Ministru kabineta sēdē: 2011.gada 12.aprīlī

AM: Par Nacionālās aizsardzības akadēmijas rektora apstiprināšanu

12.aprīlī Ministru kabinets Nacionālās aizsardzības akadēmijas (NAA) rektora amatā apstiprināja pulkvežleitnantu Egilu Leščinski.

Pulkvežleitnants E.Leščinskis dienestu sācis 1992.gadā Zemessardzes Speciālo uzdevumu vienībā. Ieņēmis dažādus amatus Nacionālo bruņoto spēku štābā, kā arī dienējis Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Militāro pārstāvju grupā NATO štābā. Vairāk nekā divus gadus bijis vecākais pasniedzējs Baltijas Aizsardzības koledžā, Igaunijā. No 2008.gada pulkvežleitnants E.Leščinskis ir NBS Sauszemes spēku kājnieku brigādes štāba Operatīvās un plānošanas pārvaldes priekšnieks.

2004.gadā pulkvežleitnants E.Leščinskis piedalījās starptautiskajā miera uzturēšanas operācijā Irākas atjaunošanas un demokrātijas veicināšanai. Dienesta laikā saņēmis vairākus Aizsardzības ministrijas, Nacionālo bruņoto spēku un Zemessardzes vadības apbalvojumus.

Pulkvežleitnants E.Leščinskis Rīgas Tehniskajā universitātē 1992.gadā ieguvis inženiera izglītību. 2000.gadā pabeidzis vecākā štāba virsnieka kursu Baltijas Aizsardzības koledžā.

No 2010.gada jūnija NAA rektors ir Mācību vadības pavēlniecības komandieris pulkvedis Andris Kalniņš, kurš atvaļinās no aktīvā dienesta rezervē.

AM: Par 25 metru aizsargjoslas atcelšanu
bijušajam valsts aizsardzības objektam

12.aprīlī Ministru kabinetā apstiprināts Aizsardzības ministrijas sagatavotais noteikumu projekts “Grozījums Ministru kabineta 2006.gada 27.jūnija noteikumos Nr.508 “Noteikumi par aizsargjoslām ap valsts aizsardzības objektiem un šo aizsargjoslu platumu”. Noteikumu projekts ir izstrādāts, lai atceltu noteikto 25 metru aizsargjoslu bijušajam valsts aizsardzības objektam Ostas ielā 33, Ventspilī. Saskaņā ar MK 2010.gada 13.oktobra rīkojumu nekustamais īpašums Ostas ielā 33 ar 2010.gada 30.decembri ir nodots Iekšlietu ministrijas valdījumā un līdz ar to ir zaudējis valsts aizsardzības īpašuma objekta statusu.

Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departaments

 

FM: Par tirgus izpēti pirms Hipotēku bankas pārveides

Ministru kabinets 12.aprīlī, izskatot Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts akciju sabiedrības “Hipotēku un zemes banka” (Hipotēku banka) pārveides plānu, nolēma FM pieaicinātā konsultanta “SEB Enskilda” sagatavoto Hipotēku bankas pārveides plānu nosūtīt izskatīšanai Eiropas Komisijai.

Papildus tam valdība nolēma arī uzdot FM veikt tirgus izpēti par bankas pārveides scenāriju un tā ieviešanas stratēģiju. Bankas pārveides scenārija ieviešanai tiks pieaicināts konsultants, par ko Ministru kabinets lems atsevišķi.

Hipotēku bankas pārveides mērķis ir izveidot attīstības institūciju valsts atbalsta programmu realizācijai, maksimāli efektīvi izmantojot Hipotēku bankas infrastruktūru, intelektuālo un finansiālo potenciālu, veicot bankas pārveidi valstij izdevīgākajā veidā.

Bankas pārveides procesa gaitā Hipotēku bankas darbība tiek fokusēta uz tautsaimniecībai būtiskiem virzieniem – mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanu, uzņēmējdarbības sākšanas veicināšanu, infrastruktūras attīstīšanu un citiem nacionālās attīstības projektiem MK apstiprinātu programmu ietvaros.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

IeM: Par grozījumiem likumā “Par policiju”

12.aprīlī Ministru kabinetā (MK) atbalstīts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju””.

Likumprojekts paredz, ka policijas darbiniekam pamatpienākums ir reģistrēt iesniegumus un informāciju par noziedzīgiem nodarījumiem un citiem likumpārkāpumiem, par notikumiem, kuri apdraud personu vai sabiedrības drošību, kā arī tajos iesaistītajām personām, savlaicīgi reaģēt uz sniegto informāciju, kā arī nodot kompetentām amatpersonām un institūcijām saņemto informāciju par personu vai sabiedrības drošību apdraudošiem notikumiem (avārijām, ugunsgrēkiem, katastrofām, stihiskajām nelaimēm un citiem gadījumiem).

Tāpat likumprojekts paredz tiesības policijas darbiniekam, sākot personas apsargāšanu un konvojēšanu, kā arī pirms šīs personas ievietošanas pagaidu turēšanas telpā, šim nolūkam paredzētajā transportlīdzeklī vai uz laiku norobežotā pagaidu turēšanas vietā veikt personas un personas mantas pārmeklēšanu.

