Valsts sekretāru sanāksmē: 2011.gada 14.aprīlī

AM: Par Latvijas un ārvalstu bruņoto spēku vienību kopīgajām militārajām mācībām Latvijas teritorijā 2011.gadā

14.aprīlī Ministru kabinetā (MK) valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Aizsardzības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību un ārvalstu bruņoto spēku vienību kopīgajām militārajām mācībām Latvijas Republikas teritorijā 2011.gadā”.

Saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku militāro mācību programmu 2011.gadam šogad Latvijas Republikas teritorijā ir plānots rīkot kopīgās Nacionālo bruņoto spēku vienību un ārvalstu bruņoto spēku vienību militārās mācības “Open Spirit 2011”, kuras norisināsies no 19.augusta līdz 3.septembrim.

Militārās mācības “Open Spirit 2011” ir Jūras spēku flotiles rīkotas vēsturisko mīnu meklēšanas un iznīcināšanas mācības, kurās piedalīsies arī bruņoto spēku vienības no Beļģijas, Igaunijas, Francijas, Lietuvas, Norvēģijas, Polijas, Krievijas, Vācijas un Zviedrijas. Militāro mācību norises vieta ir Irbes jūras šaurums.

Militārās mācības “Open Spirit 2011” ir nepieciešamas, lai pilnveidotu Ziemeļatlantijas līguma organizācijas un programmas “Partnerattiecības mieram” valstu savstarpējo sadarbību un uzlabotu Baltijas jūras kuģošanas drošību.

Ņemot vērā, ka “Open Spirit 2011” ir paredzēts piedalīties vairāk nekā 500 ārvalstu bruņoto spēku karavīriem, lēmums par šādu mācību rīkošanu saskaņā ar likuma “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās” 9.pantu jāpieņem Ministru kabinetam.

Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departaments

EM: Par enerģijas un citu resursu patēriņa norādīšanu ar energopatēriņu saistītām precēm (produktiem)

Ņemot vērā, ka pasaulē un īpaši Eiropā arvien vairāk attīstās energoefektīvu elektropreču ražošana, Eiropas Komisija precizējusi elektropreču marķēšanas vienoto kārtību, liekot par pienākumu ražotājiem precīzāk norādīt attiecīgās preces elektroenerģijas un citu nozīmīgu resursu patēriņu. 2010.gada nogalē Eiropas Komisija izstrādāja Direktīvu par enerģijas un citu resursu patēriņu norādīšanu ražojumiem, kas saistīti ar energopatēriņu, izmantojot etiķetes un standarta informāciju par precēm un četras regulas par marķēšanas prasībām konkrētām preču grupām. Direktīva stāsies spēkā 20.jūlijā, taču regulās ietvertās prasības ražotājiem jāsāk ievērot 2011.gada novembrī un decembrī.

Lai direktīvas prasības ieviestu Latvijā, tādējādi nodrošinot, ka arī Latvijas patērētāji elektropreces izvēlē varēs vadīties no daudz precīzākiem elektroenerģijas patēriņa kritērijiem, Ekonomikas ministrija izstrādājusi un 14.aprīlī starpinstitūciju saskaņošanai nodots Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par enerģijas un citu resursu patēriņa norādīšanu ar energopatēriņu saistītām precēm (produktiem), izmantojot etiķetes un standarta informāciju par precēm”.

Noteikuma projekta mērķis ir nodrošināt, lai patērētāji būtu informēti par preces elektroenerģijas, citu enerģijas veidu un nozīmīgu resursu patēriņu, un tādējādi varētu pieņemt ekonomiski pamatotu lēmumu par konkrētās preces iegādi.

Jaunie marķēšanas nosacījumi attieksies uz plašu ar energopatēriņu saistītu preču grupu, kurām Eiropas Savienības līmenī tiks noteiktas standartizētas marķēšanas prasības (etiķete un speciālā zīme). Atbilstoši jaunās direktīvas prasībām ir izstrādātas marķēšanas prasības čet­rām preču grupām – televizoriem, mājsaimniecībā lietojamām aukstumiekārtām (ledusskapjiem), sadzīves trauku mazgāšanas mašīnām un sadzīves veļas mazgāšanas mašīnām.

