ĀTNP koordinācijas padomes sastāvs,

uzdevumi un koordinatoru darbība

ĀTNP koordinācijas padomes sastāvs:

• Ministru Prezidenta padomnieks;

• Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs vai tā vietnieks (Padomes vadītājs);

• Ārlietu ministrijas valsts sekretārs vai tā vietnieks;

• Zemkopības ministrijas valsts sekretārs vai tā vietnieks;

• Izglītības un Zinātnes ministrijas valsts sekretārs vai tā vietnieks;

• Finansu ministrijas valsts sekretārs vai tā vietnieks;

• LAA pārstāvis;

• LEK pārstāvis;

• Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības kameras pārstāvis;

• Latvijas ĀT vienotā informācijas centra pārstāvis;

• abi ĀTNP īstenošanas koordinatori.

ĀTNP koordinācijas padomes uzdevumi:

• ĀTNP pasākumu plāna īstenošanas kontrole un korekciju ieviešana šajā plānā;

• gada pasākumu plāna apstiprināšana;

• finansu pieprasījuma sagatavošana ikgadējā pasākumu plāna īstenošanai.

ĀTNP koordinatoru funkcijas un uzdevumi:

• informēt uzņēmējus un nozaru ekspertu padomes par pasākumiem ĀTNP īstenošanai;

• nodrošināt informācijas plūsmu starp ĀTNP koordinācijas padomi un atbildīgajām institūcijām abos virzienos;

• veidot starpministriju darba grupas konkrētu ĀT jautājumu risināšanai;

• programmas pasākumu plāna izpildes kontrole;

• nākamā gada pasākumu plāna un finansu pieprasījuma projekta sagatavošana.

Sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām

Ārējās tirdzniecības nacionālās programmas sekmīgai realizācijai nepieciešama regulāra sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām, nodrošinot tās ar jaunāko informāciju par aktivitātēm un paredzētajiem pasākumiem valsts ārējās tirdzniecības politikas realizācijā, kā arī saņemot informāciju par nevalstisko organizāciju plānotajiem pasākumiem un identificētajām problēmām ārējā ekonomiskajā darbībā.

Programmas īstenošanas shēmā ir redzams, ka galvenā atbildība par programmas īstenošanu kopumā ir ĀTNP Koordinācijas Padomei, bet programmas īstenošanu koordinē 2 koordinatori.

ĀTNP koordinatoru pienākumos ietilpst arī regulāra nevalstisko organizāciju informēšana par pasākumiem programmas īstenošanā. Visi programmas uzdevumi sadalīti 2 virzienos (par kuru realizāciju ir atbildīgs viens no ĀTNP koordinatoriem):

• informācijas aprites, mārketinga un konkurētspējas veicināšanas pasākumi;

• finansu instrumentu un netarifu barjeru pasākumi.

Tādējādi, nevalstiskajām organizācijām būs iespējams saņemt visjaunāko informāciju par valsts atbalsta pasākumiem ārējās tirdzniecības veicināšanā no informācijas pirmavota - ĀTNP koordinatora, kā arī tieši informēt viņu par nevalstiskās organizācijas dalību eksporta veicināšanā, informācijas nodrošināšanā vai arī kādā citā sfērā.

Atsevišķu programmas pasākumu veikšanai (izglītojoši semināri, pētījumi, u.tml.) tiks rīkoti atklāti konkursi, kuros varēs piedalīties visas ieinteresētās organizācijas.

Ekonomikas ministrijā ir izveidotas nozaru ekspertu padomes ar mērķi attīstīt dialogu starp uzņēmējiem un valdības institūcijām.

Finansējuma sadalījums pēc pieprasījuma (instrumentu) grupām un finansējuma avotiem:

1.grupa. Informācijas nodrošinājums - Ls 147 000, valsts budžets, PHARE programma;

2.grupa. Daudzpusējās un divpusējās starpvalstu attiecības - Ls 10 000, valsts budžets;

3.grupa. Finansu instrumenti - Ls 8 500 000, valsts budžets;

4.grupa. Netarifu barjeru pielietošana - bez papildus finansējuma;

5.grupa. Iekšējā tirgus aizsardzība - bez papildus finansējuma;

6.grupa. Konkurētspējas veicināšana - Ls 590 000, valsts budžets, PHARE programma;

7.grupa. Mārketings - Ls 355 000, valsts budžets, PHARE programma.

