Lauksaimnieki paši - par savu saimniekošanu

Turpinājums no 1.lpp.

Pārsvarā neitrālas atbildes

Aptaujas pamatblokā saimniekiem tika lūgts atbildēt uz deviņiem jautājumiem, izvēloties pozitīvu ("palielināsies", "pieaudzis", "labs", "uzlabosies" u.c.), neitrālu ("pietiekami", "apmierinošs", "paliks nemainīgs" u.c.) vai negatīvu ("samazināsies" , "slikts") atbildi (skat. 1.tabulu). Iepriekšējā - 1997.gada - aptaujā bija astoņi jautājumi, taču tikai trīs jautājumi abos gados bija vienādi, kas dod iespēju salīdzināt pašvērtējumu izmaiņas.

Aplūkojot pēdējās aptaujas izstrādes rezultātus, jāsecina, ka vairāk nekā puse saimnieku izvēlējās neitrālās atbildes: uz atsevišķiem jautājumiem 48 - 87% (vidēji 58%). Samērā daudz bija arī negatīvo atbilžu, kas raksturo grūto saimniecisko situāciju Latvijas laukos, pozitīvo atbilžu - daudz mazāk.

Vērtējot lauksaimniecības zemes platību saimniecībā, 14% saimnieku to atzina par lielu, bet 9% - par nepietiekamu; visi pārējie ar savas saimniecības platību bija apmierināti. Tālāku zemes platības palielināšanos paredzēja 5% respondentu, samazināšanos - 8%; pārējie domāja saglabāt esošās platības.

Spriežot pēc atbildēm, saimnieki vissmagāk izjūt naudas līdzekļu trūkumu. Saimniecības pašreizējo finansiālo stāvokli kā labu vērtēja tikai viens saimnieks no simta, bet kā sliktu - 51 (1997.gadā - 46). Nedaudz optimistiskāks bija paredzamais saimniecības finansiālā stāvokļa vērtējums pēc gada, respektīvi, 1999.gadā. Labu stāvokli uzdrošinājās prognozēt 11% saimnieku, tomēr 30% izteica pesimistisku prognozi.

Nākotnes izredzes lielā mērā ir atkarīgas no iecerētā un iespējamā kapitālieguldījumu lieluma ražošanas pamatlīdzekļos nākamā gadā. 20% saimnieku prognozēja, ka ieguldījumus palielinās, bet gandrīz tikpat (18%) - ka samazinās. Vairākums prognozēja ieguldīt iepriekšējā gada līmenī.

Aptauja paredzēja arī vairākus jautājumus par saimniecību kopumā. Izrādījās, ka ražošanas apjomu 1998.gadā, salīdzinot ar 1997.gadu, palielinājušas tikai 13% iedzīvotāju saimniecību, bet trīs reizes vairāk - 39% - to samazinājušas. Vēl sliktāks ir saimniecības vispārējā ekonomiski finansiālā stāvokļa pašvērtējums: pozitīvas atbildes deva tikai 9% saimnieku, negatīvas - 55%. Toties cerīgāk tika gaidīts nākamais - 1999. - gads. To 18% saimnieku cerēja beigt ar labiem ekonomiski finansiāliem rezultātiem, bet 31% joprojām noskaņoti pesimistiski.

Noslāņojas virzienā uz Rīgu

Pēc materiālās labklājības līmeņa noslāņojas ne vien mājsaimniecības, bet arī mazie un vidējie uzņēmumi, kuri reāli konkurē savā starpā, atrazdamies nevienādos dabas un saimniekošanas apstākļos. Lai atklātu iedzīvotāju lauku saimniecību apsaimniekotāju pašvērtējumu teritoriālās īpatnības, šos datus izstrādājām atsevišķi piecos Latvijas novados. Izstrādāt atbildes atsevišķi par katra administratīvā rajona saimniecībām atzinām par nelietderīgu, jo, tik sīki saskaldot izlasi, katras grupas (rajona) atbilžu biežumi vairs nav pietiekami reprezentatīvi.

Novadus visumā veidojām atbilstoši vēsturiskajiem. Vienīgi kā piekto novadu izdalījām Pierīgu, iekļaujot tajā Rīgas, Ogres un Tukuma rajona saimniecības. Jau agrāk pēc citiem datiem iegūto atziņu par šī piepilsētas novada lielajām īpatnībām apstiprināja arī mūsu kārtējais pētījums.

Novadi veidoti, apvienojot nedalītus administratīvos rajonus. Tādējādi nosacīti Zemgalei pieskaitīti Aizkraukles un Jēkabpils rajona pagasti, kas atrodas Daugavas labajā pusē un vēsturiski būtu pieskaitāmi Vidzemei. Citādi pētījumā izmantotie novadi visumā atbilst vēsturiskajiem.

Apkopojot iedzīvotāju lauku saimniecību apsaimniekotāju atbildes uz deviņiem pamatjautājumiem atsevišķi pa Latvijas novadiem, iegūstam rezultātus, kas apkopoti 2.tabulā.

