Lēmums par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem 2011. gada 7. aprīlī

Saeimas Prezidijs nolemj:

Izziņot jautājumus, uz kuriem tiks sniegtas atbildes 2011.gada 7.aprīlī pulksten 17.00:

1. Deputātu V.Agešina, I.Ribakova, S.Mirska, N.Kabanova, S.Fjodorova, A.Rubika, A.Burunova, D.Rodionova un A.Jakimova jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (jautājumu reģistra Nr.17/J10)

“Par likumā ietvertā uzdevuma nepildīšanu” 

(pilns jautājuma teksts pielikumā).

2. Deputātu I.Laizānes, J.Dombravas, I.Parādnieka, E.Cilinska un R.Dzintara jautājums veselības ministram Jurim Bārzdiņam (jautājumu reģistra Nr.18/J10)

“Par neauglības problēmu risināšanu” 

(pilns jautājuma teksts pielikumā).

Saeimas priekšsēdētājas vietā

Saeimas priekšsēdētājas biedrs G.Daudze

Rīgā 2011.gada 4.aprīlī

Pielikums

Par likumā ietvertā uzdevuma nepildīšanu

2010.gada 28.oktobrī Saeima pieņēma likumu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, kuri paredz regulējumu attiecībā uz garantijas naudu, kura nodrošina naudas soda iekasēšanu no ārzemnieka, kas izdarījis šā kodeksa 46.pantā, 149.⁴ panta sestajā un trīspadsmitajā daļā, 149.⁸, 149.¹⁵, 167. un 171.pantā minēto administratīvo pārkāpumu, un ārvalstī reģistrēta transportlīdzekļa vadītāja, kas izdarījis administratīvo pārkāpumu, kura izskatīšana ir Autotransporta inspekcijas kompetencē.

Minētais likums ir stājies spēkā 2011.gada 1.janvārī, taču joprojām nav pieņemti Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka garantijas naudas iemaksas kārtību un dokumentu aizturēšanas kārtību. Tātad līdz pat šodienai garantijas naudas iekasēšana no ārzemniekiem nav iespējama.

Atbilstoši minētā likumprojekta anotācijai laika periodā no 2006.gada līdz 2009.gadam par visiem minētajiem LAPK pantu pārkāpumiem ārzemnieki katru gadu valsts budžetā nav nomaksājuši vidēji Ls 167 500. Turklāt anotācijā tika norādīts, ka ar minētajiem likuma grozījumiem tiks novērsta nevienlīdzīga situācija starp ārvalstu un Latvijas pārvadātājiem, kā arī starp ārzemniekiem un Latvijas iedzīvotājiem, nodrošinot vienlīdzīgu personu atbildību par administratīvo pārkāpumu, piemērotā naudas soda neizbēgamības principu īstenošanu neatkarīgi no pārkāpēja valstiskās piederības, kā arī tiks uzlabota valsts budžeta ienākumu no uzliktajiem naudas sodiem nodrošināšana. Anotācijā turklāt tika paredzēts, ka 2011.gadā saistībā ar minētajiem grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā plānoti ieņēmumi valsts budžetā 280,5 tūkstošu latu apmērā.

Pamatojoties uz minēto, lūdzu sniegt izvērstas atbildes uz šādiem jautājumiem:

1. Kas ir atbildīgs par minēto Ministru kabineta noteikumu savlaicīgu nesa­gatavošanu?

2. Kā tiks nodrošināta likumprojekta anotācijā paredzēto ieņēmumu valsts budžetā izpilde?

3. Vai Ministru kabinets beidzot nodrošinās pārdomātu kārtību likumos doto uzdevumu savlaicīgai izpildei?

10.Saeimas deputāti: V.Agešins, I.Ribakovs,
S.Mirskis, N.Kabanovs, S.Fjodorovs, A.Rubiks,
 A.Burunovs, D.Rodionovs, A.Jakimovs

Rīgā 2011.gada 30.martā

Par neauglības problēmu risināšanu

Latvijā aizvien aktuālāks kļūst jautājums par smago demogrāfisko krīzi, kas uztrauc lielāko daļu Latvijas iedzīvotāju neatkarīgi no to vecuma, tautības, profesijas, reliģiskās un politiskās pārliecības. Nu jau virkne speciālistu atzīst, ka nopietnākais apdraudējums latviešu tautai ir tieši kritiskā demogrāfiskā situācija. Pie esošā dzimstības līmeņa jau 2060.gadā latviešu skaits būs samazinājies uz pusi – līdz 700 000, bet 2100.gadā mūsu būs jau pavisam maz – vairs tikai 300 000. Jāpiebilst, ka šajos aprēķinos nav ņemts vērā tas cilvēkresursu zaudējums, kas jau ir radies un vēl radīsies emigrācijas rezultātā.

Kā rāda citu Eiropas valstu pieredze, demogrāfijas problēma ir risināma, ja ir patiesa valdības un amatpersonu ieinteresētība savas nācijas saglabāšanā.

Demogrāfisko krīzi rada trīs galvenās tendences: zema bērnu dzimstība Latvijā; abortu skaita pieaugums; cilvēku prombraukšana labākas dzīves meklējumos.

Pētot iemeslus zemajai bērnu dzimstībai Latvijā, speciālisti ir nonākuši pie slēdziena, ka valstī apmēram 10-15% ģimeņu ir neauglības problēma, taču viņiem ir vēlme radīt bērnus. Diemžēl jāsecina, ka Latvija ir gandrīz vienīgā valsts Eiropā, kur jaunajām ģimenēm neapmaksā neauglības ārstēšanu.

Kā viens no neauglības risināšanas veidiem ir ārpusķermeņa apaugļošana. Šīs metodes neatņemama sastāvdaļa ir spermas banka, kura Latvijā ir viena. Pēc speciālistu uzskatiem, mākslīgās apaugļošanas jomā rezultāti Latvijā ir ļoti labi. Taču grūtības rada šīs Latvijas spermas bankas uzturēšanas izdevumi, kas ir Ls 20 000 gadā.

Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Vai un kad ir plānots, ka valsts tomēr varētu jaunajām ģimenēm apmaksāt neauglības ārstēšanas izdevumus, lai Latvija nebūtu gandrīz vienīgā Eiropas valsts, kas to nedara?

2. Kāda ir Veselības ministrijas plānotā politika līdzekļu piešķiršanai Latvijas spermas bankas uzturēšanai, lai varētu nodrošināt tās pilnvērtīgu funkcionēšanu?

10. Saeimas deputāti: I.Laizāne, J.Dombrava,
 I.Parādnieks, E.Cilinskis, R.Dzintars

Rīgā 2011.gada 31.martā