Likumprojekts arī paredz deleģējumu MK noteikt iesniegumu un informācijas reģistrēšanas kārtību, apjomu un glabāšanas termiņus, reaģēšanas laiku uz saņemto informāciju par noziedzīgiem nodarījumiem, citiem likumpārkāpumiem un notikumiem, kuri apdraud personu vai sabiedrības drošību. Likumprojektā MK noteiktais deleģējums izdot attiecīgus noteikumus ir jāizpilda līdz 2011.gada 1.jūnijam. Par MK noteikumu izstrādi ir atbildīga Iekšlietu ministrija.

Iekšlietu ministrijas Administratīvais departaments

 

IZM: Par grozījumiem likumā “Par nacionālās sporta bāzes statusu”

Lai precizētu nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanas nosacījumus un procedūru, kā arī nacionālās sporta bāzes darbības uzraudzības procedūru, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi grozījumus likumā “Par nacionālās sporta bāzes statusu”.

Saskaņā ar likumu “Par nacionālās sporta bāzes statusu” viens no nosacījumiem nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanai ir sporta bāzes piemērotība pasaules un Eiropas čempionātu, to posmu, kausu izcīņas un kvalifikācijas sacensību rīkošanai, un to apliecina attiecīgās starptautiskās sporta federācijas.

Ieviešot šo normu praksē, tika secināts, ka daļa attiecīgo starptautisko sporta federāciju šāda veida apliecinājumus nesniedz, jo starptautiskajām sporta federācijām nav saistoši Latvijas Republikā spēkā esošie normatīvie akti. Līdz ar to sporta bāzes īpašnieks no viņa neatkarīgu iemeslu dēļ nevar iesniegt dokumentu, kas apliecina sporta bāzes piemērotību pasaules un Eiropas čempionātu, to posmu, kausu izcīņas un kvalifikācijas sacensību rīkošanai.

Tāpat secināts, ka lielākajā daļā sporta veidu vienīgā būtiskā atšķirība prasībās pret sporta bāzi, lai tā varētu sarīkot Eiropas vai pasaules čempionātu, ir skatītāju vietu skaits (pasaules čempionāta sarīkošanai nepieciešams lielāks skaits skatītāju vietu). Ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju skaitu un tā prognozes, Latvijā nav rentabli veidot un uzturēt sporta bāzes ar lielu skatītāju vietu skaitu, tāpēc daļa no sporta bāzēm, kuras atbilst prasībām, lai tajās varētu sarīkot Eiropas čempionātu, neatbilst prasībām, lai tajās varētu sarīkot pasaules čempionātu. Tāpēc grozījumi likumā paredz noteikt, ka nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanas kritērijs ir sporta bāzes piemērotība pasaules vai Eiropas čempionātu, to posmu, kausu izcīņas un kvalifikācijas sacensību rīkošanai, kā arī paredz noteikt, ka sporta bāzes atbilstību noteiktajiem nosacījumiem var apliecināt Sporta likumā noteiktajā kārtībā Latvijā atzītās sporta federācijas, ja attiecīgā starptautiskā sporta federācija šādu apliecinājumu nesniedz.

Saskaņā ar likumu “Par nacionālās sporta bāzes statusu” viens no nosacījumiem nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanai ir sporta bāzes reģistrācijas fakts Nacionālo sporta bāzu reģistrā. Šis nosacījums likumā tika iekļauts, jo likuma pieņemšanas brīdī valstī vēl nebija izveidots Sporta bāzu reģistrs. 2009.gada 3.jūnijā Saeima pieņēma likumu “Grozījumi Sporta likumā”, nosakot, ka informāciju par valstī esošajām sporta bāzēm apkopo Sporta bāzu reģistrā. Līdz ar to šobrīd ir tiesisks pamats šā likuma punkta precizēšanai, nosakot, ka viens no nosacījumiem nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanai ir sporta bāzes reģistrācijas fakts Sporta bāzu reģistrā, nevis Nacionālo sporta bāzu reģistrā.

Tā kā sporta bāzes īpašnieka iesnieguma par nacionālās sporta bāzes piešķiršanu izskatīšana ir laikietilpīgs process un visos līdzšinējos gadījumos bijis nepieciešams pagarināt administratīvā akta – Ministru kabineta rīkojuma par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu – izdošanas termiņu, plānots no diviem līdz četriem mēnešiem pagarināt termiņu, kādā IZM izskata sporta bāzes īpašnieka iesniegumu un saņem Latvijas Nacionālās sporta padomes (LNSP) atzinumu. Pēc LNSP atzinuma saņemšanas IZM mēneša laikā iesniedz nepieciešamos dokumentus Ministru kabinetam (šobrīd likumā noteikts 20 dienu termiņš dokumentu iesniegšanai MK).

Lai izvairītos no gadījumiem, kad būtiski normatīvo aktu pārkāpumus sporta bāzes darbībā varētu tikt konstatēti tikai pēc nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanas, likumprojekts paredz, ka sporta bāzes vispusīga pārbaude (sporta bāzes sākotnējā pārbaude) ir obligāta vēl pirms nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanas. Lai noteiktu kārtību, kādā tiek veikta sporta bāzes sākotnējā pārbaude, un tajā iesaistāmās institūcijas, likumprojekts paredz attiecīgu deleģējumu Ministru kabinetam.

Savukārt, precizējot nacionālās sporta bāzes darbības uzraudzības procedūru, likumprojekts paredz, ka turpmāk nacionālās sporta bāzes darbības pārbaudes organizējamas ne retāk kā reizi četros gados (šobrīd noteikts – ne retāk kā reizi divos gados), saglabājot tiesības IZM veikt ārpuskārtas nacionālās sporta bāzes darbības pārbaudes.

