Ekonomikas ministrs: Par darba tirgus prasībām atbilstošām apmācībām

“Bezdarba līmeņa rādītāji līdzās uzņēmējdarbības vides pieprasījumam pēc kvalificētiem speciālistiem objektīvi parāda, ka atsevišķās jomās darbaspēka deficīts galvenokārt ir saistīts ar prasmju neatbilstību darba tirgus prasībām, tādēļ esmu ļoti gandarīts par uzņēmēju, Izglītības un zinātnes ministrijas un augstskolu šodien izteikto apņemšanos veikt nozīmīgas reformas studiju programmās, pārveidojot tās atbilstoši darba tirgus jeb uzņēmēju reālajām prasībām,” komentējot 19.aprīlī parakstīto vienošanos, norāda ekonomikas ministrs Artis Kampars.

Vienošanos par sadarbību augstākās izglītības iestāžu absolventu atbilstībai darbaspēka pieprasījuma prognozēm 19.aprīlī parakstīja Izglītības un zinātnes ministrija, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Rektoru padome, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un Latvijas Studentu apvienība.

“Lai valstī pārvarētu krīzi, mūsu uzdevums bija mainīt Latvijas ekonomikas struktūru, padarīt to “gudrāku” un orientētu uz eksportu, nevis iekšējo patēriņu. Valdības stratēģiskie lēmumi uzņēmējdarbības, īpaši prioritāro nozaru atbalstam uzrāda acīmredzamus rezultātus augošos eksporta rādītājos, un var prognozēt, ka straujākais darbaspēka pieprasījums būs uz eksportu orientētās nozarēs – galvenokārt apstrādes rūpniecībā, transporta un loģistikas, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nozarēs,” atzīst ministrs.

Ekonomikas ministrijas analīze un darba tirgus prognozes liecina, ka, atsākoties pakāpeniskai ekonomiskajai izaugsmei, Latvijā ir izteiktāks pieprasījums pēc vidējās kvalifikācijas profesiju pārstāvjiem, piemēram, mašīnu un iekārtu operatoriem, mehāniķiem, kas ir pieprasīti apstrādes rūpniecībā u.c. jomās. Ekonomikas ministrs Artis Kampars uzskata, ka šai profesiju grupai jāpievērš īpaša uzmanība, jo speciālistu trūkums vai nepietiekama sagatavotība var kavēt nozaru attīstību.

Vienlaikus visās nozarēs joprojām saglabājas pieprasījums pēc dažāda profila augsti kvalificēta darbaspēka. Straujāks pieprasījums ir vērojams pēc inženierzinātņu, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomas vecākiem speciālistiem. Ministrs norāda, ka īpaša uzmanība ir jāpievērš jauno inženieru sagatavošanas izglītības kvalitātei un lielāks pieprasījums būs pēc tiem speciālistiem, kas būs apguvuši jaunās, inovatīvās tehnoloģijas.

Ekonomikas ministrija prognozē, ka 2011.gadā situācija darba tirgū turpinās pakāpeniski uzlaboties. Bezdarba līmeņa rādītāji liecina, ka salīdzinājumā ar 2010.gada sākumu nodarbinātība ir palielinājusies par aptuveni 3% un līdzīga tendence tiek plānota arī šogad.

Elīna Bīviņa, ministra padomniece