Ministru kabineta noteikumi Nr.286

Rīgā 2011.gada 12.aprīlī (prot. Nr.24 5.§)

Kārtība, kādā komersanti nodrošina un sniedz drošības rezervju pakalpojumu valsts naftas produktu (degvielas) drošības rezervju izveidei noteiktā apjomā

Izdoti saskaņā ar Enerģētikas likuma 72.panta pirmo daļu

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā komersanti, kuri ir tiesīgi veikt komercdarbību ar naftas produktiem (degvielu) Latvijā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī, vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, un komersanti, kuri ieved Latvijā naftas produktus (degvielu) savam patēriņam, nodrošina un sniedz drošības rezervju pakalpojumu valsts naftas produktu (degvielas) drošības rezervju izveidei noteiktā apjomā (turpmāk – drošības rezervju pakalpojums), lai enerģētiskās krīzes periodos tiktu nodrošināta apgāde ar naftas produktiem (degvielu).

2. Naftas produktu drošības rezerves (turpmāk – drošības rezerves) veido no naftas produktiem, kuru kategorijas atbilst šādiem kombinētās nomenklatūras kodiem:

2.1. benzīns un aviācijas degviela – I kategorija, kodi no 2710 11 31 līdz 2710 11 90;

2.2. petrolejas veida reaktīvā degviela, petroleja un dīzeļdegviela – II kategorija, kodi no 2710 19 11 līdz 2710 19 49;

2.3. degvieleļļa – III kategorija, kodi no 2710 19 51 līdz 2710 19 69.

3. Drošības rezervju I un II kategorijas naftas produktus visā iepirkuma līguma darbības periodā atļauts uzglabāt, nepievienojot bioetanolu 4,5–5 tilpumprocentu apmērā no kopējā benzīna tilpuma un biodīzeļdegvielu 4,5–5 tilpumprocentu apmērā no kopējā dīzeļdegvielas apjoma, ja saņemta speciāla atļauja (licence) apstiprinātā akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai, muitas noliktavas turēšanas atļauja vai atļauja darbībai brīvajā zonā.

4. Ja tiek izsludināta valsts enerģētiskā krīze, komersanti, kas sniedz drošības rezervju pakalpojumu, kā arī citi komersanti, kas realizē degvielu, ir tiesīgi realizēt drošības rezervēs uzglabātos šo noteikumu 3.punktā minētos naftas produktus (degvielu).

5. Ekonomikas ministrija katru gadu līdz 1.jūnijam, izsludinot atklātu konkursu drošības rezervju pakalpojuma sniegšanai, nodrošina, ka piedāvātais uzglabājamo drošības rezervju apjoms atbilst apjomam, kas patērēts iepriekšējā kalendāra gada 90 dienās. Drošības rezervju apjomu katrai naftas produktu kategorijai aprēķina, izmantojot šādu formulu:

REZ = Pat x 90 / 365, kur

REZ – drošības rezervju apjoms;

Pat – kopējais naftas produktu patēriņš iepriekšējā kalendāra gadā (tonnas).

6. Kopējo naftas produktu patēriņu (Pat) veido naftas produktu apjoms, ko:

6.1. akcīzes preču apriti regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apstiprināti noliktavas turētāji izved no akcīzes preču noliktavas (izņemot pārvietošanu atliktajā nodokļu maksāšanas režīmā), ieskaitot naftas produktu apjomu, ko patērē akcīzes preču noliktavā;

6.2. reģistrēti saņēmēji realizē vai patērē Latvijas Republikā;

6.3. komersanti, kuri saņēmuši speciālu atļauju (licenci) degvielas vairumtirdzniecībai vai mazumtirdzniecībai, ieved no Eiropas Savienības dalībvalsts vai trešās valsts un realizē vai patērē Latvijas Republikā;

6.4. citi komersanti, kuri ieved naftas produktus savam patēriņam no Eiropas Savienības dalībvalsts vai trešās valsts, patērē Latvijas Republikā.