Likumprojekta tālāku virzību atbalsta biedrība “Latvijas Olimpiskā komiteja” un biedrība “Latvijas Sporta federāciju padome”.

Pēc datiem 2011.gada 1.aprīlī, nacionālās sporta bāzes statuss ir piešķirts 29 sporta bāzēm.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nacionālās sporta bāzes statusu”” 12.aprīlī apstiprināts Ministru kabinetā un tiks virzīts izskatīšanai Saeimā.

 

IZM: Par valsts budžeta finansējuma piešķiršanu jauniešu iniciatīvām un darbam ar jaunatni

Lai uzlabotu valsts atbalsta sistēmu darbam ar jaunatni, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu, kas noteiks valsts budžeta finansējuma piešķiršanas kārtību, vienlaikus veicinot jaunatnes organizāciju iespējas piedalīties atklātos projektu konkursos, kuros paredzēts projekta iesniedzēja līdzfinansējums.

MK noteikumu projekts izstrādāts, pamatojoties uz grozījumiem Jaunatnes likumā, un paredz, ka jaunatnes organizāciju līdzfinansējums atklāto projektu konkursu ietvaros var būt izteikts kā brīvprātīgais darbs vai ieguldījums materiālajās vērtībās (ieguldījums natūrā), kas atvieglotu jaunatnes organizācijām finansējuma saņemšanas iespējas organizāciju attīstībai, kā arī darbam ar jaunatni.

Vienlaikus grozījumi Jaunatnes likumā paredz ne tikai atklāto projektu konkursu kārtībā atbalstīt darbu ar jaunatni, bet arī veikt atbalstīto projektu administrēšanu un uzraudzību, kas tagad ir noteikta izstrādātajos MK noteikumos.

Ministru kabineta noteikumi “Kārtība, kādā piešķir valsts budžeta finansējumu jauniešu iniciatīvas un līdzdalības veicināšanai lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, darbam ar jaunatni un jaunatnes organizāciju darbības atbalstam, kā arī atbalstīto projektu administrēšanas un uzraudzības kārtība” apstiprināti MK sēdē 12.aprīlī.

 

IZM: Par Eiropas Sociālā fonda stipendiju piešķiršanu doktorantiem

Lai sekmētu valstī nepieciešamo doktora zinātniskā grāda ieguvēju skaita pieaugumu atbilstoši plānošanas dokumentos un valdības deklarācijā noteiktajām prioritātēm, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sagatavojusi grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos, kas paredz mainīt Eiropas Sociālā fonda (ESF) mērķstipendijas piešķiršanas kārtību doktorantūras studentiem.

Pašreiz spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi Nr.882 “Noteikumi par darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma 1.1.2.1.2.apakšaktivitāti “Atbalsts doktora studiju programmu īstenošanai”” nosaka, ka mērķstipendijas apmērs 1. vai 2.kursa doktorantam nepārsniedz 600 latus mēnesī, 3. vai 4.kursa doktorantam vai zinātniskā grāda pretendentam – 800 latus mēnesī (stipendija, ko doktorants saņem “uz rokas”). Pie tāda apmēra stipendijām augstskolas savu projektu ietvaros var atbalstīt līdz 42 procentiem no doktorantūrā studējošo kopskaita.

2011.gada februārī IZM veica aptauju, aicinot 17 augstākās izglītības institūcijas, kas ir finansējuma saņēmēji pirmajā projektu iesniegumu atlases kārtā, kā arī sociālos partnerus (Augstākās izglītības padomi, Rektoru padomi, Latvijas Jauno zinātnieku apvienību, Latvijas Studentu apvienību) izskatīt un izvēlēties vienu no ministrijas piedāvātajiem mērķstipendijas noteikšanas variantiem doktorantiem un zinātniskā grāda pretendentiem, lai noteiktu tādu mērķstipendijas apmēru doktora studijām, kas nodrošinātu apakšaktivitātes vislielāko atdevi, kā arī maksimāli veicinātu tās mērķa sasniegšanu.

Ņemot vērā augstākās izglītības institūciju un sociālo partneru sniegto viedokļu apkopojumu, tika pieņemts lēmums samazināt mērķstipendiju par 25% 1., 2. un 3.kursa doktorantiem, kuriem stipendiju piešķir studiju programmas apguvei, bet 3. un 4.kursa doktorantiem, kuriem stipendiju piešķir studiju programmas apguvei un vienlaikus promocijas darba izstrādei, kā arī grāda pretendentiem, kuriem stipendiju piešķir promocijas darba izstrādei, mērķstipendiju saglabāt līdzšinējā apmērā.

Līdz ar to 12.aprīlī valdībā apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos paredz konkursa kārtībā piešķirt stipendiju 1. vai 2.kursa doktorantam – ne vairāk kā 450 latu mēnesī; 3.kursa doktorantam, kas studē studiju programmā, kuras ilgums ir četri gadi, – ne vairāk kā 600 latus mēnesī; 3.kursa doktorantam, kas studē studiju programmā, kuras ilgums ir trīs gadi, vai 4.kursa doktorantam, vai zinātniskā grāda pretendentam – ne vairāk kā 800 latus mēnesī.

