Saeimas 2011.gada 14.aprīļa sēdes stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi!

Lūdzu, ieņemiet vietas! Sākam Saeimas 14.aprīļa sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, mums ir jālemj par veselu virkni grozījumu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir lūgusi izdarīt izmaiņas 14.aprīļa sēdes darba kārtībā un iekļaut 14.aprīļa sēdē komisijas 13.aprīļa sēdē izskatīto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” pirmajam lasījumam. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Savukārt Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz grozīt Saeimas 14.aprīļa sēdes darba kārtību un iekļaut tajā kā pirmo darba kārtības jautājumu Saeimas lēmuma projektu „Par Andra Bērziņa 10.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Savukārt pieci deputāti – Laizāne, Cilinskis, Parādnieks, Rasnačs un Dzintars – lūdz grozīt 14.aprīļa sēdes darba kārtību un svītrot no darba kārtības 25.punktu – likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas Republikas vēstniecības Krievijas Federācijā un Krievijas Federācijas vēstniecības Latvijas Republikā izvietošanas nosacījumiem”.

Par motivāciju pieteicies runāt deputāts Jānis Dombrava. Lūdzu!

J.Dombrava (VL–TB/LNNK frakcija).

Labrīt, godātā Saeima! Pēdējā Saeimas Ārlietu komisijas sēdē mēs izskatījām nolīgumu starp Latvijas Republikas valdību un Krievijas Federācijas valdību – vienošanos par vēstniecību izvietošanas nosacījumiem, kas paredz izvietot vēstniecības otrā valstī, piešķirt tām īpašumtiesības. Viss būtu kārtībā, ja vien Valsts kanceleja nebūtu nosūtījusi Saeimas Ārlietu komisijai savu atzinumu, ko ir parakstījusi Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane, kurā viņa norāda uz vairākām nepilnībām šajā līgumā; piemēram, „No paskaidrojošiem materiāliem, mūsuprāt, neizriet pietiekams pamatojums, ka līgumā paredzētā nekustamā īpašuma maiņa ir finansiāli balansēta un izdevīga arī Latvijas Republikai”, respektīvi, ka šā līguma stāšanās spēkā gadījumā Latvijas Republika finansiāli zaudē.

Tiek norādīts arī uz otru – daudz bīstamāku – punktu, ka šis līgums pieļauj Krievijas Federācijai nosūtīt uz Latvijas Republiku personas, formāli norādot tās kā celtniekus vai tehnisko personālu, neievērojot Latvijas Republikas, kā arī Eiropas Savienības imigrācijas normatīvo aktu regulējumus.

Saistībā ar šiem punktiem mēs te pat varam saskatīt apdraudējumu valsts nacionālajai drošībai, ka nekontrolēti varēs saskaņā ar šādu līguma redakciju ieplūst Latvijā celtnieki, kuri varbūt būs vienkārši tikai formāli noformējušies kā celtnieki. Un tāpēc es aicinu atlikt šo jautājumu, noskaidrot visus „par” un „pret”, nevis triecientempā virzīt šo jautājumu uz priekšu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāte Iveta Grigule pieteikusies runāt „pret”.

I.Grigule (ZZS frakcija).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Mēs Ārlietu komisijā šo jautājumu skatījām un ilgi par to diskutējām.

Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu par šā līguma ratifikāciju. Kanceleja, kas ir Ministru kabineta pakļautībā esoša iestāde, izsaka savas bažas, bet Ministru kabinets ir izskatījis un atbalstījis. Jau divdesmit gadus šis jautājums nav sakārtots, un šī ir iespēja beidzot pielikt punktu diplomātiskai šā jautājuma sakārtošanai starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju.

Ārlietu komisijā mēs daudz diskutējām, uzklausījām Ārlietu ministrijas viedokli, un komisijas vārdā es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad viens deputāts runājis „par” darba kārtības izmaiņām, viens – „pret”. Lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai grozītu 14.aprīļa sēdes darba kārtību un izslēgtu no tās 25.jautājumu – likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas Republikas vēstniecības Krievijas Federācijā un Krievijas Federācijas vēstniecības Latvijas Republikā izvietošanas nosacījumiem”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 9, pret – 80, atturas – nav. Darba kārtība nav grozīta.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu grozīt 14.aprīļa sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Komerclikumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu grozīt 14.aprīļa sēdes darba kārtību un iekļaut tajā izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu izslēgt no 14.aprīļa sēdes darba kārtības lēmuma projektu „Par Riharda Hlevicka atbrīvošanu no Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata” līdz turpmākam Juridiskās komisijas lēmumam. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tā, sākam izskatīt grozīto darba kārtību. Pirmais jautājums ir lēmuma projekts „Par Andra Bērziņa 10.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā ziņos... Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā neviens neziņos? (No zāles dep. A.Klementjevs: „Kursīte! Kursīte!”) Ziņos Janīna Kursīte.

J.Kursīte-Pakule (frakcija „Vienotība”).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir saņēmusi Saeimas deputātes Ineses Šleseres iesniegumu par to, ka viņa noliek deputāta mandātu uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma, kā arī bērna kopšanas atvaļinājuma laiku.

Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas informāciju nākamais deputāta amata kandidāts no partiju apvienības „Par Labu Latviju” Rīgas vēlēšanu apgabala sarakstā ir Māris Riekstiņš. Komisija ir saņēmusi Māra Riekstiņa iesniegumu, ka viņš atsakās uzņemties deputāta amata pienākumus uz laiku.

Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas informāciju nākamais deputāta amata kandidāts ir Andris Bērziņš.

Komisija ir saņēmusi Andra Bērziņa iesniegumu, kurā viņš piekrīt uzņemties deputāta amata pienākumus uz laiku.

Sēdes vadītāja. Es aicinu Andri Bērziņu dot svinīgo solījumu.

A.Bērziņš.

Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā svinīgi apsolu būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

J.Kursīte-Pakule. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz apstiprināt Andra Bērziņa – nu jau kārtējā Andra Bērziņa – 10.Saeimas deputāta pilnvaras uz laiku.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Andra Bērziņa 10.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku”, kamēr Inese Šlesere saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 5.panta pirmo daļu ir devusies atvaļinājumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 93, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lūdzu Andri Bērziņu ieņemt vietu Saeimas Sēžu zālē! (Aplausi.)

Turpinām izskatīt apstiprināto grozīto sēdes darba kārtību.

Tātad Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Azerbaidžānas Republikas valdības vienošanos par sadarbību ārkārtējo situāciju novēršanas un likvidēšanas jomā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Ārlietu komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Parādnieka, Cilinska, Rasnača, Bērziņa un Laizānes iesniegto likumprojektu „Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Pret” ir pieteicies runāt deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (frakcija „Vienotība”).

Labrīt! Mūsu kolēģi no „Visu Latvijai!” piedāvā papildināt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 5.pantā paredzēto – un tagad tas ir būtiski! – faktu jeb ziņu par personu uzskaitījumu, kas liedz šai personai tiesības būt par biroja amatpersonu. Šo faktu – un es uzsveru: tas ir būtiski! – šo faktu, ziņu par personu uzskaitījumu paredzēts papildināt ar eksperta slēdzienu, kas nav vis fakts, bet pierādījums.

Tiesību eksperti, ar kuriem sazinājās mūsu komisijas konsultanti, uzskata, ka līdz ar piedāvātās normas iekļaušanu KNAB likumā tiek radīts precedents, nosakot atsevišķu pierādījumu pārākumu. Līdz ar to jāsecina, ka šādas normas iekļaušana likumā nebūtu pieļaujama, neizvērtējot tās ietekmi uz tiesību sistēmu kopumā.

Un tagad par pašu piedāvāto psiholoģisko poligrāfa ekspertīzi.

Saskaņā ar Tiesu ekspertu likuma 8.panta otro daļu izdotie Ministru kabineta noteikumi Nr.215 „Tiesu ekspertu specialitāšu klasifikators” paredz psihodiagnostisko poligrāfa ekspertīzi, kura izpēta, vai persona atbild patiesi vai melo attiecībā uz noteiktām darbībām vai situāciju. Savukārt iesniegtais likumprojekts paredz ieviest jau pavisam citu – komplekso – psiholoģisko poligrāfa ekspertīzi, kuras definējums nav sniegts nevienā normatīvajā aktā. Līdz ar to nav skaidrs, kādiem kritērijiem un sertifikācijai būtu jāatbilst izmantojamām mērierīcēm, kā arī nav skaidri ekspertu atbilstības kritēriji.

Tātad – kas mums pašlaik tiesību normatīvajos aktos ir paredzēts? Ir paredzēta psihodiagnostiskā poligrāfa ekspertīze. Piedāvāta tiek kompleksā psiholoģiskā un poligrāfa ekspertīze – tātad divas atšķirīgas ekspertīzes, kuru piedāvātais definējums nav atrodams nekur. Līdz ar to nav iespējams precīzi noteikt, kas tas ir un kā sertificē speciālistus.

Arī grozījumu spēkā stāšanās, kas paredzēta 1.jūnijā pēc trim lasījumiem, situācijā, kad jāparedz arī laiks Valsts prezidentam izsludināšanai, nav iespējama.

Bet mazliet par situāciju. Es, protams, saprotu, ka Latvijā daudzi cilvēki skatās Amerikas Savienotajās Valstīs ražotās televīzijas filmas... Tad nu jāsaka, ka no Amerikas Savienoto Valstu 50 štatiem tikai 19 štati poligrāfa testa rezultātus izmanto tiesās kā pierādījumus. Arvien vairāk štatu atsakās no tā, jo līdz ar zinātnes attīstību un ar DNA parādīšanos ir pierādīts, ka daudzi no slepkavām, kas savulaik izturēja šos testus... Vēlāk, parādoties iespējai salīdzināt datus, kas ir iegūti izmeklēšanā un DNA, ir atklāts, ka viņi ir vienkārši spējuši apmānīt poligrāfu.

Eiropas valstīs poligrāfs vispār netiek uzskatīts par uzticamu līdzekli pierādījumu iegūšanai. Apsūdzētie to parasti izmanto brīvprātīgi, lai mēģinātu pierādīt savu nevainīgumu. Apmēram 10 valstis no visām pasaules valstīm tādā vai citādā mērā kaut kādā veidā izmanto poligrāfu, bet, es saku, lielākā daļa valstu līdz ar ekspertīzes un zinātnes attīstību ir lēnām atteikušās no tā (nemaz nerunājot par Eiropu, kur mēs dzīvojam!). Amerikas Savienotajās Valstīs joprojām pastāv situācija, ka drošības iestādēs, izlūkošanas un pretizlūkošanas iestādēs poligrāfs tiešām tiek izmantots, bet tādas pavalstis kā Masačūsetsa, Ņūdžersija un dažas citas jau ir ar likumu aizliegušas izmantot poligrāfu darbinieku testēšanā, novērtējot viņu atbilstību amatam. Vienīgie, kas, protams, pastāv uz poligrāfa simtprocentīgu „nevainojamību”, ir paši ražotāji, un bieži vien viņi arī apmaksā dažādu attiecīgu populāru televīzijas seriālu uzņemšanu un piedalās tajā.

Es aicinu tomēr neatbalstīt, jo Eiropā, kā jau es teicu, šādas prakses nav. Turklāt – un tas ir pats galvenais! – mūsu tiesību sistēmā šāda kompleksā pārbaude vispār nav paredzēta un tās definējuma nav. Bet, ja mazliet pa jokam, tad vajadzētu sākt nevis ar KNAB, bet ar Saeimu un ar deputātiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Runāt „par” pieteicies deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL–TB/LNNK frakcija).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Labrīt, godātie kolēģi! Kādus tik pretargumentus ierēdnieciskus var un nevar atrast tad, ja grib atrast iemeslus, kāpēc kaut ko nedarīt! Un tomēr.

Uzticamība ir mērķis, kā dēļ šis likumprojekts ir nonācis jūsu rīcībā šodien. Mēs zinām, kāda ir vispārējā situācija, kad dažādas sabiedriskās aptaujas liecina par sabiedrības uzticēšanos politiskajām partijām: ir daži procenti, 6–7 procenti, valdībai, Saeimai; dažādām iestādēm – pāris desmiti procentu. Protams, tas vērtējums ir dziļi subjektīvs. Parasti jau tas vērtējums izriet no konkrētiem darbiem un rīcības (starp citu, arī no runām, Latkovska kungs). Un ir kaut kā jāpanāk, lai šī uzticamība būtu uz objektīviem pamatiem balstīta.

Šā likumprojekta būtība tiešām ir tāda, ka ir nepieciešams... šo uzticamību iespējams sasniegt, izejot komplekso psiholoģisko ekspertīzi jeb pārbaudi ar poligrāfu jeb tā saukto melu detektoru. Ja kāds nav iedziļinājies šā jautājuma būtībā, nav iepazinies ar attiecīgo literatūru, tad es speciāli tiem cilvēkiem, kas labprāt to izdarītu, pēc tam to iedošu. Un eksperts ir juridisko zinātņu, tiesību zinātņu doktors Uldis Miķelsons, kurš arī var pastāstīt gan par normatīvajiem aktiem, kas regulē šo pārbaudi, gan par visu pārējo. Starp citu, likumprojektā ir paredzēts, ka Ministru kabinets izstrādā šos noteikumus kopā ar ekspertiem.

Kāpēc ir izvēlēts tieši KNAB? Tāpēc, ka tā ir iestāde, kurai ir nepieciešama īpaša uzticamība. Kādreiz KNAB pat tika apzīmēta kā paraugiestāde, kuras darbinieki ir ar augstiem morāli ētiskiem kritērijiem – tādi, kas ne tikai paši ievēro šos augstos kritērijus, bet arī citus piespiež tos ievērot.

Mēs zinām, ka šobrīd situācija KNAB ir nenormāla. Ja vadošās amatpersonas apgalvo katra pretējo, pauž pretējus uzskatus jeb viedokļus, izsaka pretējus apgalvojumus, tad ir skaidrs, ka kāds no viņiem saka nepatiesību.

Eksperti, starp citu, par problēmām KNAB saka, ka nav izstrādāts pietiekami smalks uzraudzības mehānisms, ka KNAB jautājuma atrisināšanā nepieciešams savu vārdu teikt valdībai un Saeimai.

Jā, cita starpā mēs iesakām veikt reorganizāciju un pat atlaist visus vadošos darbiniekus, kas nozīmē to, ka ciestu arī tie profesionāļi, kuri ir godprātīgi veikuši savu darbu, bet varbūt tāds arī ir visas šīs jezgas mērķis?

Ģenerālprokuratūra neko neatrod viena otra apgalvojumos un saka, ka nekādas lietas iesākt nevarot... Un tas arī ir skaidrs, jo visi apgalvojumi ir subjektīvi un trūkst konkrētu instrumentu. Tāds riņķadancis turpinās.

Šis ir konkrēts instruments. Jums ir citi priekšlikumi, kā to pilnveidot. Komisijās varēsiet, Latkovska kungs un visi pārējie, pie tā piestrādāt.

Attiecībā uz to, kur tas tiek pielietots. Jūs jau pareizi minējāt: Amerikas Savienotajās Valstīs Federālajā izmeklēšanas birojā, Centrālajā izlūkošanas pārvaldē, muitas dienestā, pat Valsts ieņēmumu dienestā... Starp citu, arī daudzās citās valstīs. Anotāciju varat palasīt, tur ir vairāk informācijas.

