Saeimas 2011.gada 7.aprīļa sēdes stenogramma (nobeigums)

Stenogrammas nobeigums. Sākums – Saeimas materiālu 26.laidienā („LV”, Nr.59, 14.04.2011.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim Saeimas 7.aprīļa sēdi.

Tātad pirms pārtraukuma mēs skatījām likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.159/Lp10) otrajā lasījumā un sākām debates par 4. – nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegto priekšlikumu.

Circenes kundze, varbūt jūs tomēr varētu apsēsties! Brigmaņa kungs!...

Kolēģi! Tātad turpināsim debates.

Vārds deputātei Inai Druvietei.

I.Druviete (frakcija „Vienotība”).

Cienījamie kolēģi! Droši vien jau nebūtu vērts runāt, jo tie, kuri saprot, kāpēc šādi grozījumi ir nepieciešami, tos atbalstīs, bet tie, kuri nesaprot vai izliekas, ka nesaprot, acīmredzot būs „pret”.

Es tikai gribu jau iepriekš pievērst uzmanību dažiem argumentiem, kas droši vien izskanēs, izskatot arī turpmākos priekšlikumus, kuri saistīti ar Valsts valodas inspekcijas aktivitātēm.

Kā zināms, mūsu situācija tik tiešām ir tāda, kad valodas politikā ir jāizmanto viss pasākumu spektrs, sākot no valodas apguves veicināšanas, iespēju radīšanas, apkārtējās lingvistiskās ainavas sakārtošanas un, protams, arī zināmas atbildības nodrošināšanas par Valsts valodas likuma prasību neizpildīšanu. Šādā situācijā mēs, protams, būtu ļoti priecīgi, ja varētu iztikt tikai ar valodas politikas veicinošo daļu, bet diemžēl jārēķinās ar to, ka ne visi pilnībā izprot vai arī atbalsta mūsu valsts pamatnostādnes, mūsu pārliecību, ka latviešu valodai ir jābūt vienīgajai valsts un vienīgajai oficiālajai valodai, ka latviešu valodas prasme ir saliedētas sabiedrības priekšnoteikums, tāpēc šādiem cilvēkiem ir nepieciešams arī stimuls administratīvo sodu formā.

Par ko tad ir stāsts? Vienkāršā valodā sakot, šajos grozījumos tiek noteikta finansiāla atbildība par valsts valodas nelietošanu, ja to prasa amata pienākumi, nevis par valsts valodas neprasmi. Valsts valodas neprasme finansiāli nav sodāma; šiem cilvēkiem atbildība izpaužas tādējādi, ka viņi nevar ieņemt noteiktus amatus valsts pārvaldē vai arī apkalpojošā sfērā. Savukārt šis grozījums ir vērsts pret tiem cilvēkiem, kuri valsts valodu prot (jo citādi viņi nebūtu varējuši ieņemt šo amatu), bet valsts valodu nelieto vai nu apzināti, vai principa pēc, vai arī tādēļ, ka gluži vienkārši viņiem valsts valodas prasme nav pietiekamā līmenī.

Atgādināšu, kā strādā Valsts valodas inspekcija. Vispirms tiek objektīvi konstatēts pārkāpuma fakts un tiek izteikts brīdinājums, pēc tam ir paredzēta atbildība ar naudas sodu līdz 200 latiem (sākumā pietiekami), bet, ja gada laikā šāds pārkāpums tiek izdarīts vairākkārt – un tas nu nekādā gadījumā nevarētu būt nejauši! –, tad, protams, šī soda summa tiek palielināta – un samērīgi palielināta! –, jo tiek aizskartas sabiedrības intereses, tiek taču aizskartas ikviena latvieša intereses. Un galu galā – valsts valoda un tās prioritāte taču ir visu mūsu sabiedrības locekļu interesēs.

Turpmāk mēs skatīsim arī priekšlikumu palielināt sodus juridiskajām personām par valsts valodas nelietošanu informācijā. Un tas ir ārkārtīgi svarīgi.

Lai nevajadzētu otro reizi nākt tribīnē, pamatošu, kāpēc ir nepieciešams par Valsts valodas likuma neievērošanu sodīt ne tikai fiziskās, bet arī juridiskās personas.

Līdzšinējā prakse ir tāda: ja liels tirdzniecības uzņēmums – veikals, firma – pārkāpj Valsts valodas likumu, parasti vienmēr atrodas konkrēts atbildīgais, kuram ar vieglu roku tiek iedota noteikta naudas summa, sods tiek samaksāts, bet pārkāpumi turpinās. Un tāpēc mums joprojām ir instrukcijas, kurās ir informācija tikai svešvalodās; tāpēc mums joprojām valsts valoda netiek lietota informācijā. Un acīmredzot par šādiem pārkāpumiem ir jāpiemēro sods arī juridiskajām personām, lai netiktu izmantotas iespējas apiet likumu.

Varu apliecināt, ka šie piedāvātie grozījumi ir pilnīgā saskaņā ar valsts valodas politikas vadlīnijām, šie noteiktie sodi ir samērīgi, tie ir nepieciešami pašreizējā situācijā, un tie iet roku rokā ar neskaitāmiem pozitīviem pasākumiem mūsu valodas stiprināšanai un tās ilgtspējas veicināšanai.

Aicinu atbalstīt komisijas viedokli.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Atim Lejiņam.

A.Lejiņš (frakcija „Vienotība”).

Cienījamie kolēģi! Atļaušos pateikt dažus vārdus par šo. Vienkārši no manas dzīves pieredzes.

Es izaugu Austrālijā, kur dažu gadu laikā ieceļoja viens miljons iedzīvotāju. Viens miljons! Un tad bija tikai 7 miljoni iedzīvotāju. Tas bija tūlīt pēc kara. Ieceļoja lielākoties no Austrumeiropas un Dienvideiropas, bet bija arī briti, kas mācēja angļu valodu, protams.

Bet tie, kas nemācēja... Mani vecāki bija izņēmums, viņi mācēja... viņi bija angļu valodas skolotāji šeit, Latvijā, bet tie, kas nemācēja, – un tas īpaši attiecās uz vecāko paaudzi –, viņi dažu gadu laikā vienkārši aiz cieņas pret zemi, kas deva viņiem patvērumu, un arī darba vajadzību dēļ ļoti ātri iemācījās angļu valodu.

Jaunajai paaudzei tas bija ļoti viegli, jo viņi gāja skolā, kur vienkārši bija jāzina angļu valoda. Tas pats attiecas uz Zviedriju. Es gribētu arī aizrādīt, ka vecākiem cilvēkiem jaunu valodu iemācīties ir visai grūti... visai grūti, bet tomēr, tomēr... Un tas pats attiecas arī uz Vāciju, uz Ameriku, kur mūsu vecākā paaudze iemācījās valsts valodu pietiekami lielā ātrumā.

Tomēr es jums pateikšu, kāpēc es nebalsošu „par” šo 4.priekšlikumu, bet balsošu „par” nākamo, jo tieši šis priekšlikums daļēji ir iestrādāts jau nākamajā, tāpēc es atbalstu Juridisko komisiju un balsošu „par” 5.priekšlikumu un par to, ka mums tomēr kaut kas ir jādara, lai izrādītu mazliet lielāku cieņu mūsu valodai, nekā tas ir bijis līdz šim.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC frakcija).

Godātie deputāti! Es pateicos Druvietes kundzei par viņas zinātnisko analīzi un vērtējumu. Es pateicos kolēģim Lejiņam par viņa liecībām, kas bija ļoti vērtīgas tiešām, jo ļoti svarīgi ir paskatīties uz to, kas notiek mūsu valstī, ar tās personas acīm, kura iebraukusi mūsu valstī pavisam nesen un kura nes sevī citas valsts pieredzi.

