Ekonomikas ministrs: Uzturoties darba vizītē Vācijā

Darba vizītes Vācijas Federatīvajā Republikā laikā 14.aprīlī ekonomikas ministrs Artis Kampars tikās ar Vācijas Ekonomikas un tehnoloģiju ministrijas valsts sekretāru Berndu Pfafenbahu, lai pārrunātu divpusējās ekonomiskās sadarbības paplašināšanas iespējas, kā arī šogad plānoto Vācijas ekonomikas ministra vizīti Latvijā ar uzņēmēju delegāciju un biznesa foruma norisi.

Sarunās ar Vācijas ekonomikas ministrijas valsts sekretāru A.Kampars ar gandarījumu atzīmēja aktīvo Latvijas un Vācijas divpusējo dialogu un ekonomisko sadarbību. “Vācija ir ļoti nozīmīgs Latvijas ekonomiskās sadarbības partneris, un abu valstu ekonomiskais dialogs norit aktīvi. Tomēr Latvija ir ieinteresēta padziļināt divpusējo ekonomisko sadarbību ar Vāciju tādās nozarēs kā metālapstrāde un mašīnbūve, biotehnoloģijas un farmācija, inovācija, pētniecība, tūrisms u.c., kā arī attīstīt sadarbību ar atsevišķām Vācijas federālajām zemēm,” sarunās ar B.Pfafenbahu uzsvēra A.Kampars.

A.Kampars ar gandarījumu atzīmēja Vācijas kancleres A.Merkeles 2010.gada rudenī notikušo vizīti Latvijā un aicināja Vācijas ekonomikas un tehnoloģiju ministru Raineru Brīderli ar pavadošo Vācijas uzņēmēju delegāciju apmeklēt Latviju šogad.

Ekonomikas ministrs informēja Vācijas pusi, ka Latvijā Ministru prezidenta vadībā ir izveidota Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padome, ko vērtē kā nozīmīgu instrumentu koordinētai investīciju piesaistei Latvijā. Turklāt ir izstrādāta unikāla mērķtiecīgu ieguldījumu metodika “Polaris”, nosakot par prioritārām investīciju ar augstu pievienoto vērtību piesaisti tādām nozarēm kā metālapstrāde, mašīnbūve, elektronika, kokapstrāde, tranzīts un loģistika, IT, farmācija, biotehnoloģijas, veselības aprūpe u.tml.

Ekonomikas ministrs arī informēja Vācijas kolēģus par Latvijas ekonomisko situāciju, veiktajiem pasākumiem globālās ekonomiskās krīzes seku pārvarēšanai. Vācijas Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs atzina, ka “Latvijas attīstības rādītāji ir ievērojami uzlabojušies un, ja valdība turpinās izvēlēto politiku, tad paredzams, ka Latvija 2014.gadā veiksmīgi pievienosies eirozonai. Šis solis būs nozīmīgs Latvijas valsts un biznesa vides turpmākajai attīstībai”.

Ekonomikas ministrs norādīja, ka Latvija ir iecerējusi izveidot vienotu attīstības institūciju, kas sniegs dažādu profilu atbalstu uzņēmējiem, un ir ieinteresēta apgūt Vācijas pieredzi šajā jomā. Kā zināms, Vācijā veiksmīgi darbojas vairākas šāda veida institūcijas, piemēram, Berlīnes Investīciju banka, Vācijas attīstības banka “KfW Bankengruppe”.

Lai pārrunātu sadarbības iespējas un pieredzes apmaiņu Latvijas attīstības institūcijas izveidei, ekonomikas ministrs 14.aprīlī tikās ar Vācijas “KfW Bankengruppe” pārstāvjiem.

2010.gada rudenī Latvijas EM un FM parakstīja vienošanos ar Vācijas attīstības banku “KfW Bankengruppe” par pieredzes apmaiņu ar Latvijas institūcijām, sniedzot konsultācijas uzņēmējdarbības atbalsta institūciju darbības pilnveidei un inovatīvu, efektīvu finanšu atbalsta instrumentu izstrādei. “KfW Bankengruppe” ir 1948.gadā dibināta Vācijas attīstības banka, kas šobrīd ir viena no lielākajām publiskā sektora bankām pasaulē, un tā sniedz konsultācijas par ilgtermiņa ekonomiskās, sociālās un vides aizsardzības attīstības jautājumiem.

Tikšanās laikā amatpersonas pārrunāja sadarbības jautājumus enerģētikas jomā.