Es domāju, ka publiski par šo pārbaudi daudzi ir dzirdējuši. Ir izskanējušas arī ziņas par to, ka Krievijas ārējās izlūkošanas aģentūras augsta ranga amatpersona, pulkvedis Ščerbakovs, kurš cita starpā bija arī dubultspiegs, savu darbību varēja veikt tikai tāpēc, ka viņš izvairījās no paaugstināšanas amatā, kas paredzēja iziet procedūru ar melu detektoru. Arī pavisam nesen Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas lietā Raimonda Janitas brīvprātīgi izietā melu detektora pārbaude būtiski palīdzēja izmeklēšanai gūt patiesus apgalvojumus tam, bija šī kukuļošana vai nebija.

Kas attiecas uz ticamību... Ticamība ir – un to saka profesionāli eksperti, 87–95 procentu robežās –, kas ir līdzvērtīgi citām kriminālistikā pielietotajām izpētes metodēm personas identifikācijai pēc pirkstu nospiedumiem un balss.

Kas šeit ir būtiski? Tas, ka poligrāfs nepasaka, melo vai saka patiesību. Tam ir domāti eksperti, un mums šie eksperti ir visaugstākā līmeņa, tā ka iespējas panāk ticamību ir ļoti lielas.

Kas attiecas uz izmaksām, tad tās, salīdzinot ar to darbu, ko veic KNAB... Nu kaut vai tikai viena epizode: veicot Rīgas brīvostas darbības pārbaudi, tika panākta interešu konflikta ierobežošana un 18 tūkstoši latu nonāca valsts budžetā.

Es aicinu Saeimu teikt savu vārdu un atbalstīt šā likumprojekta nodošanu komisijām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts ir runājis „par”, viens – „pret”. Lēmums ir jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu, lai deputātu Parādnieka, Cilinska, Rasnača, Bērziņa un Laizānes iesniegto likumprojektu „Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” nodotu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīga komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 9, pret – 75, atturas – 8. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa – „Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Vladimira Nikonova iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 14.aprīlī. Saeimas Prezidijs šo atvaļinājumu ir piešķīris, par ko jūs tiekat informēti.

Nākamā darba kārtības sadaļa – „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts „Par Kristīnes Ozoliņas apstiprināšanu par zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Tātad Juridiskā komisija ir saņēmusi tieslietu ministra Aigara Štokenberga lūgumu apstiprināt Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi Kristīni Ozoliņu zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Juridiskā komisija ir uzklausījusi Kristīni Ozoliņu un aizklātā balsojumā atbalstījusi lēmuma projektu „Par Kristīnes Ozoliņas apstiprināšanu par zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt minēto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Kristīnes Ozoliņas apstiprināšanu par zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret – 1, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par Mairitas Zadiņas apstiprināšanu par zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK frakcija).

Juridiskā komisija ir saņēmusi tieslietu ministra Aigara Štokenberga lūgumu apstiprināt Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi Mairitu Zadiņu zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Juridiskā komisija ir uzklausījusi Mairitu Zadiņu un aizklātā balsojumā nolēmusi atbalstīt lēmuma projektu „Par Mairitas Zadiņas apstiprināšanu par zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – lūgums atbalstīt minēto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Mairitas Zadiņas apstiprināšanu par zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par Jolantas Āboliņas apstiprināšanu par zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK frakcija).

Paldies.

Juridiskā komisija ir saņēmusi tieslietu ministra Aigara Štokenberga lūgumu apstiprināt Talsu zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi Jolantu Āboliņu zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Juridiskā komisija ir uzklausījusi Jolantu Āboliņu un aizklātā balsojumā nolēmusi atbalstīt lēmuma projektu „Par Jolantas Āboliņas apstiprināšanu par zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – lūgums atbalstīt minēto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Jolantas Āboliņas apstiprināšanu par zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret – nav, atturas – 2. Lēmums pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par Elgas Vesperes apstiprināšanu par zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK frakcija).

Paldies.

Juridiskā komisija ir saņēmusi tieslietu ministra Aigara Štokenberga lūgumu apstiprināt Liepājas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi Elgu Vesperi zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Juridiskā komisija ir uzklausījusi Elgu Vesperi un aizklātā balsojumā nolēmusi atbalstīt lēmuma projektu „Par Elgas Vesperes apstiprināšanu par zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – lūgums atbalstīt minēto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Elgas Vesperes apstiprināšanu par zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas –nav. Lēmums pieņemts.

Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa – „Lēmumu projektu izskatīšana”.

Deputātu Šķēles, Strodes, Bekeša, Zalāna, Kučinska un citu deputātu iesniegtais lēmuma projekts „Par likumprojekta „Grozījums likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” (Nr.308/Lp10) izslēgšanu no 2011.gada valsts budžeta grozījumu likumprojektu paketes”.

Iesniedzēju vārdā runāt ir pieteicies deputāts Šķēle.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Vēlos jums izklāstīt koncentrēti, cik nu tas iespējams laika limita jeb ierobežojuma dēļ, motivāciju šim un nākamajiem diviem Saeimas lēmumu projektiem.

Tādēļ faktiski runāšu par visiem trim vienlaicīgi un lūdzu jūs neiebilst, ja nedaudz pārtērēšu laiku un pieturēšos pie sava rakstiskā motivācijas teksta.

Šis ir ļoti atbildīgs lēmuma projekts, kas šodien Saeimai jāizskata.

Tātad – kāda ir faktiskā situācija? 2009.gada 16.jūnija likums „Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam” ir izrādījies diskutabls un, jāatzīst, neveiksmīgs mēģinājums speciālā budžeta stabilizēšanai; tas paredzēja noteikt zināmus ierobežojumus valsts izmaksāto pensiju un pabalstu apmēram.

Minētā likuma grozījumu anotācijā valdība ir spiesta atzīt, ka sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ilgtermiņa stabilizēšanas pasākumu īstenošana atjaunos speciālā budžeta finansiālo stabilitāti, tikai sākot ar 2026.gadu, bet jau īstenotie speciālā budžeta ieņēmumu un izdevumu īstermiņa līdzsvarošanas pasākumi nav pietiekami šā mērķa sasniegšanai. Tā raksta valdība.

Nozīmīgs skaits Saeimas deputātu aicina šo likumprojektu un divus citus ar sociālo jomu saistītos likumprojektus izslēgt no šodien izskatāmās budžeta grozījumu paketes un rūpīgi izvērtēt no visiem aspektiem. Līdz šim neviens nav veicis padziļinātu analīzi par šajos likumos noteikto ierobežojumu ietekmi uz ēnu ekonomikas īpatsvara palielināšanos, uz kopējo budžeta ieņēmumu apjoma samazināšanos, kā arī uz sociālās apdrošināšanas sistēmas uzticamības atgūšanu sabiedrībā.

Mēs esam veikuši sākotnējos aprēķinus par vecāku pabalstu. Un nu īsi par secinājumiem. Vidējā bruto alga 2010.gadā, ņemot vērā laika nobīdi, ja rēķina pabalstus šogad, bija 445 lati. Ja strādājošam vecākam pabalsta izmaksa netiktu pārtraukta un viņš turpinātu arī strādāt, tad obligātās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas no bruto algas 445 latiem būtu 156 lati, tajā skaitā darba devēja daļa – 107, bet darba ņēmēja daļa – 49 lati. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājums no šādas bruto algas, pieņemot, ka personai ir viens apgādājamais, ir 70 lati. Tērējot pēc minēto nodokļu nomaksas atlikušo algu un vecāku pabalstu pilnā apmērā preču un pakalpojumu pirkumiem Latvijā, persona pievienotās vērtības nodoklī samaksātu 117 latus. Pie šādiem nosacījumiem persona no valsts kopbudžeta saņem vecāku pabalstā 312 latus, bet būtiskākajos nodokļos un tiem pielīdzinātajos maksājumos kopā ar darba devēju samaksā 344 latus. Tātad bilance ir plus 32 lati par labu kopējam valsts budžetam.

Valdības piedāvājums, turpinot iesākto, nozīmē sekojošo. Ja strādājošam vecākam pabalsta izmaksa ir pārtraukta un ja viņš pieņem lēmumu nestrādāt – vismaz legāli ne –, tad no valsts viņš saņem vecāku pabalstu 312 latus, bet būtiskākajos nodokļos un tiem pielīdzinātajos maksājumos samaksā 69 latus: bilance ir mīnus 243 lati par sliktu valsts budžetam. Tātad katras personas izšķiršanās aiziet no legālā darba tirgus faktiski pasliktina valsts iespējas sasniegt mērķi – sabalansēt valsts pensiju speciālā budžeta ieņēmumus un izdevumus.

Kaut kādu ietaupījumu ir iespējams panākt tikai uz to vecāku rēķina, kuri turpina darbu, neraugoties uz pabalsta samazinājumu. Tas patiesībā nozīmē, ka šie vecāki strādā un uztur bērnus, saņemot mazākus ienākumus, jo reālais ienākums samazinās par atņemto pabalsta daļu.

Abos gadījumos, pastāvot šiem ierobežojumiem, – gan tad, ja persona pabalsta saņemšanas ierobežojumu dēļ pamet darba tirgu, gan arī tad, ja persona turpina strādāt –, viennozīmīgi var konstatēt, ka pasliktinās šo ģimeņu materiālais stāvoklis un šo vecāku spēja izpildīt savu pienākumu – pilnvērtīgi nodrošināt bērnus. Tāpat ir skaidrs, ka samazinās nodokļos un tiem pielīdzinātajos maksājumos samaksātās naudas apmērs valsts budžetā, un tas ir īpaši nepareizi, raugoties no valsts budžeta ieņēmumu viedokļa.

Kopumā vērtējot iepriekš minētos situācijas modeļus, jākonstatē, ka, veicinot jauno vecāku izstāšanos no darba tirgus, nevar tikt sasniegts likuma 1.pantā minētais mērķis – sniegt personām sociālo nodrošinājumu pieejamā finansējuma ietvaros, jo tiek samazināta ekonomiskā rosība, kā rezultātā samazinās kopprodukts un valsts kopbudžeta ieņēmumi.

Iespējams, ka, veicinot jauno vecāku izstāšanos no darba tirgus, ir mēģināts risināt kādu citu sociālu problēmu – nodarbinātību, un vecāku pabalsts ir maksa par darba vietas atbrīvošanu par labu citai personai. Bet šāds mērķis nav minēts ne likumā, ne anotācijā un nevar būt leģitīms, jo tas nonāktu pretrunā ar personas tiesībām uz vienādiem nosacījumiem dibināt vai saglabāt darba attiecības.

Ņemot vērā to, ka ne „Grozījumi likumā „Par valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam””, ne arī „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””, ne „Grozījumi likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” neattiecas ne uz 2011.gada budžetu un pat ne uz 2012.gada budžetu. Tad nav saprotams – tad tiešām nav saprotams! –, kādēļ šie grozījumi ir jāvirza šajā budžeta paketē, jo tie pēc būtības neattiecas uz likumu „Par valsts budžetu 2011.gadam”. Vienīgais šo grozījumu izskaidrojums, manuprāt, ir valdošās koalīcijas vēlme nerisināt jautājumu pēc būtības, tas ir, nedomāt, kā palielināt budžeta ieņēmumus, mazinot ēnu ekonomiku, kā veicināt ekonomikas izaugsmi un iemaksu palielināšanos sociālās apdrošināšanas budžetā.

Man jāsaka, ka tas tāpat liecina par nepilnvērtīgu dialogu ministriju starpā. Finanšu ministrija, pieprasot budžeta grozījumus no Labklājības ministrijas, īstenībā pazaudē vairāk ieņēmumu nekā iegūst ietaupījumu. Var jau būt, ka sabiedrības šābrīža nogurums, apātija un nespēja reaģēt uz nākotnes notikumiem, kuri būs tikai pēc diviem vai trijiem gadiem, ļauj valdībai rīkoties tik vienkāršoti – bez nopietnas diskusijas un publiskām debatēm. Bet tā nav saprātīga politika. Tā nav godīga saruna ar sabiedrību. Tas nav demogrāfisko „bedri” labojošs piedāvājums. Tā ir tuvredzība un varas skurbums. Tas ir ļoti slikts signāls, kuru valdība dod jauniem ļaudīm attiecībā uz ģimenes veidošanu un mazuļu plānošanu tajās.

Es aicinu atbalstīt profesionālu, aprēķinos balstītu diskusiju šajā jautājumā un izslēgt no budžeta paketes šos trīs sociālās jomas likumprojektus. Es aicinu šos likumprojektus vērtēt arī Sociālo un darba lietu komisijā. Laika ierobežojuma dēļ es nepieminu virkni citu, ne mazāk sāpīgu un ļoti svarīgu aspektu.

Īpaši es vēršos pie kolēģiem no partijas „Jaunais laiks”. Vienā no „Jaunā laika” domes rezolūcijām jūs vērsāties pie kolēģiem Saeimā ar aicinājumu (es citēju): „Likumprojektus Saeimā atbalstīt atkarībā no to aktualitātes, nevis iesniedzēja. Balsojumos par likumiem vadīties no debašu argumentiem, nevis debatētāju partijas piederības.” Šis ir absolūti īstais laiks jums to atcerēties.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Godātie ministri! Godātie kolēģi! Gribu pateikt, ka es neatbalstu šo lēmuma projektu un lūdzu likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam””, kā arī likumprojektu „Grozījums likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” un likumprojektu „Grozījumi likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” tomēr izskatīt šajā Saeimas sēdē. Šeit ir jautājums par to, ka mēs esam pievienojušies Eiropas konverģences programmai. Eiropas konverģences programma paredz, ka mums ir nepieciešams iesniegt arī vidējā termiņa budžetu. Un šie 2013.–2014.gada rādītāji attiecas uz vidējo termiņu. Mums ir šis budžets jāiesniedz līdz aprīļa beigām – ar detalizētu šā budžeta izklāstu. Mēs nevaram mānīties – iesniegt vienus ciparus, kad likumos mums ir ierakstīti otri.

Un līdz ar to mums ir šie likumi jāpieņem.

Kolēģi, es lūdzu neatbalstīt šo lēmuma projektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis (VL–TB/LNNK frakcija).

Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Par juridisko pusi Šķēles kungs jau pateica. Es gribu pateikt tikai dažus vārdus par šo: kādu vīziju un kādu perspektīvu ar šiem likumiem mēs gribam parādīt Latvijas sabiedrībai? Un, proti, mēs gribam pateikt sabiedrībai, ka ne tikai šis gads vai nākamais gads būs grūts, bet mēs gribam pateikt to, ka arī turpmāk nekas labāks nebūs, lai necer, un skaidra lieta... Tātad acīmredzot katram cilvēkam pašam jārūpējas par sevi, jāskatās, kādās Eiropas Savienības valstīs atveras darba tirgi un jābrauc prom. Tas ir tas, ko mēs gribam šodien ar šiem likumiem pateikt.

Un kāds arguments ir Reira kungam? Tāds, ka mums atkal esot jāiesniedz kaut kur kaut kam atskaite, kā tas nākotnē būs.

Un tas ir absolūti prioritāri – kam mēs iesniegsim atskaiti. Tātad lai tie, kam mēs to atskaiti sniedzam, nekādā gadījumā neapvainotos, ka kaut kādas problēmas ir radušās. Atskaites būs ļoti skaistas, un viss samazināsies, konsolidēsies, no gada uz gadu arvien mazāk paliks naudas budžetā un cilvēku Latvijā.

Es domāju, tas fakts, ka Saeima ir izveidojusi Demogrāfijas apakškomisiju un ir ķērusies pie šiem jautājumiem ļoti nopietni, tas, ka mums ir beidzot jāskatās, ko reāli darīt ar šo bezdarbu, nevis tikai ar bezdarbnieku pabalstiem... Pirmām kārtām šī lieta prasa daudz nopietnāku diskusiju, nevis formālu steidzamību, izskatot šo budžeta paketi, pie kuras šie likumi īstenībā nemaz nav piederīgi.