7. Drošības rezervju pakalpojumu var sniegt komersanti, kuru piedāvātais uzglabājamo naftas produktu apjoms šo noteikumu 2.punktā minētajiem I, II un III kategorijas naftas produktiem, iesniedzot pieteikumu dalībai šo noteikumu 5.punktā minētajā atklātajā konkursā, nav mazāks par 1000 tonnām, ja šie komersanti izpildījuši vienu no šādiem nosacījumiem:

7.1. saņēmuši speciālu atļauju (licenci) apstiprinātā akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai;

7.2. saņēmuši speciālu atļauju (licenci) reģistrētā saņēmēja darbībai;

7.3. saņēmuši speciālu atļauju (licenci) degvielas vairumtirdzniecībai;

7.4. saņēmuši speciālu atļauju (licenci) degvielas mazumtirdzniecībai;

7.5. ieved Latvijas Republikas teritorijā naftas produktus savam patēriņam no Eiropas Savienības dalībvalsts vai trešās valsts;

7.6. saņēmuši muitas noliktavas turēšanas atļauju;

7.7. saņēmuši atļauju darbībai brīvajā zonā.

8. Šo noteikumu 7.punktā minētie komersanti var sniegt drošības rezervju pakalpojumu Latvijas Republikā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī, ar kuru Latvijas Republikai ir noslēgts starptautisks līgums par savstarpēju jēlnaftas un naftas produktu rezervju uzglabāšanu, ja drošības rezervju pakalpojums ir naftas produktu uzglabāšana:

8.1. ko sniedz Latvijas Republikā reģistrēts komersants, kura valdījumā vai īpašumā ir normatīvo aktu prasībām atbilstošas stacionāras naftas produktu uzglabāšanas tvertnes Latvijas Republikas teritorijā, kas (izņemot komersantus, kas sniedz naftas produktu drošības rezervju pakalpojumu par degvieleļļu, kuras kolorimetriskais indekss ir 2,0 vai lielāks vai kinemātiskā viskozitāte 50 ºC ir 25 mm²/s vai lielāka) atrodas drošības rezervju pakalpojuma sniedzējam izsniegtajā speciālajā atļaujā (licencē) vai atļaujā norādītajā vietā, un kura īpašumā ir drošības rezervju pakalpojuma sniegšanai pietiekams naftas produktu apjoms vai kuram ir līgumiskas tiesības iegādāties naftas produktus;

8.2. ko sniedz citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrēts komersants, kura valdījumā vai īpašumā ir attiecīgās valsts normatīvo aktu prasībām atbilstošas stacionāras naftas produktu uzglabāšanas tvertnes, kas atrodas drošības rezervju pakalpojuma sniedzējam izsniegtajā speciālajā atļaujā (licencē) vai atļaujā norādītajā vietā, un kura īpašumā ir drošības rezervju pakalpojuma sniegšanai pietiekams naftas produktu apjoms vai kuram ir līgumiskas tiesības iegādāties naftas produktus;

8.3. ko sniedz Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī (Eiropas Savienības dalībvalsts, kā arī Īslande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice) reģistrēts komersants, izmantojot cita komersanta valdījumā vai īpašumā esošas attiecīgās valsts normatīvo aktu prasībām atbilstošas stacionārās naftas produktu uzglabāšanas tvertnes, un kura īpašumā ir drošības rezervju pakalpojuma sniegšanai pietiekams naftas produktu apjoms vai kuram ir līgumiskas tiesības iegādāties naftas produktus. Naftas produktu uzglabāšanas tvertnes un naftas produkti atbilst attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts normatīvo aktu prasībām.

