• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Finanšu ministrija: Par ES fondu investīcijām Latvijas ekonomikā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 15.04.2011., Nr. 60 https://www.vestnesis.lv/ta/id/228791

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par eksporta un importa pieaugumu februārī

Vēl šajā numurā

15.04.2011., Nr. 60

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Finanšu ministrija:
Par ES fondu investīcijām Latvijas ekonomikā

13.aprīlī Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Eiropas Savienības (ES) fondu jautājumos Aleksandrs Antonovs pasniedza 2007.–2013.gada periodā izmaksātā miljardā lata sertifikātu ES fondu projekta “Bauskas pils II kārta” īstenotājam – Bauskas novada domei.

“No kopējā trīs miljardu latu piešķīruma 2007.–2013.gada ES fondu plānošanas periodā projektu īstenotājiem ir izmaksāts viens miljards latu, tās ir būtiskas investīcijas Latvijas ekonomikā, ņemot vērā, ka ES fondi ir viens no būtiskākajiem finanšu instrumentiem, lai veicinātu Latvijas ekonomikas atveseļošanos,” uzskata A.Antonovs.

Veicot ES fondu ietekmes uz Latvijas ekonomiku analīzi, kopumā ir novērtēts, ka ES fondiem ir pozitīva ietekme uz iekšzemes kopprodukta, darba ražīguma un nodarbinātības pieaugumu. Tā piemēram, ieguvumi no ES fondu ieguldījuma nodarbinātības un sociālās iekļaušanas veicināšanā pēc apjoma vairāk nekā trīs reizes pārsniedz Latvijas ieguldīto ES struktūrfondu finansējumu. Katrs nodarbinātības veicināšanā ieguldītais lats radījis vairāk nekā trīs latu atdevi tautsaimniecībā, kas uzskatāms par augstu ieguldījumu efektivitātes rādītāju.

Turklāt jāatminas, ka Latvija ir saņēmusi no Eiropas Savienības jau pirmsstrukturālo fondu finanšu palīdzību (pirms iestāšanās ES), kā arī struktūrfondu atbalstu iepriekšējā plānošanas periodā 2004.–2006.gadā. Kopumā 2004.–2006.gadā Latvijas tautsaimniecībā ir ieguldītas 656,7 miljonu eiro (461,5 miljonu latu) ES struktūrfondu investīcijas.

Eiropas Komisija atzinīgi novērtējusi ES fondu progresu Latvijā, atzīstot to kā labu pat šābrīža ekonomiskajā situācijā. Eiropas Sociālā fonda apguvē Latvija uzrāda labākos rezultātus starp ES dalībvalstīm.

Par 2004.–2006.gada periodu

Latvija, 2004.gada 1.maijā kļūstot par Eiropas Savienības dalībvalsti, ir noteiktajā termiņā veiksmīgi apguvusi visus pirmos līdzekļus, kas bija pieejami no Eiropas Savienības struktūrfondiem 2004.–2006.gada periodā. Kopumā šajā laikā Latvijas tautsaimniecībā ir ieguldītas Eiropas Savienības struktūrfondu investīcijas 656,7 miljonu eiro (461,5 miljoni latu) apmērā no četriem fondiem – Eiropas Sociālā fonda, Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda un Zivsaimniecības vadības finansēšanas instrumenta.

Kopumā Finanšu ministrija secina, ka ES struktūrfondu investīcijas nodrošinājušas tādu ieguldījumu Latvijas ekonomikas attīstībā, ko Latvijas nebūtu spējusi panākt vienīgi ar budžeta līdzekļu un atbalsta saņēmēju pašu resursu palīdzību.

Par 2007.–2013.gada periodu

Latvijai pieejamais Eiropas Savienības fondu finansējums 2007.–2013.gada periodā ir 3,18 miljardi latu. Šos līdzekļus Latvija var izmantot līdz 2015.gada beigām. Latvijā ES fondu līdzekļi tiek plānoti trīs virzienos jeb darbības programmās – “Cilvēkresursi un nodarbinātība”, “Uzņēmējdarbība un inovācijas”, “Infrastruktūra un pakalpojumi”.

Līdz 2011.gada 31.martam kopumā ES fondu projekti apstiprināti par 2,4 miljardiem latu jeb par 78,4%, noslēgti līgumi ar finansējuma saņēmējiem par 2,3 miljardiem latu jeb 75,2% un finansējuma saņēmējiem izmaksāti 989,2 miljoni latu jeb 31,1% no pieejamā ES fondu finansējuma.

Par aktivitāti “Latvijas kultūras un vēsturisko mantojumu saglabāšana”

ES fondu ieguldījums Latvijas kultūras un vēsturisko mantojumu saglabāšanā 2007.–2013.gada periodā tiek īstenots trīs aktivitāšu ietvaros, kas paredz valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļu saglabāšanu, atjaunošanu un tūrisma produktu attīstību, sociālekonomiski nozīmīgu kultūras mantojuma objektu atjaunošanu, kā arī aktivitātē, kas paredz atbalstu kultūras pieminekļu privātīpašniekiem kultūras pieminekļu saglabāšanā un to sociālekonomiskā potenciāla efektīvā izmantošanā.

Miljardā lata saņēmēja projekta “Bauskas pils – sociālekonomiski nozīmīga kultūras mantojuma objekta – atjaunošanas II kārta” ietvaros plānots pilnībā pabeigt Bauskas pils jaunākās daļas atjaunošanu, lai apkārtne un telpas būtu pieejamas visām sociālajām grupām. Projektu plānots īstenot trīsdesmit mēnešos, tā kopējās izmaksas paredzētas ~1,4 miljoni latu, no tiem Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums ir ~1,2 miljoni latu.

Savukārt projekta pirmajā kārtā 2004.–2006.gada perioda ietvaros tika restaurēta un rekonstruēta Bauskas pils jaunākā daļa, iekļaujot to starptautiski atpazīstamā kultūrtūrisma maršrutā Mežotne–Bauska–Rundāle un izveidojot tematiski saistītu tūrisma objektu tīklu kompaktā teritorijā, ceļa “VIA Baltica” areālā. Projekta kopējās izmaksas bija aptuveni trīs miljoni latu.

Izmaksātās summas pa nozarēm līdz 2011.gada 31.martam, miljonos latu

Nozare

Piešķīrums

Izmaksāts finansējuma saņēmējiem

Transports, IKT

961,55

176,74

Enerģētika, vide

659,45

222,35

Izglītība un zinātne

501,09

120,29

Nodarbinātība, sociālā iekļaušana, veselība, administratīvā kapacitāte

459,75

180,08

Uzņēmējdarbība un inovācijas

370,46

189,15

Pilsētvide, tūrisms, kultūra

231,72

100,63

Ministrijas Komunikācijas nodaļa

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!