Par grozījumiem 2011.gada valsts budžetā

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis:

Ievads

Ministru prezidenta Valda Dombrovska vadītā pirmā Ministru kabineta sagatavotie 2009.gada valsts budžeta grozījumi, valstij draudošas maksātnespējas laikā 2009.gada vidū sāka virzību uz finansiālās stabilitātes atjaunošanu un stingras fiskālās disciplīnas ievērošanu. Tika atjaunota uzticību valdības īstenotajai fiskālajai politikai un novērsta ekonomikas tālāka lejupslīde.

Savukārt 2010.gada budžets, neskatoties uz to, ka 2010.gads bija vēlēšanu gads, kas tradicionāli mazina politisko gribu pieņemt nepopulārus lēmumus, deva iespēju stabilizēt ekonomisko situāciju un turpināja ekonomikas sildīšanas pasākumus, paātrinot ES fondu apguvi. Tas ļāva Latvijai atgriezties pie ekonomikas izaugsmes.

2011.gada budžeta sagatavošana notika laikā, kad ekonomiskā nestabilitāte Eiropā pieauga un bija izšķirošs brīdis parādīt Latvijas spēju virzīties uz ilgtspējīgu izaugsmi, palielinot savu konkurētspēju ārējos tirgos.

Ekonomikas pakāpeniska augšupeja, ražošanas attīstība, eksporta kāpums un aktīvāka cīņa ar ēnu ekonomiku un izvairīšanos no nodokļu nomaksas ir tie faktori, kas ļāvuši palielināt ieņēmumu prognozes, panākot tālāku budžeta deficīta samazinājumu. Ekonomikas augšupeja atviegloja 2011.gada valsts budžeta grozījumu sagatavošanu un ieliek pamatu tāda 2012.gada budžeta izstrādei, kas nodrošina atbilstību Māstrihtas kritērijiem, paverot iespēju pievienoties eirozonai.

Turpmākajos gados ilgtspējīgs un stabils valsts budžets kalpos kā viens no pamata indikatoriem, kas liecinās par pārdomātu valsts finanšu un ekonomisko politiku, kā arī spēju piesaistīt investīcijas tautsaimniecības attīstībai. Ilgtspējīga ekonomiskā izaugsme un investīciju piesaiste savukārt nodrošinās labklājības pieaugumu, jaunas darba vietas un uzticību Latvijas valstij un tās nākotnei.

Kādēļ nepieciešami budžeta grozījumi

Šim Saeimas un valdības sastāvam, uzsākot darbu, viens no pirmajiem veicamajiem darbiem pagājušā gada nogalē bija 2011.gada budžeta sagatavošana un pieņemšana. Plānotais budžeta deficīta apmērs – 5,4% no IKP (pēc EKS95 metodoloģijas) – bija krietni zem Latvijas ekonomikas stabilizācijas programmas noteiktajiem griestiem – 6% no IKP.

Tomēr, lai nodrošinātu pārliecinošu programmas izpildi un 2012.gadā sasniegtu deficītu, kas nepārsniedz 3% no IKP, jau 2011.gadā ir jāīsteno lielākā daļa no 2011.–2012.gadu budžeta deficīta samazināšanas pasākumiem. Tāpēc ir sagatavots un Jūsu izvērtējumam nodots 2011.gada budžeta grozījumu projekts, kas uzlabotu nodokļu ieņēmumu prognožu un papildu konsolidācijas pasākumu rezultātā nodrošina budžeta deficīta samazināšanu līdz 4,2% no IKP (pēc EKS95 metodoloģijas).