9. Ja Ekonomikas ministrijas izveidotā iepirkuma komisija pēc piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām konstatē, ka pretendenta iesniegtā informācija:

9.1. par paredzēto drošības rezervju apjomu vai uzglabāšanas faktisko vietu Latvijā ir maldinoša vai nepatiesa, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra pilnvarotās personas saskaņā ar šo noteikumu 13.1.apakšpunktu veic uzglabājamo naftas produktu inventarizāciju;

9.2. par paredzēto drošības rezervju apjomu vai uzglabāšanas faktisko vietu citā Eiropas Savienības dalībvalstī ir maldinoša vai nepatiesa, Ekonomikas ministrija par to informē attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetento institūciju, lūdzot pārbaudīt un apstiprināt, vai konkursa pretendents iesniegtajā dokumentācijā ir sniedzis patiesu informāciju par paredzēto faktisko naftas produktu uzglabāšanas vietu, naftas produktu apjomu un atbilstību kvalitātes prasībām.

10. Komersanti, kuri iesnieguši piedāvājumu dalībai šo noteikumu 5.punktā minētajā atklātajā konkursā, ir atbildīgi par naftas produktu esību komersanta iesniegtajā dokumentācijā norādītajās vietās (konkrētās adresēs) un apjomos.

11. Komersanti, kuri iesnieguši piedāvājumu dalībai šo noteikumu 5.punktā minētajā atklātajā konkursā un piedāvā sniegt drošības rezervju pakalpojumu par lielāku naftas produktu apjomu, nekā faktiski ir to īpašumā, ir atbildīgi par piedāvājumā norādītā naftas produktu apjoma iegādi un esību komersanta iesniegtajā dokumentācijā norādītajās vietās (konkrētās adresēs) un apjomos līdz iepirkuma līguma noslēgšanas dienai noslēgtās vispārīgās vienošanās ietvaros, ja pretendents atzīts par konkursa uzvarētāju. Šajā gadījumā komersants papildus iesniedz bankas garantijas vēstuli vai citus dokumentus, kas apliecina pretendenta finansiālo spēju iegādāties konkursam iesniegtajā dokumentācijā norādīto naftas produktu apjomu un naftas produktu uzglabāšanas tvertņu kapacitāti paredzētajam naftas produktu apjomam.

12. Komersanti, kuri iesnieguši piedāvājumu dalībai šo noteikumu 5.punktā minētajā atklātajā konkursā, līdz lēmuma pieņemšanai par konkursa rezultātiem un iepirkuma līguma parakstīšanai vispārīgās vienošanās ietvaros, kā arī pēc tam nodrošina:

12.1. Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra pilnvarotajām personām pieeju naftas produktiem, lai varētu veikt inventarizāciju – pārbaudīt plānoto vai esošo drošības rezervju apjoma atbilstību iesniegtajai dokumentācijai un produkta atbilstību šo noteikumu 2.punktā norādītajām kategorijām;

12.2. lai plānotajās vai esošajās drošības rezervju uzglabāšanas vietās būtu degvielas daudzuma mērīšanas līdzekļi atbilstoši metroloģijas jomu regulējošo normatīvo aktu prasībām;

12.3. nepieciešamo mērījumu veikšanu inventarizācijas laikā.

13. Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra pilnvarotās personas veic inventarizāciju:

13.1. konkursam iesniegto piedāvājumu vērtēšanas laikā – paredzētajās drošības rezervju uzglabāšanas vietās. Inventarizācijas aktus sastāda katrai naftas produktu kategorijai atsevišķi divos eksemplāros, un inventarizācijas veikšanas vietā tos paraksta visas Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra pilnvarotās personas un komersanta pilnvarots pārstāvis. Viens inventarizācijas akta eksemplārs paliek pie komersanta, otrs – pie pilnvarotajām personām;

13.2. ne retāk kā reizi trijos mēnešos – esošajās drošības rezervju uzglabāšanas vietās pie drošības rezervju pakalpojuma sniedzējiem, ar kuriem noslēgti iepirkuma līgumi vispārīgās vienošanās ietvaros. Inventarizācijas aktus sastāda katrai naftas produktu kategorijai atsevišķi divos eksemplāros, un inventarizācijas veikšanas vietā tos paraksta visas Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra pilnvarotās personas un komersanta pilnvarots pārstāvis. Viens inventarizācijas akta eksemplārs paliek pie komersanta, otrs – pie pilnvarotajām personām.