Grupās, kurās papildus finansējums nav paredzēts, pasākumi tiks īstenoti attiecīgo institūciju esošo funkciju izpildes ietvaros, kam finansējums ir jau piešķirts, vai optimizējot valsts institūciju darbību.

Paredzamais finansējuma avots pasākuma plāna realizācijai ir valsts budžets. Daļa no pasākumu kopuma ir atzīmēta kā prioritāte Nacionālajā Attīstības plānā, kas paredz iespējamību saņemt finansējumu arī no PHARE programmas.

Finansējums ir nepieciešams pasākumiem, kas vērsti uz Latvijas preču konkurētspējas nostiprināšanu atbilstoši ES 2. Kopenhāgenas kritērijam, eksporta veicināšanas instrumentu darbības uzlabošanu un attīstīšanu.

Finansējums, kas nepieciešams no valsts budžeta programmas realizācijai no 2001. līdz 2004. gadam, ir vidēji 2 miljoni latu gadā.

Programmas finansēšanas iespējamie varianti

Ņemot vērā reālās valsts budžeta iespējas, pastāv 3 iespējamie varianti programmas īstenošanai, kas apkopoti 6.1. tabulā.

6.1. tabula.

Realizējot optimālo programmas finansēšanas variantu, būtu iespējams nodrošināt programmas īstenošanu pilnā apjomā.

Ierobežotajā programmas finansēšanas variantā ir būtiski kavēta finansu instrumentu lietošana, t.i., paredzēts tikai 1 miljons Latvijas eksportkredīta rezerves un pamatkapitāla palielināšanai. Konkurētspējas veicināšanas jomā ir samazināts finansējums no 200 līdz 110 tūkstošiem latu sadarbības partneru piemeklēšanas programmas realizācijai, bet starptautiskā mārketinga jomā valsts atbalsts Latvijas uzņēmumu dalībai starptautiskās izstādēs un tirdzniecības misijās - no 300 līdz 200 tūkstošiem latu.

Minimālajā programmas finansēšanas variantā vispār netiek paredzēts finansējums Latvijas eksportkredīta darbības nodrošināšanai.

1. Latvijas maksājumu bilances tekošā konta tirdzniecības bilances deficīta samazināšana.

2. Latvijas eksporta ikgadējais pieaugums ne mazāk par 10 - 15 % tuvāko 5 gadu laikā.

3. Eksporta ģeogrāfiskās orientācijas diversifikācija, apgūti jauni noieta tirgi.

4. Pievienotās vērtības pieaugums eksportētajām precēm.

5. Uzņēmumu konkurētspējas pieaugums ES tirgū (2. Kopenhāgenas kritērijs) un citos reģionos.

6. Paātrināta integrācija ES.

7. Uzņēmēju eksporta prasmju un pieredzes attīstība.

8. Ražošanas pieaugums un jaunu darba vietu radīšana uz eksportu orientētās nozarēs, kā arī to atbalstošajās un saistītajās nozarēs.

9. Iedzīvotāju dzīves līmeņa un pirktspējas pieaugums.

Izmantotās literatūras saraksts

1. Beamish, Paul W., Killing, Peter J., Lecraw, Donald J., Morrison, Allen J., International Management: Text and Cases, 2nd ed., Richard D.Irwin Inc., 1994, 546p.

2. Brander, James A. Government Policy Toward Business, Butterworths Canada Ltd., 1988, 320 p.

3. Cimdiņš, U., Počs, R., Tiešo ārvalstu investīciju piesaistīšanas noteicošie faktori Latvijā un citās pārejas perioda valstīs. Ekonomiskās problēmas uzņēmējdarbībā, RTU, Rīga, 1998, 24.-28.lpp.

4. Crocombe, G., Enright, M., Porter , M., Upgrading New Zealand's Competitive Advantage, 1993, pp.325

5. Crossan, Mary M., Fry, Joseph N., Killing, Peter J., White, Roderick E., Business Policy: a Canadian Casebook, 4th ed., Prentice-Hall Canada Inc., 1997, 609 p.