Aicinu atbalstīt lēmuma projektus par šo likumprojektu izslēgšanu no budžeta paketes.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam, ievēlētam no Rīgas.

A.Bērziņš (PLL frakcija).

Augsti godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Manuprāt, tie argumenti, kurus Šķēles kungs nupat nosauca, ir tik pārliecinoši, ka mums visiem vajadzētu šobrīd tomēr atlikt malā visas partijiskās lietas un tomēr ņemt un nobalsot pēc būtības – izņemt šos dokumentus... šos likumprojektus no sēdes darba kārtības.

Godājamie kolēģi! Tas atslēgas vārds, ko pieminēja Šķēles kungs, bija „motivācija” tam visam – motivācija jeb signāli ģimenēm līdzdarboties visā šajā sistēmā, signāli ģimenēm maksāt nodokļus. Ja iznāk tāda absurda situācija, kādu raksturoja Šķēles kungs, tad, godājamie kolēģi, kaut kas nav kārtībā. Man neceļas roka vainot Finanšu ministriju par to, ka mēs šiem likumprojektiem blakus neredzam šādu argumentāciju un tik dziļu analīzi. Man neceļas roka arī vainot Labklājības ministriju, jo abas šīs ministrijas faktiski ir spiestas šobrīd domāt par savām fiskālajām interesēm. Viena domā par sociālā budžeta sabalansēšanu, otra domā par valsts budžeta sabalansēšanu. Man drīzāk ir jautājums Ekonomikas ministrijai, kurai faktiski visus likumus vajadzētu skatīt pēc būtības un novērtēt, it īpaši nodokļu likumdošanu, pēc to ietekmes uz sociālo budžetu, pēc to ietekmes uz valsts budžetu, pēc to ietekmes uz uzņēmējdarbības vispārējo attīstību.

Godājamie kolēģi! Diemžēl neko tādu mēs šeit neredzam, un man būtu patiess lūgums valdības vadītājam tomēr šādu uzdevumu dot, lai Ekonomikas ministrija mums gatavo vismaz šādus neitrālus viedokļus, kas nebūtu tieši atkarīgi no Labklājības ministrijas fiskālajām interesēm vai no Finanšu ministrijas fiskālajām interesēm. Un tikai tad šos jautājumus varētu vērtēt un skatīt.

Manuprāt, šie jautājumi šodien vēl nav gatavi izskatīšanai, un tāpēc es aicinu jūs visus atbalstīt Šķēles kunga sagatavoto dokumentu un izņemt ārā no darba kārtības šos trīs jautājumus.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai iesniedzēju vārdā ir vēl kas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par likumprojekta „Grozījums likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” (Nr.308/Lp10) izslēgšanu no 2011.gada valsts budžeta grozījumu likumprojektu paketes”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 45, atturas – 6. Lēmums nav pieņemts. Likumprojekts no paketes netiek izslēgts.

Nākamais darba kārtības jautājums – deputātu Šķēles, Strodes, Bekeša, Zalāna, Kučinska un citu deputātu iesniegtais lēmuma projekts „Par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam”” (Nr.307/Lp10) izslēgšanu no 2011.gada valsts budžeta grozījumu likumprojektu paketes”.

Tātad Šķēles kungs jūs jau informēja par motivāciju. Debatēs neviens nav pieteicies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam”” (Nr.307/Lp10) izslēgšanu no 2011.gada valsts budžeta grozījumu likumprojektu paketes”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 45, atturas – 7. Lēmums nav pieņemts. Likumprojekts netiek izslēgts no paketes.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” (Nr.309/Lp10) izslēgšanu no 2011.gada valsts budžeta grozījumu likumprojektu paketes”. Tātad arī ar šo ir tāpat: mēs jau tikām informēti par motivāciju; arī šoreiz neviens nav pieteicies debatēs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta „Par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” (Nr.307/Lp10) izslēgšanu no 2011.gada valsts budžeta grozījumu likumprojektu paketes”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 44, atturas – 7. Lēmums nav pieņemts. Likumprojekts netiek izslēgts no paketes.

Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa – „Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts „Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu Nr.290/Lp10.

Pirms izskatīšanas es gribu atvainoties finanšu ministra vārdā. Viņš ir Pasaules Bankas un Starptautiskā Valūtas fonda kopsēdē... ikgadējā kopsēdē, kur turpina aizstāvēt mūsu intereses Starptautiskajā Valūtas fondā (ar viņu kopā ir arī Latvijas Bankas prezidents), un sakarā ar to viņš nevar piedalīties šajā Saeimas sēdē.

Tātad, kolēģi, strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā”. Mēs komisijā esam saņēmuši 19 priekšlikumus, no kuriem 17 priekšlikumi ir nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikumi un Juridiskā biroja un Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikumi.

Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikumi netika komisijā atbalstīti.

Motivācija komisijā bija tāda. Pagājušās nedēļas ceturtdienā mēs atbalstījām pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā”, kur bija ietvertas konceptuālas lietas par vecuma paaugstināšanu spēļu automātu zāļu apmeklētājiem, kā arī konceptuālas lietas par to, kā cīnīties ar interneta azartspēlēm un ar nodarbinātību azartspēļu zālēs. Komisija vienojās... Šeit nebija dalījuma „pozīcija pret opozīciju”, un to pierāda pagājušās nedēļas balsojums Saeimas sēdē; mēs, man liekas, samērā vienprātīgi atbalstījām šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Mēs komisijā norunājām, ka mēs nosakām priekšlikumu iesniegšanas termiņu samērā garu, proti, vienu mēnesi ilgu, un gaidām priekšlikumus no kolēģiem Saeimā, un gaidām no valdības likumprojektu, kurš tiek izstrādāts Finanšu ministrijā; tur mēs varētu vispusīgi risināt tās problēmas, kas ir saistītas gan ar azartspēlēm internetā, gan ar vecumu, gan ar nodokļiem. Līdz ar to komisija uzskatīja, ka šie priekšlikumi apsteidz šo mūsu vienošanos un šo balsojumu, kas bija iepriekšējā ceturtdienā, un tāpēc mēs neatbalstījām nevienu no šiem priekšlikumiem. Komisijas vairākums uzskata, ka tomēr ir jāgaida valdības iesniegtais likumprojekts, kur mēs atrisināsim minētās problēmas kompleksi, jo šie grozījumi vairāk attiecas uz... attiecas tikai uz spēļu zālēm, bet nekādā gadījumā neskar to lielo problēmu, to visaugošāko problēmu, kas ir, – azartspēles internetā.

Tagad, kolēģi, izskatīsim priekšlikumus.

1.priekšlikums ir nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Guntim Ulmanim... Ulmaņa kungs, jūs esat pieteicies debatēt...

Ā! Vārds deputātam Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis (VL–TB/LNNK frakcija).

Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Es mēģināšu šajās debatēs pamatot visus priekšlikumus, un nacionālā apvienība arī uztur spēkā balsojumus par tiem. Un proti.

Tātad vairākums šo priekšlikumu ir nākuši no Jēkabpils pašvaldības iesniegtajiem priekšlikumiem, kurus šī pašvaldība, manuprāt, ir juridiski ļoti precīzi un izvērsti izstrādājusi, ņemot vērā traģiskos notikumus, kas atgadījās Jēkabpils pašvaldībā. Šie priekšlikumi ir vērsti uz azartspēļu ierobežošanu, un šie priekšlikumi ir vērsti uz pašvaldību lielāku lomu, lai tās varētu noteikt to, ka šo azartspēļu kļūst arvien mazāk.

Papildus tam nacionālā apvienība uzskatīja par nepieciešamu jau tagad nobalsot par to jautājumu, par kuru konceptuāli mēs izšķīrāmies iepriekšējās reizēs, proti, par spēlētāju vecuma paaugstināšanu no 21 gada.

Patiešām šeit ir taisnība arī Reira kungam, ka šis likumprojekts nerisina vēl kādu citu ļoti nozīmīgu jautājumu – azartspēles internetā, tā ka acīmredzot šis jautājums būtu jāsakārto kādā citā reizē, bet tas neliedz mums sakārtot jau tagad tos jautājumus, kurus mēs varam sakārtot.

Par valdības iesniegto likumprojektu.

Var jau, protams, cerēt, ka valdības iesniegtais likumprojekts būs sagatavots savlaicīgi un visu atrisinās, diemžēl prakse liecina par to, ka termiņi no valdības puses netiek ievēroti, tie tiek kavēti mēnešiem un vēl ilgāk. Tas ir viens. Nu, cerams, ka šinī gadījumā tā nebūs.

Otrs fakts. Valdības priekšlikumi bieži vien ir nekvalitatīvi, tā ka komisijai, atbildīgajai komisijai, nākas veidot speciālas apakškomisijas vai darba grupas, lai visu pārstrādātu. Tā tas diemžēl šīs valdības laikā ir noticis gana bieži, tāpēc daudzi svarīgi jautājumi arī šobrīd stāv komisijās.

Un visbeidzot. Tieši ar azartspēļu likumiem ir kāda specifiska lieta – azartspēļu lobijs ir bijis gan iepriekšējās Saeimās, gan, šķiet, ir arī šajā Saeimā... Nu, jācer, ka kaut kas tomēr ir gājis uz labo pusi, bet to droši vien mēs redzēsim pēc balsojumiem... Ir tā, ka bieži vien tieši likumprojektu trešajos lasījumos tiek iebalsotas ļoti interesantas lietas, kas īstenībā pārsvītro visas vēlmes ierobežot azartspēles un palaiž šo biznesu brīvā plūdumā.

Un šeit ir vairāki aspekti. Te ir jāskata jautājums par to, kā rodas pieradums, kā tiek sapostīta cilvēku dzīve ar šīm azartspēļu ellēm. Arīdzan nav noslēpums tas, ka šīs azartspēles bieži kalpo par netīrās naudas atmazgāšanas vietām, tā ka faktiski, ierobežojot šīs azartspēles, mēs līdzekļus netiešā veidā ieguldītu... veicinātu produktīvās ekonomikas attīstību.

Tāpēc vēlreiz aicinu šobrīd atbalstīt tos jautājumus, kas ir sagatavoti, kas ir juridiski sakārtoti. Un tas rādīs, ka mēs nākotnē varbūt sakārtosim arī šo interneta jautājumu, kad būs sagatavoti šie priekšlikumi.

Paldies par uzmanību. Aicinu atbalstīt mūsu sagatavotos priekšlikumus.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A.Šlesers (PLL frakcija).

Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Es uzskatu, ka šīs idejas un viedokļi, ko tikko pauda arī Cilinska kungs, pēc būtības ir atbalstāmi. Situācija, kas ir izveidojusies Latvijā saistībā ar azartspēļu biznesu, man šķiet, lielākajai sabiedrības daļai nav pieņemama. Bet vienlaicīgi mums ir jāapzinās, ka, lai mēs veiktu grozījumus, būtu nepieciešams piedāvāt paketi, kas reāli izmaina esošo situāciju. Pēc tās informācijas, kas ir manā rīcībā, es saprotu, ka Ministru kabinets, valdība, strādā pie jauna likuma, kuru tuvākajā laikā plāno piedāvāt Saeimai. Un tieši tāpēc, es domāju, šodien nebūtu nepieciešams varbūt vienkārši veikt kaut kādus nelielus kosmētiskus uzlabojumus saistībā ar galdu skaitu vai vēl kaut ko, bet vajag aicināt valdību jau tuvāko mēnešu – nevis tuvāko gadu, bet tuvāko mēnešu! – laikā piedāvāt risinājumu, kuram būtu skaidri definēts mērķis. Un šis mērķis varētu būt tātad samazināt šo biznesu Latvijā līdz minimumam. Es uzskatu, ka Latvijas reģionos vispār nebūtu jāatrodas spēļu zālēm. Mums būtu skaidri jāpasaka, ka spēļu bizness nav domāts Latvijas iedzīvotājiem. Šis bizness būtu jāatstāj tikai un vienīgi tūrisma nozarei. Un skaidri jāpasaka, ka... Protams, ir jāpaskatās juridiski, jo tās licences, kuras ir izsniegtas... tas viss var radīt kaut kādu tiesvedību. Nekādā gadījumā valstij nevajag radīt zaudējumus. Juristiem no valdības, it sevišķi Tieslietu ministrijai, noteikti vajadzētu izvērtēt, kādā veidā mēs varētu ierobežot šo biznesu, neradot ar tiesvedību saistītus zaudējumus Latvijas valstij.

Bet attiecībā uz jaunām licencēm būtu, man šķiet, skaidri jānosaka, ka nav pieņemams veidot jebkādas kazino zāles Latvijas teritorijā, vienkārši nosakot galdu skaitu. Mums būtu jāpasaka: ja kāds vēlas izveidot azartspēļu vietu, tad viņam ir jānāk ar milzīgām investīcijām. Es personīgi... es nevaru pateikt precīzu formulu šodien, bet man šķiet, ja kāds uzņēmējs – vietējais vai ārvalstu – būtu gatavs investēt, būvēt milzīgas viesnīcas ar vismaz 200 numuriem, tas nozīmē, ka šīs investīcijas būtu daudzu, daudzu desmitu miljonu apmērā. Nu tad mēs varētu teikt: nu labi, ja tūristi tur grib savu naudu tērēt, tad mums nav iebildumu.

Vēl viena būtiska lieta. Šādas lielas viesnīcas ir iespējams kontrolēt, jo tā ir liela vieta, tur ir iespējams policiju nodrošināt. Bet tās mazās zāles, kuras atrodas uz katra stūra, it sevišķi Latvijas reģionos... Mēs tikko redzējām, kas notika Jēkabpilī... Man šķiet, šī situācija radikāli būtu jāmaina, un tieši tāpēc es aicinu Ministru prezidentu un valdību kopumā pēc iespējas ātrāk nākt ar radikāliem grozījumiem, kas šo biznesu sakārtotu mūsu valstī. Jo šis nav tas bizness, no kā mēs veidosim labklājību. Ja tūristi grib spēlēt, – lūdzu! To mēs varam atbalstīt ierobežotās vietās – viesnīcās. Bet tā, ka vietējie iedzīvotāji, piedevām mazgadīgie... Jā, protams, noteikt 21 gada vecumu... to vecumu mēs varam paaugstināt. Bet, man šķiet, kopumā šīs mazās zāles, kuras visā Latvijā kā sērga ir izplatījušās... vajadzētu panākt, lai tās vienkārši tiktu slēgtas ciet. Protams, kāds teiktu: „Redziet, bet mēs esam ieguldījuši līdzekļus!” Man šķiet, ka šajā gadījumā šis bizness ir jāatstāj tiešām tikai un vienīgi tūrisma nozarei. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Tikai nevajag stāstīt...!”) Un, ja uz turieni kāds vietējais, kāds pieaudzis cilvēks iet, tad tam jānotiek stingrā kontrolē. Bet mazajām zālēm Latvijā jau tuvākajā laikā būtu jāpazūd. (No zāles dep. K.Šadurskis: „Un ko darīt ar tiem, kas jau „iesiluši”?”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Lienei Liepiņai.

L.Liepiņa (frakcija „Vienotība”).

Neesmu sagatavojusi runu, nebiju paredzējusi nākt tribīnē, bet man tomēr jāizsaka savs lielais izbrīns par šo radikālo viedokļa maiņu.

