Turpinājums no 1. lpp.

Tās ir dzīvojamās mājas, kur dzīvo cilvēki. Šos namus nododam privatizācijai pašvaldībām vai arī Centrālajai dzīvojamo māju privatizācijas komisijai.

Kamēr vēl spēkā ir sertifikātu izmantošanas termiņš, gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem izdevīgāk ir privatizēt zemi. Saskaņā ar likumu 80 procentus maksājuma sedz ar īpašuma kompensācijas sertifikātiem, bet 20 procenti jāsamaksā latos par zemes izpirkšanu. Runājot par nedzīvojamām telpām, aģentūrai nav tiesību bez Ministru kabineta piedalīšanās atsavināt nekustamos īpašumus. Tādos gadījumos piedāvājam tikai nomas telpas. Patlaban mums par nekustamā īpašuma pārdošanu valsts budžetā jāieskaita trīs miljoni latu. Mēs gatavojam Ministru kabineta rīkojumu projektus par to nekustamo īpašumu pārdošanu, kurus valstij nav izdevīgi uzturēt. Bieži tie ir grausti vai arī atsevišķas daļas dzīvojamās mājās, lielākoties gan nomalēs. Problēmas ir, piemēram, Skrundas lokatora teritorijā ar 12 dzīvojamajām mājām, jo pašvaldībā nav pieteikušies cilvēki, kuri vēlētos tur dzīvot. Valdībai mums jāziņo pēc sešiem mēnešiem, kāds tur ir stāvoklis, lai Ministru kabinetās pieņemtu lēmumu. Starp citu, šo ēku nojaukšanai vien nepieciešami 500 000 latu. Atstāt tās, lai kāds izdemolē, arī nebūtu prātīgs darbs.

— Kādas vēl ir aģentūras iespējas panākt, lai vēsturiskas ēkas tiktu tomēr pienācīgi apsaimniekotas?

— Kultūras ministrija finansējuma trūkuma dēļ, piemēram, 1997. gadā nodeva mūsu rīcībā Dannenšterna namu, kuru restaurēja, tajā bija ieguldīti jau apmēram divi miljoni latu. Ilgi domājām, ko ar to darīt tālāk, jo tas nav komercobjekts, toties svarīgs visai Latvijas sabiedrībai. Mums izdevās atrast ģenerālo nomnieku Solu Bukingoltu, kurš vēlējās iznomāt būvi un pabeigt saskaņā ar projektu tās rekonstrukciju. Šis biznesmenis rekonstruēja arī Jēkaba kazarmas un vēl citus objektus. Šīs ēkas ir valsts īpašumā, toties par tām noslēgti ilgtermiņa nomas līgumi.

— Ko esat darījuši, lai uzlabotu aģentūras darbību?

— Lai uzlabotu darbību un novērstu situāciju, ka daži nomnieki paliek parādā un ilgstoši nemaksā nomas maksu par valsts īpašumu izmantošanu, VAS "VNĪA" 1998. gadā izveidoja Līgumu kontroles nodaļu. Patlaban aģentūra ir nodevusi dažādām juridiskām un fiziskām personām apsaimniekošanā 95 nekustamā īpašuma objektus, slēdzot pārvaldīšanas pilnvarojuma un pārvaldīšanas nomas līgumus. Ar 40 fiziskām un juridiskām personām noslēgti pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumi par 77 nekustamā īpašuma objektu pārvaldīšanu gan Rīgā, gan citās Latvijas pilsētās. Šādi līgumi galvenokārt tiek slēgti par lielu nekustamo īpašumu pārvaldīšanu vai kopīpašumu apsaimniekošanu. Tā, piemēram, SIA "Kaķu nams" apsaimnieko nekustamo īpašumu Rīgā, Meistaru ielā 10/12, VAS "Pasaules tirdzniecības centrs Rīga" — īpašumu Rīgā, Elizabetes ielā 2, SIA "Pilsētas torņi" — īpašumu Rīgā, Audēju ielā 7/9, SIA "Rencis Jūrmala" — vasarnīcas Jūrmalā, Poruka prospektā 8, SIA "Mežotnes pils" un SIA "Igates pils" apsaimnieko minētās pilis.

Vairāki nekustamā īpašuma pārvaldnieki apsaimnieko nevis vienu, bet gan vairākus objektus, kas ļauj efektīvāk izmantot apkalpojošo personālu. Tie ir SIA "Rīgas Centra namu pārvalde", kuras pārziņā ir 15 nekustamā īpašuma objekti Rīgas centrā, Daugavpils dzīvokļu saimniecības uzņēmums, kas rūpējas par 11 nekustamā īpašuma objektiem Daugavpilī, SIA "LV & KV", kas apsaimnieko piecus nekustamā īpašuma objektus Valmierā, un SIA "Pilsētas torņi", kas apsaimnieko trīs nekustamā īpašuma objektus Vecrīgā.

Slēdzot pārvaldīšanas līgumus, pārvaldnieks apņemas nodrošināt nepārtrauktu īpašuma ekspluatāciju, komunikāciju apkopi, tehnisko personālu, nomas un īres maksu iekasēšanu, uz īpašumu un ieņēmumiem attiecināmo nodokļu apmaksu, kārtējo remontu veikšanu un līdzekļu piešķiršanas gadījumā arī objekta renovāciju, tāpat arī valstij piekrītošās ieņēmumu daļas ieskaitīšanu VAS "VNĪA" kontā. Īpašuma ekspluatācijai izlieto to ieņēmumu daļu, kas paliek apsaimniekotāja rīcībā pēc norēķinu veikšanas ar VAS "VNĪA".

Aģentūras ieņēmumi pēdējos trīs gados palielinās: 1996. gadā 7,5 mēnešu laikā tie bija 2,9 miljoni latu, 1997. gadā — 5 miljoni, bet 1998. gadā — 6,048 miljoni latu.

Saskaņā ar statūtiem, aģentūras pārvaldes institūcijas ir pilnsapulce, padome un valde. Mums ir četri departamenti, četras patstāvīgas nodaļas, remonta un celtniecības iecirknis un vēl divas filiāles. Aģentūrā strādā 142 darbinieki, no tiem daudzi paaugstinājuši kvalifikāciju ārzemēs. Esam izstrādājuši arī valsts nekustamā īpašuma reģistra jaunu versiju. 1998. gadā valsts nekustamā īpašuma ekspluatācijas izdevumi bija 0,35 miljoni latu, bet namu atjaunošanai izlietoti 1,73 miljoni latu.

Astra Salcēviča,

"LV" nozares redaktore