Stipendiju samazinājums neattieksies uz šobrīd noslēgtajiem līgumiem ar doktorantiem un tiks piemērots tikai jaunajos līgumos, kas tiks noslēgti pēc grozījumu spēkā stāšanās. Tādējādi, samazinot stipendijas apmēru, netiek pārkāpta finansējuma saņēmēja tiesiskā paļāvība, izmaiņu rezultātā netiek mainīts vai samazināts apstiprināto augstskolu projektu finansējums, līdz ar to finansējuma saņēmējs projekta ietvaros varēs sniegt atbalstu lielākam doktorantu skaitam. Tieši šo aspektu augstākās izglītības institūcijas ir novērtējušas pozitīvi situācijā, kad tiek būtiski samazināts augstākajai izglītībai pieejamais valsts budžeta finansējums.

Lai nodrošinātu, ka jaunie doktora zinātniskā grāda ieguvēji paliek strādāt zinātnē – zinātniskajās institūcijās vai augstskolās –, slēdzot līgumu ar doktorantu pēc 2011.gada 29.aprīļa, mērķstipendiju prioritāri piešķirs tam doktorantam, kurš vienlaikus strādā akadēmiskā amatā augstskolā, koledžā vai zinātniskajā institūcijā. Nepilna laika studijās mērķstipendiju piešķir tikai tam doktorantam, kurš vienlaikus strādā akadēmiskā amatā augstskolā, koledžā vai zinātniskajā institūtā.

Apstiprinātie noteikumu grozījumi paredz arī kārtību, kā šajā ESF atbalstītajā aktivitātē tiks rīkota otrā ierobežotas atlases projektu iesniegumu kārta. Otrās atlases kārtas kopējais publiskais finansējums ir 2 092 674 lati. Līdz ar to viena projekta minimālā summa ir plānota 21 084 lati, bet maksimālā – 1 000 000 latu.

Katrai augstākās izglītības institūcijai pieejamo finansējumu aprēķinās, ņemot vērā augstākās izglītības institūcijās uz sešiem gadiem akreditētajās doktora studiju programmās studējošo skaita pieaugumu kopš 2007.gada 1.oktobra līdz 2010.gada 1.oktobrim un paredzot finansējuma sadalījumu proporcionāli doktorantu skaita pieaugumam katrā augstākās izglītības institūcijā.

Noteikumi paredz, ka uzaicinājumu piedalīties otrajā projekta iesniegumu atlases kārtā IZM augstskolām nosūta ne vēlāk kā līdz 2011.gada 31.maijam, tādējādi nodrošinot, ka mērķstipendijas ir pieejamas doktorantiem ar 2011.gada rudeni (2011./2012.akadēmiskā gada sākumu).

Lai pastiprinātu augstskolu atbildību par doktora grāda iegūšanu, grozījumi noteikumos paredz, ka otrajā atlases kārtā atbalstītajiem projektiem ir jānodrošina, ka vismaz 80 procenti ESF atbalstu saņēmušo doktorantu līdz 2015.gada 31.augustam ir ieguvuši doktora zinātnisko grādu.

Pirmā projektu iesniegumu atlases kārta noslēdzās 2009.gada 20.aprīlī, apstiprinot visus 18 augstskolu iesniegtos projektus. Šobrīd augstskolas īsteno projektus par kopējo summu 35 075 546 lati un līdz 2011.gadam augstskolas ir noslēgušas līgumus ar 1005 doktorantiem par ESF stipendijas piešķiršanu.

 

IZM: Par EUREKA sekretariāta un IZM līgumu par kopprogrammas Eurostars ieviešanu

Lai Latvijā ieviestu kopprogrammu Eurostars, 12.aprīlī Ministru kabinets pilnvaroja Izglītības un zinātnes ministriju parakstīt līgumu ar EUREKA sekretariātu.

Kopprogramma Eurostars ir izstrādāta, lai veicinātu tirgus orientētas pētniecības un inovatīvu tehnoloģiju izstrādi Eiropas mērogā, apvienojot Eiropas Savienības (ES), tās dalībvalstu pētniecības programmu, kā arī privāto komercsabiedrību resursus, tādējādi sekmējot konkrētu ekonomikas jomas attīstību Eiropā. Eurostars mērķis ir atbalstīt pētniecības un attīstības darbu veicošos mazos un vidējos uzņēmumus, nodrošinot ciešāku saikni starp rūpniecību un pētniecību.

Saskaņā ar kopprogrammas Eurostars definīciju pētniecības un attīstības darbu veicošs mazais un vidējais uzņēmums ir tāds uzņēmums, kas pētniecībai un attīstībai velta vismaz 10% no apgrozījuma vai 10% no strādājošo pilna laika ekvivalenta. Pētniecības un attīstības darbu veicoši uzņēmumi Latvijā ir, piemēram, AS “Neomat”, AS “Biotehniskais centrs”, SIA “Ritols” un citi, kas darbojas jaunu materiālu, biotehnoloģiju u.c. jomās.

Kopprogrammas Eurostars projektu pieteikumu konkursos līdz 2010.gada septembrim ir iesniegti 10 projekti ar Latvijas institūciju līdzdalību, četriem projektiem centralizētā ekspertīze noritējusi sekmīgi.