Uz šīm precēm ražotājiem būs jāuzlīmē standartizētas etiķetes, kurās pieejama informācija par preces energoefektivitātes klasi un citiem būtiskiem parametriem, kas saistīti ar energoefektivitāti un citu būtisku resursu patēriņu. Šo Eiropas Savienības regulu prasības stāsies spēkā 2011.gada nogalē.

Piegādātājam – ražotājam, tā pilnvarotajam pārstāvim vai importētājam – būs jānodrošina preces marķējums (etiķete) un speciālā zīme, kā arī jāveic aprēķini un/vai testi par preces enerģijas un citu nozīmīgu resursu patēriņa rādītājiem.

Tirgotājs būs atbildīgs, lai prece labi redzamā veidā ir marķēta ar etiķeti un tai ir pievienota speciālā zīme.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par gada pārskatu likuma piemērošanu

14.aprīlī valsts sekretāru sanāksmē saskaņošanai tika izsludināti Finanšu ministrijas sagatavotie noteikumu projekti par gada pārskatu likuma piemērošanu un par naudas plūsmas pārskata un pašu kapitāla izmaiņu pārskata saturu un sagatavošanas kārtību.

Noteikumu projekts par gada pārskatu likuma piemērošanu paredz:

• kārtību, kādā finanšu pārskatos atspoguļo notikumus pēc bilances datuma, grāmatvedības politikas maiņu, grāmatvedības aplēšu izmaiņas un kļūdu labojumus;

• kārtību, kādā uzskaita un novērtē ieņēmumus no preču pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas, sabiedrības aktīvu nodošanas lietošanā citām personām, gūstot procentu, autoratlīdzību un dividenžu ieņēmumus;

• pamatlīdzekļu un ieguldījuma īpašumu grāmatvedības uzskaites un novērtēšanas metodes un ar tiem saistīto izmaksu atspoguļošanas kārtību;

• uzkrājumu, uzkrāto ieņēmumu, uzkrāto saistību, iespējamo saistību un iespējamo aktīvu novērtēšanas kritērijus un metodes;

• kārtību, kādā sabiedrība, kura ir būvlīguma darbuzņēmējs vai cita ilgtermiņa līguma darbu izpildītājs, uzskaita un novērtē ar būvlīgumu vai citu ilgtermiņa līgumu saistītos ieņēmumus un izdevumus.

Savukārt noteikumu projekts par naudas plūsmas pārskata un pašu kapitāla izmaiņu pārskata saturu un sagatavošanas kārtību paredz naudas plūsmas pārskata un konsolidētā naudas plūsmas pārskata saturu un sagatavošanas kārtību, kā arī pašu kapitāla izmaiņu pārskata un konsolidētā pašu kapitāla izmaiņu pārskata saturu un sagatavošanas kārtību.

Paredzēts, ka jaunais regulējums stāsies spēkā 1.jūlijā.

Noteikumu projektus vēl izskatīs un par tiem lems Ministru kabinetā.

Līdz ar noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudēs Ministru kabineta 2007.gada 27.marta noteikumi Nr.201 “Noteikumi par obligāti piemērojamiem Latvijas grāmatvedības standartiem”.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

IZM: Par tiesisko regulējumu profesionālās izglītības pedagogu darba samaksas finansēšanai pašvaldību izglītības iestādēs

Lai noteiktu kārtību, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām pašvaldību izglītības iestādēs, kurās īsteno profesionālās pamatizglītības, arodizglītības un profesionālās vidējās izglītības programmas, Izglītības un zinātnes ministrija sagatavojusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu.

Saskaņā ar Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādnēm 2010.–2015.gadam pašvaldības veido izglītības iestādes, kas īsteno ne tikai vispārējās, bet arī profesionālās izglītības programmas. Vispārējās izglītības programmu pedagogu darba samaksas finansēšanu regulē MK 2009.gada 22.decembra noteikumi Nr.1616 “Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pašvaldību un privātajām izglītības iestādēm bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pirmsskolas izglītības pedagogu darba samaksai un pašvaldību vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai”, savukārt pedagogu, kuri īsteno profesionālās izglītības programmas, darba samaksas finansēšana notiek saskaņā ar iesniegto pedagogu darba likmju skaitu. Jaunie noteikumi paredz noteikt vienādu finansējuma aprēķināšanu pedagogu darba samaksai valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestādēs (programmās).

