Par Latvijas vienotību ar Eiropas mērauklu

Administratīvi teritoriālā reforma turpinās

Aizvadītā gada nogalē tika pieņemti Latvijas pašreizējai situācijai atbilstīgi divi būtiski dokumenti — Administratīvi teritoriālās reformas likums un Teritorijas attīstības plānošanas likums. Tiem, kuri jau paspējuši aizmirst, varam atgādināt, ka pirmais likums Saeimā pieņemts 21.oktobrī, Valsts prezidents to parakstījis 30.oktobrī, un tas stājies spēkā 13.novembrī. Otra likuma parametri attiecīgi ir 15.oktobris, 30.oktobris un 13.novembris.

Tomēr šajās dienas un arī turpmāk ir svarīgs lēmumu un likumu praktiskais risinājums. Viena no tā izpausēm bija arī nule, 16.martā, notikušais seminārs "Administratīvi teritoriālā reforma Latvijā". To inspirējusi ES pašvaldību teritoriālās reformas sekretariāta būtība. Tās ietvaros joprojām ir saistība ar Latvijas struktūrām, kas ne vienmēr ir izprotamas ES virzībā. Jo daudzkārt jāskaidro latviešiem principiāli izprotama elementāra saskarsme — kas ir pagasts un kas ir apriņķis, tālab pat mūsu labvēlīgie padomdevēji nereti ir neizpratnē par to, ka Latvijas pagastā var būt pat 600 un vairāk nekā 2000 iedzīvotāju. Eiropas Savienības struktūras ar lielvalstīm un mazvalstīm pieprasa vismaz četrus tūkstošus.

Latvijas turpmākās administratīvi teritoriālās reformas risinājums, protams, ir unikāls: pirms pāris gadiem Igaunija un Lietuva izvēlējās administratīvus rinājumus, pēc vairāku tuvāko kaimiņvalstu parauga mehāniski samazinot vietējo pašvaldību skaitu vismaz par divām trešdaļām.

Toties Latvijai patlaban ir cita attieksme: izpētes un realitātes situācija, lai secinātu, ka mūsu vēsturiskajiem novadiem (joprojām vēsturiski apzināts apvidus ir Sēlija, kas iekļaujas arī Lietuvas ziemeļaustrumu novadā), un šajā ziņā ir ne mazums kopīgi risināmu problēmu.

Būtībā, kā secināja arī nupat notikušā semināra "Administratīvi teritoriālā reforma Latvijā" dalībnieki, mēs joprojām esam daudzu problēmu risinājumu priekšā: Sēlija ir ne tikai līdzšinējās Zemgales lejgals, bet arī Vidzemes austrumu un Latgales rietumu apvidu kopība.

Kā šajās dienās notikušo starptautisko semināru komentēja VARAM (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas) Pašvaldību lietu pārvaldes izveidotā PHARE biroja pārstāvis Andris Lācis:

— Mēs dažkārt un daudzviet domājam par to, ka tā dēvētie PHARE projekti ir tikai simboliski. Zināmā mērā tā varētu būt, jo nekas nerodas ne no kā, — nule notikušā semināra norisi vakar komentēja A.Lācis, tikko atkalizveidotā Pašvaldību teritoriālās reformas sekretariāta (PTRS) eksperts. Viņam ir tikai 26 gadi, tomēr jau bakalaura izglītība ģeogrāfijas specialitātē, īpaši domājot par to, kāda varētu būt turpmākā aprite.

— Es jau esmu "vecs buks", izglītības iegūšana ir ārkārtīgi būtiska, jo bez tās pat kādreizējam Valmieras mēram ar kapitālu iestrādi vidusskolā ir vajadzīga milzīga (jā, šis vārds nebūt nav pārspīlējums!) pamatapzināšanās.