Es ļoti labi atceros, ka 8.Saeimas laikā, kad „Jaunais laiks” bija opozīcijā, – ka toreiz valdība ierosināja un koalīcija atbalstīja tādu likumprojektu, kas pašvaldībām nedeva iespējas neatļaut atvērt azartspēļu zāles. Un šī norma bija spēkā diezgan daudzus mēnešus, līdz atkal to mainīja. Tāpēc man tiešām ir liels izbrīns par šādu radikālu viedokļa maiņu, ka tagad nu galīgi nekā vairs nevajag.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 9, pret – 51, atturas – 31. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 2. – nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst... Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 8, pret – 51, atturas – 29. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 3. – nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 8, pret – 51, atturas – 30. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 4. – nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 46, atturas – 14. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 5. – nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegto priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 45, atturas – 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 6. – nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 8, pret – 48, atturas – 29. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 7. – nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegto priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 48, atturas – 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 8. – nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. – nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 46, atturas – 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 9. – nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. – nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 9, pret – 48, atturas – 28. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 10. – nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. – nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 9, pret – 49, atturas – 28. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 11. – nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. – nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 8, pret – 48, atturas – 30. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 12. – nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. – nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 8, pret – 50, atturas – 29. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 13. – nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 14. – nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. – nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 44, atturas – 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 15. – nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. – nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 46, atturas – 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 16. – nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 17. – nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 18. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. – Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 1, atturas – 5. Priekšlikums ir atbalstīts.

J.Reirs. 19. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Viņķeles kundzes priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 8, atturas – 27. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi likumā „Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.291/Lp10.

Komisija ir saņēmusi septiņus priekšlikumus otrajam lasījumam, no kuriem seši ir nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikumi un viens ir Juridiskā biroja priekšlikums.

Kā jau es teicu, kad ziņoju par iepriekšējo likumprojektu, komisija vienojās neatbalstīt šos sešus priekšlikumus, bet ir atbalstījusi Juridiskā biroja priekšlikumu.

Tagad sākam izskatīšanu.

1.priekšlikums ir deputāta Parādnieka priekšlikums, kurš nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL–TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Es neatkārtošu visus tos argumentus, kurus es izteicu jau pirms mēneša, kad līdzīga norma tika skatīta kā atsevišķs likumprojekts, par kuru jūs balsojāt. Es pieļauju, ka toreiz daudzi paļāvās uz to, ka tad, kad nāks klajā jaunā budžeta pakete, varēs skatīt vēlreiz šo lietu, pārvērtēt. Un šodien tiešām ir tā diena, kad jūs varat pārvērtēt toreiz pieņemto lēmumu saistībā tieši ar budžeta paketi.

Jūsu priekšā ir uzskatāms materiāls, kurā ir skaidri atspoguļota tā informācija, kas saistīta ar dažādiem priekšlikumiem, ko nacionālā apvienība ir likusi priekšā. Tur ir redzams gan sabiedriskais labums, gan pienesums, kas budžetā tiktu gūts no tādām vai citām izmaiņām. Tur ir norādīti dati, kas zināmā mērā ir balstīti arī uz Finanšu ministrijas sniegto informāciju (jāsaka gan, ka tā informācija bija gana atšķirīga no dažādiem avotiem). Protams, šeit ir ņemta vērā pesimistiskā prognoze, neņemot vērā to, ka daudzi eksperti prognozē ekonomisko izaugsmi vispārējo 3,5 procentu apmērā no IKP.

Šī ir tā joma, no kuras var būtiski paņemt un pielikt tur, kur tā nauda ir nepieciešama. Vai tas ir pielikums dotāciju veidā daudzbērnu ģimenēm vai vienreizējais pabalsts par jaundzimušo bērnu – izvēle ir jūsu!

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Tad lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Imanta Parādnieka iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 9, pret – 44, atturas – 33. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 2. – deputātes Laizānes priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Inesei Laizānei.

I.Laizāne (VL–TB/LNNK frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es gribu runāt par vērtībām. Par to, kas ir spēle. Spēle ir visnotaļ pozitīva lieta, spēlē vajadzētu ņemt vērā cilvēka zināšanas, prasmes, spējas, bet šīs spēles, par kurām mēs šodien runājam, prasa no cilvēkiem tikai trulu kloķu raustīšanu ar cerību, ka kaut kas sakritīs, ka kaut kas būs vienāds un ka nu būs lielais laimests.

Es domāju, ka mums tās būtu jānosauc nevis par „laimētavām”, bet gan par „zaudētavām”, jo cilvēki zaudē – zaudē darbu, zaudē ģimenes, zaudē draugus, zaudē sevi. Un Latvijā katrai laimētavai blakus diemžēl ir arī lombards, lai gadījumā, ja nepietiek naudiņas žetoniem, varētu ātri aizskriet un ieķīlāt pēdējo gredzenu, auskarus vai citas mantas.

Tātad – vai tās ir laimētavas? Tās ir zaudētavas!

Un šodien, kad mēs piedāvājam mainīt nodevu šīm azartspēlēm, spēļu automātiem, šis būtu nodoklis, nodeva, kas neskar sabiedrību, – pretēji „Latvenergo” tarifiem, pretēji PVN likmēm. Šī būtu nodeva, kas ienestu budžetā pusotru miljonu, kas ir mazāk nekā kaimiņiem – igauņiem. Pagājušajā nedēļā mēs runājām komisijā par to, ka mūsu valstī pietrūkst naudiņas, lai katrs bērns katrā skolā saņemtu piena glāzi un ābolu, bet šeit mēs varētu atrast šos līdzekļus. Es uzskatu, ka mūsu 2.priekšlikums ir gan taisnīgs, gan saudzīgs, gan sabalansēts, un ekonomiskais labums šajā gadījumā sakrīt arī ar ētiskajām vērtībām. Lai maksā tie, kas rada šīs spēļu zāles!

Un paradoksāli: pagājušajā nedēļā es dzirdēju sarunu. Blakus cilvēki runāja: „Mūsu biznesu taisās piežmiegt. Tu dzirdēji?” Un otrs teica: „Nu, ko tu! Mums Saeimā ir tādi stipri lobiji!”

Tad nu varbūt pieņemsim lēmumu un raidīsim mūsu signālu sabiedrībai, par kādām vērtībām mēs iestājamies! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputātes Ineses Laizānes iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 14, pret – 37, atturas – 34. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 3. – deputāta Dombravas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – deputāta Jāņa Dombravas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 9, pret – 43, atturas – 33. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 4. – nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 6. – nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 7. – nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu pieņemt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – nav, atturas – 26. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.292/Lp10 – „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli””.

Komisija ir saņēmusi divus priekšlikumus.

1. – apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Ritai Strodei.

R.Strode (PLL frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Pirms četriem mēnešiem tika atcelta samazinātā PVN likme elektroenerģijai. Ar 1.aprīli stājas spēkā jauns elektroenerģijas tarifs, un iedzīvotāji maksās par elektroenerģiju 30 procentus vairāk. Valdība šobrīd ierosina iet vēl tālāk – atcelt arī samazināto PVN likmi dabasgāzei. Jūs, cienījamie kolēģi, zināt, ka jau tagad vairākums Latvijas iedzīvotāju nav spējīgi samaksāt visus rēķinus par komunālajiem pakalpojumiem. Pērn 180 tūkstoši mājsaimniecību palika parādā tam vai citam pakalpojumu piegādātājam. Algas, kā jūs zināt, gan valsts sektorā, gan privātsektorā netiek celtas. Vai bezdarba līmenis ir samazinājies, kolēģi? Nē! Šobrīd Latvijā ir 186 tūkstoši bezdarbnieku. Un kur nu vēl runāt par Latgali, kur katrs trešais ir bezdarbnieks! Interesanti, kur cilvēki ņems naudu, lai maksātu par kārtējo cenu kāpumu?!

Kolēģi! Atcerēsimies vēl tos laikus, kas bija pirms sešiem mēnešiem! Mēs ļoti kvēli pirms vēlēšanām solījām vēlētājiem, ka visas mūsu darbības pamatā būs cilvēks. Nu, es kaut kādā ziņā saprotu valdību... Viņi tiešām tagad, konsultējoties ar Starptautisko Valūtas fondu, ar starptautiskajiem aizdevējiem, aiz cipariem vairāk neredz cilvēkus. Bet mēs, cienījamie deputāti? Mums jākontaktējas ar cilvēkiem, un es tagad nezinu, kā es Lieldienu brīvdienās pamatošu šo kārtējo Saeimas balsojumu, kurš atkal palielinās izmaksas mūsu iedzīvotājiem.

Cienījamie kolēģi, tāpēc es lūdzu jūs šodien neatbalstīt valdības piedāvāto samazinātās PVN likmes atcelšanu dabasgāzei un aicinu atjaunot samazinātās PVN likmes piemērošanu arī elektroenerģijai.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis (VL–TB/LNNK frakcija).

Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! It kā jau liktos no pirmā acu uzmetiena pareizi – mēs palielinām nodokli fosilajam kurināmajam, un varbūt tad tādā veidā cilvēki varētu pāriet uz atjaunojamiem energoresursiem. Droši vien kādā brīdī tas arī būtu jādara, bet jautājums ir – kurā brīdī un kā tā nauda tiek izlietota. Jo īstenībā, palielinot šo nodokli fosilajiem energoresursiem, būtu šī nauda jāizmanto energoefektivitātes programmām. Protams, šeit tas nav paredzēts. Bet jautājums ir – vai šis ir īstais brīdis, kad to var atļauties? Proti, jau šobrīd ļoti smagi samazinās iedzīvotāju maksātspēja, pieaug parādi. Komunālos pakalpojumus sniedzošiem uzņēmumiem ir jāņem kredīti, lai vispār varētu norēķināties ar gāzes piegādātāju. Protams, šie kredīta procenti atkal gulstas uz tarifu.

Un tā mēs varam arī nonākt situācijā, ka šie uzņēmumi bankrotē un pakalpojums vienkārši netiek sniegts. Tātad ideja ir varbūt pāriet atkal pie Godmaņa krāsniņām. Iespējams, ka šur un tur tas arī pie tā novedīs, ja mēs šādā veidā turpināsim celt nodokļus. Turklāt dabasgāzes cena, ļoti iespējams, kopā ar naftas cenu, kurai tā joprojām ir piesaistīta, tuvākajā laikā arī bez mūsu pieņemtajiem nodokļu likumiem varētu vēl pieaugt. Un šāda iespēja ir ļoti liela, ņemot vērā dažādus procesus pasaulē, kas ir saistīti gan ar lielāku skepsi pret atomenerģiju, gan ar krīzi arābu valstīs. Tātad ir iespējams, ka šīs cenas ļoti būtiski vēl pieaugs.

Un šis cenu pieaugums, inflācijas pieaugums... tas jau rada arī otrreizēju inflācijas pieauguma spirāli, jo pieaug jau ne tikai iedzīvotāju maksājumi, pieaug arī maksājumi ražotājiem, kuri savukārt šīs papildizmaksas ir spiesti likt savas produkcijas cenā, kas atkal, no vienas puses, pieaudzē inflāciju, un, no otras puses, pazemina Latvijas preču konkurētspēju.

Un visbeidzot. Šī inflācijas spirāle, ko mēs šeit ar šiem lēmumiem attīstām, īstenībā arvien lielākā mērā apdraud to vienīgo mērķi, kas ir arī valdībai, – pievienošanos eiro. Šis mērķis sāk izskatīties arvien mazāk reāls lielā mērā to lēmumu dēļ, kurus mēs šodien pieņemam.

Tā ka īstenībā šis ir viens no būtiskākajiem lēmumiem. Noteikti arī šis akcīzes nodokļa pieaugums dabasgāzei dos savu artavu, bet tieši PVN pieaugums ir pati būtiskākā daļa, un līdz ar to šis ir viens no izšķirošajiem balsojumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Šķēlem.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Godātie kolēģi! Es gribu pievienoties un atbalstīt abu iepriekš debatējušo deputātu viedokli un nedaudz minēt vēl dažus skaitļus, ko tomēr ir svarīgi varbūt zināt un paturēt prātā, pirms jūs izšķiraties par savu balsojumu.

Un es vairāk pakavēšos pie priekšlikuma pirmās daļas, kas attiecas uz dabasgāzi.

Šobrīd maksājumi par dabasgāzi mājsaimniecībām apkurei, tas ir, apmēram 40–45 tūkstošiem mājsaimniecību, tātad 40–45 tūkstošiem ģimeņu, kuras patērē vidēji 2590 m³ gāzes gadā, šobrīd ir 738 lati. Tātad gadā šāda vidējā ģimene samaksā par dabasgāzi apkurei 738 latus.

Ja mēs paskatāmies kompleksi šo visu nodokļu palielinājuma slogu, ko valdība piedāvā uzlikt, tad tas nozīmē pacelt PVN likmi no 12 uz 22 procentiem, kā arī iedarbināt akcīzes nodokļa likmi. Šīs izmaksas vienai ģimenei palielināsies par 160 latiem gadā. 160 lati gadā ar vienu šodienas sēdes balsojumu!

Tas būtu vēl pie tās optimistiskās prognozes, ka dabasgāzes cena nemainās, bet es domāju, ka ir pamats ieklausīties kolēģa Cilinska teiktajā, ka mēs nevaram šobrīd, vērtējot notikumus pasaulē, cerēt, ka arī šim fosilajam kurināmajam, kas tiek importēts pa lielākai daļai no Krievijas, necelsies cenas. Cenas, visticamāk, celsies! Un, ja mēs paskatāmies jau šobrīd biržās uz augšu ejošo līkni, tad es gribu izteikt prognozi – un tāda šobrīd ir arī aptuveni prognoze, kurai pievienojas enerģētikas jomas speciālisti –, ka šīs apkures izmaksas vienai ģimenei palielināsies no 738 latiem uz apmēram 908 latiem, tātad par 200 latiem gadā. Un tas ir būtisks skaitlis, tas ir būtisks lielums. Mēs vēlāk, debatējot citu likumu sakarā, droši vien atgriezīsimies vēlreiz pie šā jautājuma. Mums ir arī priekšlikumi, kā amortizēt, ja jūs neesat gatavi... kā amortizēt šo straujo pieaugumu, ja jūs neesat gatavi vispār uz kādu laiku šo, ja tā var teikt, pacēlumu iesaldēt.

Tikpat būtisks ir arguments, ko minēja kolēģi, – par ietekmi uz inflāciju. Var jau būt, ka, domājot par eiro ieviešanu 2014.gadā, var vadīties no tādas ļoti velnišķīgas spekulācijas, kādu es saskatīju viena sava kolēģa debatēs teiktajā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, – ka mums vajadzētu tagad izdarīt, lai inflācija šogad, nākamgad ir maksimāli liela, jo tad jau būs 2013., 2014.gads, tur vairs nebūs inflācijai kur vietu sameklēt. Un, skatoties periodu pret periodu, mēs varēsim iekļauties varbūt ļoti saprātīgā inflācijas likmē... Bet, ziniet, tā ir spēlēšanās ar uguni – un vispirmām kārtām tā ir spēlēšanās ar cilvēku naudas maciņiem. Un tā ir spēlēšanās ar Latvijas valsts uzņēmēju konkurētspēju, tā ir spēlēšanās ar mūsu uzņēmēju eksportspēju.

Šobrīd faktiski iekšējais patēriņš Latvijā ir sabrucis. Un vienīgais... un tur man, protams, sakrīt domas ar valdību, ka eksports ir vienīgais, kas ļauj šobrīd kaut kā pamatot Latvijas valdības pūliņus, cerot uz eiro ieviešanu 2014.gadā, bet, ja to mēs redzam uzstādītu kā pašmērķi un ja, mēģinot sabalansēt budžetu, cilvēks vispār nav šo saskaitāmo vai apskatāmo apstākļu kopumā, tad tas ir nožēlojami.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Katrai darbībai vajadzētu būt savam mērķim. Un šai budžeta grozījumu paketei ir ļoti vienkāršs mērķis (No zāles: „Kāds?”) – mazināt budžeta deficītu, palikt iekšā tajā programmā, tajos līguma nosacījumos, kurus mēs esam noslēguši ar starptautiskiem aizdevējiem, un neatteikties no mērķa atbilst Māstrihtas kritējiem, lai mēs varētu ieviest eiro 2014.gadā.

