – Juridiskās komisijas izstrādāto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 25, atturas – 3. Priekšlikums atbalstīts.

G.Bērziņš. 4. – nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 5.priekšlikumā, un paredz soda apmēra palielināšanu par valsts valodas nelietošanu profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Uz otro lasījumu savus priekšlikumus iesniegusi nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcija, un arī Juridiskā komisija ierosina paaugstināt naudas sodu par valsts valodas nelietošanu profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā.

Par šāda administratīvā pārkāpuma izdarīšanu nacionālās apvienības frakcija ierosina paaugstināt naudas soda maksimālo robežu no 50 līdz 250 latiem.

Savukārt Juridiskās komisijas priekšlikums par minētā pārkāpuma izdarīšanu paredz noteikt naudas sodu līdz 200 latiem.

Nu, te jāatzīmē, ka priekšlikumi par atsevišķu administratīvo pārkāpumu izdarīšanu paredzēt arvien bargākus sodus tiek izteikti samērā bieži, bet šoreiz priekšlikumu autori, manuprāt, nevērtē sodu samērīgumu ar apdraudētajām valsts un sabiedrības interesēm, ne arī vērtē šos sodus kontekstā ar sodiem, kas paredzēti par citu administratīvo pārkāpumu izdarīšanu. Minētajā gadījumā soda paaugstināšana norāda uz represīvas politikas pastiprināšanu valsts valodas aizsardzības jomā, un tas, manuprāt, varētu nelabvēlīgi ietekmēt... (No zāles dep. K.Šadurskis: „...valsts valodas nepratējus.”) sabiedrības integrācijas politiku.

Ņemot vērā to, ka viens no Saeimas deputātu uzdevumiem ir sekmēt, lai valsts vara tiktu īstenota lietderīgi un atbilstoši labas pārvaldības principam, es aicinu noraidīt 4.priekšlikumu, kā arī ar to saistīto 5.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates. Vai Rasnača kungam pietiks ar četrām minūtēm?

Dz.Rasnačs (VL–TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Es dzirdēju vārdus, ka neesot apdraudētas valsts un sabiedrības intereses. Varbūt „Saskaņas Centrs” neredz, ka latvieši, daudzi desmiti tūkstošu, brauc prom no šīs valsts; varbūt „Saskaņas Centrs” neredz, kā tiek pazemoti cilvēki sabiedrisko pakalpojumu vietās. Varbūt viņi to neredz, varbūt viņi dzīvo savā vidē un neredz nekādu apdraudējumu. Bet šis apdraudējums ir reāls! Un tie trimdas latvieši, kuri grib atgriezties šeit, Latvijā, sastopas ar necieņu pret valsts valodu tieši sabiedrisko pakalpojumu vietās. Tie latvieši, kuri no laukiem pārceļas uz pilsētu – no latviskās vides uz daudzvalodu vidi –, arī viņi šeit, Rīgā un citās pilsētās, sastopas ar šo necieņu.

Tas ir vistiešākais apdraudējums! Protams, šādā diskomforta stāvoklī cilvēki nevēlas dzīvot. Viņi vai nu atgriežas turpat atpakaļ, vai arī dodas prom uz citām zemēm pelnīt iztiku sev un ģimenei. Tā ka apdraudējums ir vistiešākais, un mēs ļoti labprāt iestātos par vēl daudz, daudz lielākiem sodiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vēl ir pieteikušies trīs debatētāji, bet, tā kā ir atlikušas vairs tikai divas minūtes līdz pārtraukumam... Vai jūs vēlaties izmantot tās divas minūtes? Lūdzu!

Vārds Raivim Dzintaram.

R.Dzintars (VL–TB/LNNK frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Droši vien tas nebūs jaunums, jo es esmu jau vairākkārt izteicies, ka, manā skatījumā, stingrība un principialitāte no valsts vadītāja puses nes augļus. Un es kāpu tribīnē vienīgi tādēļ, lai pateiktu, ka tieši šī sēde ir labs piemērs tam, kādus augļus šī principialitāte nes, jo tā uzstāšanās, kas bija... tika demonstrēta no Kravcova kunga puses, bija skaidrs piemērs un apliecinājums tam.

Tā ka visu cieņu Kravcova kungam! Un liels paldies par to, ka jūs vēlreiz pierādījāt, ka principialitāte nacionālos jautājumos iedarbojas!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumiem.

Vārds Andrim Bērziņam, ievēlētam no Zemgales.

A.Bērziņš (ZZS frakcija, Zemgales v/a).

Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde, kolēģi, notiks pēc 5 minūtēm 106.telpā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (frakcija „Vienotība”).

Cienījamie kolēģi no Sporta apakškomisijas! Es gribu jūs informēt, ka nākamnedēļ mums sēde notiks nevis otrdien no rīta, bet gan trešdien pulksten 12.30 Sarkanajā zālē kopā ar Publisko izdevumu un revīzijas komisiju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilmai Čepānei... Rasnača kungs, Čepānei vēl vārds!

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Juridiskās komisijas locekļi! Komisijas sēde notiks pēc 5 minūtēm komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Dzintaram Rasnačam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

Dz.Rasnačs (10.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Aleksejs Loskutovs... Bet viņš nupat te bija... (No zāles dep. A.Lejiņš: „Viņš ir šeit!”) Vitālijs Orlovs... Nav. Inese Šlesere un Ainārs Šlesers. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Stenogrammas nobeigums – Saeimas materiālu nākamajā, 27.laidienā