Lai aprēķinātu profesionālo izglītības programmu pedagogu darba samaksu, ir noteikti rādītāji, kuri tiks ievēroti mērķdotācijas aprēķināšanai. Šie rādītāji saskaņoti ar Ministru kabineta 2007.gada 2.oktobra noteikumos Nr.655 “Noteikumi par profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo”, kā arī ar Ministru kabineta 2009.gada 28.jūlija noteikumos Nr.836 “Pedagogu darba samaksas noteikumi” noteiktajiem rādītājiem.

Saskaņā ar noteikumu projektu novadu un republikas pilsētu pašvaldībām līdz katra mācību gada 5.septembrim informācija par audzēkņu skaitu profesionālās izglītības programmās jāievada Valsts izglītības informācijas sistēmā. Atbilstoši sniegtajai informācijai IZM aprēķinās normēto skolēnu skaitu, konkrētiem profesionālas izglītības programmu veidiem piemērojot koeficientus.

Mērķdotācijas sadales uzraudzībai IZM jāizveido komisija, kurā iekļauj pārstāvjus no Izglītības un zinātnes ministrijas, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas un Latvijas Pašvaldību savienības. Komisija akceptē mērķdotācijas sadales projektu pašvaldību izglītības iestādēm, un komisijas akceptētais valsts budžeta mērķdotācijas sadales projekts tiek iesniegts izskatīšanai MK.

Ministru kabineta noteikumu projekts “Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību izglītības iestādēs, kurās īsteno profesionālās pamatizglītības, arodizglītības un profesionālās vidējās izglītības programmas” 14.aprīlī izsludināts valsts sekretāru sanāksmē un pēc saskaņošanas tiks virzīts apstiprināšanai MK.

Plānots, ka noteikumi stāsies spēkā 1.septembrī.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

SM: Par valsts nodevu par speciālajām atļaujām (licencēm) komercpārvadājumiem ar autotransportu

Par licences izsniegšanu, pagarināšanu un pārreģistrāciju pasažieru un kravas komercpārvadājumiem ar autotransportu būs jāmaksā 15 lati.

Plānots, ka turpmāk šāda nodeva pārvadātājiem būs jāmaksā neatkarīgi no izmantojamo transportlīdzekļu skaita un netiks piemērotas pašlaik spēkā esošās atlaides pasažieru pārvadātājiem. Savukārt nodeva par dublikāta izsniegšanu un licences maiņu paliks nemainīga – 5 lati.

Licenci komercpārvadājumiem ar autotransportu izsniedz vai pagarina uz laiku līdz pieciem gadiem.

Minētās izmaiņas atbalsta autopārvadātāju asociācija “Latvijas auto”, kā arī Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija.

Pašlaik komercpārvadājumu ar autotransportu licences izsniegšanas maksa ir 50 lati, taču pārvadātājiem var tikt piemēroti atvieglojumi, piemēram, pasažieru pārvadātājiem, kā arī atkarībā no izmantojamo transportlīdzekļu skaita. Proti, ja komersants pārvadājumiem izmanto no viena līdz pieciem transportlīdzekļiem, nodeva par katru no tiem jāmaksā 10 latu, no sešiem līdz desmit transportlīdzekļiem – 25 lati, bet, ja pārvadājumiem tiek izmantoti vairāk par 10 transportlīdzekļiem, nodevas apmērs ir 50 lati.

Pasažieru pārvadātājiem tiek piemēroti papildu atvieglojumi – 50% apmērā no nodevas (piemēram, ja pasažieru pārvadātāja rīcībā ir 11 autobusi, nodevas apmērs par katru no tiem pašlaik ir 25 lati).

Maksa par licences pārreģistrēšanu vai pagarināšanu pašlaik noteikta 10% apmērā no pamata likmes.

Satiksmes ministrijas izstrādāto noteikumu projektu “Noteikumi par valsts nodevu par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu komercpārvadājumu veikšanai ar autotransportu” 14.aprīlī izsludināja valsts sekretāru sanāksmē. Lai noteikumi stātos spēkā, tie vēl jāatbalsta valdībā.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VARAM: Par grozījumiem likumā “Par piesārņojumu”

14.aprīlī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”.