2008.gada 9.jūlijā tika pieņemts Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes lēmums par kopienas dalību pētniecības un attīstības programmā, taču ne šis lēmums, ne citi atbilstošie ES tiesību akti nesatur sistematizētu mērķu, pienākumu, saistību, sankciju u.c. izklāstu saistībā ar kopprogrammas Eurostars ieviešanu attiecīgajā dalībvalstī. Tādēļ EUREKA sekretariāts ir izstrādājis projektu divpusējam līgumam starp īpašo kopprogrammas Eurostars ieviešanas struktūru – EUREKA sekretariātu un dalībvalsts ieviesējinstitūciju.

Līgums starp EUREKA sekretariātu un IZM noteiks pušu informācijas apmaiņas sistēmu un principus, pušu savstarpējās finansiālās saistības, kā arī ieviesējinstitūcijas saistības pret ES un projektu dalībniekiem. Līgums noteiks arī audita un kontroles sistēmu dalībvalsts ieviesējinstitūcijā un projektos, kā arī citus nosacījumus.

Finansējums Eurostars atbalstam Latvijā tiks piešķirts esošā IZM valsts budžeta kārtējam gadam zinātnei paredzēto izdevumu ietvaros.

Kopprogrammu Eurostars Latvijā koordinē Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA), plašāka informācija pieejama LZA mājaslapā.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

LM: Par Demogrāfisko lietu padomes nolikumu

Demogrāfisko lietu padomi vadīs Ministru prezidents, par to 12.aprīlī vienojās valdība, apstiprinot Labklājības ministrijas izstrādāto Demogrāfisko lietu padomes nolikumu.

Tāpat Demogrāfisko lietu padomes darbā piedalīsies Saeimas deputāti, nozaru ministri, nevalstisko organizāciju pārstāvji un demogrāfijas eksperti. Padomes sekretariāta funkcijas veiks Labklājības ministrija.

“Demogrāfijas jautājumu risināšana nav tikai vienas nozares atbildība, un, ņemot vērā esošo situāciju, tie ir jārisina augstākā līmenī. Izveidojot Demogrāfijas lietu padomi, kuru vadītu Ministru prezidents, atbildība par demogrāfijas jautājumiem tiktu sadalīta atbilstoši tām nozarēm, kurām jābūt iesaistītām un ieinteresētām risināt situāciju,” uzsver labklājības ministre Ilona Jurševska.

Vienlaikus I.Jurševska norāda, ka “demogrāfijas procesi, tai skaitā dzimstības veicināšana, nav saistīti tikai ar pabalstu apmēru un daudzumu, kādus ģimenes saņem no valsts. Šis jautājums tikpat lielā mērā ir saistīts ar iedzīvotāju reproduktīvo veselību, pirmsskolas izglītības iestāžu pieejamību, darba vietu nodrošināšanu un nodarbinātību, kā arī citiem būtiskiem priekšnosacījumiem, kas jārisina kopīgi ar Ekonomikas, Izglītības un zinātnes, Veselības un citām ministrijām. Tātad demogrāfijas jautājums ir nenoliedzami jāskata starpnozaru līmenī”.

Jaunais nolikums aizstās līdzšinējo Demogrāfisko un ģimenes lietu padomes nolikumu.

 

LM: Par 21 tūkstoša bezdarbnieku papildu iesaisti darba praksēs pašvaldībās

Lai palīdzētu cilvēkiem, kas palikuši bez iztikas līdzekļiem, Labklājības ministrija (LM) ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu darba praktizēšanā ar stipendiju plāno šogad papildus iesaistīt aptuveni 21 tūkstoti bezdarbnieku, kas nesaņem bezdarbnieka pabalstu. Šim nolūkam LM papildus ieguldīs aptuveni 5 miljonus latu Eiropas Sociālā fonda un valsts budžeta līdzekļu.

No 2009.gada septembra bezdarbnieki, kas vairs nesaņem bezdarbnieka pabalstu, var strādāt pilnu darba slodzi no divām nedēļām līdz sešiem mēnešiem pašvaldību izveidotās darba praksēs, mēnesī saņemot 100 latu stipendiju. Darba praktizēšanu var organizēt tikai no jauna izveidotās darba prakses vietās vai iepriekš pastāvējušās darba vietās, kurās vismaz četrus mēnešus pirms bezdarbnieka dalības pasākumā sākšanas nav nodarbināts neviens cits cilvēks. Pasākumu īsteno Nodarbinātības valsts aģentūra sadarbībā ar pašvaldībām.

Ņemot vērā krīzes apmēru un izanalizējot citu Eiropas valstu pieredzi par rīcību šādos apstākļos, pasākums “Darba praktizēšana ar stipendiju pašvaldībā” ir viens no būtiskākajiem īstermiņa aktīvās darba tirgus politikas pasākumiem finanšu ietilpības un dalībnieku iesaistes ziņā. Darba praktizēšana ir viens no LM pārziņā esošajiem Sociālās drošības tīkla pasākumiem.

Minētais pasākums izstrādāts, ņemot vērā Pasaules Bankas (PB) ekspertu pieredzi līdzīga apmēra krīzēs pasaulē. Tā mērķis ir stabilizēt sociālekonomisko situāciju, nodrošināt bezdarbnieku aktivizāciju veidā, kas netraucē ekonomikas restrukturizāciju. Vienlaikus LM norāda, ka darba praktizēšana pašvaldībās mazina nabadzības risku. Tas ir īpaši būtiski pašreizējos apstākļos, kad Latvijas iekšzemes kopprodukta kritums un līdz ar to arī bezdarba līmenis neizbēgami ir sasnieguši vēsturiskus apmērus.