Tātad ko tas šajā situācijā mums dod? Pirmkārt, mēs parādam konsekvenci – savu noteiktību virzībā uz deficīta samazināšanu. Šā gada budžeta grozījumos panāktais deficīta samazinājums būtiski atvieglo noteikto mērķu sasniegšanu nākamgad. Caur to apliecinām arī gatavību nodrošināt finansiālo stabilitāti un turpināt gatavošanos eiro ieviešanai. Skeptiķi saka, ka eiro nav drošs, bet mūsu situācijai vislabākais piemērs un salīdzinājums ir Igaunija. Eiro ieviešana Igaunijā ir palīdzējusi nostiprināt augstu finanšu tirgu uzticību, izcilus eksporta un izaugsmes rādītājus, kas uzlabo gan iedzīvotāju, gan uzņēmēju situāciju.

Otrkārt, ar papildu budžeta grozījumiem mēs vairojam pārliecību par Latvijas budžeta sakārtošanas un ekonomikas atlabšanas neatgriezeniskumu. Vairākām valstīm Eiropā ir problēmas ar plānoto deficīta līmeņu sasniegšanu, raisot bažas un spekulācijas finanšu tirgos un dodot pamatu apšaubīt arī citu valstu prognozes. Tāpēc ir jo svarīgāk dot skaidru signālu starptautiskajiem finanšu tirgiem, ka Latvija nav to valstu starpā, kurām ir problēmas ar finansiālo stabilitāti. Tieši pretēji, Latvija pārliecinoši virzās uz Māstrihtas kritēriju izpildi.

Par šaubām runājot, nākas atgādināt Igaunijas pieredzi pirms gada. Kaut arī Igaunija bija izpildījusi Māstrihtas kritērijus un saņēmusi pozitīvu Eiropas Komisijas vērtējumu par gatavību pievienoties eirozonai, vairākas institūcijas un valstis apšaubīja Igaunijas sasniegumu stabilitāti un ilgtspēju. Ir pilnīgi skaidrs, ka arī mēs nedrīkstam izpildīt Māstrihtas kritērijus knapi, knapi – par dažām procenta simtdaļām. Atbilstībai noteiktajiem kritērijiem jābūt tādai, lai varētu pārliecinoši parādīt zemu deficītu, kontrolējamu parādu un cenu stabilitāti. Pie šiem jautājumiem mēs vēl atgriezīsimies gada otrajā pusē, izskatot 2012.gada budžetu.

Un, treškārt, ar budžeta grozījumiem samazinām deficīta finansēšanas izmaksas šim un nākamajam gadam, kā arī ietaupām uz valsts parāda apkalpošanu turpmākajos gados. Šogad valsts parāda apkalpošanas procentu maksājumiem atvēlēti 217 miljoni latu. Tā ir maksa par agrākos gados uzkrāto parādu, kā arī par to, ko esam aizņēmušies pēdējo trīs gadu laikā starptautiskā aizdevuma programmas ietvaros. Jāņem vērā, ka šobrīd liela daļa no Valsts kases rezervēm un kopējā valsts parāda ir līdzekļi, kas saņemti no starptautiskajiem aizdevējiem par izdevīgām procentu likmēm. Nākamajā gadā, aizdevuma programmas aktīvajai fāzei beidzoties, turpmākā aizņemšanās būs par tādām procentu likmēm, kādas piedāvās tirgus. Kaut arī esam daudz darījuši, lai tirgus mūs vērtētu pozitīvi, un esam panākuši kredītreitinga uzlabojumu, 2011.gada budžeta grozījumi ir laba iespēja vēl uzlabot mūsu uztveri starptautiskajos finanšu tirgos un samazināt valsts parāda apkalpošanas izmaksas.

Jāuzsver, ka runa nav par kādu kredītreitinga pakāpi, ko piespraust sev kā ordeni, lai labāk justos. Tie ir konkrēti aprēķini par procentu likmju starpību. Piemēram, īstermiņa aizdevumiem finanšu tirgi Latviju novērtē kā ļoti stabilu, un šomēnes izlaistās 12 mēnešu valsts parādzīmes ir pārdotas ar procentu likmi 1,67%. Ilgtermiņa aizņēmumus finanšu tirgū pagaidām izmantojam ierobežotā apjomā, jo procentu likmes samazinās pakāpeniski. Pagājušajā mēnesī izlaistās 10 gadu parādzīmes izsolē bija pieprasītas, un procentu likme samazinājās līdz 6,65%. Savukārt Igaunija šobrīd finanšu tirgos var ilgtermiņā aizņemties par 3,5%. Šādas procentu likmju atšķirības gada laikā rada vairāku desmitu miljonu latu starpību parāda apkalpošanas maksājumos.