Bet es šeit gribētu... Es arī saprotu to rūgtumu, par kuru Rasnača kungs mums stāstīja, kā gadās Latvijas iedzīvotājam, latvietim, iebraucot Rīgā, kad viņš vai viņa saduras ar necieņu pret latviešu valodu, un cik slikti tas ir. Tam es patiesi piekrītu un nepieņemu nekādu augstprātību attiecībā uz citu cilvēku tikai tādēļ, ka viņš vai viņa runā citā valodā vai ir citas etniskās izcelsmes cilvēks.

Bet mīļie latviešu tautieši! Dažreiz man liekas, ka arī mēs nesam sevī savas sāpes, īsti pat nezinot, kā patiesībā jūtas citas etniskās izcelsmes cilvēki, kā viņi dzīvo un kā viņi pārdzīvo situāciju šeit, mūsu Latvijas Republikā.

Kad es klausos Rasnača kungu, man liekas, ka es dzirdu tādas pašas runas, kādas es biju dzirdējis pirms gadiem divdesmit – Tautas frontes laikā, kad pats biju tautfrontietis. Redziet, šajā periodā, pa šiem divdesmit gadiem, laiks ir krasi mainījies. Mūsu bērni kļuvuši jau par 20 gadiem vecāki, viņi jau vairs nav bērni, viņi jau ir pieauguši cilvēki, un arī situācija, vismaz Rīgā, ir mainījusies. Ļoti bieži, ienākot veikalā, kad es sāku runāt ar pārdevēju, tikai pēc trešā, piektā teikuma es saprotu, ka es runāju ar krievu vai ar krievieti. Mēs nepārtraucam runāt latviešu valodā, mēs turpinām runāt vismaz citā valodā, lai gan tā nav mūsu dzimtā valoda... Patiesībā tā ir jau kļuvusi par mūsu otro valodu. Un šī situācija ir visai raksturīga.

Es negribu dot šai parādībai nekādu vērtējumu. Tas nav nedz slikti, nedz labi. Tas vienkārši ir tāds fakts.

Tas ir tikai apliecinājums tam, ka mūsu sabiedrība ir integrējusies ļoti, ļoti, ļoti stipri šo divdesmit gadu laikā... Pa šo laiku ir izauguši arī jaunie latvieši. Piemēram, manas meitas draugi, kuri zvana pa telefonu katru vakaru, 90 procentos gadījumu runā latviešu valodā, un arī viņa viņiem atbild latviešu valodā. Un tas nav izņēmums noteikumos. Tā ir realitāte, tā ir ikdiena! Tāpēc šajos apstākļos mēģinājumi ieviest vēl bargākus sodus, manuprāt, patiešām ieviesīs skarbumu mūsu starpetniskajās attiecībās mūsu valstī.

Un es šeit gribu atbalstīt mana kolēģa Valērija Agešina nepiekrišanu šim konkrētajam priekšlikumam un arī nākamajam – 5.priekšlikumam. Man liekas, ka vārds „samērīgums”, kuru viņš izmantoja kā galveno pamatojumu (tātad sodam ir jābūt samērīgam), ir galvenais. Un, man liekas, vismaz esošajā formulējumā samērīgums ir ievērots.

Es lūdzu kolēģus 4.priekšlikumu un nākamo, 5. priekšlikumu, neatbalstīt.

Paldies jums par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Juridiskajā komisijā šīs problēmas ļoti pamatīgi tika diskutētas.

Es pateicos visiem, kas runā par savu personisko pieredzi Rietumos un Austrumos, un es esmu gandarīta, ka iepriekšējie runātāji tik labi runā latviešu valodā, un tas acīmredzot ir piemērs, ka var arī savus profesionālos pienākumus, amata pienākumus pildīt nepieciešamajā līmenī.

Juridiskā komisija neaprobežojas ar emocijām, ja runājam par šo samērīgumu. Es zināju, ka būs tāda ļoti plaša diskusija, tāpēc mēs nolēmām pieprasīt atzinumus no vairākām valsts institūcijām, tostarp arī no akadēmiskās vides, un nu manās rokās ir Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Valststiesību zinātņu katedras atzinums (mans lūgums tika izskatīts katedras sēdē), un te konstitucionālo tiesību eksperts profesors Ringolds Balodis, kas vada katedru, ir patiešām norādījis, ka šeit ir ļoti plaša rīcības brīvība šajā ziņā. Un mēs varam piekrist, ka ne jau bargie sodi ir panaceja visai šai situācijai, taču es gribu jums teikt, ka taisnīguma un tiesiskas valsts principi, kā viņi saka, paredz, ka valsts noteiktajām sankcijām par pārkāpumiem jābūt samērīgām ar tiesību pārkāpumu un jāatbilst leģitīmiem un vispārsvarīgiem mērķiem. Viņi atsaucās uz Satversmes tiesas spriedumu, taču viņi saka, ka šāds palielinājums pats par sevi neliecina par nesamērīgumu. Un kāpēc? Tāpēc, ka šīs Valsts valodas likumā nostiprinātās konstitucionālās vērtības, tātad latviešu valodas aizsardzība, patiešām ir viena no neatkarīgas valsts sastāvdaļām. Protams, te var arī atrast dažādus citus... mazlietiņ citādas sentences, bet šeit nevajadzētu izraut tās no konteksta.

Es vēl gribu pieminēt Igaunijas pieredzi. Mēs parasti skatāmies uz mūsu kaimiņiem tad, kad mums kaut kas šeit neiet, un es vairākkārt jau publiski esmu paudusi, kas tad notiek Igaunijā šajā jomā.

Igaunijas Valodas likuma 26.panta 1. paragrāfu jeb pirmo daļu es tagad citēšu: „Igauņu valodas lietošanas nosacījumu pārkāpšana publiskajā administrācijā, korespondencē, ziņojumos, komunikācijā, ar darbu saistītas informācijas nodošanā darbiniekiem valsts aģentūrās, publisko tiesību juridiskajās personās vai to aģentūrās, vietējās pašvaldībās vai to aģentūrās, kompānijās, sabiedriskā labuma organizācijās vai fondos, kā arī igauņu valodas lietošanas nosacījumu pārkāpšana uz zīmogiem, spiedogiem vai vēstuļu veidlapām ir sodāma rīcība, par kuru ir paredzēts naudas sods līdz 800 eiro. Tā pati rīcība, ja tā ir veikta vismaz divreiz, ir sodāma ar sodu līdz 1200 eiro. Un, ja to pašu rīcību ir veikusi juridiskā persona, tās rīcība ir sodāma ar naudas sodu līdz 2600 eiro.”

Tātad šajā gadījumā es tomēr aicinu atbalstīt arī šo priekšlikumu un arī turpmākos, tātad Juridiskās komisijas priekšlikumus. Un nevajadzētu domāt, ka šie sodi patiešām ir nesamērīgi.

Aicinu atbalstīt arī šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Kā ļoti precīzi norādīja Druvietes kundze, šajā priekšlikumā ir runa nevis par tām personām, kas neprot valsts valodu, bet par tām, kas valsts valodu prot, bet apzināti vai neapzināti to nelieto. Pretējā gadījumā, ja tās to neprastu, tās nevarētu ieņemt šos amatus.

Es uzskatu, ka ir ļoti pareiza šo sodu diferenciācija, sākot no ļoti maza soda – 25 latiem – līdz 250 vai 200 latiem, kā tas ir Juridiskās komisijas ierosinājumā, jo neapzināts pārkāpums var gadīties katram. Un acīmredzot tad, kad šis sods būs minimāls vai tuvu minimālajam, soda augšējās robežas lielums pierādīs tikai to, ka šī lieta ir svarīga un ka valsts to uzskata par svarīgu esam. Un arī persona, kas vienreiz pieļāvusi pārkāpumu, sapratīs šo kodeksa pantu un atkārtotus pārkāpumus vairs nepieļaus.

Godātie kolēģi, tie, kuri iestājas pret bargākiem sodiem! Man šķiet, ka nepateikta paliek viena frāze, – tas, ka viņi atbalsta sistēmisku un regulāru šādu pārkāpumu esamību, kur personai ir ērtāk maksāt sodu nekā mainīt savu attieksmi pret tiem amata pienākumiem, kas viņai ir jāveic.