Eiro ieviešana nav pašmērķis; pašmērķis jeb mērķis ir atbilstība ilgtspējīgas ekonomikas attīstības kritērijiem, kas patiesībā arī sakrīt ar šiem Māstrihtas kritērijiem, kas dod mums formālu atbilstību eiro ieviešanas nosacījumiem.

Godātie kolēģi! Protams, katrs vai lielākā daļa no opozīcijas iesniegtajiem priekšlikumiem... katrs par sevi ir sociāli patīkams. Vienīgā nelaime ir tā, ka nav jau alternatīvu priekšlikumu no opozīcijas puses. (Starpsaucieni. Troksnis.) Ja mēs realizētu šos priekšlikumus, jā, protams, vienā mirklī mums šķistu, ka Latvijas mājsaimniecībām nav kļuvis grūtāk. Jautājums ir, kas notiktu pēc tam.

Atcerēsimies vienu ļoti vienkāršu lietu! Ja Latvija uzlabotu savus starptautiskos kredītreitingus, nu, kaut vai līdz Igaunijas līmenim, tad mēs maksātu par mūsu ārējā parāda apkalpošanu gadā apmēram 150 miljonus mazāk. Ja mēs atbildīsim šiem kritērijiem un spēsim paaugstināt savus reitingus, tad mēs ietaupīsim gadā 150 miljonus, kurus mēs varēsim novirzīt savas ekonomikas attīstībai, sociālajai palīdzībai šīm pašām mājsaimniecībām, par kurām tik ļoti uztraucas opozīcija.

Godātie kolēģi, neaizmirsīsim vēl vienu lietu! Kāpēc mēs esam tik kritiskā situācijā, ka mums ir jāveic visi šie sociāli ārkārtīgi smagie un nepatīkamie soļi? Kāpēc mēs varējām bez bēdu tērēt tad, kad bija jātaupa? Kāpēc visi tie, kas šobrīd runā par pretciklisku ekonomisko politiku, ir, šķiet, ekonomikas grāmatas izlasījuši tikai tagad, kad ir nonākuši opozīcijā? Kāpēc, godātie kolēģi, jūs nelasījāt šīs gudrās grāmatas tad, kad jūs bijāt pie varas? Kāpēc ekonomikas attīstības posmā jūs vēl vairāk stimulējāt patēriņu? Kāpēc jūs vēl vairāk audzējāt budžeta deficītu, lai šodien mums būtu jāsper šie ārkārtīgi smagie, nepatīkamie un grūtie soļi?

Protams, nevienam Latvijas iedzīvotājam nepatīk šie pasākumi, šie budžeta konsolidācijas pasākumi, bet, godātie kolēģi, padomāsim arī par alternatīvu – par to, kas notiek tad, ja mēs šos pasākumus neveicam! Es neesmu dzirdējis ne Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā no opozīcijas pārstāvjiem, ne šodien Saeimas sēdē nevienu alternatīvu piedāvājumu, kas būtu izskatīšanas vērts.

Godātie kolēģi! Domāsim par visām šīm lietām kopīgi! Domāsim par to, kādā veidā mēs varētu panākt, lai 2012.gada budžeta konsolidācija mums būtu pēdējā, lai mums nebūtu ar pussolīšiem visu laiku jāskrien pakaļ aizejošam vilcienam un lai mēs vienreiz atbilstu šiem Māstrihtas kritērijiem! Vai mēs ieviesīsim eiro vai ne – tā jau ir cita lieta. Ilgtspējīgas ekonomiskās attīstības nosacījumi ir tie, ko diktē nevis aizdevēji Latvijai, bet vienkārši veselais saprāts un ekonomikas teorija.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Mums ir atlikusi minūte laika līdz pārtraukumam, un tātad debates mēs turpināsim pēc pārtraukuma.

Bet, pirms mēs reģistrējamies, es vēlos visu mūsu vārdā sveikt apaļā jubilejā deputātu Andi Caunīti, kuram šonedēļ, 9.aprīlī, bija apaļa jubileja! (Aplausi. No zāles dep. K.Šadurskis: „Vai tiešām 100?”)

Vārds paziņojumiem.

Vārds deputātei Ingrīdai Circenei.

I.Circene (frakcija „Vienotība”).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde notiks komisijas telpās pēc 5 minūtēm.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Janīnai Kursītei.

J.Kursīte-Pakule (frakcija „Vienotība”).

Kolēģi! Latgales atbalsta grupa pulcēsies tūlīt Sarkanajā zālē. Īsa sēde!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Bērziņam, ievēlētam no Zemgales.

A.Bērziņš (ZZS frakcija, Zemgales v/a).

Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde notiks pēc 5 minūtēm 106.telpā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Godātie Juridiskās komisijas locekļi! Tūlīt pulcēsimies Juridiskās komisijas telpās uz sēdi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Dzintaram Rasnačam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

(No zāles dep. A.Klementjevs: „Dzintar, ātrāk!”)

Dz.Rasnačs (10.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Pieci deputāti nav reģistrējušies: Gundars Daudze, Janīna Kursīte-Pakule, Sergejs Mirskis, Vladimirs Nikonovs un Vitālijs Orlovs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētāja

Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Turpināsim 14.aprīļa sēdi.

Tātad pirms pārtraukuma mēs skatījām likumprojektu „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” un bijām uzsākuši debates par 1. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikumu.

Tātad turpināsim debates.

Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A.Šlesers (PLL frakcija).

Godājamie Saeimas kolēģi! Pirms pārtraukuma notika debates, kurās bija iespējams dzirdēt argumentus, cik valstiski pareizi tiek domāts, lai izglābtu Latvijas tautu no situācijas, kurā mēs esam nonākuši. Un man šķiet, ka tieši sakarā ar priekšlikumiem palielināt nodokļus, PVN likmes dabasgāzei un elektroenerģijai... tas ir tieši tas, ko Latvijas sabiedrība gaida visvairāk. Man šķiet, ka godājamais Šadurska kungs jau sāk atrauties no tās realitātes, kurā viņš pirms kāda laika vēl pats atradās tad, kad bija tuvāk tautai. Atrašanās, sēdēšana Prezidijā noteikti viņam liek uz dzīvi skatīties citādāk. Lielākas prioritātes, lielāki dzīves mērķi, bet realitāte pavisam vienkārša – pašvaldībās visiem ir zināma statistika, ka iepriekš to cilvēku skaits, kuri nemaksāja vai nespēja samaksāt par elektroenerģiju un par dabasgāzes saņemšanu, bija ievērojami mazāks. Šodien šo cilvēku skaits ievērojami palielinās, un tie nav ļaunprātīgie nemaksātāji! Un, ja tiek domāts, ka, tā kā cilvēki nevarēs kaut kādā veidā izvairīties, jo mēs zinām precīzo adresi, kur iet un no kā piedzīt šo naudu... Tas padarītu lielu sabiedrības daļu par parādniekiem. Kreditoriem tad motivācija skaidra! Jo cīņa ar ēnu ekonomiku valdībai nevedas. Par to mēs runāsim nedaudz vēlāk šodien.

Bet, ja mēs sakām, ka Latvijai ir jāievieš eiro, tad... Ir jāsaka, ka eiro ieviešana, protams, ir svarīgs arguments un mērķis, uz ko Latvija iet. Bet eiro ieviešana nav pašmērķis. Tādas valstis kā Čehija, Polija, Lielbritānija, Dānija un Zviedrija joprojām ir saglabājušas savu nacionālo valūtu, un jāsaka, ka viņiem šajā gadījumā, piemēram, tieši poļiem, krīze ir gājusi secen, jo viņi veiksmīgi spēj izmantot situāciju saistībā ar savas nacionālās valūtas izmantošanu, turpretī tādas valstis kā Īrija, Portugāle, Grieķija... šajās valstīs krīze ir bijusi gana liela, neskatoties uz to, ka viņiem ir eiro.

Tātad eiro ieviešanas arguments nevar tikt izmantots kā bubulis, ka, redziet, ja jūs nepiekritīsiet maksāt lielākus nodokļus, nebūs eiro. Daudzi cilvēki, Šadurska kungs, šodien negrib gaidīt vairs eiro ieviešanu pēc trim gadiem kā galveno mērķi, pēc kā tiekties. Viņi vienkārši aizbrauc projām uz tām valstīm, kurās eiro jau ir ieviests.

Attiecībā uz šīm likmēm man šķiet, ka... Deputātiem es gribu vēlreiz atgādināt, ka ir tādas valstis kā Grieķija, kurā ir 13 procentu likme tieši dabasgāzei un elektroenerģijai. Francijā samazinātā likme ir 5,5 procenti, Īrijā – 13,5 procenti, Itālijā – 10 procenti, Luksemburgā – 6, Maltā – 5, Portugālē – 6 un Lielbritānijā – 5. Godājamie kolēģi, nu nemānīsim sevi, ka mēs tagad valstiski rīkojamies!

Bet kas attiecas uz nodokļiem, es domāju, Dombrovska kungs neļaus man samelot, ka laikā, kad viņš pildīja finanšu ministra pienākumus un kad premjers bija Repšes kungs, ļoti plaši tika diskutēts par uzņēmumu ienākuma nodokli. Es aicināju samazināt uzņēmumu ienākuma nodokli līdz 15 procentiem, kaut gan daudzi eksperti teica, ka tādā veidā tiks sagrauts valsts budžets, tiks radīti desmitiem miljonu lieli zaudējumi. Galarezultātā no 80 miljonu ieņēmumiem gadā par uzņēmumu ienākuma nodokli mēs tuvāko triju gadu laikā principā trīskāršojām un pat četrkāršojām ieņēmumus konkrētajā sadaļā. Tas tikai parāda to, ka, ja nodokļi ir zemāki, ļoti bieži motivācija maksāt ir daudz lielāka.

Man šķiet, ka, ja šodien ar šo nodokļu piespiedu pacelšanu sakām, ka mūsu lielais mērķis ir eiro, ļoti daudzi cilvēki negaidīs eiro ieviešanu, viņi vienkārši aizbrauks uz tām valstīm, kurās eiro šodien jau ir ieviests.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim, otro reizi.

K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Lūdzu, atvainojiet, ka es aizkavēju jūsu uzmanību ar savu īso atkārtoto uzrunu, bet man radās iespaids, ka Šlesera kungs neko vai gandrīz neko no manas iepriekšējās uzrunas nav sapratis.

Šlesera kungs, eiro ieviešana nav pašmērķis! Bet es ceru, ka arī jūs piekritīsiet, ka zems budžeta deficīts un zema inflācija ir pozitīvi Latvijas ekonomikai... pozitīvas pazīmes. (No zāles dep. A.Šlesers: „Par inflāciju es arī pateikšu!”)

Un tādēļ, Šlesera kungs, es domāju, jūs sapratīsiet, ka no 3 līdz 3,5 procentiem kredītapkalpošana ir daudz zemāka nekā 6 vai 10 procenti, un šī starpība, pēc Latvijas Bankas un Finanšu ministrijas dotajiem aprēķiniem, veido apmēram 150 miljonus latu gadā, ko Latvija atbilstoši šiem Māstrihtas kritērijiem, līdz ar to paaugstinot savus reitingus, varētu tērēt ārējā parāda apkalpošanai.

Godātie kolēģi! Tikai to es vēlējos uzsvērt savā iepriekšējā uzrunā.

Paldies, Šlesera kungs, ka sapratāt!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC frakcija).

Godātie deputāti! Kolēģa Kārļa Šadurska uzruna, kuru viņš sniedza pirms pārtraukuma, novērsa mūs no šā konkrētā priekšlikuma apspriešanas, jo, man liekas, tur bija ļoti svarīgi akcenti noteikti, kuri... atklāj, kā es saprotu, valdības partijas filozofiju un politiku ļoti plašā aspektā.

Tātad ilgtspējīga ekonomiskā attīstība ir mūsu mērķis – tā es varu saprast to, ko te teica kolēģis Šadurskis. Manuprāt, tā ir kļūda. Mūsu mērķis ir tomēr Latvijas cilvēka dzīves kvalitāte, bet ilgtspējīgā ekonomiskā attīstība ir šā mērķa sasniegšanas... tas ir uzdevums, kas ir jāatrisina, lai sasniegtu šo mērķi. Tas tomēr ir uzdevums! Un, risinot šo uzdevumu, tomēr ir jārod tādi līdzekļi, kas veicinātu šā uzdevuma atrisinājumu.

Manuprāt, tas ir ļoti svarīgi, jo, ja mēs nedomāsim par to, kas ir mūsu mērķis un ka tā ir tiešām cilvēka dzīves kvalitāte, tad mēs ļoti viegli varam pārnest un kaut kā upurēt šo mērķi katrā konkrētajā pasākumā, kuru mēs veicam mūsu ikdienas politikā.

Mēs visi šo „labo” politiku (pēdiņās) jau esam izgājuši, it īpaši tie, kas tagad ir vecāki par piecdesmit gadiem. Mēs te labi atceramies, ka mums solīja: lūk, būs nākotnē tā labā perspektīva, kas padarīs mūs vai mūsu mazbērnus par laimīgiem cilvēkiem! Bet es tomēr aicinu mūs visus rūpēties vairāk par to, kas notiek tagad. Un es domāju, ka tie pasākumi, kurus īsteno valdība jau dažus gadus... vienu gadu pēc otra, patiesībā padara šo līdzekli, proti, finanšu stabilizāciju, vēl šaubīgāku. Un tieši samazinātās PVN likmes ieviešana... atcelšana tiem parametriem, kuri nosaka cilvēka ikdienas dzīves kvalitāti, manuprāt, ir tas, kas nav pieļaujams.

Kad mēs runājam par finanšu stabilizāciju, atcerēsimies vienu lietu: kad mēs tikām uzsākuši šo politiku pirms gadiem diviem, mums bija teikts vai solīts, ka, lūk, situācija stabilizēsies, ka bankas sakārtos savas bilances, kaut kā uzkrās līdzekļus vai nodrošinās savu esamību un pēc tam atsāks atkal kreditēšanu. Bet kreditēšana neatsākas. Tagad lielo banku vadītāji saka, ka, lūk, ir lieli birokrātiskie šķēršļi. Viņi arī saka, ka, lūk, tagad viņi vienkārši nevarot atļauties to darīt, jo ir ļoti augsti riski, ka ir jābūt citai nozarei, kas nodrošinātu tieši riska biznesa finansēšanu mūsu valstī. Tas nozīmē, ka atkal finanšu uzplaukuma perspektīva tiek atcelta, atvirzīta uz nākotni. Es domāju, ka jebkāda politika tomēr ir pakļauta katram konkrētam apstāklim; ka mums jādomā par to, kādas no katra konkrētā lēmuma, kuru mēs pieņemam Saeimā, būs sekas konkrētajā Latvijas cilvēka dzīvē, nevis par to, kas notiks piecus gadus vēlāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Mārim Kučinskim.