To paredz 12.aprīlī valdībā pieņemtie grozījumi noteikumos par ES struktūrfondu darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” aktivitāti “Vietējo nodarbinātības veicināšanas pasākumu plānu ieviešanas atbalsts”.

 

LM: Par Eiropas Savienības fondu atbalstu reģionu alternatīvo sociālo pakalpojumu īstenošanai

Lai attīstītu ilgstošajai sociālajai aprūpei alternatīvus sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus cilvēkiem vistuvāk dzīvesvietai, pašvaldības, pašvaldību institūcijas, uzņēmēji un nevalstiskās organizācijas tuvākajā laikā varēs saņemt Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalstu sociālo pakalpojumu īstenošanai reģionos.

To paredz 12.aprīlī valdībā pieņemtie noteikumi par ES struktūrfondu darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” aktivitātes “Sociālās rehabilitācijas institūcijām alternatīvu sociālās aprūpes pakalpojumu attīstība reģionos” otrās kārtas otro apakškārtu.

Lai piedalītos atklāta projektu atlases konkursa otrajā kārtā un saņemtu ESF atbalstu, projekta iesniedzējam jābūt reģistrētam kā sociālo pakalpojumu sniedzējam. Akceptēto projektu īstenotājiem nebūs jāiegulda līdzfinansējums, jo projekta īstenošanas izmaksas 100% apmērā segs ESF atbalsts.

Plānots, ka finansējuma ietvaros sociālos pakalpojumus varēs saņemt vairāk nekā 3000 sociālam riskam pakļautu iedzīvotāju, tai skaitā cilvēki ar invaliditāti, bezpajumtnieki, cilvēki, kas atbrīvoti no ieslodzījuma vietām, u.c. Pakalpojumus varēs saņemt arī tādas grupas kā no vardarbības cietušas personas, cilvēki ar prognozējamu invaliditāti, jaunieši pēc ārpusģimenes aprūpes un cilvēki, kuri kopj slimu ģimenes locekli.

Lai īstenotu alternatīvos sociālos pakalpojumus, institūcijām būs jāsagatavo projekti, pamatojoties uz alternatīvo sociālo pakalpojumu attīstības programmām, kuras līdz 2010.gada jūlijam izstrādāja Rīgas, Kurzemes, Zemgales, Vidzemes un Latgales plānošanas reģioni un kuras šobrīd ir pieejamas pašvaldībās. Programmas ir katra reģiona politikas plānošanas dokuments, un tajās ir paredzēta konkrētā reģiona iedzīvotāju vajadzībām atbilstošu sociālo pakalpojumu attīstība.

Līdz ar to, izstrādājot projektus ESF atbalsta saņemšanai, to īstenotājiem būs jāņem vērā minētajās programmās plānotie sociālie pakalpojumi. Tā, piemēram, ja sociālo pakalpojumu sniedzējs vēlēsies ieviest noteiktus pakalpojumus Siguldā, tad projekts būs jāizstrādā saskaņā ar Rīgas plānošanas reģiona izstrādāto programmu un tajā plānotajiem sociālajiem pakalpojumiem.

Plānotajai otrajai projektu iesniegumu atlases apakškārtai pieejamais kopējais finansējums ir vairāk nekā 5,6 miljoni latu. Katram plānošanas reģionam ir noteikts saņemamā finansējuma apjoms jeb kvota, proti, Rīgai – vairāk nekā 1,8 miljoni latu, Vidzemei – vairāk nekā 680 tūkstoši latu, Kurzemei – vairāk nekā 790 tūkstoši latu, Zemgalei – vairāk nekā 930 tūkstoši latu, bet Latgalei – vairāk nekā 1,3 miljoni latu. Vienam projektam pieejamais maksimālais finansējums būs 100 000 latu, bet tā minimālais finansējums nav ierobežots.

Pērn notika atklāta projektu atlases konkursa pirmā apakškārta, kuras rezultātā ESF atbalstu sociālo pakalpojumu īstenošanai saņēma kopumā 38 institūcijas no visas Latvijas.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

VM: Par stingrākiem zāļu lietošanas drošības nosacījumiem

12.aprīlī Ministru kabineta sēdē apstiprināti Veselības ministrijas (VM) izstrādātie grozījumi noteikumos, kas regulē recepšu veidlapu izgatavošanu un uzglabāšanu, kā arī recepšu izrakstīšanu un uzglabāšanu, paredzot stingrākus zāļu lietošanas drošības nosacījumus.

Grozījumi paredz papildināt to vielu sarakstu, kuru lietošanai ir nepieciešami papildu piesardzības pasākumi sakarā ar iespējamību izraisīt iedzimtas anomālijas, lietojot tās grūtniecības laikā. Šādu zāļu lietošanai zāļu reģistrācijas apliecības īpašnieki sagatavos riska mazināšanas programmas, ar kurām tiks iepazīstināti gan ārsti, gan pacienti pirms attiecīgo medikamentu lietošanas sākšanas.

Tāpat grozījumos papildināts to narkozes līdzekļu saraksts, kurus nedrīkst izrakstīt uz receptēm ambulatorajai lietošanai, kā arī aktualizēts narkotisko un tām pielīdzināto psihotropo vielu maksimālais daudzumus, ko atļauts izrakstīt uz vienas receptes.