Un nu viens piemērs: Stokholmā karaļa pilī ir publiskā zona, kas ir pieejama apmeklētājiem, un ir karaliskās ģimenes privātā zona, un par šīs zonas robežas pārkāpšanu, es vairs neatceros skaitliski, bet toreiz, izlasot šos noteikumus, man šis sods likās absolūti nesamērīgs – milzīgs. Bet tas nozīmē tikai to, ka valstij tas ir svarīgi – cieņa pret savām institūcijām. Un nevienam plānprātiņam nenāks prātā pārkāpt šo robežu.

Godātie kolēģi! Es aicinu uz to, lai mūsu Administratīvo pārkāpumu kodeksā būtu skaidri un gaiši pateikts, kas valstij ir svarīgi un ka mēs negribam iekasēt milzīgas soda naudas, bet ka mēs gribam vienkārši parādīt, ka šīs lietas ir nepieļaujamas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SC frakcija).

Augstā Saeima! Man liekas, ka mēs kārtējo reizi jaucam dažādas lietas. Izskatās tā, ka, spriežot pēc Šadurska kunga loģikas, visi tie, kuri nostājas pret šo grozījumu, ir arī pret latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Bet es domāju, ka ir tā, kā Druvietes kundze teica: katrai lietai ir divi gali un divas pieejas! Viņa stāstīja par neskaitāmiem pasākumiem, kas tiek veikti, lai stiprinātu latviešu valodu un tās pielietojumu praksē. Jā, es būtu gatavs šodien daudz runāt par šiem neskaitāmajiem pasākumiem, par budžeta finansējumu šim mērķim, un tā tālāk un tā joprojām, bet tā ir atsevišķa tēma, kura ir ārkārtīgi svarīga, ja mēs runājam par valsts valodas pozīciju stiprināšanu.

Šeit mēs runājam par konkrētiem sodiem, nevis par sodiem kā tādiem, jo visi šie sodi, kas šodien ierakstīti Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, jau darbojas, un, starp citu, nebūtu slikti paanalizēt, kā tie darbojas, jo šodien, pielietojot to sodu skalu, kas patlaban pastāv, ļoti reti tiek izmantots tās augstākais līmenis, visbiežāk tie ir minimālie sodi. No vienas puses, tas ir normāli, bet, no otras puses, ja tas ir tā, tad kāpēc mēs rādām zīmi, ka, lūk, ar to nepietiek, un gribam šo soda apmēru palielināt? Kur te ir loģika?

Es nerunāju šeit par samērīgumu vai par kaut ko citu. Bet kur te ir loģika? Ja mēs runājam par valodas stiprināšanu, tad vienlaicīgi būtu jāapspriež abas puses, jo šeit tas viss skan... Un tāpēc arī tie argumenti, kas ir „pret” šāda veida grozījumiem, ir tādi, ka mēs, izmantojot pātagu un saldo pīrādziņu, tomēr sliecamies uz to, ka pātaga ir daudz svarīgāka un ka, pielietojot to, mēs panāksim labākus rezultātus.

Man šķiet, ka šeit ir jābūt lielākai labestībai, un tikai tad var panākt zināmus rezultātus, pielietojot arī tās normas, kas ir ietvertas kodeksā.

Es neatbalstu šāda veida priekšlikumus un ierosinu tos neapstiprināt arī balsojumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es neatkārtošu to, kas šajā diskusijā jau tika pieminēts vairākkārt. Mani patiešām interesē, kāds ir šo grozījumu mērķis. Kāpēc šie grozījumi tika iesniegti – tas man ir skaidrs. Tur jautājumu nav. Bet ko tie Saeimas deputāti, kas to atbalsta, grib ar to panākt? Labāku valsts valodas lietošanu? Vai tiešām jums ir pamats domāt, ka tā tas arī būs? Nu, es nekomentēšu to, ko Šadurska kungs teica, tas nav nopietni.

Es gribu uzsvērt, ka Latvija nav vienīgā valsts, kas sastopas ar valodu lietošanas problēmu. Ir zināma Eiropas prakse, ir zināmi standarti, ir zināmas starptautiskās saistības, un galvenais dokuments šajā jomā Eiropā ir Vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību. Latvija ratificēja šo konvenciju pirms vairākiem gadiem, un tikai pagājušajā nedēļā beidzot tika publicēts atzinums. Konsultatīvā komiteja savā atzinumā pieskārās arī šiem jautājumiem. Es šaubos, vai visi deputāti to izlasīja, un es domāju, ka pirms balsojuma tas būtu ļoti labi, ļoti vērtīgi – izdarīt to. Jo – priekš kam mums visu laiku būtu jāizgudro velosipēds? Vairākās valstīs ir zināmas metodes, un Eiropas eksperti izvērtēja mūsu situāciju, deva savu atzinumu un rekomendācijas. Protams, tas nav tiesas spriedums, tas nav obligāts, bet es domāju, ka būtu ļoti lietderīgi ieklausīties šajos padomos.

Atgādināšu dažus no šiem atzinumiem. Praksē prasība lietot valsts valodu privātajā sektorā sniedzas ārpus likuma noteiktajām robežām, jo likumā minētais likumīgu sabiedrības interešu jēdziens tiek plaši interpretēts. Jomas un nodarbošanās, kur latviešu valodas lietošana ir obligāta, ne vienmēr atbilst skaidri nosakāmām likumīgām sabiedrības interesēm. Konsultatīvā komiteja ar bažām atzīmē, ka kopš 2006.gada decembra valodas prasmes līmeņa prasības paaugstinātas zināmam skaitam amatu un profesiju un tas radījis grūtības darbaspēka komplektēšanā, it īpaši teritorijās, kur lielākā skaitā dzīvo mazākumtautību pārstāvji. Tiesiskie pasākumi un priekšlikumi latviešu valodas lietošanai seko cits citam un kļūst ievērojami stingrāki nekā valodas inspektoru veiktā uzraudzība, daudzos gadījumos piemērojot sodus dažādās jomās.

Konsultatīvā komiteja atzīst, ka valsts valodas aizsardzība pati par sevi ir likumīgs mērķis. Mēs to arī neapšaubām. Tomēr komiteja uzskata, ka ar to saistītās prasības ir pārmērīgi augstas, jo jēdziens par likumīgām sabiedriskajām interesēm tiek pārāk plaši interpretēts, it īpaši attiecībā uz profesijām privātajā sektorā. Tādēļ komiteja uzskata, ka šī politika ieviešama tā, lai respektētu pie mazākumtautībām piederošu personu identitāti un lingvistiskās vajadzības, un ka valsts iestādēm nepārtraukti jātiecas saglabāt līdzsvaru starp valsts valodas aizsardzību un šo personu tiesībām.

Tas ir Eiropas Padomes oficiāls atzinums. Es tam piekrītu. Es domāju, ka mums te ir par ko padomāt. Un secinājums – 110.pants... Ja kādu interesē, varu pateikt, ka Konsultatīvā komiteja uzskata, ka ir būtiski dot priekšroku veicinošiem pasākumiem, nevis represīvām metodēm, lai efektīvi īstenotu likumisku mērķi – stiprināt visu sabiedrības locekļu valsts valodas zināšanas un tās lietošanu.

Konsultatīvā komiteja rosina valsts iestādes atbalstīt pozitīvu un konstruktīvu pieeju.

Un pēdējais citāts. Domāju, ka tas ir ļoti būtiski. 213.pants. Konsultatīvā komiteja uzskata, ka ir būtiski darba tirgū izvairīties no diskriminācijas uz valodas pamata pret personām, kas pieder pie mazākumtautībām, un aicina valsts iestādes izvairīties piemērot nesamērīgas valsts valodas prasmes prasības kandidātiem uz noteiktiem amatiem sabiedriskajā sektorā. Komiteja pauž nopietnas bažas par to, ka šīs prasības tiek arvien biežāk piemērotas, it īpaši attiecībā uz nodarbinātību privātajā sektorā. (No zāles dep. K.Šadurskis: „Bet par to jau tagad nav runa, draugs!”)