Likumprojekts paplašina likuma darbības jomu, ietverot tajā arī nosacījumus par Latvijai piešķirto emisijas kvotu izsolīšanu. Emisijas kvotu izsoles likumprojektā definētas kā emisijas kvotu sadales veids atbilstoši Eiropas Komisijas Regulai Nr.1031/2010 par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju kvotu izsoļu laika grafiku, administrēšanu un citiem aspektiem.

Likumprojektā noteikts, ka līdz 2012.gada 1.janvārim stacionāro iekārtu operatori saņem emisijas kvotas bez maksas, taču, sākot ar 2012.gada 1.janvāri, gaisa kuģa operatoriem un, sākot ar 2013.gada 1.janvāri, arī stacionāro iekārtu operatoriem emisijas kvotas (izņemot bezmaksas) izsola.

Izsolēs iegūtos finanšu līdzekļus ieskaita Valsts kasē atvērtajā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas budžeta programmas valsts budžeta ieņēmumu kontā un izmanto klimata pārmaiņu novēršanai un pielāgošanās klimata pārmaiņām nodrošināšanai, kā arī Latvijai piešķirto emisijas kvotu izsolīšanas procesa administrēšanai.

Latvijai piešķirto siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu izsolīšanas un izsolēs iegūto ieņēmumu izmantošanas kārtības noteikšanai likumprojekts paredz deleģējumu Ministru kabineta noteikumu izstrādei.

Papildus likumprojekts arī precizē gaisa kuģa operatora definīciju un nosacījumus par to, kuri gaisa kuģu lidojumi iekļaujami Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmās (ES ETS), paredzot, ka ES ETS iekļauj gaisa kuģu lidojumus no lidlauka vai uz lidlauku, kas atrodas Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijā.

Pēc likuma grozījumu stāšanās spēkā tie būs saistoši ES ETS gaisa kuģu operatoriem un stacionāro iekārtu operatoriem, to skaitā operatoriem, kas darbojas enerģētikā, metālu ražošanā un apstrādē, minerālu izstrādājumu, celulozes, papīra, cementa, stikla, kaļķu, ķīmisko vielu un apdedzināta māla izstrādājumu ražošanā utt.

VARAM: Par dabas lieguma “Garkalnes meži” individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem

14.aprīlī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 21.oktobra noteikumos Nr.871 “Dabas lieguma “Garkalnes meži” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi””.

Dabas lieguma teritorijā dabas lieguma zonā atrodas divu zemes īpašumu daļas, kurās pēc Valsts vides dienesta rīcībā esošās informācijas atbilstoši izsniegtajai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves licencei notiek vai tiek plānota dabas resursu ieguve. Tas ir atļauts arī ar dabas lieguma spēkā esošajiem individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem.

Lai pabeigtu derīgo izrakteņu ieguvi konkrētā zemes īpašumu daļā, kura ietilpst dabas lieguma zonā, jānocērt uz tā esošais mežs, tātad vispirms jāmaina zemes lietošanas kategorija.

Tādēļ noteikumu projekts paredz precizēt dabas lieguma “Garkalnes meži” individuālos noteikumus, nosakot, ka dabas lieguma zonā noteikumu projektā minētājos zemes īpašumos atļauts veikt derīgo izrakteņu ieguvi, kā arī mainīt zemes lietošanas kategoriju bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguvei.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa

ZM: Par prasībām pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanu, darbību, uzraudzību un kontroli

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta (MK) 2008.gada 18.augusta noteikumos Nr.663 “Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtība”, ko 14.aprīlī izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Grozījumi paredz papildināt noteikumus ar produktu kvalitātes prasībām olām, putnu gaļai un tās produktiem, kā arī konservētām skābenēm un auzu pārslām. Tāpat izmaiņas noteikumos paredz precizēt nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas kvalitātes prasības ievārījumam un ievārījumam ar samazinātu kaloriju daudzumu. Nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā putnu turētājiem ir jānodrošina gan vispārīgās labturības prasības, sabalansēta ēdināšana, kā arī viena no putnu turēšanas metodēm: brīvā vai turēšana kūtī. Putnu gaļas un gaļas produktu ražošanā neizmanto pārtikas piedevas uzglabāšanas laika pagarināšanai, augu izcelsmes olbaltumvielas, tauku–ādu emulsijas, biezinātājus un recinātājus.