Grozījumi Ministru kabineta noteikumos stāsies spēkā šā gada 1.jūnijā.

Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

VARAM: Par situāciju valsts un pašvaldību īpašumu apdrošināšanā

12.aprīlī Ministru kabinets akceptēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto informatīvā ziņojuma projektu “Par iespēju valsts garantētā (valsts budžeta) līdzfinansējuma un tā apmēra nodrošināšanai valsts un pašvaldību nekustamo īpašumu apdrošināšanai atsevišķām nekustamā īpašuma kategorijām”.

Informatīvajā ziņojumā ir sniegta informācija par situācijas analīzi par tiesisko regulējumu nekustamā īpašuma apdrošināšanas jomā, par situāciju valsts un pašvaldību īpašumu apdrošināšanā un par valsts budžeta līdzfinansējuma nodrošināšanas iespēju valsts un pašvaldību nekustamo īpašumu apdrošināšanai atsevišķām nekustamā īpašuma kategorijām.

Galvenais secinājums, kas izriet no šā ziņojuma, ir, ka, ņemot vērā valsts budžeta iespējas, nemainīt līdzšinējo praksi valsts un pašvaldību nekustamo īpašumu apdrošināšanā, ka katrs nekustamā īpašuma apsaimniekotājs patstāvīgi izvērtē konkrētā objekta apdrošināšanas nepieciešamību. Tāpat, lai mudinātu pašvaldības atbildīgāk izturēties pret savu īpašumu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija informēs pašvaldības par pozitīviem piemēriem (piemēram, Ventspils pašvaldības pieredze nekustamā īpašuma apdrošināšanā), ievietojot informāciju ministrijas mājāslapā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa

 

VARAM: Par vēsturiski piesārņoto vietu sanācijas pasākumiem

12.aprīlī Ministru kabinets akceptēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 30.septembra noteikumos Nr.817 “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.1.4.aktivitāti “Vēsturiski piesārņoto vietu sanācija”””.

Noteikumu projekts izstrādāts, lai veiktu finansējuma pārdali, nosakot lielāku ERAF finansējuma apjomu pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas projektam “Vēsturiski piesārņoto vietu “Inčukalna sērskābie dīķi” sanācijas darbi”, vienlaikus attiecīgi samazinot ERAF finansējumu otrās atlases kārtas projektam “Olaines šķidro bīstamo atkritumu izgāztuves sanācijas projekts, 2.kārta”.

Veikti redakcionāli precizējumi, svītrojot atsauci uz Eiropas Komisijas tiesību aktiem, jo 30.07.2010. stājušies spēkā grozījumi 26.06.2007. MK noteikumos Nr.441 “Eiropas Savienības publicitātes un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas kārtība”.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa

 

ZM: Par administratīvā sloga samazināšanu meža nozarē

12.aprīlī valdība akceptēja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Meža likumā”. Plānots, ka izstrādātās izmaiņas Meža likumā samazinās administratīvo slogu un birokrātisko procedūru apjomu mežsaimniecības jomā. Īstenojot izmaiņas likumā, tiks atvieglota, padarīta ērtāka un ātrāka pakalpojumu saņemšana sabiedrībai, kā arī efektivizēts valsts pārvaldes darbs un samazināti pakalpojumu sniegšanai nepieciešamie resursi.

Zemkopības ministrija, izvērtējot normatīvo aktu prasības meža nozarē, konstatēja, ka noteiktas procedūras un administratīvais slogs, kas rada papildu izmaksas un laika patēriņu gan pakalpojuma saņēmējam, gan pakalpojuma sniedzējam – Valsts meža dienestam, ne vienmēr ir pamatots un samērīgs. Būtiskākās jomas, kas uzņēmējiem patlaban rada administratīvo slogu, ir apliecinājumu izsniegšana, meža inventarizācija, meža atjaunošana un meža zemes transformācija.

Meža likuma grozījumu projektā paredzēs atteikties no apliecinājumu izsniegšanas meliorācijas sistēmu vai citu būvju celšanai vai rekonstrukcijai un uzņēmumu (mežsaimniecību) ceļu būvei. Izmaiņas normatīvajā aktā arī precizēs gadījumus, kad koku ciršanai nav nepieciešams apliecinājums, atvieglojot kopšanas cirti jaunaudzēs, kā arī sauso un vēja gāzto koku ciršanu.

Tāpat likumprojektā precizēta bojātu koku ciršanas kārtība, skaidri nošķirot sanitāro cirti no kopšanas cirtes un galvenās cirtes. Samazināts galvenās cirtes vecums apšu mežaudzēm no 41 gada uz 31 gadu. Precizēta arī norma par galvenās cirtes aizliegumu, ja piegulošā mežaudze nav atjaunota, nosakot, ka šis ierobežojums neattiecas uz gadījumiem, kad piegulošās mežaudzes un kailcirtes platība kopā nepārsniedz maksimālo kailcirtes platību. Ministru kabinetam (MK) tiek deleģēta kailcirtes cirsmu piesliešanās nosacījumu noteikšana.