Kolēģi! Es to nolasīju, jo es, godīgi sakot, neceru, ka jūs visi to izlasīsiet. Es domāju, ka tas būtu tiešām ļoti lietderīgi. Jāņem vērā arī citu Eiropas valstu piemērs. Ziniet, neesam mēs pirmie, kas sastopas ar šo problēmu. Un tā tieksme visu laiku tikai palielināt sodus... Un par veicinošiem pasākumiem es gan pastrīdējos, un arī Eiropas eksperti par to visai skeptiski izsakās.

Tā ka es visus aicinu tomēr pārdomāt visas šīs lietas vēlreiz. Šis ziņojums ir pieejams arī latviešu valodā. Tā ka es domāju, ka mums, pieņemot lēmumu, būtu jāņem vērā...

Sēdes vadītāja. Cileviča kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies.

B.Cilevičs. ... Jā, paldies! Mums būtu jāņem vērā arī citu Eiropas valstu prakse.

Aicinu noraidīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ingmāram Čaklajam.

I.Čaklais (frakcija „Vienotība”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es tikko vienam žurnālistam atbildēju uz kādu jautājumu un teicu, ka es varbūt nevaru nosaukt precīzi viņa jautāto lietu, bet es noteikti varu izstāstīt to procesu, kā tas notika, un tas process notika ļoti vienkārši: es, uzklausījis savus kolēģus, izspriedu šo jautājumu, kā man rīkoties, izdomāju, kāda būtu pareizā taktika un kāda būtu mana pareizā rīcība, uz ko es varu mudināt arī citus...

Es tagad arī no šīs tribīnes gribu jūs aicināt uzticēties – uzticēties saviem partijas biedriem, saviem frakcijas biedriem un par jebkuru jautājumu pirmām kārtām runāt ar viņiem. Pēc tam, tā kā viņi ir deleģēti jebkurā no komisijām, ļaut viņiem komisijā runāt jūsu vārdā un tad, kad viņi būs izklāstījuši visus argumentus un komisija pamatoti būs pieņēmusi kādu lēmumu, es aicinu uzticēties šim lēmumam.

Es gribu pateikt vēlreiz: Juridiskā komisija strādā ļoti nopietni, un arī visi šeit no tribīnes minētie argumenti tika gandrīz pilnā apjomā pateikti Juridiskajā komisijā. Mēs, protams, pieaicinājām cilvēkus, kas par to visu var spriest arī no praktiskās ikdienas, no pielietojuma puses, arī no Valsts valodas centra... Un mēs kopīgi nonācām pie secinājuma, ka, lai tas nebūtu kaut kāds polarizēts lēmums, mēs precizējām, kādus skaitļus un kādos konkrētos pantos mēs akceptēsim.

Un tāpēc, vēlreiz aicinot jūs balsot „par” šo konkrēto piedāvājumu un arī par pārējiem skaitliskajiem rādītājiem, par kuriem mēs runāsim tālāk, es varu uzdot pretjautājumu: kāpēc mums vajag tieši šādu... Man ir jautājums: kāpēc jūs cīnāties tieši pret šādu? Piedāvāti bija vismaz divi varianti, un trešais ir tas, kas ir pastāvošais. Ja profesionāļi, kas ar to strādā, saka, ka lielākoties vai 90 procentos gadījumu – neatceros precīzi, cik viņi teica, – tiek pielietots minimālais sods, tad nevajadzētu baidīties. Ja ir paredzēts... kā profesionāļi saka, situācija reizēm ir tāda, ka tas maksimālais nenosedz to spektru, kas tiek pārkāpts pēc būtības, pēc ideoloģijas, un tad es piekrītu, ka tiem, kuri pārkāpj un apzināti to dara, sodam ir jābūt tādam, ka viņi vairs negrib to maksāt. Nevis tā, ka vienkārši samaksā un dara tālāk.

Tas ir tas, kāpēc es uz to aicinu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam, otro reizi.

Dz.Rasnačs (VL–TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! „Saskaņas Centrs” ir atrāvies no realitātes. Es vienkārši gribu pajautāt kolēģiem no „Saskaņas Centra”: vai kāds no jums ietu uz frizētavu pie friziera, kurš jūs nesaprot tajā valodā, kurā jūs runājat? Vai kāds to darītu? Paceliet roku! (Daži paceļ roku. No zāles dep. A.Burunovs: „Mēs mājās griežam matus!”) Divi... Nu, Jāni Ādamsonu es saprotu, bet... Redziet, EDSO Augstais komisārs bija teicis kaut ko līdzīgu – to, ka arī viņš varētu iet pie friziera, kurš nesaprot viņa valodu. Es nezinu, vai lielais vairākums cilvēku to atļautos.

Bet es jums īsumā gribu pastāstīt, kā man sanāca.... Gan ne ar frizieri, bet ar santehniķi. Runa ir vienkārši par profesiju sarakstu, ka šim sarakstam ir jābūt vēl plašākam. Redziet, reizi četros gados ir obligāti jāmaina šie ūdens skaitītāji. Un atnāca kāds santehniķis... Nu, privātās firmas apkalpo namu pārvaldes... Atnāca santehniķis, un viņš, protams, ne vārda latviski nesaprot. Es ar viņu runāju latviski, bet viņš ar mani – savā mātes valodā... Tā nu viņš uzliek tos skaitītājus, bet es pēc kāda laika ņemu mērījumus no šiem skaitītājiem un redzu, ka viens no šiem skaitītājiem iet nevis plusos, bet mīnusos... Nu es nesaprotu, kas ir noticis. Izrādās, ka tas cilvēks vienkārši... vai nu tur bija valodas neprasme, vai kas cits, bet, protams, nācās to skaitītāju pārlikt. Pēc tam atnāca no tās firmas cilvēki un atvainojās...

Bet šādi mazi pārpratumi, godātie „Saskaņas Centra” cilvēki, ir ar ikdienu saistīti... Un mēs darīsim visu, lai šis profesiju saraksts, kurās ir jāzina vismaz elementārā līmenī valsts valoda, tiktu paplašināts. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Ar to santehniķi!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Kolēģis Cilevičs šeit nupat uzstājās un runāja par mazākumtautībām un pieminēja arī Eiropas Padomi, kur ir runāts par mazākumtautībām. Nedz pasaules līmenī, nedz ANO līmenī, nedz Eiropas Padomes vai Eiropas Savienības līmenī līdz šim nav izdevies vienoties (visām valstīm, tautām nav izdevies vienoties, dažādu tautību pārstāvji tak tur ir), kas tad ir minoritāte. Lieto vai nu šo svešvārdu, vai vārdu „mazākumtautība”. Pastāv dažādi šā jēdziena skaidrojumi. Viens no mūsu vadošajiem juristiem, kas atzīts starptautiskā mērogā, Levits, kā mēs zinām, arī ir rakstījis par šo lietu – nesen! –, ka zināmā daļā... ka pasaules juristu starpā, starptautisko tiesībnieku starpā, šis jēdziens tiek tulkots dažādi, nevis viendabīgi, kā jūs šeit pasniedzat, – ka tas esot Eiropas Padomes viedoklis. Un, proti, Levits pieturas un arī liela daļa – nav teikts, cik liela daļa, – pieturas pie tāda šā jēdziena skaidrojuma, ka mazākumtautība jeb minoritāte kādā valstī ir tā iedzīvotāju, pilsoņu, daļa, kas šajā zemē dzīvo gadsimteņiem ilgi. Bet te vēl viena piezīme: krievi ar’ dzīvo mūsu zemē gadsimteņiem ilgi, kopš vecticībnieki ienāca Latvijā.