14. Šo noteikumu 8.1., 8.2. un 8.3.apakšpunktā minēto pakalpojumu sniedzējiem ir nepieciešams vismaz viens no šādiem dokumentiem (izņemot komersantus, kas sniedz drošības rezervju pakalpojumu par degvieleļļu, kuras kolorimetriskais indekss ir 2,0 vai lielāks vai kinemātiskā viskozitāte 50 ºC ir 25 mm²/s vai lielāka):

14.1. speciāla atļauja (licence) apstiprinātā akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai;

14.2. speciāla atļauja (licence) degvielas vairumtirdzniecībai;

14.3. speciāla atļauja (licence) reģistrētā saņēmēja darbībai;

14.4. muitas noliktavas turēšanas atļauja;

14.5. atļauja darbībai brīvajā zonā.

15. Komersanti, kuri reģistrējuši savu darbību citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī, iesniedz vismaz viena dokumenta kopiju (piemēram, atļauju, licenci) atbilstoši tās dalībvalsts normatīvo aktu prasībām, kurā attiecīgais komersants reģistrēts. Iesniegtais dokuments (piemēram, atļauja, licence) apliecina komersanta atbilstību kādam no šo noteikumu 14.1., 14.2., 14.3., 14.4. vai 14.5.apakšpunktā minētajiem darbības veidiem.

16. Komersantam, sniedzot naftas produktu drošības rezervju pakalpojumu šo noteikumu 14.1., 14.2. vai 14.3.apakšpunktā noteiktajā speciālajā atļaujā (licencē) norādītajā vietā, vienā tvertnē atļauts uzglabāt vairāku komersantu īpašumā esošus naftas produktus, ko komersanti uzglabā drošības rezervju izveidei.

17. Pamatojoties uz vispārīgās vienošanās ietvaros noslēgtajiem iepirkuma līgumiem, Ekonomikas ministrija drošības rezervju apjomā ieskaita:

17.1. naftas produktus (izņemot degvieleļļu, kuras kolorimetriskais indekss ir 2,0 vai lielāks vai kinemātiskā viskozitāte 50 ºC ir 25 mm²/s vai lielāka), ko komersants uzglabā vietā, kas norādīta speciālajā atļaujā (licencē) komercdarbībai ar naftas produktiem, muitas noliktavas turēšanas atļaujā vai atļaujā darbībai brīvajā zonā, izņemot apjomu, ko glabā tvertnēs, kuras savienotas ar mazumtirdzniecības elektronisko kases sistēmu;

17.2. degvieleļļu, kuras kolorimetriskais indekss ir 2,0 vai lielāks vai kinemātiskā viskozitāte 50 ºC ir 25 mm²/s vai lielāka un kuru komersants uzglabā normatīvo aktu prasībām atbilstošās stacionārās naftas produktu uzglabāšanas tvertnēs Latvijas Republikas teritorijā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī, ar kuru Latvija ir noslēgusi starptautisku līgumu par jēlnaftas un naftas produktu rezervju uzglabāšanu;

17.3. naftas produktus, ko komersants uzglabā citā Eiropas Savienības dalībvalstī atbilstoši šo noteikumu 8.2. un 8.3.apakšpunktam tādā apjomā, kas kopā ar Latvijas Republikas teritorijā uzglabājamām drošības rezervēm nepārsniedz apjomu, kas bija nepieciešams naftas produktu patēriņam iepriekšējā kalendāra gada 90 dienās. Latvijas Republikas teritorijā uzglabājamo drošības rezervju apjoms nav mazāks par 25 % no kopējā Latvijas Republikai nepieciešamā uzglabājamā drošības rezervju apjoma.