Finanses

Sekmīgi īstenojot ekonomikas stabilizācijas programmu, ir atjaunota uzticība finanšu sistēmai un nacionālajai valūtai.

Ja RIGIBOR trīs mēnešu likme 2009.gada beigās bija 6,80%, tad 2011.gada februāra vidū tā bija 0,89%. Tas nozīmē, ka par šādu procentu likmju starpību varēja samazināties arī kredītu likmes tiem kredītņēmējiem, kas savu mainīgo latu kredītu likmi bija piesaistījuši šim indeksam. Sarūkošās latos izsniegto kredītu procentu likmes pietuvojās ārvalstu valūtā izsniegto kredītu procentu likmēm.

Neraugoties uz samazināto kreditēšanas apjomu, mājsaimniecību un uzņēmumu rīcībā esošais plašās naudas M3 apjoms 2010.gadā palielinājās par aptuveni 675 miljoniem latu. Tas skaidrojams ar sabalansēto maksājumu bilanci, atjaunoto uzticību Latvijas monetārajai sistēmai un fiskālajai politikai, nodokļos iekasējot mazāku naudas apjomu, nekā emitēts, un finansējot valsts izdevumus. Tautsaimniecībā un banku sistēmā ienākusī nauda ir palielinājusi banku kreditēšanas kapacitāti un nostiprinājusi iekšzemes patēriņa potenciālu.

2010.gadā valsts kredītreitingu līmeņos parādījās pozitīvas iezīmes, kopš 2010.gada februāra (S&P), marta (Moody’s) un septembra (arī Fitch) starptautiskās reitingu aģentūras Latvijai ir noteikušas stabilu nākotnes vērtējumu. 2010.gada decembrī, S&P paaugstināja Latvijas kredītreitingu no BB uz BB+ līmeni.

2011.gada martā Fitch Ratings Latvijas reitinga nākotnes novērtējumu paaugstināja uz pozitīvu, bet kredītreitingu vietējā valūtā palielināja līdz BBB līmenim, kas atbilst investīciju līmeņa vērtējumam. Valsts kredītreitinga uzlabošanos noteica tādi faktori kā valdības īstenotās reformas, veiktie fiskālās konsolidācijas pasākumi, valsts makroekonomisko rādītāju un konkurētspējas uzlabošanās. Līdz ar to valsts kredītreitings saistībām ārvalstu valūtā šobrīd ir noteikts Baa3/ BB+/ BBB– līmenī (Moody’s/ S&P/ Fitch).

Tautsaimniecības izaugsme

Latvijas galveno eksporta partnervalstu izaugsme 2011.gadā joprojām tiek prognozēta salīdzinoši pozitīva, tas veido labu perspektīvu Latvijā saražotās produkcijas turpmākam eksporta pieaugumam. SVF prognozes par IKP izmaiņām piecās lielākajās Latvijas eksporta partnervalstīs liecina par šādiem ekonomikas izaugsmes tempiem: Igaunijā – 3,5%, Lietuvā – 3,1%, Krievijā – 4,3%, Vācijā – 2%, Polijā – 3,7%.

Latvijas IKP 2010.gada 4.ceturksnī salīdzinājumā ar 2009.gada 4.ceturksni palielinājās par 3,6%. Tas ļauj skatīties uz 2011.gadu ar lielāku optimismu nekā budžetā sākotnēji iestrādātā 3,3% pieauguma prognoze.

Šobrīd izaugsme balstās uz atgūtu ekonomikas konkurētspēju un veselīgu ekonomikas struktūru, kurā straujāk par citām jomām aug uz eksportu orientēta ražošana. Pēc eksporta pieauguma pagājušajā gadā par 29,5%, šā gada janvāris uzrādīja pieaugumu par 51,3% pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu, bet februāris – par 35,5% pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu.