Viena piezīme: mācieties, Cileviča kungs, ka minoritāte ir atzīta šajā valstī tad, ja tā ir viņas etnoģenētiskās izcelsmes teritorija. Tā kā Latvijā, teiksim, lībieši jeb līvu tauta (vai viņu ir deviņdesmit vai deviņi simti, tas nav svarīgi) dzīvoja šeit jau pirms mums, šī ir lībiešu jeb līvu tautas etnoģenētiskās izcelsmes teritorija. Liela daļa starptautisko tiesībnieku atzīst tikai tādu jēdziena „mazākumtautība” skaidrojuma principu. Mums arī jāpieturas pie tā, un, cik man zināms, mēs esam pie šā pareizā izskaidrojuma pieturējušies.

Otrs jautājums, par ko jūs runājāt. Jūs jau ignorējat – turklāt vēl apzināti! – vēl vienu jautājumu. Iepriekšējās Saeimas, 9.Saeimas, darbības laikā Pilsonības likuma izpildes komisijā, kur es biju loceklis, ieradās mums visiem labi pazīstamā Eiženija Aldermane un vienu dienu atnesa, lepni atnesa, Naturalizācijas pārvaldes sastādītu, nu, varētu teikt, biezu brošūru, kurā, kā viņa sacīja, ir minētas – tā, kā pēc jūsu principa, Cileviča kungs, – visas valstis, kāda šajās valstīs ir attieksme pret pilsonību, un paziņoja, tāpat kā jūs, ka, lūk, mums būtu jāpieturas pie šiem principiem, jo lielākajā daļā pasaules valstu esot tā un tā.

Ko es varu jums, Cileviča kungs, atbildēt? To pašu, ko Aldermanei toreiz atbildēju: neder šis salīdzinājums! Nevienā valstī pasaulē okupācijas rezultātā, iekarotāju varas rezultātā, nav radušies tik īsā laikā 40 procenti cilvēku, kuru ikdienas sarunu valoda, dzimtā valoda un kultūra ir krievu. Pie 10 procentiem vai 11 procentiem pirmskara Latvijas krievu iedzīvotājiem pieaugums ir šie 30 procenti. Nav tas tā nevienā pasaules valstī! Tādēļ, Aldermanes kundze un Cileviča kungs, jūsu salīdzinājums ir nederīgs (Starpsaucieni.) gan attiecībā uz mazākumtautību jēdzienu (jūs patvarīgi izceļat šo Eiropas Padomi), gan arī attiecībā uz vēstures notikumiem, kas parāda, kā ir radusies šī – jūsu, varētu teikt, viedokļa izpratnē – mazākumtautība. Nekur pasaulē okupācijas varas ievesti cilvēki netiek uzskatīti par mazākumtautību. Ja mēs to neesam līdz šim izdarījuši, mēs esam rīkojušies pareizi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei, otro reizi.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi no „Saskaņas Centra”, es varbūt pietiekami skaidri neizteicos, bet... Es joprojām atsaukšos uz mūsu valstī esošo autoritāti konstitucionālo tiesību jomā, uz profesora Baloža viedokli un viņa vadītās katedras viedokli. Proti, runājot par 206. ... 201.26.¹ pantu, viņš saka, ka sods par valsts valodas nelietošanu ir vērsts uz Satversmes 4.pantu un uz šā pamata Valsts valodas likumā nostiprinātās konstitucionālās vērtības – latviešu valodas – aizsardzību. Šim sodam ir leģitīms mērķis, un pienācīga soda noteikšana par šīs konstitucionālās vērtības apdraudējumu ir ne tikai likumdevēja tiesības, bet arī no Satversmes 4.panta izrietošs pienākums. Tātad šis ir šā mērķa jēdziens!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.

N.Kabanovs (SC frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi deputāti! Mani šodien saniknoja viens vārds, kuru teica kolēģis Rasnačs. Viņš teica, ka santehniķis, protams, nerunāja valsts valodā. Bet, ziniet, viņam ir daļēja taisnība, jo diemžēl ir sanācis tā, ka fiziskā darba cilvēki Latvijā pārsvarā ir krieviski runājošie, bet ierēdņi ir latvieši.

Kāpēc ir tāda disproporcija? Tāpēc, ka no paša sākuma Latvijas Otrā republika sāka veidoties kā etnokrātiska valsts – valsts, kurā cilvēka derīgumu valsts amatam vai kādai profesijai definē nevis pēc viņa profesionālajām spējām, bet gan pēc piederības kādai konkrētai tautībai.

Šeit, man liekas, notiek institucionāla diskriminācija. Šeit ir arī nevienmērīga attieksme pret pašiem tautiešiem. Vai Rasnača kunga teiktais nenozīmē to, ka, piemēram, latvietis nevar būt labs santehniķis? Var, protams!

Es domāju, ka, protams, katrā tautā ir sava... visādas savas profesijas. Bet diemžēl šodien latviešu santehniķi pārsvarā brauc uz Īriju, un tur viņi ir spiesti runāt nevis savā dzimtajā valodā, bet angļu valodā.

Man ir priekšlikums neatbalstīt grozījumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Paldies.

Vai komisijas vārdā Bērziņa kungs vēlas ko piebilst?

Debatētāji aicināja balsot par diviem priekšlikumiem. Tātad es atgādinu, ka 4. – nacionālās apvienības priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts, ir iekļauts 5. – Juridiskās komisijas priekšlikumā, bet mums ir jābalso par katru no priekšlikumiem atsevišķi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 9, pret – 32, atturas – 48. Priekšlikums nav atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – Juridiskās komisijas izstrādāto un atbalstīto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 27, atturas – 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

G.Bērziņš. Godātie kolēģi! Nākamais – 6.priekšlikums – ir nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums, kas paredz naudas soda palielināšanu par valsts valodas nelietošanu profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 7.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 6. un 7.priekšlikumu.

G.Bērziņš. Tātad mēs balsosim par 7.priekšlikumu?

Sēdes vadītāja. Nē, neviens neprasīja balsojumu. Nav iebildumu deputātiem.

G.Bērziņš. Nav iebildumu, jā.

Sēdes vadītāja. Par 7.? Deputāti lūdz balsojumu par 7. – Juridiskās komisijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 27, atturas – 2. Priekšlikums atbalstīts.

G.Bērziņš. Nākamais – 8.priekšlikums – ir nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums, kas paredz tātad sodu par... sodu juridiskajām personām par sabiedrībai paredzētās informācijas sniegšanas noteikumu neievērošanu. Juridiskā komisija ir atbalstījusi minēto priekšlikumu. Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. – nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 27, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

G.Bērziņš. 9. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas paredz sodu par šādu pašu pārkāpumu, kas ir izdarīts atkārtoti. Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. – Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 27, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

G.Bērziņš. 10. – nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Tas ir saistīts ar soda apmēriem par atteikšanos no normatīvajos aktos paredzētajām Valsts valodas centra pārbaudēm. Šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 3.priekšlikumā, kuru tātad komisija un Saeima jau ir atbalstījusi un kurš daļēji iekļauts arī 17.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. Nākamais priekšlikums jau ir tehniska rakstura priekšlikums. Tas ir Juridiskās komisijas priekšlikums. Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Tieši tāpat ir ar 12.priekšlikumu, kas ir Juridiskās komisijas priekšlikums. Šis ir tehnisks priekšlikums. Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Nākamais ir nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums, kas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. 14. – nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 15.priekšlikumā un paredz soda naudas iekasēšanas tiesības Valsts valodas centra... nevis iekasēšanas, es atvainojos, bet noteikšanas tiesības Valsts valodas centra direktoram un viņa vietniekiem.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. 15. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Arī tas faktiski ir saistīts ar šo soda apmēru palielināšanu, un Juridiskajā komisijā tas ir atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. – Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 27, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

G.Bērziņš. 16. – nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Tas paredz Valsts valodas centra amatpersonām kompetences apmērus soda naudas noteikšanai, un komisijā ir atbalstīts. Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. – nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 27, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

G.Bērziņš. 17. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kas nosaka amatpersonas, kas ir tiesīgas sastādīt protokolu par administratīvajiem pārkāpumiem, kuru izskatīšana ir Valsts valodas centra kompetencē. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. – Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 27, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

G.Bērziņš. Nākamais ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas šobrīd jau ir tehniska rakstura. Juridiskā komisija ir atbalstījusi. Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Tāpat nākamais – 19., kas ir saistīts ar likumprojekta 2.panta izslēgšanu, ir Juridiskās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 20. – Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Reiznieces kundzes priekšlikums, kas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. 21. – Ministru kabineta priekšlikums, kas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. Un 22. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir saistīts ar likuma spēkā stāšanos. Ir lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. Ņemot vērā visu iepriekš minēto, ir lūgums balsot par grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 27, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

G.Bērziņš. Godātie kolēģi! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš –2011.gada 14.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 14.aprīlis.