M.Kučinskis (PLL frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Droši vien es par šo priekšlikumu nerunātu, kaut gan uzskatu, ka tas ir ārkārtīgi būtisks un ka variants, ko valdība ir izvēlējusies, paceļot cenas, un kas vistiešāk skar iedzīvotājus, nav pats labākais, bet, kad izdzirdēju, ka viens no argumentiem, kāpēc valdība to dara, ir tas, ka kāds nav taupījis, ka... nav saglabāts šis atlikums tādā apmērā, lai šobrīd varētu nevienam neko nepaaugstināt, es tomēr gribu atgādināt, ka tas viss, ko mēs šeit runājam, ko mēs sakām, tiek ļoti labi ierakstīts, saglabājas ļoti daudzus gadus. Un iemesls – viens no iemesliem –, kāpēc pārpalikums bija liels, bet ne tik liels, kā vajag (es citēju): „Bet labāk tomēr šo budžetu noraidīt, lai jauna valdība sāk strādāt, tur nebūs vajadzīgi daudzi mēneši. Divu mēnešu laikā var darbu paveikt. Es domāju, ka tad pietiks naudas gan pedagogiem, gan mediķiem, gan policistiem – un kur nu vēl zinātniekiem un pensionāriem.” Kārlis Šadurskis, 2007.gada oktobris. (No zāles dep. K.Šadurskis: „Diemžēl tā nenotika...”)

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aināram Šleseram, otro reizi.

A.Šlesers (PLL frakcija).

Godājamais Šadurska kungs! Es paturpināšu to, ko tikko teica Kučinska kungs. Beidzot arī man ir skaidrs, kāds ir mērķis lēmumam palielināt nodokļus. Tas tiek darīts ar cēlu domu – samazināt inflāciju. Tagad es to esmu sapratis. Inflācija mazināsies, paceļot nodokļus. (No zāles dep. K.Šadurskis: „Neko nesaprati, diemžēl...”) Ja tas tā tiešām ir domāts – un tā jūs to pateicāt –, tad es varu skaidri pateikt, ka tie uzņēmēji, kuri Latvijā šodien strādā, kuri cīnās par izdzīvošanu, kuri savām precēm meklē noietu citos tirgos... ka mēs uzliekam milzīgu slogu uz viņu pleciem, jo izmaksas saražotajai precei būs daudz dārgākas nekā iepriekš, un tā ir problēma, jo lieli nodokļi viennozīmīgi palielina izmaksas.

Un vēl viena problēma. Mēs priecājamies, ka ar Krieviju ir izdevies panākt vienošanos par dabasgāzes tarifa samazinājumu par 15 procentiem, taču Krievija redz, kādā veidā mēs rīkojamies, kādā veidā mēs palielinām nodokļus, no tā paša „Latvenergo” ņemot ārā divendes 40 miljonu latu apmērā, vienlaicīgi sakot, ka mums vajag šīs atlaides, jo cilvēki nav spējīgi samaksāt. Mēs nonākam situācijā, ka principā mēs atklāti melojam, un man šķiet, ka nākamajā gadā, ja nebūs šādas atlaides saņemtas, notiks tas, ka cenas tiks palielinātas vēl vairāk un diemžēl mēs kļūsim nespējīgāki konkurēt. Tas, ko es vēlos pasvītrot, – man šķiet, ka tā filozofija un ideoloģija, ka ar lieliem nodokļiem mēs palielināsim ieņēmumus, ved šo valsti bezdibenī. Ar zemākiem nodokļiem ir iespējams apkarot ēnu ekonomiku labāk un viennozīmīgi veicināt ekonomisko izaugsmi gan Latvijā, gan starptautiski.

Tā ka, es domāju, nevajag cerēt uz to, ka nodokļu palielināšana mums samazinās inflāciju. Es tam nekad nepiekritu un nepiekritīšu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Šķēlem, otro reizi.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Godātie kolēģi! Man īsti nepatīk, protams, ka mēs apmaināmies ar savstarpējiem aizskārumiem, tomēr Šadurska kunga teiktais man arī radīja vēlmi paskatīties, ko ir teicis viens otrs redzams Latvijas politiķis.

Uz žurnālistu jautājumu savulaik viens ļoti redzams Latvijas politiķis... Jautājums ir šāds: „Kā izmantot sociālā budžeta pārpalikumu?” Politiķis atbild: „Šī no valdības puses ir sociāli bezatbildīga politika – veidot pārpalikumu sociālajā budžetā, ar ko nosegt valsts budžeta deficītu, vienlaikus bloķējot iespēju straujāk palielināt pensijas un pabalstus.” Žurnālists neliekas mierā: „Kur, jūsuprāt, būtu jāizvieto sociālā budžeta līdzekļi?” – „Šie līdzekļi pirmām kārtām jānovirza tam pamatmērķim, kādēļ tos iekasē: pensiju un pabalstu paaugstināšanai.” Žurnālists vēl neliekas mierā: „Tad uzkrājumus veidot nevajadzētu?” Politiķis atbild: „Kamēr inflācija ir 17 procenti, bet līdzekļu ienesīgums tikai 6, tikmēr lielu uzkrājumu veidošana nav īpaši pamatota. Un te nonākam pie jautājuma par referendumu par pensiju likuma grozījumiem. Grozot šo likumu, ietekme uz budžetu būs ievērojama. Runa ir par budžeta izdevumu palielināšanu par 230 miljoniem latu gadā. Salīdzinājumam: sociālā budžeta uzkrājums tuvojas miljardam latu. Tādējādi principā iespēja veikt minimālās pensijas palielināšanu ir, un minimālo pensiju var pietuvināt iztikas minimumam.” Politiķis tālāk turpina: „„Jaunais laiks”, kaut atzīst, ka šie grozījumi nav optimāli, atbalsta pensiju likuma grozījumus.”

Ja Šadurska kungs uzminētu, kas ir bijis šis politiķis, es viņam šodien izmaksātu pusdienas. (Starpsaucieni: „Ooo!”)

Šis politiķis bija Valdis Dombrovskis.

Paldies. (No zāles dep. K.Šadurskis: „Man neļāva uzminēt!” Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Klāvam Olšteinam.

K.Olšteins (frakcija „Vienotība”).

Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es neaicināšu nevienu brokastīs, pusdienās un vakariņās (No zāles: „Naudas nav?”), bet ieteiktu jums palasīt visiem dokumentu, ko uz galda ir atstājis Ministru prezidents un kas ir saistīts ar šiem budžeta grozījumiem.

Protams, ikviena nodokļa pieaugums nekādā veidā nav patīkams solis, un ir skaidrs, ka daudz vieglāk būtu tos pazemināt. Daudz vieglāk būtu paskaidrot to pazemināšanu nekā skaidrot, kāpēc ir nepieciešams tos paaugstināt. Ja nebūtu atstāts mums tas mantojums, kas ir no jums, Šlesera kungs, no jums, Šķēles kungs, no jūsu pārstāvētām organizācijām gan saistībā ar digitālo televīziju, gan saistībā ar visiem starpniekiem – „Hanna Digital”, gan saistībā ar autopārvadājumu dotācijām, ko mēs katru gadu no jums diemžēl esam saņēmuši mantojumā, mums šodien nebūtu jārunā par šiem budžeta grozījumiem! Mums viss būtu vislabākajā kārtībā. Nebūtu šīs ēnas pār šodienas Latviju. Tās ēnas, kas spīdēja no tiem laikiem, kad jūs darbojāties, būdams pie varas.

Te ir diezgan skaidri dati par 2009.gadu, kur mēs redzam, kāds ir bijis Latvijas valsts kredītreitings; diezgan skaidri dati par to, kādā situācijā Latvijas valsts atradās tieši tajā brīdī, kad varu jūs nodevāt cienījamam Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim. Diemžēl, diemžēl atkal ir jāatkārto jums — paskatieties sev acīs vispirms un tad domājiet par to, kādā veidā runāt par tiem nodokļiem, no kuriem mums šodien ir jāpabaro gan... jāsamaksā gan pensijas pensionāriem, gan algas skolotājiem. Ne jau priekš sevis tas tiek darīts! Tas tiek darīts priekš tam, lai nodrošinātu valsts eksistenci, lai rītdien pastāvētu Latvija, lai rītdien būtu no kā samaksāt sociālos pabalstus un tamlīdzīgas lietas.

Tā ka esiet mazliet kritiski arī pret sevi!

Paldies jums!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā deputāts Reirs vēlas ko piebilst?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 45, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 2. – nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 47, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 38, atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījums Dzelzceļa likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.293/Lp10 – „Grozījums Dzelzceļa likumā”.

Komisija ir saņēmusi trīs priekšlikumus. Divi priekšlikumi ir Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Reiznieces kundzes priekšlikumi un viens – komisijas priekšlikums.

1. – Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Reiznieces kundzes priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 2.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 2. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. Un 3. – Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Reiznieces kundzes priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu „Grozījums Dzelzceļa likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Dzelzceļa likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 8, atturas – 26. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Vucāns.

J.Vucāns (ZZS frakcija).

Labdien, godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Par valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam”. Par šo un turpmākajiem diviem likumprojektiem šodien jau tika pietiekami daudz diskutēts, bet man ir jāsaka, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija uz otro lasījumu priekšlikumus nav saņēmusi un lūdz atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 34, atturas – 1. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījums likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Vucāns.

J.Vucāns (ZZS frakcija).

Arī šim likumprojektam uz otro lasījumu priekšlikumi nav saņemti. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 34, atturas – 1. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Vucāns.

J.Vucāns (ZZS frakcija).

Arī likumprojektam „Grozījumi likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” priekšlikumi uz otro lasījumu nav saņemti. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 34, atturas – nav. Likums pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Vucāns.

J.Vucāns (ZZS frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu 752B – likumprojektu „Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā”.

Šim likumprojektam uz otro lasījumu ir saņemti 15 priekšlikumi, no tiem četri ir Ministru kabineta virzīti priekšlikumi un 11 – Saeimas Juridiskā biroja virzīti priekšlikumi. Komisija visus priekšlikumus ir atbalstījusi.

Pēc kārtas skatot, 1. ir Ministru kabineta priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds tieslietu ministram Aigaram Štokenbergam. Tā kā tieslietu ministrs neatrodas zālē, tad viņam nav iespēju debatēt par priekšlikumu.

Debates tiek slēgtas, tās pat neuzsākot, bet deputātiem nav iebildumu pret 1.priekšlikumu.

2.priekšlikums.

J.Vucāns. 2. – Ministru kabineta virzīts priekšlikums par likumprojekta 3.panta svītrošanu. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Andrim Šķēlem. Nē...? Tā acīmredzot ir kļūda. Es atvainojos, bet droši vien es noskaidrošu tehniski...

Tātad deputātiem nav iebildumu pret 2. – Ministru kabineta priekšlikumu.

3.priekšlikums.

J.Vucāns. 3. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. Arī 4. – Juridiskā biroja virzīts priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. Arī 5. – Juridiskā biroja virzīts priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 6. – Juridiskā biroja virzīts priekšlikums. Komisija ir daļēji atbalstījusi un iekļāvusi Ministru kabineta veidotajā 7.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Vucāns. 7. – Ministru kabineta veidots priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 8. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. Arī 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 10. – Juridiskā biroja virzīts priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 13. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir daļēji komisijas atbalstīts un iekļauts Ministru kabineta 14.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Vucāns. 14. – Ministru kabineta veidots priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. Un pēdējais – 15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 2, atturas – 22. Likums pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Vucāns.

J.Vucāns (ZZS frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.753B – „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli””.

Uz otro lasījumu šim likumprojektam ir saņemts 21 priekšlikums. Tajā skaitā – 8 priekšlikumi, kas ir saņemti no partiju apvienības „Par Labu Latviju” un no šīs apvienības biedra Andras Šķēles, 9 priekšlikumi ir no Ministru kabineta un 4 no Saeimas Juridiskā biroja.

Par šo likumprojektu komisijā attiecībā uz dažādām akcīzes normām, kas attiecas uz dažādām precēm un pakalpojumiem, bija diezgan karstas debates. Droši vien par to mēs dzirdēsim arī tad, kad būs šeit uzstāšanās šā likumprojekta izskatīšanas laikā, tāpēc es sīkāk nekomentēšu to visu.

Kopumā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atbalstīja visus tos likumprojektus (priekšlikumus – Red.), kuri bija no Ministru kabineta vai Juridiskā biroja, un bija spiesta noraidīt tos likumprojektus (priekšlikumus – Red.), kas bija no partiju apvienības „Par Labu Latviju”.

1.priekšlikums ir partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums, ko komisija nolēma neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Andrim Šķēlem.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Godātie kolēģi! Es varbūt šoreiz, runājot par akcīzes nodokli gāzei un konkrēti par šo priekšlikumu, pamēģināšu pieskarties vēl arī citiem argumentiem, kurus, debatējot par pievienotās vērtības nodokli šim pašam energonesējam, es neminēju.

Atšķirībā no pievienotās vērtības nodokļa mūsu ražojošajiem uzņēmumiem, kuri eksportē, akcīzes nodoklis ir daudz sāpīgāks. Kāpēc? Tāpēc, ka pievienotās vērtības nodokli mūsu eksportētāji saņem no valsts atpakaļ. Tādā ziņā pievienotās vērtības nodokļa likme daudz mazākā mērā vai varbūt pat ļoti niecīgi ietekmē mūsu eksportējošo uzņēmumu eksportspēju.

Pievienotās vērtības nodokļa likme galvenokārt ir vērsta uz iekšējā tirgus regulācijām un, protams, domāta ir valsts budžeta tiešai papildināšanai.

Akcīzes nodoklis – tas ir nodoklis, ko eksportējot mūsu uzņēmēji atpakaļ nesaņem, un tādēļ akcīzes nodoklis ir mūsu konkurētspēju tiešā veidā iespaidojošs nodoklis. Latvijas uzņēmumi, no kuriem vienam otram var jau saskatīt pirmos pozitīvos pēckrīzes signālus, protams, no šāda akcīzes nodokļa uzlikšanas saņems atkal kārtējo bremzējumu, saņems atkal kārtējo, ja tā var teikt, valdības sodu par to, ka viņi ir spējuši izdzīvot šajos grūtajos laikos un palielināt vai vismaz noturēt eksportu iepriekšējā apjomā. Tādēļ, ja man būtu ar ekonomikas ministru jādebatē, par ko labāk izšķirties – par palielinātu pievienotās vērtības nodokli gāzei vai akcīzi –, tad, ņemot vērā pašreizējo tautsaimniecības struktūru, to, cik liels īpatsvars un kāda nozīme ir eksportam šobrīd... Neapšaubāmi, akcīzes nodokļa uzlikšana ir nepareiza laika ziņā. Ir absolūti nepareiza laika ziņā! Ja būtu jāizšķiras starp diviem sāpīgiem soļiem – vai nu pievienotās vērtības nodoklis, vai akcīze –, tad noteikti es dotu priekšroku... ja nu būtu tāds gadījums, tad es labāk dotu priekšroku pievienotās vērtības nodokļa likmei.

Tā ka es aicinu visus padomāt, pirms jūs spiežat šīs pogas un klausāties valdošas koalīcijas aicinājumos, ticot, ka viss būs labi. Aicinu saprast, ka tomēr mēs saviem eksportētājiem nodarīsim būtisku kaitējumu. Vai to drīkst vai nedrīkst darīt?

Eiropas Savienības... Eiropas Padomes 2003.gada 27.oktobra direktīva 203/96 runā tieši par gadījumiem, kad valdības var taisīt izņēmumus, pielietojot šādus atbrīvojumus akcīzes nodoklim. Minētās direktīvas 15.panta „G” punktā ir rakstīts, ka dalībvalstis, veicot fiskālo kontroli, var piemērot pilnīgus vai daļējus atbrīvojumus, un tā tālāk. Taisni Latvijas situācija Eiropas Padomes direktīvā ir noregulēta. Tāda iespēja ir dota, un tā nav obligāta. Tā nav obligāta, ja kāds saka, ka mums obligāti ar noteiktu datumu kaut kas ir jāievieš! Eiropas Padome tieši fiskālās konsolidācijas, fiskālās sabalansēšanas gadījumos, kad valstis mokās ar šīm fiskālajām problēmām, ir paredzējusi šos izņēmuma gadījumus.