Tabulas dati rāda, ka respondenti savu saimniecisko darbību visos Latvijas novados vērtē diezgan līdzīgi. Atšķirīgāki vērtējumi parādās Pierīgas novadā. Šajā grupā ir vislielākais pozitīvo atbilžu skaits - sešos jautājumos no deviņiem. Vairāk nekā trešdaļa Pierīgas saimnieku uzskata, ka spēs atdot kredītus, palielināt investīcijas un pozitīvi vērtē saimniecības ekonomiski finansiālās iespējas pēc gada. Tik augsta pozitīvas atbildes devušo īpatsvara šajos jautājumos nav nevienā citā Latvijas novadā.

Otro un trešo vietu pozitīvo atbilžu ziņā ieņem Zemgale un Vidzeme. Pēc ražotās produkcijas pieauguma salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu vairāk veiksminieku ir Zemgalē, toties prognozēt veiksmīgu 1999.gadu uzdrošinās vairāk vidzemnieku.

Lielo neitrālo atbilžu īpatsvars, kas lielākajā daļā jautājumu pārsniedz pusi, ir vērojams visos Latvijas novados. Vairākums saimnieku ir samierinājušies ar grūtībām un ar zemnieku sīkstumu un izturību cenšas tās pārvarēt. Daudzi domā, ka lielīties nav iemesla, bet arī gaušanās nepalīdzēs.

Izstrādājot datus, sagaidījām, ka ar augstu negatīvo atbilžu īpatsvaru iezīmēsies Latgale, kā tas parasti jākonstatē sociālos un demogrāfiskos pētījumos. Taču šoreiz tāda hipotēze neattaisnojās. Vērtējot pēc negatīvas atbildes devušo īpatsvara visos deviņos jautājumos kopā, tikpat daudz "pesimistu" un "grūtdieņu" kā Latgalē ir arī Vidzemē. Daudz negatīvo atbilžu savākts arī Kurzemē. Novadu īpatnības atsevišķos vērtējumu aspektos (jautājumos) var pamanīt 2.tabulā. Jāsaka gan, ka procentu skaitļu atšķirības par pāris punktiem varēja radīt arī izlases kļūda.

Tātad lauku saimniecības atrašanās vienā vai otrā vēsturiskajā novadā tās labklājību ietekmē, taču nedaudz. Toties liela ietekme ir Rīgas tuvumam. Varētu būt, ka labākā situācijā ir arī tās saimniecības, kas atrodas citu republikas pilsētu - Jelgavas, Daugavpils, Liepājas u.c. - tuvumā. Taču tik detalizētai izpētei izlases apjoms ir par mazu.

Varētu apsvērt iespēju kādu no turpmākajām aptaujām veltīt kontrastu izpētei. Šajā nolūkā izlases arhitektūru varētu veidot tā, ka pusi no iespējamā vienību skaita (ap 500 - 800 saimniecību) izlozēt pagastos, kas atrodas republikas pilsētu tiešā tuvumā, bet otru pusi - "tālumniekos", pagastos, kas no republikas pilsētām atrodas vistālāk. Statistikai ir tendence visus pētījumus atkārtot tā, lai varētu izveidot salīdzināmas dinamikas rindas. Visumā tas attaisnojas. Taču dažreiz būtu lietderīgs arī cits princips: padziļināt izpēti tajos virzienos, kur iepriekšējie pētījumi parādījuši ko atšķirīgu, savdabīgu, interesantu, bīstamu vai cerīgu un perspektīvu.

Trūkst naudas

Aptaujā lauku saimniecību apsaimniekotājus lūdza arī uzrādīt galvenos ražošanas sašaurināšanas iemeslus. Šo anketas jautājumu pārsvarā izpildīja tie saimnieki, kuri reāli ražošanu bija sašaurinājuši. Taču virkne respondentu jautājumu traktēja arī plašāk, norādot ražošanas sašaurināšanas iemeslus vispār, ja arī pašu saimniecībai bija izdevies tos pārvarēt.

No kopējā respondentu skaita ražošanas sašaurināšanas iemeslus visretāk uzrādīja Kurzemē - 39%, visbiežāk - Latgalē - 55%, citos novados - apmēram katrs otrais anketas izpildītājs (3.tabula).

Dažādo uzrādīto atbilžu biežumu procentos rēķinājām no to respondentu skaita, kuri kādu ražošanas sašaurināšanas iemeslu bija uzrādījuši, tātad no to saimnieku skaita, kurus tā vai citādi bija skārusi ražošanas sašaurināšanas problēma. Tā kā daļa respondentu bija norādījuši divus vai vairākus ražošanas sašaurināšanas iemeslus, šo procentu skaitļu summa pārsniedz 100.

Galvenais ražošanu ierobežojošais faktors visos novados izrādījās naudas trūkums, turklāt nedaudz izteiktāk tieši saimnieciski stiprākos novados - Pierīgā, Zemgalē, Vidzemē, bet mazāk - novados, kur daudzi zemes apsaimniekotāji samierinās ar naturālo saimniecību (Latgale, Kurzeme).