Turpmāk plānots atteikties no obligātas atkārtotas meža inventarizācijas ik pēc 10 gadiem. Tomēr meža īpašniekam saglabāta prasība veikt pirmreizēju meža inventarizāciju, kā arī MK noteiktos gadījumos veikt atkārtotu meža inventarizāciju. Likuma grozījumu projektā paredzēts Ministru kabinetam noteikt meža inventarizācijas saturu un kārtību, meža inventarizācijas datu aktualizēšanas kārtību, kā arī gadījumus, kad veicama atkārtota meža inventarizācija. Plānots arī, ka informācija tiks aktualizēta gan ikgadēji (izmantojot Meža valsts reģistra aktualizācijas modeļus), gan atbilstoši situācijai dabā ne vēlāk kā 20 gadus pēc iepriekšējās meža inventarizācijas vai pēc saimnieciskās darbības.

Likumprojekts precizē meža atjaunošanas nosacījumus, un MK dots deleģējums noteikt meža atjaunošanas, atjaunotās un ieaudzētās mežaudzes kopšanas termiņus. Tāpat paredzēts, ka meža atjaunošanā un ieaudzēšanā atļauts izmantot tikai konkrētajai vietai piemērotas izcelsmes meža reproduktīvo materiālu, taču tam nebūs jābūt sertificētam. Sertificēšanas prasību turpmāk plānots attiecināt tikai uz pārdošanai paredzētu meža reproduktīvo materiālu.

Īstenojot grozījumus Meža likumā, tiks būtiski samazināts administratīvais slogs un birokrātisko procedūru apjoms, atsakoties no meža zemes transformācijas atļaujas izsniegšanas un ieviešot jaunu, mazāk birokrātisku un loģisku sistēmu meža kā zemes lietojuma veida maiņai. Likumprojektā netiek lietots termins “meža zemes transformācija”, bet ieviests jauns termins “atmežošana”. To darbību apjoms, kuru īstenošanai pieļaujama atmežošana, netiek paplašināts vai sašaurināts. Plānots, ka turpmāk meža zemes lietošanas veidu būs jāaktualizē saskaņā ar noteikto kadastra datu aktualizācijas kārtību.

Paredzēts arī konceptuāli mainīt nosacījumus attiecībā uz atmežošanas zaudējumu atlīdzību, nosakot, ka personas pienākums ir atlīdzināt valstij ar atmežošanas darbībām izraisīto negatīvo seku novēršanu saistītos izdevumus, ieņēmumus paredzot izmantot mežsaimniecības atbalsta programmas finansēšanai.

Ņemot vērā mežu sociālo nozīmi apdzīvotās vietās, jo īpaši pilsētās un to tuvumā, Latvijas Pašvaldību savienība ir ierosinājusi ar Meža likumu noteikt īpašas sociālas nozīmes teritorijas – mežaparkus, uz kurām neattiektos vispārējie meža apsaimniekošanas nosacījumi. Lai efektīvāk varētu īstenot Meža politikā noteikto meža sociālo funkciju, likumprojekts paredz noteikt jaunu meža teritoriju – mežaparku. Līdz ar to, grozot Meža likumu, tiks noteikti arī parku un mežaparku izveidošanas mērķi un izveidošanas nosacījumi. Tādējādi likumprojektā dots deleģējums Ministru kabinetam noteikt parku un mežaparku izveidošanas un apsaimniekošanas pamatprincipus, bet pašvaldībai – izdot saistošos noteikumus par konkrēta parka vai mežaparka atļauto izmantošanu, apsaimniekošanas vai turpmākās plānošanas, projektēšanas darbu kārtību, kā arī kompensācijas par saimnieciskās darbības ierobežojumiem piešķiršanas nosacījumus, apjomu un kārtību.

Likumprojektā paredzēts, ka likuma objekts ir Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētās zemes vienības, kurām zemes lietošanas veids ir mežs, kā arī nereģistrēta meža platība vismaz 0,5 hektāru lielumā, kuras faktiskais stāvoklis atbilst meža definīcijai un koku augšanas potenciāls ir realizējies, koku vidējam augstumam sasniedzot piecus metrus. Līdz ar to uz šīm platībām tiktu pilnībā attiecinātas Meža likuma prasības un Valsts meža dienestam būtu iespējams kontrolēt meža de facto apsaimniekošanu un koksnes ieguvi šajās platībās. Turklāt ar kokiem aizaugušo lauksaimniecības zemju īpašnieki, kas nespēj vai nevēlas šo zemi apsaimniekot atbilstoši dokumentos noformētajam zemes lietošanas veidam, tiktu stimulēti noskaidrot savu īpašumu reālo stāvokli un izvēlēties turpmākas apsaimniekošanas veidu.

Likuma izmaiņās iekļauts termina “kokaugu plantācijas” skaidrojums, kurā ietverti nosacījumi, ka šīs plantācijas ir īpašiem mērķiem regulārā izvietojumā stādītas kokaudzes ar intensīvu apsaimniekošanu, kuru maksimālais audzēšanas aprites cikla ilgums ir 15 gadi un kuras var ieaudzēt zemē, kas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā nav reģistrēta kā mežs. Likumprojektā paredzēts, ka kokaugu plantācijas nav Meža likuma objekts.

Saskaņā ar plānotajiem grozījumiem Meža likumā par meža zemes transformāciju, ZM izstrādājusi arī grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, Aizsargjoslu likumā, Sugu un biotopu aizsardzības likumā un Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā.

Likumprojekts “Grozījumi Meža likumā”, kā arī izmaiņas saistītajos likumos stāsies spēkā pēc to apstiprināšanas Saeimā.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa