Izglītības un zinātnes ministrija: Par zinātniskās izcilības izplatīšanu

11. un 12.aprīlī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretārs Mareks Gruškevics un IZM nozares padomniece Liene Grīnvalde Budapeštā (Ungārija) piedalījās Eiropas Savienības Konkurētspējas ministru neformālajā padomē. Viens no svarīgākajiem apspriežamajiem IZM kompetencē esošajiem jautājumiem bija saistīts ar zinātniskās izcilības izplatīšanu – kā vislabāk nodrošināt, ka izcilība tiek izplatīta visā Eiropā kā vienots veselums. Zinātniskās izcilības jautājums ir viens no būtiskākajiem aspektiem neatkarīgu ekspertu grupas ziņojumā par 7.ietvarprogrammas zinātnes un tehnoloģiju attīstībai vidusposma izvērtējumā, pievēršot uzmanību tam, ka atsevišķām dalībvalstīm ir zemāks līdzdalības līmenis 7.ietvarprogrammā, saistot to ar zinātniskās izcilības kritēriju.

Zinātniskās izcilības kritērijs ir svarīgs, un tam jāpaliek noteicošajam arī nākamajā ietvarprogrammā. Latvija uzskata, ka jāakcentē spēcīga nacionālā izcilība, attīstītas pētniecības infrastruktūra un jānosaka nacionālie prioritārie pētniecības virzieni, kuros tiek veikti gan fundamentāli, gan lietišķi pētījumi, kā arī tieši uz inovāciju vērsti pētījumi.

Plānojot savu darbību nākamajā ietvarprogrammā 2014.–2020.gadā, Latvija infrastruktūru jautājumu uzskata par prioritāru zinātnē un atzīst, ka attīstītas augsta līmeņa pētniecības infrastruktūras nodrošina pētījumiem ne vien kvalitāti, bet arī konkurētspēju Eiropas līmenī kopumā.

Latvija lielu vērību pievērš pētniecības infrastruktūru uzlabošanai un modernizēšanai, kā arī esošo infrastruktūru piesaistei starptautiska līmeņa pētniecības infrastruktūrām. Tāpēc, plānojot reformas Latvijas zinātnes sistēmā, paredzēts izveidot 4–5 ESFRI (European Strategy Forum for Research Infrastructures) Ceļukartes līmeņa pētniecības infrastruktūras, kas ļaus Latvijas pētniekiem pilnīgāk iekļauties vienotā Eiropas pētniecības telpā un uz līdzvērtīgiem pamatiem darboties dažādās ES pētniecības programmās, piemēram, tādās zinātnes nozarēs kā biomedicīna, farmācija, gēnu inženierija, cilmes šūnu pētījumi, kosmosa pētniecība, nanotehnoloģijas u.c.

Iesaistoties dažādos ESFRI Ceļukartes projektos, Latvijas pētniekiem būs iespēja piekļūt pasaules līmeņa pētniecības infrastruktūrām, sadarboties ar savas nozares kolēģiem no citām valstīm, tādējādi izvairoties no projektu dublēšanās, apmainīties ar zināšanām un pieredzi. Iesaistoties ESFRI Ceļukartes projektos, Latvija paredz piedalīties arī ERIC (European Research Infrastructures Consortium) līmeņa infrastruktūrās. Šāda integrēšanās Eiropas un pasaules mēroga pētniecības infrastruktūrās ļautu stiprināt un attīstīt Latvijas zinātnes izcilību un konkurētspēju, sekmētu Latvijas pētnieku dalību ietvarprogrammas projektos, kā arī palīdzētu apvienot pētnieciskos, administratīvos un finanšu resursus.

Noslēgumā Latvija pauda viedokli, ka būtu nepieciešama turpmāka ietekmējošo faktoru analīze par atsevišķu valstu nepietiekamu līdzdalību ietvarprogrammā.

Ministrijas Komunikācijas nodaļa