Kā otru svarīgāko ražošanas sašaurināšanas iemeslu saimnieki minēja tehnikas trūkumu vai tās nolietošanos. Šis iemesls būtībā tāpat reducējas uz naudas trūkumu un nedaudz biežāk tika minēts Zemgalē un Pierīgā, retāk - Latgalē.

Gandrīz tikpat bieži - apmēram katrs trešais no ražošanas sašaurināšanas problēmas vērtētājiem - atzīmēja, ka nav produkcijas realizācijas iespēju, visbiežāk Pierīgā un Kurzemē. Varētu sagaidīt, ka Rīgas tuvumā realizācijas iespējām jābūt vislabākām. Iespējams, ka šīs nelielās procentu skaitļu starpības radīja izlases kļūda vai arī saimnieciski spēcīgāko novadu respondentu relatīvi lielāka rūpība visu anketas jautājumu izpildē.

No pārējiem iemesliem vēl tika atzīmēts, ka trūkst darbaspēka, toties kvalificēta darbaspēka trūkumu atzīmēja tikai daži respondenti. Tāpat gandrīz visi bija apmierināti ar savas ražotās produkcijas kvalitāti.

Izvēršot detalizētāk citus ražošanas sašaurināšanas iemeslus, kurus respondenti nosauca paši, sastapām atbildes: "bija slikti laika apstākļi", "labība apslīka", "esam veci un slimi", "nav jēgas ražošanai"... Šādi anketas sastādītāju neparedzēti iemesli sevišķi bieži tika minēti Latgalē, reti - Zemgalē.

Par pašiem saimniekiem

Aptaujas anketā bez jautājumiem par saimniecības stāvokli un perspektīvām bija ietverti arī divi jautājumi par pašu saimnieku, noskaidrojot viņa vecumu un izglītību. Kārtējais pētījums apstiprināja jau iepriekš noskaidroto, ka gandrīz puse iedzīvotāju lauku saimniecību vadītāju ir pirmspensijas vai pensijas vecuma cilvēki. Pierīgas rajonos 57,7% saimnieku bija vecāki par 46 gadiem, Latgalē - 48,9%, Vidzemē - 48,3%, Kurzemē - 47,5%, vismazāk Zemgalē - 44,1%.

No iedzīvotāju lauku saimniecību vadītājiem tikai katrs divdesmitais bija jaunāks par 30 gadiem: Vidzemē - 6,4%, Zemgalē - 5,6%, Latgalē - 5,1%, Pierīgas rajonos - 4,6%, Kurzemē - tikai 3,3%. 10 - 15% respondentu (visvairāk Latgalē) bija kautrējušies savu vecumu norādīt.

Tā kā lauku saimnieku vidū ir ļoti daudz gados vecu cilvēku, nav pārsteigums, ka daudz arī tādu, kuriem ir tikai pamatskolas izglītība vai pat tā nepabeigta. No Latgales lauku saimniecību vadītājiem 44,6% ir ar pamatskolas vai zemāku izglītību, no Kurzemes - 37,6%. Toties Rīgas apkārtnē ar pamatskolas izglītību saimnieko tikai 28,6%.

Ja skaita kopā vidējo speciālo un vidējo vispārējo izglītību ieguvušos, tad šāda izglītības līmeņa saimnieku visvairāk ir visos Latvijas novados, izņemot Latgali, viņu īpatsvars pārsniedz 50% (Latgalē 48%).

Nākotnes lauku saimniecības vadītājam būtu vēlama augstākā izglītība lauksaimniecībā vai kādā radniecīgā specialitātē. Pagaidām tik izglītotu saimniecību vadītāju nav daudz: Zemgalē - 12,3%, Vidzemē - 12,0%, Pierīgā - 10,3%, Kurzemē - 8,5%, Latgalē - 7,3%. Iespējams, ka Zemgali pirmajā vietā izvirza Latvijas Lauksaimniecības universitātes tuvums, kā arī auglīgāka zeme, kas jauniem cilvēkiem dod lielākas cerības uz panākumiem grūtajā zemkopja darbā.

1.tabula

Latvijas iedzīvotāju individuālo lauku saimniecību apsaimniekotāju

saimniecisko apstākļu pašvērtējums, procentos

1Pozitīvs vērtējums atkarībā no jautājuma satura nozīmē atbildi "jā", "palielinājies", "pilnīgi pietiekami", ''par daudz'' u.tml.

2Neitrāls vērtējums atkarībā no jautājuma satura nozīmē ''palicis tāds pats'', ''nemainīgs'', ''gandrīz pietiekami'' u.tml. Grupā ieskaitīti arī tie respondenti, kuri uz jautājumu nav atbildējuši

3Negatīvs vērtējums nozīmē ''nē'', ''nepietiekams'', ''samazinājies'' u.tml.

3.tabula

Ražošanas sašaurināšanas iemesli

2.tabula

Iedzīvotāju lauku saimniecību apsaimniekotāju sava saimnieciskā stāvokļa pašvērtējumi 1998.gadā, procentos