6. Czinkota, Michael R.; Rivoli, Pietra, Ronkainen, Ilkka A., International Business, The Dryden Press, 1989, 736 p.

7. Daniels, John D., Radebaugh, Lee H., International Business: Environments and Operations, 6th ed., Addison-Wesley Publishing Company, 1992, 805 p.

8. Foreign Trade 1996. Estonia, Latvia, Lithuania. Statistikas departamentos prie Lietuvos Respublikos Vyriausybes, Vilnius, 1997, 97 pp.

9. Griffin, Ricky W., Pustay, Michael W., International Business: a Managerial Perspective, 1st ed., Addison-Wesley Publishing Company, 1996, 765 p.

10. Indicators of the Finnish society 1996/97, the Centre for Finnish Business and Policy Studies (EVA), Tampere 1996

11. Latvija. Pārskats par tautas attīstību. Rīga, ANO AP, 1997, 95 lpp.

12. Latvija. Pārskats par tautas attīstību. Rīga, ANO AP, 1998, 128 lpp.

13. Latvijas Nacionālais attīstības plāns. (Projekts.), Rīga, 1999.gada augusts

14. Latvijas vidēja termiņa ekonomiskā stratēģija pievienošanās Eiropas savienībai kontekstā, LR Finansu ministrija, Rīga, 1998.gada aprīlis, 167 lpp.

15. Morrison, Terresa C., Conaway, Wayne A., Douress, Joseph J., Dun & Bradstreet's Guide to Doing Business Around the World, Prentice-Hall Inc., 1997, 479 p.

16. Petersen H.Craig. Business and Government. 3rd edition. - New York . -: Harper & Row Publishers, 1989. - 543 p.

17. Porter, Michael E., The Competitive Advantage of Nations, The Free Press, Simon&Schuster Inc., New York, 1990, 855 p.

18. Punnett, Betty Jane, Ricks, David A., International Business, PWS-KENT Publishing Company, 1992, 534 p.

19. Rugman, Alan M., Hodgets, Richard M., International Business. A Strategic Management Approach. McGraw - Hill Inc., New York, 1995, 630 pp.

20. Samuelson P.A., Nordhaus W.D. Macroeconomics. 14th edition.- New York.: McGraw-Hill, Inc., 1992. - 437 p.

21. Stiglics Dž.E., Drifits Dž. Makroekonomika. Saīsināts tulkojums. -R.: Latvijas Universitāte, 1994. - 416 lpp.

22. Transition Report 1997 Enterprise performance and growth, European Bank for Reconstruction and Development, 1997

23. Transition Report 1997. EBRD, 1997. - 244 p.

24. Tuller, Lawrence W., Exporting, Importing, and Beyond: How to "Go Global " with Your Small Business, Adams Media Corporation, 1994, 320 p.

25. Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību. LR Ekonomikas ministrija, Rīga, 1997.gada jūnijs, 116 lpp.

26. Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību. LR Ekonomikas ministrija, Rīga, 1997.gada decembris, 128 lpp.

27. Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību. LR Ekonomikas ministrija, Rīga, 1998.gada jūnijs, 133 lpp.

28. Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību. LR Ekonomikas ministrija, Rīga, 1999.gada jūnijs, 124 lpp.

29. Yip, George S., Total Global Strategy: Managing for Worldwide Competitive Advantage, Prentice Hall, 1992, 318 p.Foreign Trade 1995. Estonia, Latvia, Lithuania. Statistical Office of Estonia, 1996, Tallinn, 64 pp.

30. NAIS - A/S "Dati" izveidotā Normatīvo aktu informatīvā sistēma.

31. Kvalitātes nodrošināšanas, Tirgus uzraudzības, Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības un Transporta attīstības nacionālo programmu materiāli.

32. LR Valsts statistikas komitejas materiāli:

• interneta lappuse www.csb.lv;

• kompaktdisks ar Statistikas gadagrāmatu 1997.

33. http://www.gov.sg/ (Government Ministries of Singapore)

1.pielikums

Eiropas Padomes sanāksme Kopenhāgenā un "Kopenhāgenas kritēriji"

Eiropas Padome Kopenhāgenas sanāksmē 1993.gada jūnijā vienojās par to, ka ieinteresētās asociētās valstis varēs kļūt par Eiropas Savienības dalībvalstīm, līdzko tās būs spējīgas uzņemties dalības saistības, proti, atbildīs tiem ekonomiskajiem un politiskajiem kritērijiem, kas formulēti Kopenhāgenas Padomes noslēguma dokumentos un pazīstami kā "Kopenhāgenas kritēriji".