Paldies.

G.Bērziņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Ņikita Ņikiforovs.

Ņ.Ņikiforovs (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja un atbalstīja pirmajam lasījumam likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, kura nolūks ir noteikt... ieviest Eiropas Parlamenta direktīvu un noteikt sankcijas par trešo valstu pilsoņu nodarbināšanu dalībvalstī bez atļaujas.

Komisija izskatīja un atbalstīja likumprojektu pirmajam lasījumam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 94, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Ņ.Ņikiforovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2011.gada 18.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 18.aprīlis.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Krimināllikumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Ņikita Ņikiforovs.

Ņ.Ņikiforovs (SC frakcija).

Juridiskā komisija izskatīja un apstiprināja pirmajam lasījumam grozījumus Krimināllikumā. Šis ir ar iepriekšējo saistīts likumprojekts, un tas paredz arī sankcijas – kriminālatbildību darba devējam par personu, kurām nav tiesību uzturēties Latvijas Republikas teritorijā, nodarbināšanu.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Krimināllikumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Ņ.Ņikiforovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 18.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Paldies. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 18.aprīlis.

Pirms mēs turpinām izskatīt darba kārtību, informēju jūs, ka ir saņemti vēl divi iesniegumi ar lūgumu grozīt šīsdienas sēdes darba kārtību.

Saeimas Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 7.aprīļa sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai lēmuma projektu „Par Arņa Cimdara ievēlēšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Juridiskā komisija lūdz grozīt Saeimas 7.aprīļa sēdes darba kārtību un iekļaut tajā izskatīšanai lēmuma projektu „Par Centrālās vēlēšanu komisijas locekļu ievēlēšanu”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad darba kārtība ir grozīta.

Turpināsim izskatīt apstiprināto grozīto darba kārtību.

Tātad nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts „Grozījumi Bibliotēku likumā”, otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Sergejs Fjodorovs.

S.Fjodorovs (SC frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Jūsu uzmanībai tiek piedāvāts dokuments Nr.715 – likumprojekts „Grozījumi Bibliotēku likumā”.

Diemžēl uz otro lasījumu komisijai priekšlikumi noteiktajā kārtībā nebija iesniegti. Sakarā ar to es lūdzu jūs atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Bibliotēku likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

S.Fjodorovs. Komisija nolēmusi par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt šā gada 12.aprīli.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 12.aprīlis.

Paldies.

S.Fjodorovs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un tā Protokolu”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Sergejs Mirskis.

S.Mirskis (SC frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Ārlietu komisija izskatīja likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un tā Protokolu”. Mēs izskatījām šo likumprojektu pirmajam lasījumam un aicinām Saeimas deputātus atbalstīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un tā Protokolu” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Mirskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 26.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 26.aprīlis.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās””, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.233/Lp10. Ministru kabinets ir sagatavojis ļoti kvalitatīvu likumprojektu, jo par to liecina tas, ka deputāti nav iesnieguši nevienu priekšlikumu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja šo likumprojektu un nolēma to atbalstīt otrajam lasījumam, un lūdz Saeimu atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Reirs. Termiņš – 12.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 12.aprīlis.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Valsts informācijas sistēmu likumā ”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Arvils Ašeradens.

A.Ašeradens (frakcija „Vienotība”).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi likumprojektu „Grozījumi Valsts informācijas sistēmu likumā” un aicina Saeimu atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts informācijas sistēmu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Ašeradens. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 21.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 21.aprīlis.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījums likumā ”Par zemes privatizāciju lauku apvidos””, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Jānis Tutins.

J.Tutins (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija sagatavoja šos grozījumus ar sekojošu mērķi.

Saskaņā ar Līguma par Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai 24.panta 8.pielikuma 3.punktu Latvija var septiņus gadus no pievienošanās dienas paturēt spēkā savu tiesību aktu noteikumus par lauksaimniecības zemes un meža iegūšanu, kuri attiecas uz dalībvalstu pilsoņiem un sabiedrībām, kas izveidotas atbilstoši citas dalībvalsts tiesību aktiem, kas nav reģistrētas Latvijā, kas neveic uzņēmējdarbību Latvijā un kam nav pārstāvniecību vai nodaļu Latvijā.

Pievienošanās Eiropas Savienībai līgumā ir arī noteikts, ka tad, ja ir pietiekami pierādījumi tam, ka pēc pārejas posma beigām būs nopietni traucējumi vai iespējama šādu situāciju rašanās Latvijas lauksaimniecības zemes tirgū, komisija pēc Latvijas lūguma lemj par pārejas posma pagarināšanu, bet ne vairāk kā uz trim gadiem.

Komisija ir izskatījusi šo likumu un ir nākusi pie slēdziena, ka Latvijai ir jāizmanto šī iespēja, un tāpēc ir nepieciešams neliels grozījums, kas paredz, ka šis pārejas posms tiek pagarināts līdz 2014.gada 1.maijam. Diemžēl oficiālas atbildes kā tādas no Eiropas Savienības vēl nav, bet ministrija mūs pārliecināja, ka vēstules ir rakstītas, ka lūgumi ir rakstīti un ka ir arī vēlēšanās un it kā sapratne no Eiropas Savienības puses dot atļauju Latvijai pagarināt šo pārejas periodu, kā jau es teicu, līdz 2014.gada 1.maijam.

Sakarā ar to, ka 1.maijs tuvojas ātrāk, nekā mēs spējam pieņemt šo likumprojektu, komisijas vārdā gribu aicināt jūs atbalstīt steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 93, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Tātad jūs aicināt atbalstīt to arī pirmajā lasījumā?

J.Tutins. Jā. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Bet nu sākam debates.

Vārds deputātam Ansim Saliņam.

A.Saliņš (frakcija „Vienotība”).

Labdien, cienījamā priekšsēdētāja, cienījamie kolēģi! Kā jūs visi zināt, lauksaimniekiem zeme ir viens no primārajiem ražošanas resursiem, bet mums ļoti ātri tuvojas šā gada 1.maijs, tāpēc ļoti lūdzu atbalstīt šā termiņa pagarināšanu vēl uz trim gadiem, lai ārzemnieki nevarētu iepirkt Latvijas lauksaimniecības zemes īpašumus. Mums jau pašlaik ir tā, ka vairākos reģionos, pagastos 70–80 procenti zemes pieder ārvalstu uzņēmumiem, kas vai nu nodarbojas ar lauksaimniecību, vai vienkārši iepērk šo zemi, vai arī apmežo lauksaimniecības zemi.

Es aicinu to nepieļaut, tādēļ ka mūsu, Latvijas, lauksaimnieki pašlaik ir nevienlīdzīgā situācijā salīdzinājumā ar pārējo Eiropas valstu iedzīvotājiem tieši šo dārgo kredītprocentu dēļ un arī diezgan grūtās finanšu pieejamības dēļ.

Tāpēc es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edgaram Zalānam.

E.Zalāns (PLL frakcija).