18. Ekonomikas ministrija kā pakalpojuma saņēmējs ir tiesīga piedāvāto vai sniegto drošības rezervju pakalpojumu atzīt par spēkā neesošu iesniegto piedāvājumu vērtēšanas laikā vai pēc iepirkuma līguma noslēgšanas, nenoslēdzot vai laužot iepirkuma līgumu, ja:

18.1. veicot šo noteikumu 13.punktā minētās darbības, drošības rezervju pakalpojuma sniedzēja piedāvājumā iesniegtajā informācijā konstatēta neatbilstība faktiskajai situācijai;

18.2. drošības rezervju pakalpojuma sniegšanas gaitā (pēc iepirkuma līguma noslēgšanas) tiek konstatēts, ka drošības rezervju pakalpojuma sniedzējs (komersants) triju dienu laikā nav rakstiski informējis drošības rezervju pakalpojuma saņēmēju (Ekonomikas ministrija) par izmaiņām, kas kavē vai liedz drošības rezervju pakalpojuma sniegšanu saskaņā ar noslēgtā iepirkuma līguma nosacījumiem attiecībā uz uzglabājamo drošības rezervju apjoma, kvalitātes vai faktiskās uzglabāšanas vietas (konkrēta adrese) maiņu.

19. Ja Ekonomikas ministrija īsteno šo noteikumu 18.punktā minētās tiesības, tā 11 darbdienu laikā pēc neatbilstības konstatēšanas noslēdz iepirkuma līgumu ar vienu vai vairākiem nākamajiem šo noteikumu 5.punktā minētā atklātā konkursa uzvarētājiem par trūkstošo uzglabājamo naftas produktu apjomu, lai nodrošinātu atbilstību drošības rezervju apjomam.

20. Komersanti, kuri atzīti par šo noteikumu 5.punktā minētā atklātā konkursa uzvarētājiem, 10 darbdienu laikā pēc iepirkuma līguma parakstīšanas un turpmāk katru mēnesi līdz piecpadsmitajam datumam iesniedz Ekonomikas ministrijā pārskatu par drošības rezervju pakalpojuma sniegšanu (pielikums).

21. Ja Ekonomikas ministrija, veicot kontroli sadarbībā ar attiecīgo Eiropas Savienības dalībvalsts kompetento institūciju ārpus Latvijas Republikas teritorijas, konstatē uzglabājamo drošības rezervju apjoma vai uzglabāšanas vietu neatbilstību piedāvājumā norādītajai informācijai, komersants, kurš sniedz drošības rezervju pakalpojumu atbilstoši noslēgtajam iepirkuma līgumam, piecu darbdienu laikā pēc rēķina saņemšanas no Ekonomikas ministrijas sedz visus izdevumus par kontroles veikšanu attiecīgajā Eiropas Savienības dalībvalstī. Kompetento institūciju sadarbību pārbaužu veikšanā nosaka Latvijas Republikas starptautiskā līguma par savstarpēju jēlnaftas un naftas produktu rezervju uzglabāšanu 6.panta trešajā un ceturtajā daļā iekļautās prasības.

22. Šo noteikumu izpildes uzraudzību nodrošina Ekonomikas ministrija.

23. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2010.gada 20.jūlija noteikumus Nr.650 "Kārtība, kādā komersanti iegūst tiesības sniegt drošības rezervju pakalpojumu valsts naftas produktu (degvielas) rezervju izveidei noteiktā apjomā" (Latvijas Vēstnesis, 2010, 116.nr.; 2011, 13.nr.).

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 2006.gada 24.jūlija Direktīvas 2006/67/EK, ar ko dalībvalstīm uzliek pienākumu uzturēt jēlnaftas un/vai naftas produktu obligātas rezerves;

2) Padomes 2009.gada 14.septembra Direktīvas 2009/119/EK, ar ko dalībvalstīm uzliek pienākumu uzturēt jēlnaftas un/vai naftas produktu obligātas rezerves.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Ekonomikas ministrs A.Kampars

Pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 12.aprīļa
noteikumiem Nr.286

Pārskats par 20___.gada ________________ sniegtajiem
drošības rezervju pakalpojumiem valsts naftas produktu (degvielas) drošības rezervju izveidei

Ekonomikas ministrs A.Kampars