Veselības ministrs: “Veselība un ekonomika. Statistika un secinājumi”

Pirmdiena, 18.aprīlis, būs diena, kad sabiedrības veselības problemātika un iespējamie risinājumi no tradicionālās veselības aprūpes nozares nokļūs visaugstākajā līmenī un par to vienlaikus tiks diskutēts gan konferencē “Labāku veselību visiem Latvijā!”, gan Nacionālās attīstības padomes (NAP) sēdē kontekstā ar valsts attīstības ilgtermiņa stratēģiju.

Kā veselības ministrs varu būt gandarīts, ka tieši sabiedrības veselība ir tēma, kas pulcēs augstas valsts un pašvaldību amatpersonas, uzņēmējdarbības un sabiedrisko organizāciju pārstāvjus uz konferenci un NAP sēdi, jo tas pamatoti ļauj cerēt, ka pakāpeniski attieksme pret veselību iegūs jaunu kvalitāti un pretstatā iepriekš valdošajam maldīgajam priekšstatam par veselību kā jomu, kas tikai prasa ieguldījumus, tiek saskatīts arī ieguvums, kas ir daudzkārt lielāks.

Jauno Sabiedrības veselības pamatnostādņu mērķis ir saglabāt, uzlabot un atjaunot Latvijas iedzīvotāju veselību, pagarināt paredzamo mūža ilgumu, mazinot atšķirību starp vīriešiem un sievietēm, un padarīt pēc iespējas veselīgus nodzīvotos dzīves gadus. To plānots panākt, uzlabojot slimību profilaksi un palielinot veselības veicināšanas lomu, kā arī attīstot veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti. Īstenojot stratēģijā noteiktos mērķus, sešu gadu laikā būtu par diviem gadiem jāpieaug vidējam jaundzimušo paredzamajam mūža ilgumam, tādējādi tuvojoties vidējam Eiropas Savienības (ES) valstu rādītājiem, par diviem gadiem jāpalielina veselīgi nodzīvoto gadu skaits (paredzamais gadu skaits, kas tiks nodzīvoti veselīgi, bez funkcionāliem / aktivitātes ierobežojumiem) un par piektdaļu jāsamazina potenciāli zaudēto dzīves gadu skaits (gadi, kurus cilvēks būtu nodzīvojis (līdz 65 gadiem), ja nebūtu miris nelaimes gadījumā vai cita iemesla dēļ (raksturo priekšlaicīgu mirstību un novēršamus nāves cēloņus)). Tie ir reāli sasniedzami mērķi, tomēr tas prasa atbilstošu lēmumu pieņemšanu ne tikai veselības nozarē, bet arī citās tautsaimniecības jomās.

Turpinājumā centīšos ieskicēt ieguvumus – gan katram cilvēkam personīgi, gan arī valsts līmeņa ekonomiskus ieguvumus, kas rodas, ievērojot veselīgu dzīvesveidu un īstenojot konsekventu sabiedrības veselības politiku.

Statistika liecina, ka Latvijas iedzīvotāju galvenie nāves cēloņi ir hroniskās neinfekcijas slimības: asinsrites sistēmas slimības – 53,8% (3,3 reizes augstāk nekā vidēji ES valstīs), ļaundabīgie audzēji – 19,9% (1,3 reizes augstāk nekā vidēji ES valstīs) un ārējie nāves cēloņi (traumas, pašnāvības, vardarbība u.c.) – 7,2% (3,1 reizi augstāk nekā vidēji ES valstīs). Latvijā mirstība no sirds un asinsrites sistēmas slimībām ir augstāka un priekšlaicīgi mirušo vidējais vecums ir mazāks nekā ES.

Diemžēl mirstība ārējo nāves cēloņu dēļ ir skaitliski ievērojama tieši iedzīvotājiem darbspējas vecumā un bērniem. Ārējo cēloņu nāves grupā ļoti ievērojami atšķiras vīriešu mirstība un sieviešu mirstība (attiecīgi 157,8 uz 100 000 un 42,5 uz 100 000).

Gandrīz puse no vīriešiem (48%) mirst darbspējīgā vecumā līdz 65 gadiem (sievietes – 28%), kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā citās Eiropas Savienības valstīs.

Ir pierādīts, ka neinfekcijas slimību attīstību lielā mērā ietekmē ar dzīvesveidu saistīti faktori: neveselīgs uzturs, nepietiekama fiziskā aktivitāte un kaitīgie ieradumi (smēķēšana, alkohola lietošana), tādēļ būtisku šo nāves cēloņu samazinājumu būtu iespējams panākt, katram cilvēkam vairāk rūpējoties par savu veselību, savukārt valsts var iedzīvotājus motivēt, norādot vēlamo virzienu par labu veselīgām izvēlēm.

Efektīvākā neinfekcijas slimību profilakse ir smēķēšanas atmešana un regulāras fiziskas aktivitātes, veselīga uztura izvēle – ar lielāku augļu un dārzeņu patēriņu, mazāku sāls, cukura un piesātināto taukskābju lietošanu – un normāla ķermeņa svara uzturēšana. Diemžēl tikai 49% Latvijas iedzīvotāju ikdienas uzturā lietoto pārtiku uzskata par kopumā veselīgu, savukārt 39% atzīst, ka viņu ikdienas uzturs nav veselīgs. Vairumam Latvijas iedzīvotāju nav pietiekama fiziskā aktivitāte.

Pateicoties iepriekšējos gados panāktajiem plašajiem smēķēšanas ierobežojumiem, pozitīvas tendences ir novērojamas smēķēšanas izplatībā Latvijā – pakāpeniski samazinās gan sieviešu, gan vīriešu ikdienas smēķētāju īpatsvars. Taču tabakas izstrādājumu lietošana ir aktuāla jauniešu vidū, tādēļ jāturpina iesāktie pasākumi, kas vērsti uz brīvu vidi no tabakas dūmiem un smēķēšanas apkarošanu.

Arī nāves gadījumi ārējo cēloņu dēļ ir vieni no tiem, kurus iespējams novērst, veicinot apkārtējās vides drošību (ceļu satiksme, mājokļa drošība u.tml.), kā arī izglītojot sabiedrību par dzīvesveida paradumu un uzvedības ietekmi uz personas veselību.

Tādēļ ir maldīgi uzskatīt, ka Latvijā veselības aprūpes nozarei jārūpējas tikai par slimnieku ārstēšanu, slimnīcu darbības nodrošināšanu, vai jācīnās par nepietiekamā finansējuma palielināšanu pacientu ārstēšanai, bet profilakse un veselības veicināšana ir nenozīmīga funkcija. Neveselīga dzīvesveida un tā seku rezultātā attīstījušās neinfekciju slimību ietekme uz ekonomiku ir vairāk nekā pierādāma. Izdevumi ietver:

• tiešās izmaksas veselības aprūpē, ārstējot asinsrites sistēmas slimības, ļaundabīgos audzējus, cukura diabētu, traumas u.c. Tāpat arī jaundzimušo veselības problēmas, ko izraisījušas mātes neveselīgs dzīvesveids (smēķēšana, nepareizs uzturs, alkohols u.c.) grūtniecības laikā;

• netiešās izmaksas darbaspēka produktivitātes zuduma dēļ (slimības lapu apmaksa, izmaksas, darbspējīga vecumā cilvēkam iestājoties invaliditātei vai pāragri zaudējot dzīvību);

• nenovērtējamās, neaprēķināmās izmaksas – sāpes, raizes, ciešanas, kas arī var būt par iemeslu veselības problēmām.

Rezumējot: mums ir praktiski neierobežotas iespējas ar profilakses un veselības veicināšanu samazināt mirstību no neinfekcijas slimībām, bet, lai to panāktu, nepieciešama tādas politikas īstenošana, kas tiek vērtēta caur sabiedrības veselības prizmu – veselība visās politikās.

Arī Latvijā ir atsevišķi labi piemēri, kā izpaužas princips “veselība visās politikās”. Piemēram:

• transporta politikas jomā īstenotie pasākumi ceļu satiksmes negadījumu novēršanai ir ievērojami samazinājuši ceļu satiksmes negadījumos gūto traumu skaitu un nāves gadījumu skaitu;

• riteņbraucēju celiņu iekārtošana rada iespēju pilsētas iedzīvotājiem būt fiziski aktīviem un samazina gaisa piesārņošanu, iedzīvotājiem izvēloties ekoloģiski tīru pārvietošanās līdzekli;

• lauku vides sakārtošana un labiekārtošana, norobežojot dīķus, ierīkojot peldvietas un nodrošinot tajās glābšanas dienestu klātbūtni novērš noslīkšanas gadījumus, samazina gūto traumu skaitu;

• mājokļu labiekārtošana, nodrošinot drošības prasību ievērošanu (dūmu detektoru uzstādīšana, drošu logu mehānismu izmantošana būvniecībā), samazina traumatisma risku;

• droši iepakojumi ķīmiskām vielām, medikamentiem novērš saindēšanās iespējas un apdegumus, īpaši bērniem.

Visi šie labās prakses piemēri tiešā veidā ietekmē veselības nozari, samazinoties traumas guvušo personu un personu ar invaliditāti skaitam, samazinās slogs uz veselības aprūpes budžetu. Īstenojot šos pasākumus, rezultātā ir redzams arī citu nozaru ieguvums – vesels cilvēks, kurš var dot ieguldījumu valsts attīstībā.

Tādēļ aicinu ikvienu apzināties, ka veselība ir cilvēka dzīves kvalitātes, viņa ģimenes un arī visas sabiedrības labklājības pamats. Vesels un darbspējīgs cilvēks, vesela sabiedrība ir priekšnoteikums tautsaimniecības un valsts izaugsmei. Sabiedrības veselība – tā ir vērtība un pret to arī ir atbilstoši jāattiecas – saudzējot. Un par to ir jāuzņemas kopīga atbildība.

Fakti

• Cilvēki, kam ir veselīgs dzīvesveids, dzīvo sešus līdz deviņus gadus ilgāk (American Journal of Health Promotion).

• Cilvēki ar neveselīgiem dzīvesveida paradumiem rada lielākas veselības aprūpes izmaksas (American Journal of Health Promotion).

• Sirds–asinsvadu slimību ārstēšana Eiropas Savienībā katru gadu izmaksā 169 miljardus eiro, t.i., 372 eiro uz katru ES iedzīvotāju.

• Ekonomiskie zaudējumi sirds–asinsvadu slimību dēļ ES ir vairāk nekā 35 miljardi eiro katru gadu.

• Eiropas Savienībā līdz pat 7% no veselības aprūpes izmaksām attiecināmas uz aptaukošanos, un šis skaitlis turpinās pieaugt, ņemot vērā aptaukošanās tendenci (Eiropas Komisijas Zaļā grāmata “Veselīga uztura un fiziskās aktivitātes veicināšana – liekā svara, aptaukošanās un hronisko slimību profilakse Eiropas mērogā”).

• ASV Darba drošības un veselības pārvalde ir aprēķinājusi, ka tīrs gaiss (bez tabakas dūmiem) palielina darba produktivitāti par 3%.

• ASV smēķēšana darbavietā katru gadu izmaksā 47 miljardus ASV dolāru.

Pasaulē ir veikti daudzi pētījumi, kas pierāda, ka, piemēram, aptaukošanās ir saistīta ar zemāku darba produktivitāti un biežāku darba kavēšanu:

• Liekais svars un nepietiekama fiziskā aktivitāte negatīvi ietekmē veiktā darba kvalitāti, kvantitāti un kopējo darba izpildījumu (Pronk et al. 2004).

• 100 darbinieki, kam bija aptaukošanās, slimības dēļ darbu kavēja 184 dienas, savukārt 100 darbinieki ar normālu svaru kavēja tikai 14 dienas (Ostbye et al. 2007).

• 4.–6.klašu skolēni, kam bija aptaukošanās, par 20% biežāk kavēja skolu nekā viņu vienaudži ar normālu svaru (Geier et al. 2007).

Statistika liecina, ka Latvijā 2009.gadā no asinsrites sistēmas slimībām miruši 16 077 cilvēki. No tiem nebūtu nomiruši 9807 cilvēki, ja viņi nebūtu pakļauti riska faktoriem (alkohola un tabakas izstrādājumu lietošana, zems augļu un dārzeņu patēriņš uzturā, nepietiekama fiziskā aktivitāte, augsts asinsspiediens, augsts ķermeņa masas indekss, augsts holesterīna līmenis asinīs). Saskaņā ar Pasaules veselības organizācijas informāciju (Global Health Risks Mortality and burden of disease attributable to selected major risks, WHO, 2009) iepriekšminētie riska faktori ir par iemeslu 61% gadījumu no visām nāvēm ar asinsrites sistēmas slimībām.

Veselības ministra Jura Bārzdiņa 2011.gada 16.aprīļa publikācija 18.aprīļa veselības konferencei “Labāku veselību visiem Latvijā!”