Godātie kolēģi! Protams, es domāju, ka lielākā daļa no mums atbalstīs šo priekšlikumu. Es tikai gribu vērst uzmanību uz to, ka šodien mēs bijām spiesti atbalstīt steidzamību tāda likumprojekta izskatīšanai... tādam likumam, kuru patiesībā varēja pieņemt jau sen.

Es tomēr gribu izteikt pārmetumu gan ZZS vadītajai Zemkopības ministrijai, kura vilka to visu garumā, gan arī premjeram, jo mēs visi zinām, ja sekojam tam līdzi, ka visas partijas pirms vēlēšanām – septembrī un augustā – solīja, ka šis likumprojekts būs. Taču maijs, kā saka, būs jau pēc dažām nedēļām, mēs atkal balsojam par steidzamību, virzām to steidzamības kārtā. Es uzskatu, ka šādas lietas ir jādara normālā veidā, tāpēc aicinu jūs visus turpmāk tā arī rīkoties.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Un Zalāna kungs! Nu ieskatieties reizi pa reizei kalendārā! Tur var ļoti daudz derīgas informācijas atrast. Lūdzu, atcerieties, kad ir bijušas šīs Saeimas vēlēšanas, kad ir visas partijas solījušas, un cik ilgs laiks parasti paiet, kamēr saņem atbildi no Eiropas Komisijas! (Dep. E.Zalāns runā no zāles.) Ja jūs būtu mazliet ieklausījies šajās debatēs, tad jūs arī būtu dzirdējis, ko teica ziņotājs, – ka atbilde vēl nav saņemta. Ir tikai indikācijas, ka tā būs pozitīva. Un tāpēc, Zalāna kungs, lūdzu, turpmāk strādājiet mazliet rūpīgāk un neklaigājiet tik daudz no vietas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Augustam Brigmanim.

A.Brigmanis (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man liekas, ka šeit īsti nav par ko debatēt. Domāju, ka Zalāna kungam kādu mēnesi vajag, lai apdomātos, pārdot vai nepārdot zemniekiem zemi. (No zāles dep. E.Zalāns: „Jūs saprotat, ko es teicu!”) Es domāju, ka tur liela gudrība nav vajadzīga. Mēs skaidri zinām, ka šī lieta ir nepieņemama, un tāpēc šodien mēs tā nobalsosim. Bet citreiz, Zalāna kungs, vai jums tāda apdomāšanās ir vajadzīga? Padomāsim varbūt divus mēnešus, trīs mēnešus, tad jūs varēsiet domāt ilgi un dikti.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edgaram Zalānam, otro reizi.

E.Zalāns (PLL frakcija).

Es, protams, novērtēju to, ka uz pārmetumiem tiek sniegtas vairāk vai mazāk cienīgas vai citādas atbildes. Es konstruktīvi aicinu šoreiz atbalstīt. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Atbalstīt!”) Mēs visi to darīsim, bet es aicinu turpmāk rīkoties normāli. Un jūs zināt, Brigmaņa kungs, ka man ir taisnība un ka šis solis ir novēlots, un ka visas tās komisijas... Šadurska kungs, arī tur netika patiesībā laikus izrunātas tās lietas un tā tālāk. Tā ka nevajag izlikties. Šis ir novēlots likumprojekts, un tāpēc mēs, protams, atbalstīsim to. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Nerunā tik ilgi! Balsot!”) Atbalstījām kā steidzamu un arī kopumā atbalstīsim.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Paldies.

Vai komisijas vārdā Tutina kungs kaut ko vēlas piebilst? Nē. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 94, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

J.Tutins. Komisija gaidīs priekšlikumus līdz 11.aprīlim un ierosina izskatīšanu veikt 14.aprīļa sēdē.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 11.aprīlis, izskatīšana – 14.aprīļa sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījums likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās””, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Jānis Tutins.

J.Tutins (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Neatkārtošos, bet teikšu, ka iepriekšējais likumprojekts, ko mēs pieņēmām pirmajā lasījumā, bija saistīts ar lauksaimniecības zemēm, savukārt šajā likumprojektā – likumprojektā „Grozījums likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” – ir atrunāti jautājumi un panti par to pašu periodu, bet tas attiecas uz meža zemēm. Tāpēc Saeimai tiek lūgts piešķirt steidzamību arī šim likumprojektam un pieņemt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

J.Tutins. Lūdzu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 93, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

J.Tutins. Arī šim likumprojektam komisija aicina priekšlikumus iesniegt līdz 11.aprīlim un izskatīt 14.aprīļa sēdē.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 11.aprīlis, izskatīšana – 14.aprīļa sēdē. Paldies.

J.Tutins. Paldies par vienbalsīgo atbalstu.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Artūrs Rubiks.

A.Rubiks (SC frakcija).

Labdien, kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.289/Lp10. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija savā sēdē izskatīja minēto likumprojektu un atbalstīja to pirmajam lasījumam.

Lūdzu balsot par minēto likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Rubiks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 14.aprīlis šajā gadā.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 14.aprīlis.

Paldies.

A.Rubiks. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Arvils Ašeradens.

A.Ašeradens (frakcija „Vienotība”).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.288 – likumprojektu „Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”.

Šā likumprojekta mērķis ir uzlabot tiesisko regulējumu elektronisko sakaru nozarē un adaptēt vairākas Eiropas Savienības direktīvu prasības, kas paredz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas kompetences un tiesības, kā arī ietver sadarbību ar Eiropas elektronisko komunikāciju regulatora iestādi „Berec”, kas, kā zināms, no nākamā gada, liekas, atradīsies Latvijā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi un atbalstījusi šo likumprojektu. Tā aicina arī Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Tutinam.

J.Tutins (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Principā šis likumprojekts ir pozitīvs un atbalstāms, bet es tomēr gribu dalīties nelielās pārdomās tieši par šiem grozījumiem, kas ir piedāvāti šajā likumā.

Piedāvāts ir grozīt un papildināt 22.pantu ar 10.1.punktu šādā redakcijā: pasākumi, ko veic elektronisko sakaru abonents pret elektronisko sakaru komersantu tā saistību nepildīšanas gadījumā. Un pamatojums ir tāds, ka nepieciešams nodrošināt ne tikai komersanta, bet arī abonenta civiltiesisko aizsardzību.

Tas ir ļoti labs risinājums, bet uz otro lasījumu es gribu piedāvāt varbūt vēl radikālāku... varbūt ne gluži radikālāku, bet patīkamāku un labāku risinājumu – to, ka abonents varbūt pēc saviem ieskatiem varētu atteikties no pakalpojuma sniedzēja, no komersanta pakalpojumiem, jo ir arī tādi komersanti tieši šajā ziņā, kas savos līgumos piedāvā nosacījumu: ja nu kāds atsakās, tad ir iespējama soda nauda... soda līguma nauda triju, četru vai varbūt pat pusgada apmērā... Un tas varbūt ierobežo cilvēku izvēli, tiecoties pēc kvalitatīvākiem un labākiem sakariem.

Tas ir viens.

Un otrs principā ir tas, ko teica arī ziņotājs, – ka grozījumu 31.2. un 31.3., kā arī 39.pants paredz, ka tiesības regulēt šo tirgu un novērst monopolstāvokli elektronisko sakaru jomā turpmāk tiks uzticētas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai, nevis Monopoldarbības uzraudzības padomei, kā tas notiek pašreiz. Un principā tad rodas aizdomas un varbūt pārdomas par to, ka šo jomu regulēs gan Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, gan arī Monopoldarbības uzraudzības padome. Kāpēc to nedara tā institūcija, kura jau pēc sava nosaukuma, pēc darbības regulē šo jomu?