Izmaiņas noteikumos stāsies spēkā pēc to apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par lauksaimnieku iesaistīšanos risku fondā

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumos Nr.105 “Noteikumi par ikgadējo valsts atbalstu lauksaimniecībai un tā piešķiršanas kārtību””, paredzot lauksaimniecības risku vadības fonda dalībniekiem segt fondā iemaksātos naudas līdzekļus nevis 50 procentu apmērā kā līdz šim, bet 80 procentu apmērā. Normatīvā akta grozījumu projektu 14.aprīlī izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Patlaban noteikts, ka Lauksaimniecības risku fonda dalībniekiem saskaņā ar normatīvajos aktos par lauksaimniecības risku fondu noteikto kārtību Lauku atbalsta dienests (LAD) atmaksā līdz 50 procentiem no fondā faktiski iemaksātajiem naudas līdzekļiem.

Normatīvais akts izstrādāts, lai veicinātu lauksaimnieku iesaistīšanos risku vadības fondā. Iemaksātie naudas līdzekļi tiks atmaksāti atbilstoši kārtībai par valsts atbalstu lauksaimniecībai attiecīgajā gadā.

Zemkopības ministrija arī ir sagatavojusi un iesniegusi Valsts kancelejā izskatīšanai valdības sēdē Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 18.augusta noteikumos Nr.669 “Kārtība, kādā administrē un uzrauga lauksaimniecības risku fondu, nosaka iemaksu veikšanu un kompensāciju izmaksu no fonda””, kas paredz paaugstināt atmaksājamo naudas līdzekļu apjomu par 30 procentiem.

Noteikumu projektā “Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumos Nr.105 “Noteikumi par ikgadējo valsts atbalstu lauksaimniecībai un tā piešķiršanas kārtību”” veikti arī vairāki tehniski un redakcionāli grozījumi, kas precizē veicamās procedūras Lauku atbalsta dienestam un lauksaimnieku sabiedriskajām organizācijām. Tāpat veikts juridisks precizējums, atsaucoties uz Lauksaimniecības un lauku attīstības likumu, lai noteikumos par ikgadējo valsts atbalstu lauksaimniecībai un tā piešķiršanas kārtību ietvertais regulējums pilnībā atbilstu likuma pilnvarojumam.

Normatīvā akta grozījumi stāsies spēkā pēc to apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par mājas (istabas) dzīvnieku ciltsdarba jomas regulēšanu

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju organizāciju reģistrēšanas, šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku ciltsgrāmatas kārtošanas un ciltsrakstu izsniegšanas kārtība”, ko 14.aprīlī izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Noteikumu projekts sagatavots, pamatojoties uz 2011.gada 20.janvārī pieņemto likumu “Ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas likums”, kurš stāsies spēkā 1.jūlijā. Jaunais likums paredz sagatavot normatīvos aktus, kas regulēs šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku ciltsdarba jomu.

Šobrīd katra organizācija izdod dažādu veidu ciltsrakstus un ciltsgrāmatā veic atšķirīgus ierakstus, un tas rada šaubas par ierakstītās informācijas ticamību un domstarpības organizāciju savstarpējā sadarbībā. Personām, kas vēlas iegādāties mājas (istabas) dzīvnieku, nav informācijas par to, vai organizācijas ir legāli darbojošās un to izsniegtajos dzīvnieka ciltsrakstos ir sniegti ticami dati.

Jaunie MK noteikumi noteiks kārtību, kādā šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju organizācijas, kuras nodarbojas ar mājas (istabas) dzīvnieku ciltsdarbu, kārto mājas (istabas) dzīvnieku ciltsgrāmatu un izsniedz ciltsrakstus mājas (istabas) dzīvniekiem. Tādējādi tiks novērsta nepatiesas informācijas reģistrēšana un sakārtots ciltsdarbs mājas (istabas) dzīvnieku jomā. Tāpat noteikumu projekts paredz, ka katrai organizācijai būs jāreģistrējas valsts aģentūrā “Lauksaimniecības datu centrs” (LDC).

Noteikumu projekts arī paredz, ka katrai mājas (istabas) dzīvnieku sugai jānodrošina vienota ierakstīšana ciltsgrāmatā un vienota veida un satura ciltsrakstu izsniegšana. Ar reģistrēto organizāciju sarakstu persona varēs iepazīties LDC mājaslapā internetā.

Plānots, ka jaunie noteikumi stāsies spēkā 1.jūlijā.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa