Valsts sekretāru sanāksmē: 2011.gada 14.aprīlī

IeM: Par Biometrijas datu apstrādes sistēmas likumprojektu

14.aprīlī valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Biometrijas datu apstrādes sistēmas likumprojekts. Likumprojekta izstrādes mērķis ir novērst konstatētās nepilnībās pašreiz spēkā esošajā Biometrijas datu apstrādes sistēmas likumā, nodrošinot normatīvā regulējuma uztveramības uzlabošanu un efektīvu sistēmas izmantošanu.

Likumprojekts paredz pašlaik spēkā esošā likuma normas, kas attiecas uz Biometrijas datu apstrādes sistēmā iekļaujamo datu apjomu, iestādēm, kurām sistēmā dati jāiekļauj, datu glabāšanas termiņiem un to iekļaušanas, aktualizēšanas un dzēšanas kārtību, kā arī iestāžu loku un kārtību, kādā šīs iestādes likumā noteikto mērķu sasniegšanai izmanto sistēmā uzkrātos datus, pārnest uz attiecīgiem Ministru kabineta noteikumiem.

Papildus tam likumā ir paredzēts deleģējums Ministru kabinetam noteikt apjomu, kādā iestādes izmantos sistēmu likumā noteikto mērķu sasniegšanai, kā arī prasības sistēmā iekļaujamo biometrijas datu kvalitātei, lai varētu nodrošināt efektīvu sistēmas izmantošanu, savukārt deleģējums noteikt datu iegūšanas kārtību būtu no likuma svītrojams.

Likumprojekts paredz arī svītrot likuma normas, kas attiecas, piemēram, uz uzziņas sniegšanu par fiziskās personas identitāti.

IeM: Par divu Valsts policijas amatpersonu dalības laika pagarināšanu misijā Afganistānā

14.aprīlī valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Ministru kabineta rīkojuma projekts, kas paredz divu Valsts policijas amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dalības laika pagarināšanu Eiropas Savienības policijas misijā Afganistānā (EUPOL Afghanistan) no 2011.gada 1.jūnija līdz 2012.gada 31.maijam.

Šobrīd divas Valsts policijas amatpersonas jau atrodas ES policijas misijā saskaņā ar 2007.gada 12.–13.februārī ES Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes pieņemto lēmumu atbalstīt Eiropas drošības un aizsardzības politikas misijas likuma varas un policijas jomā izveidošanu Afganistānā.

Šobrīd Valsts policijas amatpersonas pilda Noziedzības novēršanas departamenta padomnieku pienākumus EUPOL Afghanistan galvenajā mītnē Kabulā.

Iekšlietu ministrijas
Administratīvais departaments

TM: Par grozījumiem Komerclikumā, Kooperatīvo sabiedrību likumā un Latvijas Sodu izpildes kodeksā

14.aprīlī valsts sekretāru sanāksmē izsludināja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Komerclikumā, Kooperatīvo sabiedrību likumā un Latvijas Sodu izpildes kodeksā. Grozījumi izstrādāti, lai sakārtotu komerctiesisko vidi.

Grozījumi Komerclikumā un Kooperatīvo sabiedrību likumā noteic saturu aizliegumam uz noteikta vai visu veidu komercdarbību un aizliegumam ieņemt amatus komercsabiedrības pārvaldes institūcijas. Minētie aizliegumi personai var tikt piemēroti saskaņā ar Krimināllikuma un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa regulējumu.

Aizliegums uz visu veidu komercdarbību ne tikai liedz ieņemt amatus komercsabiedrības pārvaldes institūcijās, bet arī liedz dibināt jaunas komercsabiedrības. Savukārt aizliegums uz noteikta veida komercdarbību neliedz personai ieņemt konkrētu statusu komercsabiedrībā, taču ierobežo attiecīgās personas pārstāvēttiesības un lemttiesības jautājumos, kas saistīti ar attiecīgā veida komercdarbību.

Papildus jau minētajiem likumprojektiem tuvākajā laikā plānots valsts sekretāru sanāksmē izsludināt grozījumus likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”, kas noteiks Uzņēmumu reģistra rīcību gadījumā, ja personai piemērots kāds no ierobežojumiem attiecībā uz komercdarbību. Paredzēts, ka gadījumā, ja persona, kurai piemērots aizliegums uz noteikta veida komercdarbību vai aizliegums ieņemt amatus komercsabiedrības pārvaldes institūcijās, jau ir reģistrēta komercreģistrā vai uzņēmumu reģistra žurnālā, tad attiecīgā persona tiks izslēgta no šā reģistra. Savukārt gadījumā, ja personai piemērots attiecīgs tiesību ierobežojums un tā nav reģistrēta nedz komercreģistrā, nedz uzņēmumu reģistra žurnālā, tad Uzņēmumu reģistrs atliks vai atteiks ieraksta izdarīšanu attiecīgajā reģistrā.

Grozījumi Komerclikumā paredz arī papildināt regulējumu kapitālsabiedrības darbības izbeigšanai, pamatojoties uz tiesas nolēmumu. Paredzēts, ka tiesības celt prasību tiesā par kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu tiks piešķirtas arī trešajām personām, kuru likumiskās intereses ir aizskartas. Minētās trešo personu tiesības tiks attiecinātas uz gadījumu, ja kapitālsabiedrības valdei ilgāk par trim mēnešiem nav pārstāvības tiesību vai ja sabiedrība Uzņēmumu reģistram nav iesniegusi likumā noteiktās ziņas vai dokumentus.

Tāpat likumprojekts noteic, ka gadījumā, ja kapitālsabiedrības darbība tiek izbeigta uz tiesas nolēmuma pamata, likvidators tiek iecelts, pamatojoties uz ieinteresētās personas, piemēram, dalībnieka vai kreditora, pieteikuma pamata. Ja neviena ieinteresētā persona nepieteiks kandidātu likvidatora amatam, kapitālsabiedrība tiks izslēgta no komercreģistra bez likvidācijas veikšanas. Tādējādi “tukšie” un neaktīvie komersanti tiks izslēgti no komercreģistra vienkāršotā procedūrā, paaugstinot komerctiesiskās vides drošību un stabilitāti.

Tieslietu ministrijas
Administratīvais departaments