Arī aplūkojot šo pielikumu, kas ir šajā likumprojektā, par Datu valsts inspekciju, redzam, ka gadījumā, ja tiks pieņemti šie grozījumi, tiks paplašināti štati un tiks nodarbināti vēl trīs papildu darbinieki. Tie būtu: nodaļas vadītājs, juriskonsults un vecākais eksperts. Jaundibināmās nodaļas vadītāja alga būtu 925 lati mēnesī, un trīs cilvēki strādās šajā nodaļā. Manā skatījumā, šo darbu varētu veikt kāds eksperts, kāds profesionāls cilvēks, kurš varbūt jau strādā kādā citā institūcijā, kādā citā nodaļā, vai kaut kādā citā darbā.

Tā ka jebkurā gadījumā likums ir atbalstāms. Strādāsim un domāsim, virzot likumprojektu uz otro lasījumu!

Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Paldies.

Vai komisijas vārdā Ašeradena kungs vēlas ko piebilst? Nē.

Tad lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 94, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Ašeradens. Komisija ir noteikusi 14.aprīli par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu par termiņu nav. Priekšlikums atbalstīts.

Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa – „Lēmumu projektu izskatīšana”.

Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Autopārvadājumu likumā” (Nr.3/Lp10) trešajam lasījumam līdz š. g. 14.aprīlim”.

Vai komisijas vārdā kāds ziņos? Nē. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Autopārvadājumu likumā” (Nr.3/Lp10) trešajam lasījumam līdz š. g. 14.aprīlim”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 26, atturas – nav. Lēmums atbalstīts.

Nākamā darba kārtības sadaļa – „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts „Par Arņa Cimdara ievēlēšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja lēmuma projektu „Par Arņa Cimdara ievēlēšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju”, uzklausīja Cimdara kungu un aizklātā balsojumā ar balsu vairākumu atbalstīja minēto lēmuma projektu. Līdz ar to Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt lēmuma projektu „Par Arņa Cimdara ievēlēšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Arņa Cimdara ievēlēšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret – 5, atturas – 2. Lēmums pieņemts.

Apsveicam Cimdara kungu, kurš atrodas zālē, ar atkārtotu ievēlēšanu! (Aplausi.)

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par Centrālās vēlēšanu komisijas locekļu ievēlēšanu”.

Juridiskās komisijas vārdā ziņos deputāts Gaidis Bērziņš.

Es gribu atgādināt, ka mums ir iesniegtas visas septiņas Centrālās vēlēšanu komisijas locekļu kandidatūras, kuras mums šodien ir jāievēlē, bet par katru no tām būs atsevišķs balsojums.

Lūdzu! Vārds deputātam Gaidim Bērziņam.

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja lēmuma projektu. Es par katru no kandidatūrām tagad pateikšu dažus vārdus.

Vispirms par Ritvara Eglāja ievēlēšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli. Juridiskā komisija aizklātā balsojumā vienbalsīgi atbalstīja Ritvara Eglāja kandidatūru Centrālās vēlēšanu komisijas locekļa amatam. Līdz ar to aicinu atbalstīt Eglāja kungu kā Centrālās vēlēšanu komisijas locekli.

Juridiskā komisija uzklausīja arī Kārli Kamradzi, un, izvērtējusi arī šo kandidatūru Centrālās vēlēšanu komisijas locekļa amatam, Juridiskā komisija, balsojot aizklāti, vienbalsīgi atbalstīja Kārļa Kamradža iecelšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli.

Juridiskā komisija uzklausīja arī Elizabeti Krivcovu un izvērtēja viņas kandidatūru Centrālās vēlēšanu komisijas locekļa amatam, un aizklātā balsojumā atbalstīja ar balsu vairākumu Elizabetes Krivcovas kandidatūru Centrālās vēlēšanu komisijas locekļa amatam.

Tāpat Juridiskā komisija uzklausīja Dzintru Kusiņu kā Centrālās vēlēšanu komisijas locekļa amata kandidāti un, balsojot aizklāti, vienbalsīgi atbalstīja Dzintras Kusiņas ievēlēšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli.

Juridiskā komisija uzklausīja arī Raimondu Olehno kā Centrālās vēlēšanu komisijas locekļa amata kandidātu un, aizklāti balsojot, ar balsu vairākumu atbalstīja Raimonda Olehno ievēlēšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli.

Juridiskā komisija uzklausīja arī Sigordu Stradiņu kā Centrālās vēlēšanu komisijas locekļa kandidātu un vienbalsīgi aizklātā balsojumā atbalstīja minēto lēmuma projektu par Sigorda Stradiņa ievēlēšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli.

Un visbeidzot Juridiskā komisija uzklausīja arī Inesi Žurovsku un aizklātā balsojumā vienbalsīgi atbalstīja minētās kandidatūras apstiprināšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli.

Līdz ar to Juridiskās komisijas vārdā es aicinu atbalstīt visus šos minētos kandidātus.

Sēdes vadītāja. Kā es jau teicu, mums ir jābalso par katru no šiem kandidātiem atsevišķi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu, lai ievēlētu Kārli Kamradzi par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli! Lūdzu balsošanas režīmu! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 94, pret – 1, atturas – 1. Lēmums pieņemts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu, lai ievēlētu Sigordu Stradiņu par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 10, atturas – 3. Lēmums pieņemts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu, lai ievēlētu Raimondu Olehno par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret – 4, atturas – 1. Lēmums pieņemts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu par Elizabetes Krivcovas ievēlēšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 20, atturas – 4. Lēmums pieņemts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu, lai ievēlētu Dzintru Kusiņu par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret – 1, atturas – 3. Lēmums pieņemts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu par Ineses Žurovskas ievēlēšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret – 3, atturas – 2. Lēmums pieņemts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu par Ritvara Eglāja ievēlēšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 32, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Tātad kopumā ir atbalstīts lēmuma projekts „Par Centrālās vēlēšanu komisijas locekļu ievēlēšanu”.

Līdz ar to visi šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Bet, pirms mēs reģistrējamies, vēlos jūs informēt, ka šodien pulksten 17.00 bija paredzēta jautājumu un atbilžu sniegšana uz diviem deputātu jautājumiem – tātad uz deputātu Agešina, Ribakova, Mirska, Kabanova, Fjodorova, Rubika un citu deputātu jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par likumā ietvertā uzdevuma nepildīšanu”. Uz šo jautājumu ir saņemta rakstiska atbilde, kura iesniedzējus apmierina.

Savukārt uz otru jautājumu – uz deputātu Laizānes, Dombravas, Parādnieka, Cilinska un Dzintara jautājumu – veselības ministram Jurim Bārzdiņam „Par neauglības problēmu risināšanu”... Arī uz šo jautājumu ir saņemta rakstiska atbilde, kura iesniedzējus apmierina. Tātad jautājumu un atbilžu sēde šodien nenotiks.

Ir saņemts arī vēl jauns deputātu jautājums – deputātu Cilinska, Rasnača, Laizānes, Dombravas un Parādnieka jautājums zemkopības ministram Dūklavam „Par bezakcīzes degvielu”. Jautājums tiks nodots ministram.

Pirms es dodu vārdu paziņojumiem, es gribu atgādināt visiem, ka šodien ir Pasaules veselības diena un arī mums ir iespējams atbalstīt cilvēkus, kuriem varbūt kādreiz ir nepieciešama palīdzība. Tos, kam veselība to atļauj, es tiešām aicinu asinis nodot. Tas busiņš, kur to ir iespējams izdarīt, atrodas pie Saeimas nama.

Paziņojumam vārds deputātam Andrim Bērziņam, ievēlētam no Zemgales. Zemgales Bērziņ, lūdzu, jums vārds!

A.Bērziņš (ZZS frakcija, Zemgales v/a).

Sociālo un darba lietu komisija pulcējas pulksten 13.00. (No zāles: „Kur?!”)

Sēdes vadītāja. Paziņojumam vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Es atgādinu, ka Juridiskās komisijas sēde pulksten 12.30.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Dzintaram Rasnačam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

Dz.Rasnačs (10.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies trīs deputāti: Vitālijs Orlovs, Inese Šlesere un Ainārs Šlesers.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 7.aprīļa sēdi pasludinu par slēgtu.