Vai mūsu priekšlikums rada papildu deficītu? Nē! Kāpēc nē? Tāpēc, ka tie argumenti, kurus minēja arī deputāts Cilinskis, – par to, ka, ņemot vērā pasaules kopīgās ekonomikas tendences, celsies noteikti cenas energonesējiem... tad jau nobalsotais pievienotās vērtības nodoklis dabasgāzei atnesīs vairāk naudas sakarā ar pieaugošajām pamatcenām nekā šis akcīzes nodoklis. Tā starpība ir apmēram 1,7 miljoni par labu tam, ka diemžēl pieaugs energonesēju cenas pasaulē, taču pievienotās vērtības nodoklis šodien jau ir nobalsots. Līdz ar to vajadzības pēc akcīzes nodokļa fiskāliem mērķiem šobrīd nav. Un, ja kāds mēģina teikt, ka to mums obligāti pieprasa Eiropas Padome, tad es jums nocitēšu Eiropas Padomes direktīvu, kur tieši runāts par valstīm, kurām gadās tādas problēmas, kādas ir Īrijā, Grieķijā, Latvijā un citās zemēs, dodot šo izņēmuma periodu.

Es aicinu domāt par mūsu ražotājiem, par mūsu eksportētājiem un neatbalstīt šo priekšlikumu, jo šeit fiskālais efekts ir mānīgs. (No zāles dep. K.Šadurskis: „Tā arī darīsim – neatbalstīsim šo priekšlikumu.”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Tutinam.

J.Tutins (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Attiecībā uz dabasgāzi likums paredz, sākot jau ar šā gada 1.jūliju, atcelt akcīzes nodokļa atvieglojumus dabasgāzei, kas tiek izmantota elektroenerģijas ražošanai, vienlaikus samazinot likmes apmērus no 15,6 latiem uz 12 latiem par 1000 kubikmetriem gāzes. Tas nozīmē, ka ar minēto nodokli apliks visu gāzi – to, kuru izmanto elektroenerģijas, kā arī to, ko izmanto siltumenerģijas ražošanai.

Kas attiecas uz elektroenerģijas ražošanu, jāteic, ka šajā gadījumā nodokļa piemērošana nešaubīgi izraisīs elektroenerģijas ražošanas sadārdzināšanos koģenerācijas stacijās. Tas palielinās saražotās elektroenerģijas cenu. Savukārt valsts akciju sabiedrība „Latvenergo” pamatoti norāda, ka tas var novest pie elektroenerģijas konkurētspējas krituma un attiecīgi pie gāzes izmantošanas elektroenerģijas ražošanai pārtraukšanas.

Lētāk var izrādīties iepirkt elektrisko enerģiju biržā nekā to ražot Latvijā. Tas nozīmē, ka pie šāda attīstības scenārija nodokļu ieņēmumu no šīm pozīcijām vispār nebūs.

Savukārt, apliekot ar nodokli to gāzi, ko izmanto siltuma ražošanai, siltuma tarifi var pieaugt, pats minimālākais, no 9 līdz 12 procentiem, kas, ievērojot to, ka šajā apkures sezonā jau šodien mājsaimniecības ir parādā siltuma piegādātājiem vairāk par 60 miljoniem latu, tālākais maksātspējas kritums ir pilnīgi nenovēršams. Tas nešaubīgi ietekmēs siltumapgādes uzņēmumus, un daļa no tiem tiks pakļauta bankrota draudiem, kas savukārt nozīmēs, ka nākamajā apkures sezonā liela daļa dzīvojamās platības vispār var palikt bez apkures, jo siltumapgādes uzņēmumi nespēs norēķināties par iepirkto gāzi.

Jāatzīmē, ka tas viss gulstas uz mājsaimniecībām, kurām, kā es jau minēju, ir vērā ņemami parādi par siltuma piegādēm. Bez tam tām jau tika paaugstināti elektroenerģijas tarifi, kā arī atcelta pazeminātā PVN likme.

Pēc akciju sabiedrības „Latvijas Gāze” veiktajiem aprēķiniem, tas, pastāvot esošajai gāzes iepirkuma cenai, veidos papildu maksājumus mājsaimniecībām ar gāzes plīti apmēram 42 latus gadā, bet mājsaimniecībām, kuras gāzi izmanto apkurei, ap 1000 latiem gadā. (No zāles: „Ārprāts!”)

Ņemot vērā augsto bezdarba līmeni valstī, man liekas, ka, ievērojot arī šos zemos mājsaimniecību ienākumus, nav grūti paredzēt, ka rezultātā var iestāties masveidīga mājsaimniecību maksātnespēja. Liekas, ka šeit komentāri ir lieki.

Vēl viens aspekts, ko, veidojot minētā likuma grozījumus, valdība nav ņēmusi vērā, bet varbūt arī negribēja ņemt vērā, ir tas, ka šobrīd pastāv, kā jau teica iepriekšējie runātāji... agrākajos likumprojektos pastāv vienošanās starp „Gazprom” un akciju sabiedrību „Latvijas Gāze” par to, ka patlaban, 2011.gadā, „Gazprom” piegādā Latvijai dabasgāzi ar 15 procentu atlaidi pie noteikuma, ka dabasgāzei netiks paaugstināti nodokļi. Ja nodokļi tiks paaugstināti, tad ir skaidrs, ka, visticamāk, jau nākamajā gadā, 2012.gadā, 15 procentu lielas cenu atlaides dabasgāzei „Gazprom” gluži vienkārši vairs nepiešķirs.

Turklāt pilnībā tiek ignorēts arī fakts, ka pasaules tirgū cenas energoresursiem strauji pieaug, un tas pilnībā attiecas arī uz dabasgāzi. Rezultātā pieaugs gāzes realizācijas cenas – neatkarīgi no pastāvošajiem nodokļiem. Tas vēl vairāk sadārdzinās gāzes patēriņu galalietotājiem, ieskaitot izdevumus apkurei un karstajam ūdenim.

Un mans komentārs beigās varētu būt tāds: man liekas, ka jau nākamajā gadā, iespējams, kāpums, pastāvot visiem sliktākajiem scenārijiem, gāzei varētu būt 60 procenti, un tas viss diemžēl gulsies uz mājsaimniecībām un uz iedzīvotājiem. Tāpēc es lūdzu atbalstīt partiju apvienības „Par Labu Latviju” priekšlikumu un nepaaugstināt nodokli.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dmitrijam Rodionovam.

D.Rodionovs (SC frakcija).

Cienījamie Prezidija locekļi! Ministri! Deputāti! Uzklausījis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā vairāku nozaru pārstāvju viedokļus par akcīzes nodokļa palielināšanu, varu secināt, ka iedzīvotāju labklājības līmenis kritīsies vēl zemāk sakarā ar akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem.

Sagatavotie budžeta grozījumu projekta aprēķini nav patiesi. Ceļot akcīzi tabakai un cigaretēm, katastrofāli pieaugs nelegālā tirgus apjomi un budžets cerētos ieņēmumus negūs. Vakar Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā pat „Latvijas Gāze” aicināja Saeimas deputātus līdz 2014.gadam atlikt dabasgāzes aplikšanu ar akcīzes nodokli, jo jau tagad vērojama mājsaimniecību maksātspējas pasliktināšanās. Latvijas siltumuzņēmumu asociācija sniedza informāciju, ka Latvijas iedzīvotāju parādi par apkures sezonā saņemto siltumenerģiju sasniedz jau 61 miljonu latu un ka akcīzes nodokļa ieviešanas dēļ siltumenerģijas tarifi nākamgad pieaugšot par 20 procentiem. Ja apstiprināsim šos grozījumus, tad par divistabu dzīvokli patērētājs maksās klāt savam rēķinam vēl 20 procentus.

Padomāsim par mūsu iedzīvotājiem, pensionāriem, trūcīgajiem, maznodrošinātajām ģimenēm, strādājošajiem, kuriem pietrūkst naudas izdzīvošanai! Kā viņi spēs samaksāt? Es esmu par Latvijas iedzīvotāju labklājību. Ja jūs arī, tad šajā likumprojektā ietvertos grozījumus neatbalstīsim!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Klāvam Olšteinam.

K.Olšteins (frakcija „Vienotība”).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Augsti godātais Ministru prezident! Ministri! Cienījamie deputāti! Šķēles kungs jau pieminēja, ka tad, ja nāktos izvēlēties starp akcīzi un pievienotās vērtības nodokli, viņš tomēr vairāk nosliektos uz pievienotās vērtības nodokļa paaugstināšanu. Šeit pēc būtības bija tāda pati izvēle – vai nu uzlikt jaunu elektrības nodokli, vai paaugstināt akcīzi dabasgāzei, no kuras tiek ražota elektrība un siltums. Tā ir izvēle – vai pēc būtības likt uzņemties vēl jaunus maksājumus elektrības patērētājiem, mājsaimniecībām, tas ir, pensionāriem, skolotājiem un citiem ļaudīm, vai arī šo slogu uzlikt ražotājiem. Proti, viennozīmīgi šis nodoklis visvairāk tiks balstīts uz ražotājiem (kā jau pieminēja kolēģi, arī uz „Latvenergo” to skaitā). Šeit gan netika pieminēti tie ražotāji, kuri kopā ar gāzes lobiju saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.221 ir saņēmuši mūžīgu atbalstu ražot dabasgāzes koģenerācijas procesā enerģiju – gan siltuma, gan elektroenerģiju – un kuriem atmaksāšanās periods ir vien kādi 10–12 gadi. Pēc šiem gadiem šie komersanti gūst tādu peļņu, kāda mums pat sapņos nerādītos. Šeit ir jārunā atkal par divām izvēlēm, par izvēli starp vienu, tas ir, sabiedrības, interesēm un otru – atsevišķu komersantu, to skaitā, protams, jāatzīst, arī valstij piederošu komersantu, – interesēm. Bet šeit ir jāsaprot, ka izvēle ir izdarīta par labu tam, lai mazāk ciestu sabiedrība. Arī šis jautājums jāskata kopsakarā ar enerģētikas politiku mūsu valstī. Skaidrs, ka tā nevar turpināties arī šo dabasgāzes koģenerācijas ražotņu atbalstīšana. Vienalga, vai tās ir valsts īpašumā esošas vai arī komersantu īpašumā esošas ražotnes. Es uzskatu, ka šis atbalsts nekādā gadījumā nevar būt mūžīgs. Mēs redzam, cik liela elektroenerģijas galatarifā šodien parādās obligātā iepirkuma komponente. 80 procentus no šīs komponentes sastāda dabasgāzes koģenerācija. Nekāda zaļā enerģija! Tie visi ir tie ražotāji, kuri saņēmuši mūžīgu atbalstu subsidēt enerģiju, ko viņi ražo, no mūsu galaelektroenerģijas patērētājiem.

Tā ir lieta, par ko mums ir jāpadomā un kas noteikti vistuvākajā laikā ir jāizbeidz. Tāpēc arī ekonomikas ministrs šo jautājumu ir izvirzījis, un es ceru, ka tuvākajā laikā šis atbalsts tiks izbeigts un mēs nevarēsim vairs runāt par kādu biznesu, kas mūžīgi mūžos tiek subsidēts, neskatoties uz to, kāds ir peļņas zaudējuma vai investīciju aprēķins.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Šķēlem, otro reizi.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Šī ir viena no tām retajām reizēm, kad es gribu pievienoties kolēģim Olšteinam un būt cerīgs, ka ekonomikas ministrs spēs kaut ko izdarīt.

Jo, protams, tas, ka ir izveidota atbalsta formula, nesaprātīga elektrības ražošanai no gāzes koģenerācijas režīmā, par to nav šaubu, bet man, Olšteina kungs, šoreiz diemžēl ir jāsaka jums kā parlamentārajam sekretāram, man šķiet, ka šis ekonomikas ministrs diemžēl netiks ar to galā. (No zāles dep. E.Zalāns: „Tieši tā!”) Viņš ilgu laiku, atrazdamies jau amatā, nav spējis piedāvāt Latvijas valstij, Latvijas sabiedrībai saprotamu, profesionāļu atbalstītu enerģētikas politiku, nekad nevienu debati, kas ir bijusi par enerģētiku... (No zāles dep. I.Circene: „Debates!”) debates, es atvainojos, paldies par manas runas pareizu labojumu... nevienas debates, kas ir bijušas ar ekonomikas ministra Kampara kunga piedalīšanos, nekad nav beigušās ar viedokli, ka Kampara kungs ir pateicis kaut ko prātīgu.

Es ceru, ka... es jums varu atkārtot, ko tikko teicu: ja kādreiz jūs kļūsit par ekonomikas ministru un savus vārdus, kurus šeit teicāt no tribīnes, spēsit realizēt dzīvē, es par jums balsošu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis (VL–TB/LNNK frakcija).

Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Protams, tanī brīdī, kad tiktu īstenots tas, ko Olšteina kungs šeit solīja, un tiktu samazināts šis nesaprātīgais atbalsts, protams, mēs komplektā ar šo priekšlikumu varētu nobalsot arī par akcīzes nodokļa celšanu. Problēma gan ir tā, ka, pirmkārt, es šaubos, vai tas tiks piedāvāts, un, otrkārt, ja arī tas tiks piedāvāts, tad, visticamāk, turpmāk tiks atceltas šīs nesaprātīgās piemaksas pēc daudziem gadiem. Savukārt akcīzes nodokli ar visām tām sekām, ko jau šeit pieminēja iepriekšējie runātāji, mēs dabūsim tūlīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Kolēģi! Es jau biju sagatavojies runāt komisijas vārdā, bet izrādās, ka es neesmu ziņotājs par šo likumprojektu. Es vienkārši gribu atgādināt arī kolēģiem no „Saskaņas Centra”, ka mēs, komisijā izskatot šo priekšlikumu... tātad neviens komisijas loceklis nebalsoja „par” šo priekšlikumu. Neviens! Tāpēc ka te ir divas lietas.

Pirmā lieta ir tā, ka, ja mēs nobalsotu „par” šo redakciju, tad spēkā paliktu pagājušajā vasarā pieņemtie 15,6 lati, nevis 12 lati, ko piedāvā valdība. (No zāles: „Nē! Meli!”) Bet otrs jautājums ir saistīts ar to, ka valdības piedāvātajā budžeta projektā ir iestrādāts pārejas posms tām putnkopības fabrikām un citām nozarēm, kas ir sākušas nodarboties ar koģenerācijas staciju veidošanu, bet kam ir nepieciešams laiks, lai pārietu uz normāliem izejmateriāliem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Vucāna kungs vēlas ko piebilst?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 50, atturas – nav... Priekšlikums nav atbalstīts.

2.priekšlikums.

