Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Jānis Rozenfelds. Lietu tiesību normu piemērošana tiesu praksē

Viena no aktuālākajām problēmām lietu tiesību normu piemērošanā ir saistīta ar nekustamā īpašuma īpašnieka jēdzienu. Diskusijas par īsto īpašnieku juridiskajā publicistikā nonākušas uzmanības degpunktā, it sevišķi kontekstā ar plašu publicitāti ieguvušo pagājušā gada spriedumu un senatora A.Laviņa atsevišķajām domām. Šīs diskusijas demonstrē, ka sabiedrības uzskati šajos jautājumos ir polarizējušies. Viena sabiedrības daļa uzsver zemesgrāmatu aktu publisko ticamību, otra – tieši pretēji – uzskata, ka, aizsargājot tikai tās personas intereses, kura ierakstīta zemesgrāmatā kā nekustamā īpašuma īpašnieks, tiktu nepamatoti aizsargātas arī nelikumīgi iegūtas tiesības. Saistībā ar autora pausto viedokli par to, ka, risinot pretrunu starp “īsto īpašnieku” un “formālo īpašnieku”, priekšroka atbilstoši zemes grāmatu publiskās ticamības principam dodama pēdējam, komentāros par šo rakstu cita starpā norādīts, ka šāda nostādne ir pretrunā ar Civillikuma regulējumu, kā arī ar Kriminālprocesa likuma normām.

• Arnis Lauva. Pazust tulkojumā: spēka lietošanas mandāts Lībijā

2000.gadā Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) ģenerālsekretārs izveidoja Apvienoto Nāciju Miera operāciju ekspertu grupu, kuras mērķis bija konstatēt ANO miera operāciju izpildes un organizācijas trūkumus, izanalizēt tos, kā arī sniegt rekomendācijas nepieciešamajām izmaiņām. Rezultātā ANO Drošības padomei (DP) tika iesniegts ziņojums ar plašu priekšlikumu klāstu, arī priekšlikumi par nepieciešamību pēc saprotama (skaidra, ticama un izpildāma) mandāta. Par to, ka starptautisko mandātu kvalitāte ir jāuzlabo, ir izteikušies arī citi eksperti. Tādēļ arī raksta autors vēlas ieskicēt klupšanas akmeņus, kas noveduši pie spēka lietošanas mandāta piemērošanas problēmām Lībijā.

• Juris Juriss. Par tiesu praksi naudas atmazgāšanas lietās

Izanalizējot kopumā simts pirmās instances tiesu, apelācijas un kasācijas tiesu pieņemtos nolēmumus krimināllietās, kuru ietvaros personas tika sauktas pie kriminālatbildības par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, par laika periodu no 2003.gada līdz 2010.gadam, jāsecina, ka pārsvarā tikai atsevišķi Krimināllikuma (KL) Sevišķajā daļā ietvertie noziedzīgo nodarījumu sastāvi tika atzīti par predikatīvajiem. Tā 24 krimināllietās (34%) 69 apsūdzētajiem kā predikatīvais noziedzīgais nodarījums tika inkriminēta krāpšana (KL 177.pants vai Latvijas KK 142.pants), 23 krimināllietās (33%) – izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas (KL 218.pants), piecās krimināllietās (7%) – KL 320., 321. un 322.pantā paredzētā kukuļošana un piecās (7%) krimināllietās – KL 175.pantā paredzētā zādzība, četrās krimināllietās (6%) par predikatīvo noziedzīgo nodarījumu tika atzīta piesavināšanās (KL 179.pants vai Latvijas KK 144.pants), savukārt KL 149., 190. un 207.pantā paredzētie noziedzīgie nodarījumi kā predikatīvie tika inkriminēti trīs krimināllietās.

• Artūrs Gaveika. Robežkontroles punktu režīma tiesiskā regulējuma tendences

Valsts robežsardzes likuma 2.pantā ir noteikts: “Robežsardze ir iekšlietu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Robežsardze ir bruņota, un tās funkcijas ir valsts robežas neaizskaramības nodrošināšana un nelegālās migrācijas novēršana.” Saskaņā ar Robežsardzes likumu, Latvijas Republikas valsts robežas likumu un citiem normatīvajiem aktiem Valsts robežsardzei kā valsts pārvaldes institūcijai ir jānodrošina iespēja personām pārvietoties pāri valsts robežai no vienas valsts uz citu un jāveic šo personu kontrole, nepieļaujot nelegālo migrāciju. Visu veidu satiksme un pārvietošanās pāri ārējai valsts robežai notiek Ministru kabineta noteiktajās robežas šķērsošanas vietās. Personas, visu veidu transportlīdzekļi, kravas un citas mantas, kas šķērso valsts ārējo robežu, ir pakļautas robežpārbaudēm atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un starptautiskajiem līgumiem.

“Jurista Vārda” redakcija
www.juristavards.lv