Gandrīz trešo daļu no visa eksporta pieauguma nodrošināja koksne un tās izstrādājumu eksports. Lielu ieguldījumu eksportā dod arī metālu un to izstrādājumu, kā arī lauksaimniecības un pārtikas produkcijas eksporta pieaugums.

2011.gada janvārī–februārī ārējās tirdzniecības apgrozījuma vērtība sasniedza 1806,2 milj. latu – par 38,0% jeb 496,9 milj. latu vairāk nekā pagājušā gada atbilstošajā periodā. Tai skaitā eksporta apjoms bija 827,2 milj. latu – pieaugums veidoja 43,2% jeb 249,5 milj. latu, bet importa apjoms bija 979,0 milj. latu – par 33,8% jeb 247,4 milj. latu vairāk nekā gadu iepriekš.

2011.gada februārī, salīdzinot ar 2010.gada februāri, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem apgrozījums apstrādes rūpniecībā pieauga par 23,6%, tai skaitā vietējā tirgū – par 11,9% un eksportā – par 35,6%.

Stabilizējās situācija arī iekšējā tirgū. Šā gada februārī, salīdzinot ar 2010.gada februārī, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās kopējais mazumtirdzniecības apgrozījums pieaudzis par 3,6%.

Būtiska ekonomiskā un sociālā problēma joprojām ir bezdarbs. Ekonomiskā krīze pasliktināja situāciju darba tirgū, un 2010.gada martā bezdarbs sasniedza maksimālo līmeni – 17,3%. Kopš tā laika vērojama pakāpeniska bezdarba līmeņa pazemināšanās, tomēr bezdarbs vēl aizvien saglabājas augstā līmenī, 2011.gada martā – 14,4%, aprīļa sākumā – 14,3%. Atjaunojoties ekonomiskajai izaugsmei un sezonālo faktoru ietekmē tuvākajos mēnešos varam prognozēt straujāku bezdarba samazināšanos.

Eiropas Savienības fondi

Lai nodrošinātu nozaru pārraudzību un saskaņotu rīcību Eiropas Savienības fondu apguves nodrošināšanā, kā arī lai veicinātu ikgadējā valsts budžetā pieejamo līdzekļu maksimālu izlietojumu un efektīvu ekonomikas stimulēšanu, koalīciju veidojošās partijas ir izveidojušas Koalīcijas partneru darba grupu Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda jautājumu risināšanai, kas veic regulāru Eiropas Savienības (ES) fondu apguves progresa uzraudzību, kā arī nodrošina efektīvu lēmumu pieņemšanas procesu.

Līdz 2010.gada beigām Eiropas Savienības fondu projekti apstiprināti par 2705 milj. latu jeb par 78%, noslēgti līgumi par 2634 milj. latu jeb 76% un finansējuma saņēmējiem izmaksāti 1032 milj. latu jeb 30% no kopā pieejamā publiskā finansējuma (ES fondu un valsts līdzfinansējuma daļa kopā). Saistības ar starptautiskajiem aizdevējiem par izmaksājamo finansējuma apjomu ES fonda finansējuma saņēmējiem 2010.gada laikā izpildītas 119% apmērā. 2010.gada laikā ES fondu maksājumi finansējuma saņēmējiem veikti 454 milj. latu apmērā.

Grozījumi “Likumā par valsts budžetu 2011.gadam”

Attiecībā uz 2011.gada valsts budžeta grozījumu saturu ir būtiski uzsvērt, ka tiek saglabāti 2011.gada budžetā iestrādātie principi – turpinām sociālā drošības tīkla stratēģiju, finansējot pagaidu nodarbinātības pasākumus un palīdzot pašvaldībām finansēt garantētā minimālā ienākuma un mājokļa pabalstus. Nodrošinām pensiju saglabāšanu esošajā apmērā visiem pensiju saņēmējiem.