Asociētajām valstīm tika izvirzīti šādi pamatkritēriji:

• stabila institucionālā sistēma, kas garantētu demokrātiju, likumu varu, cilvēktiesību un minoritāšu tiesību ievērošanu;

• funkcionējoša tirgus ekonomika;

• konkurētspēja Eiropas Savienības iekšējā tirgū;

• spēja uzņemties dalībvalsts pienākumus, tostarp - atbalstu politiskās, monetārās un ekonomiskās savienības mērķiem.

Konkurētspēja Eiropas Savienības tirgū un 2. Kopenhāgenas kritērijs

Eiropas Padomes definētais 2.Kopenhāgenas (ekonomiskais) kritērijs ir asociētās valsts spēja izturēt konkurences spiedienu ES iekšējā tirgus ietvaros. 2.Kopenhāgenas kritērijs nosaka nepieciešamību uzturēt noteiktu minimālu konkurētspējas līmeni galvenajās kandidātvalsts ekonomikas jomās.

Noteicošie asociētās valsts konkurētspējas izvērtēšanas parametri ir šādi:

• funkcionējoša tirgus ekonomika un stabila makroekonomiskā vide, kas ļautu uzņēmējiem pieņemt ilgtermiņa lēmumus;

• pietiekami cilvēkresursi un attīstīta infrastruktūra (enerģija, transports, telekomunikācijas);

• atbilstošs izglītības un zinātnes finansējums un līmenis, kā arī to turpmāka attīstība;

• valdības politikas un likumdošanas ietekme uz konkurētspēju ar tirdzniecības politikas, konkurences politikas, valsts atbalsta, MVU atbalsta u.c. metodēm;

• valsts tirdzniecības integrētība ES pirms pievienošanās, tostarp - preču daudzums un grupas līdzšinējā tirdzniecībā ar ES dalībvalstīm;

• mazu uzņēmumu īpatsvars valsts ekonomikā, kas ir nozīmīgs kritērijs, ņemot vērā to, ka brīva pieeja ES tirgum dos lielākas priekšrocības tieši maziem uzņēmumi, kā arī to, ka lielu uzņēmumu pārsvars varētu apgrūtināt tautsaimniecības pielāgošanos jauniem tirgus apstākļiem.

2.pielikums.

ĀT nacionālās programmas teorētiskais pamatojums

1. Dabisko un iegūto konkurences priekšrocību loma ārējā tirdzniecībā

Mūsdienu pasaulē ir izveidojusies situācija, kad preču un pakalpojumu konkurētspēju globālā mērogā nosaka neskaitāmi faktori. Šādā situācijā ir nepieciešams pārvērtēt galvenos faktorus, kas nosaka priekšrocības ārējā tirdzniecībā.

Viens no modeļiem, kas izskaidro valstu priekšrocības ārējā tirdzniecībā, ir M.Portera konkurences priekšrocību modelis (skatīt 1.1. attēlu), kas ir daudz mūsdienīgāks nekā klasiskās absolūto un salīdzinošo priekšrocību teorijas. Saskaņā ar šo modeli pastāv 4 galvenās faktoru grupas, kas nosaka nozares priekšrocības ārējās tirdzniecības jomā:

• ražošanas faktori;

• valsts iekšējais pieprasījums;

• saistīto un atbalstošo nozaru attīstības līmenis;

• firmu stratēģija, struktūra un konkurence.

1. attēls.

Apzīmējumi:

Ražošanas faktori

M. Portera konkurences priekšrocību teorija ražošanas faktorus iedala divās grupās:

pamatfaktori

attīstītie faktori

Faktorus var iedalīt arī vispārīgajos un specializētajos. Vispārīgos faktorus var izmantot visdažādākās nozares. Tādi faktori ir, piemēram, labi attīstīta infrastruktūra, daudz augstāko mācību iestāžu studentu u.t.t. Specializētos faktorus var izmantot tikai atsevišķas nozares, piemēram informācijas tehnoloģijās specializēts zinātniskais institūts. Ideālā gadījumā nozares attīstībai vajadzīgi gan vispārīgie, gan specializētie ražošanas faktori. Tomēr jāatceras, ka vispārīgo faktoru trūkumu ir salīdzinoši viegli kompensēt, un tas izdarāms īsākā laika posmā, turpretī, lai attīstītu specializētos faktorus, nepieciešamas ilgstošas investīcijas.

Ilgākā laika periodā šīs investīcijas atmaksājas, galvenokārt, izmantojot specializēto faktoru radītās konkurences priekšrocības. Priekšrocības vispārīgo faktoru jomā parasti nav ilgstošas, jo citām valstīm ir iespējas relatīvi vienkārši arī savā valstī radīt līdzīgus apstākļus bez lielu līdzekļu ieguldīšanas.

Pieprasījums

Valsts iekšējais pieprasījums ir svarīgs faktors konkurējošo nozaru attīstības sākotnējā veicināšanā. Šis faktors nosaka, cik lielā mērā ražotājs spēj ražot produkciju, kas atbilst patērētāja mainīgajām vajadzībām. Ja firma apmierina salīdzinoši plašu vietējā pieprasījuma spektru, tad ir iespējams, ka tā spēs veiksmīgi konkurēt arī ārējā tirgū. Būtiska loma ir pieprasījuma raksturam valsts iekšienē. Piemēram, ja pieprasījuma izmaiņas valsts iekšienē nedaudz apsteidz ārvalstu pieprasījuma izmaiņas, tad vietējie ražotāji spēs savlaicīgi pārorientēties, lai pielāgotos pieprasījuma situācijai ārvalstīs. ?ādā situācijā parasti atrodas valstis, kas kontrolē situāciju kādā noteiktā nozarē.

Pieprasījumu nosacījumu jomā svarīga loma ir arī nacionālajām iezīmēm. Kā piemērus var minēt amerikāņu interesi par kino, televīziju, kas ir pamatā šo nozaru ražotāju konkurētspējai pasaules tirgū; britu nacionālo hobiju - dārzu kopšanu, kas radījis ļoti augsti attīstītu dārzu piederumu ražošanas nozari šajā valstī.

Būtiska nozīme ir arī vietēja tirgus lielumam, jo tieši lielu valstu attīstītās nozares ar lieliem ražošanas apjomiem spēs veiksmīgāk konkurēt ārzemēs. Vietējā tirgus lielums ir būtisks priekšnoteikums mazo un vidējo uzņēmumu darbības attīstībai. Tomēr, no otras puses, ja vietējais tirgus ir mazs, atsevišķas nozares var orientēties, galvenokārt, uz ārējo tirgu. Tomēr pašreizējās ārējās tirdzniecības attīstības tendences pasaulē pierāda - valsts lielumam parasti nav izšķirošas lomas konkurētspējīgu nozaru attīstības veicināšanā.

Saistīto un atbalstošo nozaru attīstība

Saistītās nozares

Atbalstošās nozares

Uzņēmumu stratēģija, struktūra un konkurence

Šī faktoru grupa, galvenokārt, attiecas uz uzņēmumu dibināšanu, darbību un biznesa vadību. Te jānovērtē ne tikai likumdošanas akti, kas regulē šos procesus, bet arī valsts tradīcijas, attieksme pret uzņēmējdarbību un citi faktori, kas var būt atšķirīgi dažādās valstīs. Valdības politika tiek atspoguļota likumdošanas aktos un tā var būtiski ietekmēt valsts saimnieciskās attīstības gaitu. Īpaša loma valdībai ir izglītības sistēmas attīstībā.

Uzņēmumu savstarpējā konkurence iekšējā tirgū, tai skaitā importētāju radītā konkurence, var būt svarīgs priekšnoteikums sekmīgai darbībai ārvalstīs. Konkurence iekšējā tirgū rada motivāciju ražošanas procesa pilnveidošanai un preču kvalitātes nodrošināšanai. Iekšējā konkurence ir nozīmīgs faktors gan lielās, gan mazās valstīs. Tā rada uzņēmumiem vajadzību veidot ilgstošas priekšrocības, kas galarezultātā var izrādīties nozīmīgas citu tirgu apgūšanā.

Veiksme un valdība

M.Portera teorijā tiek uzsvērts, ka pastāv vēl 2 faktori, kas būtiski ietekmē situāciju vietējā tirgū. Šie faktori ir: veiksme un valdība. Vārds veiksme šajā gadījumā apzīmē notikumus, kurus nevar ietekmēt ne ražotāji, ne valdība. Kā piemērus šeit varētu minēt jaunus izgudrojumus, ārējos politiskos faktorus, kas var radīt jaunas iespējas un līdzīgus faktorus.

Valdības

Lai pamatotu, kāpēc atsevišķas Latvijas nozares un uzņēmumi patlaban ir konkurētspējīgi ārējā tirgū, jāizanalizē galvenie faktori, kas nosaka nozaru priekšrocības starptautiskā mērogā. Tā kā makroekonomiskā situācija valstī pakāpeniski stabilizējas, ir svarīgi identificēt tās nozares, kuras ir spējušas veiksmīgi darboties ārējos tirgos pārejas perioda laikā. Tas nepieciešams, lai konstatētu, vai iespējams arī turpmāk sekmīgi izmantot esošos kontaktus ārzemēs, vai arī minēto nozaru uzplaukums ir bijis īslaicīgs un faktiski tika izmantotas priekšrocības, kas pastāvējušas tikai zināmu laiku.

Darbaspēka izmaksas Latvijā pašlaik ir zemākas nekā Eiropas Savienības valstīs. Tiešo ārvalstu investīciju apjoma pieaugums rāda, ka ārvalstu investori šo priekšrocību cenšas izmantot. Tomēr ilgākā laika periodā nevar cerēt, ka zemas darbaspēka izmaksas Latvijā būs noteicošais faktors, kas sekmēs ražošanas attīstību valstī. Būtiski ir uzturēt un uzlabot darbaspēka kvalifikāciju, kas iespējams, tikai sekmējot izglītības sistēmas pilnveidošanos.

Globālās konkurētspējas nozīmīgākie faktori ir inovācijas, darbaspēka izmaksas, aizdevumu procentu likmes, valūtas kurss un noieta tirgus lielums.

2. Uzņēmējs. Ārējā tirdzniecība. Valdība

Uzņēmumu eksporta attīstība ir atkarīga no spējas izmantot nozares globālās vai reģionālās konkurences priekšrocības. Ārējā tirdzniecībā noteicošā loma ir pašiem uzņēmējiem un to asociācijām, jo valdība nevar radīt konkurences priekšrocības, tā var tikai sekmēt to rašanos konkrētos uzņēmumos, radot labvēlīgus apstākļus ārējai tirdzniecībai. Uzņēmuma vērtību ķēde ārējā tirdzniecībā atspoguļota 2.2. attēlā.

2.2. attēls.

Uzņēmums darbībā nozīmē ne tikai secīgu operāciju veikšanu. Tāpēc uzņēmuma vērtību ķēdi veido savstarpēji atkarīgas darbības, kuru efektīvas pielietošanas un sasaistes rezultāts - konkurētspējas pieaugums. Lai sasniegtu vislabākos rādītājus, visiem uzņēmuma darbības elementiem jāstrādā vienotā, saskaņotā sistēmā.

Uzņēmumi gūst konkurences priekšrocības, pielietojot jaunas, uzlabotas metodes pamat- vai palīgdarbību veikšanai, ieviešot jaunas tehnoloģijas, optimizējot sagādi (izejmateriālu un pusfabrikātu importu), kā arī saņemot valdības atbalstu kādā no darbības elementiem.

Valdība var ietekmēt uzņēmuma ārējo tirdzniecību divējādi - sekmēt

Ārējās tirdzniecības politikas instrumentu ietekme uz atsevišķiem uzņēmuma darbības elementiem dota 2.1. tabulā. Tabulā dotais instrumentu grupējums izveidots; pamatojoties uz M.Portera konkurences priekšrocību modeli un uzņēmumu vērtību ķēdes modeli, pielāgojot tos Latvijas kā pārejas perioda ekonomikas valsts attīstības stadijai ar funkcionējošu tirgus ekonomiku.

2.1. tabula.

17 Modelis pielāgots ĀT situācijai, oriģinālais modelis atrodams sekojošā literatūras avotā: Porter, Michael E., The Competitive Advantage of Nations, The Free press Simon&Schuster Inc., New York, 1990, 855 p.