A.Kampars sarunās uzsvēra, ka aktīvi jāturpina ES iesāktās jaunās iniciatīvas, kas vērstas uz energoresursu dažādošanu, energoresursu piegādātāju un piegāžu ceļu diversifikāciju, kā arī energoresursu efektīvāku izmantošanu. 

Sarunās ar B.Pfafenbahu ekonomikas ministrs norādīja, ka Latvija šajā jomā ir noteikusi vairākas prioritātes, tostarp nozīmīgākie projekti ir saistīti ar Baltijas Enerģētikas tirgu starpsavienojuma plāna īstenošanu un sašķidrinātās gāzes termināļa (LNG) būvniecības ieceri Rīgā.

“LNG projekts Latvijā aizpildīs Baltijas reģiona iztrūkstošo posmu energoapgādē, nodrošinot gāzes piegādes ceļu un avotu dažādošanu, radot konkurenci gāzes tirgū. Turklāt Latvijai ir vairākas priekšrocības termināļa būvniecībai, kas nodrošinās mazākas izmaksas infrastruktūras pielāgošanai termināļa iekļaušanai reģiona gāzes apgādes sistēmā, ” uzsvēra A.Kampars.

Amatpersonas pārrunāja arī AES attīstības jautājumus ES, un A.Kampars norādīja, ka “drošības apsvērumiem ir jābūt prioritāriem, attīstot AES projektus. Rūpīgi ir jāizvērtē iesaistītās tehnoloģijas, kā arī nepārtraukti jāuzlabo drošības sistēmas, kas ļautu maksimizēt šīs enerģijas iegūšanas un izmantošanas drošību”. Vienlaikus aktīvāk jākomunicē un jāpanāk vienošanās ar ES kaimiņvalstīm, lai drošības pārbaudes tiek veiktas arī to teritorijās esošās AES, kā prioritāti izvirzot stacijas, kas ir ES ārējo robežu tuvumā. Īpaša uzmanība jāpievērš augstāko drošības standartu ievērošanai plānotajās AES, bet ārpus ES projektiem jānodrošina līdzvērtīgi drošības standarti kā Eiropas AES.

Tikšanās laikā puses pārrunāja arī sadarbības iespējas energoefektivitātes jomā, kā arī atjaunojamo energoresursu jomā.

14.aprīlī Berlīnē notika Latvijas vēstniecības un Hamburgas Tirdzniecības kameras rīkota diskusija par Baltijas jūras valstu reģiona ekonomisko attīstību un tirdzniecības perspektīvām. Diskusijā piedalījās Latvijas un Vācijas uzņēmēji, Vācijas profesionālo asociāciju, arodbiedrību un valsts institūciju pārstāvji, kā arī studenti. Kopumā pasākumā piedalījās aptuveni 100 dalībnieku.

Pasākuma dalībniekus uzrunāja Latvijas ekonomikas ministrs A.Kampars, kurš norādīja, ka Latvijas specializācija ir vērsta uz eksportu un pasaulē konkurētspējīgu nišas produktu un pakalpojumu sniegšanu. Latvija ir par mazu, lai ekonomiski konkurētu ar lieliem ražotājiem no Vācijas vai Krievijas, kas specializējas uz masu produktu ražošanu. Taču vienlaikus Latvijas uzņēmumu lielums ir ideāli piemērots nišas produktu ražošanai, kuri veiksmīgi papildina lielo ražotāju piedāvājumus. Tāpat Latvijas ģeogrāfiskais izvietojums ir atbilstošs to pakalpojumu sniegšanai, kuri gan tagad, gan nākotnē nodrošinās dinamisku cilvēku, kultūras un produktu apmaiņu.

Baltijas jūras valstu reģionā dzīvo 147 miljoni iedzīvotāji, kas veido 30% no visiem Eiropas Savienības iedzīvotājiem. Tāpat šajā reģionā tiek veidots 30% no Eiropas Savienības iekšzemes kopprodukta un realizēti 33% no ES iekšējās tirdzniecības.

Nākotnē reģionam ir labas perspektīvas, jo dinamisku izaugsmi ekonomikas pētnieki paredz Polijai, Baltijas valstīm, t.sk. Latvijai, un Krievijai. Šīs izaugsmes atbalstam būs nepieciešami Vācijas kapitālieguldījumi, kas kopumā veicinās gan labklājības uzlabošanos, gan tirdzniecības plūsmas intensifikāciju.

Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa;
Latvijas vēstniecība Vācijā