Ir atvēlēts maksimāls līdzfinansējums ES fondu apguvei, lai tādā veidā sildītu ekonomiku un kāpinātu valsts konkurētspēju. ES fondu apguvē ir sasniegti atzīstami rezultāti – starp jaunajām ES dalībvalstīm Latvijā ir visaugstākais noslēgto līgumu īpatsvars, un saņēmējiem izmaksāti jau 40% no visam plānošanas periodam pieejamās summas, kas arī ir labākais rādītājs jauno ES dalībvalstu grupā.

Viena no budžeta prioritātēm ir cīņa ar ēnu ekonomiku. No pagājušajā gadā apstiprinātā pasākumu plāna jau esam ieviesuši vienu trešo daļu no visiem plānotajiem pasākumiem un aktivitātēm, turpinām darbu pie pārējo pasākumu īstenošanas. Kopumā šā gada budžetā tas ienesīs papildu 45 miljonus latu, padarot vienkāršāku nākamajam gadam noteiktā deficīta mērķa sasniegšanu. Turklāt ēnu ekonomikas apkarošana nav tikai budžeta papildināšanas līdzeklis, tas daudz vairāk ir godīgas konkurences, skaidras un visiem vienādi piemērotas biznesa vides veidošanas jautājums.

Šogad valdība turpina darbu pie strukturālajām reformām. Kaut arī liela daļa šobrīd darba kārtībā esošo reformu ir tādas, kas dos iespēju uzlabot pakalpojumu saturu un kvalitāti, daudzos gadījums tās arī padarīs budžeta izdevumus efektīvākus un samazinās administratīvo slogu.

2011.gada valsts budžeta grozījumi paredz 4,256 miljardu latu ieņēmumus, kas ir par 102 miljoniem latu vairāk, un 4,748 miljardu latu izdevumus, kas ir par 19,9 miljoniem latu vairāk nekā pirms grozījumiem. Tādējādi valsts budžeta deficīts tiek samazināts līdz 491,6 miljoniem latu, kas ir 3,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP) pēc naudas plūsmas metodikas, un paredzams, ka kopbudžeta deficīts šogad būs 4,2% no IKP pēc EKS 95 metodikas.

Budžeta grozījumos ir koriģēts arī makroekonomiskās attīstības scenārijs. IKP pieauguma prognoze, salīdzinot 2010.gada novembra un 2011.gada marta scenārijus, liecina, ka ekonomikas izaugsme ir straujāka nekā to paredzēja sākotnējie pieņēmumi, nodrošinot labāku valsts fiskālo situāciju.

Budžeta grozījumos ir precizētas ieņēmumu prognozes, izvērtējot ieņēmumu plāna izpildes tendences 2011.gada divos mēnešos un izmaiņas ekonomiskajā situācijā. Nodokļu ieņēmumi pamatbudžetā tiek prognozēti par 29,8 miljoniem latu lielāki. Savukārt nenodokļu ieņēmumi tiek plānoti par 30,3 miljoniem latu lielāki nekā pirms grozījumiem.

Sociālajā budžetā sociālās apdrošināšanas iemaksu prognoze ir palielināta par 18,8 miljoniem latu. Ņemot vērā, ka precizētās iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozes ir palielinātas par 19,4 miljoniem latu, arī ieņēmumi pašvaldību budžetos pieaugs par 16 miljoniem latu, kas palielinās pašvaldību iespējas finansēt prioritāros izdevumus.

Kopējais konsolidācijas pasākumu apjoms 2011.gada valsts budžeta grozījumos ir plānots 27,9 miljoni latu, no kā ieņēmumu palielinājums veido 21,2 miljonus latu, bet izdevumu samazinājums ieplānots par 6,7 miljoniem latu, kas skar visu ministriju izdevumus.

No ieņēmumu palielinājuma lielāko daļu veido patēriņa nodokļu palielināšana – akcīzes nodokļa likmju pieaugums alkoholam, tabakai, benzīnam un dabasgāzei, PVN samazinātās likmes atcelšana dabasgāzei un ierobežota piemērošana medicīnisko ierīču piegādēm, kā arī augstākas likmes azartspēļu nodoklim un valsts nodevu ieviešana par speciālās atļaujas izsniegšanu patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai.

Zemkopības ministrijai tiek paredzēts papildu finansējums 16,7 miljonu latu apmērā, lai pilnībā izmaksātu valsts atbalstu biodegvielas ražotājiem par 2010.gadā saražoto biodegvielu.

Izdevumi palielināti arī uz iepriekšējā gada maksas pakalpojumu un ārvalstu finanšu palīdzības atlikumu rēķina, lai nodrošinātu projektu īstenošanu.

Sociālā budžeta izdevumi samazināti par 11,6 miljoniem latu, pamatā ņemot vērā atsevišķu pabalstu saņēmēju skaita vai pabalsta apmēra prognozēto samazinājumu, lielākās izmaiņas paredzot bezdarbnieku pabalstam plānotajos līdzekļos.

Secinājumi

Izaugsmes gados Latvijas valdības budžeta izdevumu pozīcija bija procikliska, jo izaugsmes laikā budžets tika veidots ar deficītu. Finanšu un ekonomikas satricinājumi pasaulē un arī Latvijā ļoti skaidri ir parādījuši, ka valsts rīcība, īstenojot šāda veida fiskālo politiku, veicinājusi ekonomikas pārkaršanu un pasliktinājusi fiskālo situāciju.

Kopš 2009.gada budžeta veidošana notiek atbildīgi, pakāpeniski samazinot pārmērīgo deficīta apjomu. Veicot 2011.gada budžeta grozījumus, tiek nodrošināta vispārējā valdības budžeta deficīta samazināšana no 5,4% līdz 4,2% no IKP (pēc EKS 95 metodoloģijas), atvieglojot 2012.gada budžeta deficīta mērķa sasniegšanu – zem 3% no IKP.

Izmaiņas budžetā nodrošina sekmīgu Starptautiskās aizņēmumu programmas kārtējās pārskata misijas noslēgšanu, sekmē uzticības atjaunošanu Latvijai kā valstij ar stabilu investīciju vidi un nodrošina ilgtspējīgas un sabalansētas ekonomikas izaugsmi.

Atgriežoties ekonomiskajai aktivitātei, valdības jaunie izaicinājumi ir vispirms saistīti ar inflācijas ierobežošanu Māstrihtas kritēriju noteiktajās robežās, tāpēc Ministru kabinets paralēli 2011.gada valsts budžeta likuma grozījumu sagatavošanai, sarunām ar starptautiskajiem aizdevējiem un nākamā gada budžeta projekta sagatavošanai izvērtē iespējas ierobežot cenu pieaugumu. Tuvākajos gados nedrīkstēs pieļaut patēriņa nodokļu pieaugumu un darba produktivitātei neatbilstošu atalgojuma pieaugumu.

Latvija aizvadīto divu gadu laikā ir īstenojusi nopietnu, kaut arī nepopulāru, ekonomikas stabilizācijas, konkurētspējas atjaunošanas un ilgtspējīgas izaugsmes nostiprināšanas programmu. Šobrīd prognozētais budžeta konsolidācijas apjoms 2012.gadam ir 150–180 milj. latu robežās un var tikt koriģēts atkarībā no ekonomiskās situācijas attīstības. 2012.gadā nodrošinot Māstrihtas kritēriju izpildi, ar 2014.gadu varēsim pievienoties eirozonai. Tas būs jauns stimuls tālākai izaugsmei, investīciju piesaistīšanai un visu Latvijas iedzīvotāju labklājības kāpumam.

Ministru prezidenta ziņojums Saeimai par grozījumiem likumā “Par valsts budžetu 2011.gadam” izskatīšanai 2.lasījumā 2011.gada 14.aprīlī