J.Vucāns. 2.priekšlikums ir partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums izslēgt likumprojekta 6.pantu. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Andrim Šķēlem.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Godātie kolēģi! Neapšaubāmi Budžeta un finanšu (nodokļa) komisijā šis un vairāki ar akcīzes nodokli saistīti priekšlikumi tika debatēti ļoti nopietni. Bija pieaicināti arī lietpratēji, bija pieaicināti arī ražotāji, kas sniedza savus argumentus, un visi, kas piedalījās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē, bija vienisprātis, ka izprot valdības vajadzību konsolidēt budžetu, bet stipri atšķiras viedokļi par tiem soļiem un mēriem, ko piedāvā valdība. Alkohola ražotāju un tirgotāju apvienības pārstāvji, debatējot par šo priekšlikumu, ļoti argumentēti mums norādīja, ka iepriekšējā statistika pilnīgi skaidri rāda, ka, palielinot akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem, palielinot par ļoti jūtamām likmēm, vienmēr kritušies ir ieņēmumi valsts budžetā. Un ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka valdības spēja, attiecīgo institūciju spēja apkarot kontrabandu, apkarot, tikt galā ar nelegālo tirdzniecību, tātad ar tirdzniecību bez akcīzes nodokļa, ir tiešām nožēlas vērta, un tas vienmēr izpaužas un skaidri redzams ir nākamajos mēnešos pēc akcīzes nodokļa palielināšanas alkoholam.

Saprotot vajadzību – finanšu ministra un Ministru prezidenta pausto vajadzību – pēc budžeta papildu ieņēmumiem, Alkohola ražotāju un tirgotāju apvienības pārstāvji skaidri un precīzi motivēja.... Ja šobrīd valdība plāno ieņemt 77 miljonus latu ar saviem priekšlikumiem, tad viņi... Redzot nozares attīstības tendences un to, ka, šķiet, nozare nupat pēc iepriekšējā pacēluma varbūt sāk atgūties un ir gatava daudz vairāk pienest – legālā veidā pienest, nodokļu veidā – budžetam papildinājumu, viņi skaidri un gaiši teica: mēs pret šiem 77 miljoniem ar visu plānoto akcīzes pacēlumu esam gatavi garantēt, ka būs 80 miljoni, nepaceļot – nepaceļot! – akcīzes nodokli. Jo legālais tirgus būs skaidrs, saprotamāks un viņiem būs vieglāk cīnīties. Protams, bija mēģinājumi arī kolēģiem stāstīt... Vai viņi ir veikuši visu veidu socioloģiskas aptaujas, vai ir konstatēts, cik ir cilvēki nodzērušies... un nodzērušies mazāk... un tamlīdzīgi. Protams, pēc tam man, kad aprunājos ar alkohola ražotājiem, viņi teica: „Nu, vēl jau parādās pamazām arī tāda tendence, ka lieto ne tikai alkoholu, nelegālā veidā ievestu; diemžēl arvien vairāk lieto arī psihotropās vielas, narkotikas, un tā tālāk, un tās problēmas neparādās statistikā kā tieši alkohola izraisītas problēmas.” Tāpat tieši ražotāji vērsa uzmanību uz to, ka, pat mainoties alkohola patēriņa struktūrai... tātad vīni, kas ir vieglāks alkoholiskais dzēriens, degvīns – smagāks... un citi... Šī starpa, kas šobrīd ir neieņemta, kas atrodas tirgū, ir tikai precīzs un skaidrs apliecinājums, ka vispār nav priekšstata – ka nav vispār priekšstata! – par nelegālā tirgus patieso varenību. Man jāizsaka cerības, ka nākamreiz, kad mēs runāsim Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā... Es lūgšu komisijas vadību pieaicināt ne tikai šos nozares profesionāļus, bet arī... Īstenībā ir jāaicina klāt Iekšlietu ministrijas un citu dienestu struktūras, lai atskaitās, lai sniedz savus argumentus. Man liekas, ka īstenībā nevis jāsacenšas nodokļu pacelšanā, bet jātiek galā ar nelegālo tirgu.

Nelegālais tirgus ir palicis daudz rafinētāks, nelegālais tirgus ir pārgājis no... no mazlitrāžas taras, no pudelēm un citiem tādiem mazākiem iepakojumiem, pārgājis ir uz kannām, uz cisternām, uz īpašiem izplatīšanas kanāliem, un pierobežā diemžēl tas ir kļuvis par būtisku biznesu. Mums galvenā pierobeža, ar kuru atšķiras vislielākās akcīzes nodokļa likmes, ir saistīta ar Krieviju. Un šīs likmes ir tik būtiskas, ka valdība nav spējīga novērst šo kontrabandu.

Es aicinu būt prātīgiem, to nedarīt tik krasi, bet varbūt palikt pie pašreizējās akcīzes nodokļa likmes, tādā veidā paļaujoties uz ražotāju un tirgotāju – legālo, godīgo ražotāju un tirgotāju – apsolījumu: „Mēs atnesīsim budžetā vairāk!”

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Tutinam.

J.Tutins (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Attiecībā uz alkoholiskajiem dzērieniem der atgādināt, ka pēdējo divu gadu laikā nodoklis stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem jau tika paaugstināts par 40 procentiem. Diemžēl nodokļa palielināšana nav devusi nodokļa iekasēšanas apjoma pieaugumu.

Papildinot Šķēles kunga teikto ar cipariem, gribu atzīmēt, ka akcīzes nodoklis no alkoholiskajiem dzērieniem 2008.gadā faktiski ir iekasēts 90,6 miljonu latu apmērā, 2009.gadā – 83,9 miljonu latu apmērā, 2010.gadā – 77,3 miljonu latu apmērā. Tātad sanāk, ka 2010.gadā iekasēti ir tikai 85 procenti no tā nodokļa apjoma, kāds tika iekasēts 2008.gadā. Vai mūsu iedzīvotāji sāka mazāk lietot alkoholu? (No zāles dep. K.Šadurskis: „Jā!”) Vai varbūt aug nelegālā alkohola apjoms? Spriediet paši!

Tas liecina, ka nodokļa palielināšana nav devusi nodokļa fiskālo ietekmi. Līdz ar to tā tālākajai paaugstināšanai 2011.gadā, man liekas, nebūs tautsaimnieciska attaisnojuma un vēl vairāk samazināsies tā iekasēšanas apjoms.

Arī Akcizēto preču pārvaldes speciālistu sastādītā prognoze parāda, ka, palielinot akcīzes nodokli no patlaban esošajiem 890 latiem uz 940 latiem par 100 litriem absolūtā spirta, 2011.gadā jebkurā gadījumā šā nodokļa ieņēmumi palielināsies tikai par 0,6 miljoniem latu, lai gan valdība plāno, ka tie palielināsies par 0,8 miljoniem latu.

2010.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ar 2009.gadu, lielākais nodokļu ieņēmumu kritums bija tieši stipro alkoholisko dzērienu grupā. Vēl tālāk palielinot nodokli tieši šai grupai, ieņēmumu pieaugums – man ir tāda pārliecība – netiks sasniegts, jo ir pamats secināt, ka akcīzes nodokļa kritiskā masa stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem jau ir pārsniegta.

Es aicinu atbalstīt šo partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilzei Viņķelei.

I.Viņķele (frakcija „Vienotība”).

Kolēģi! Centīšos sniegt atbildi uz Tutina kunga jautājumu par to, vai tiešām Latvijā ir samazinājies alkohola patēriņš.

Jā, skaitļi nepārprotami liecina, ka alkohola patēriņš Latvijā ir samazinājies. Un tas ir uzskatāms par vienu no pozitīvajiem krīzes nestajiem efektiem.

Skaitļi rāda sekojošo: pat tad, ja mēs neticam, ka alkohola patēriņš, absolūtā alkohola patēriņš, ir samazinājies no 9,9 litriem 2008.gadā, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, līdz 6,1 litram 2009.gadā, ir vesela virkne vēl citu rādītāju, kas šīs šaubas par to, ka šajā patēriņa samazinājumā netiek ievērtēta arī nelegālā alkohola daļa, apgāž. Proti, ir tādas diagnozes, saslimšanas, ko cilvēks nevar dabūt nekā citādāk, kā tikai lietojot alkoholu. Minēšu divas.

Viena no tām ir alkohola psihozes. Un arī sabiedrības veselības epidemioloģijas dati nepārprotami liecina, ka uz 100 000 iedzīvotāju 2008.gadā ir bijuši 41,7 alkohola psihožu gadījumi, bet 2009.gadā – 19,4 gadījumi. Šī ir ļoti laba ziņa!

Mirstība... Tad, ja mēs runājam par tādiem rādītājiem kā ceļu satiksmes negadījumi, kas ir izraisīti alkohola reibumā... Šeit atkal nevaram aizbildināties, ka netiek ievērtēts alkohola patēriņš kopumā. Tātad 2008.gadā šādi ceļu satiksmes negadījumi ir bijuši 1217, 2009.gadā – vairs tikai 708.

Gribu pieminēt vēl arī tādu pietiekami uzskatāmu rādītāju kā mirstība, kuras cēlonis bija ārēja iedarbība; liela daļa ir arī alkohola izraisītas nāves. 2008.gadā uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju tie ir bijuši 125 gadījumi, 2009.gadā – 95. Tātad, ja mēs izsakām to ekonomiskajās kategorijās, tad... Jaunākie dati, proti, 2010.gada dati, par to, cik valsts apmaksātu gultasdienu ir bijis atvēlēts ar alkohola lietošanu saistītu saslimšanu ārstēšanai: alkohola izraisītu psihožu ārstēšanai – 1668 gultasdienas, alkohola izraisītas aknu cirozes ārstēšanai – 1662 gultasdienas. Tā ir dzīva nauda, kolēģi! Prakse liecina, ka neviens akcīzes nodoklis nevar kompensēt tos zaudējumus, ko sabiedrībai un valsts ekonomikai rada alkohola lietošanas izraisītas sekas.

Un pēdējais. Ir tāds jēdziens kā „potenciāli zaudētie dzīves gadi”. Un tos gadus iedala dažādi. Arī pēc nāves cēloņiem. Un ir viena pozīcija, kas saucas „nāve no nejaušas saindēšanās ar alkoholu”. Jaunākie dati, kas ir pieejami par 2009.gadu: kopumā no šā nāves cēloņa Latvija zaudējusi 2378 potenciālos dzīves gadus. Un vai jūs zināt, cik tas maksā naudā? Tas maksā to, ka valsts neieņems nodokļos vismaz 6,5 miljonus latu. Tā ka nevaimanāsim par ražotāju interesēm! Alkohola patēriņš, paldies Dievam, patiešām objektīvi samazinās.

Aicinu neatbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A.Šlesers (PLL frakcija).

Godājamie deputāti! Godājamā Viņķeles kundze! Es ļoti nopietni klausījos jūsu argumentos, bet radās dīvaina sajūta. Ja šo konkrēto likumu mēs saistām ar cīņu pret alkoholu, lai cilvēki mazāk lietotu alkoholu, tad es aicinu valdību nākt ar vēl radikālāku priekšlikumu un piedāvāt ieviest sauso likumu. (Starpsaucieni: O! Forši!) Man kā nedzērājam būs ļoti viegli atbalstīt jūsu priekšlikumu, ja valdība ar šādu priekšlikumu nāks, jo es uzskatu, ka alkohola lietošana nav nepieciešama katram cilvēkam. Bet, ja vairākums uzskata, ka alkohols tomēr ir vajadzīgs, un nav gatavi balsot par sauso likumu, tad skatīsimies realitātei acīs! To teica arī iepriekš runājušie kolēģi, piemēram, Tutina kungs, ka pēdējo divu gadu laikā, ievērojami palielinot akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem, kopumā iekasētie nodokļu ieņēmumi ir samazinājušies. Un, ja mēs tagad iesim vēl tālāk un vēl palielināsim nodokļus, sacīdami, ka mēs gribam iekasēt vairāk, tad, kā mēs jau apriori zinām, vairāk nodokļu ieņēmumu nebūs. Tad ir jāņem par pamatu tas priekšlikums, ka mēs gribam cīnīties par veselīgu sabiedrību. Bet arī tad mēs nonākam pretrunā. Jo mēs taču zinām, ka šodien ēnu ekonomikas īpatsvars jau tuvojas 40 procentiem. Un tas nozīmē to, ka tieši alkohols ir viena no tām precēm, kuras pērk nelegālajā tirgū visvairāk. Mēs zinām, cik izplatīta ir kontrabandas prece. Mēs zinām, cik daudz „krutkas” un cik daudz kandžas tiek tecināts. Mēs zinām to, ka lielākā daļa cilvēku, kuri mirst jeb iet bojā no alkohola lietošanas, ir tieši tie, kas lieto nelegālo alkoholu. Šajā gadījumā, ja jūs neatbalstāt sausā likuma ieviešanu, lai alkohols tiek aizliegts vispār, tad nevajag runāt par to, ka ar nodokļa palielināšanu mēs šeit palielināsim ieņēmumus. Man šķiet, ka tas, ko mēs palielināsim, ir ēnu ekonomika un nelegālā tirgus daļa. Man šķiet, ka šodien šādi piemēri ir redzami daudzās valstīs, kur cīņa ar alkoholu ir liela problēma, un ne tikai Latvijā vien. Piemēram, Somija ir viena no tām valstīm, kur alkohola cenas ir ļoti augstas, bet ko mēs redzam.... Somi, kas pēc būtības tiek uzskatīti par godīgu tautu, brauc un nodzeras Igaunijā, Pēterburgā un visā tajā, tā teikt, pierobežas teritorijā, kur alkohola cenas ir lētākas. Igaunijā mēs redzam to, ka somi ar prāmi pārbrauc uz Tallinu, kur viņiem jau pašā ostā ir izveidoti lieli alkohola veikali, viesnīcas, kur vispār nav pat jāiet līdz pilsētas centram. Viņi tur dzer. Nu, šajā gadījumā tā ir apzināta somu politika, ka viņi uz to iet.

Ko mēs gribam panākt? Mēs gribam iekasēt vairāk naudas. Un tas, ka nozare skaidri pasaka, ka pēdējo divu gadu laikā, palielinot šo akcīzes nodokli, kopējie ieņēmumi ir samazinājušies, man šķiet, ir fakts, kurš šodien nav apstrīdams. Un to mēs redzam arī ciparos.

Un tas, ko jūs, Viņķeles kundze, teicāt, ka ir gandarījums par to, ka cilvēki mazāk lieto alkoholu... Diemžēl jūs kļūdāties, jo mazāk lieto legālo alkoholu. Vairāk lieto nelegālo alkoholu. Tāda tā lieta ir! Jo nelegālo tirgu mēs līdz galam uzskaitīt nevaram.

Un tieši tāpēc es uzskatu, ka, šodien pieņemot šo lēmumu, mēs principā apstiprinām to, ka mēs esam apmierināti, ka ēnu ekonomika turpina zelt un plaukt un ka mēs to gribam arī atbalstīt.

Man šķiet, ka šodien šis jautājums nekādā gadījumā nav jāsaista ar opozīciju vai pozīciju. Ja ir jāpalielina vairāk ieņēmumi, tad, man šķiet, nebūtu jāpalielina šie nodokļi, bet, ja gribam cīnīties par veselīgu sabiedrību, tad es vēlreiz atkārtoju: ieviesīsim sauso likumu un likvidēsim šo problēmu pašā saknē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Sākšu ar hrestomātiskām patiesībām – ar to, ka valdības rīcībā patiesībā ir trīs instrumenti, lai ierobežotu alkohola patēriņu. Viens ir reklāmas ierobežojums, otrs ir pieejamības ierobežojums un trešais ir cenu politika.

Tas, ko mēs šodien, skatot budžeta paketi... Mēs, protams, runājam tikai par šo trešo jautājumu – par cenu, kur akcīzes paaugstinājums, protams, atsauksies arī uz cenu, līdz ar to acīmredzot tam varētu būt pozitīva ietekme, samazinot alkohola patēriņu.

Komentēšu divus kolēģu minētos skaitļus.

Tutina kungs runāja par akcīzes nodokļa samazinājumu par 15 procentiem, kas varētu vai nu mudināt uz domu, ka ir mazinājies patēriņš, vai ka ir mazinājusies legālā alkohola patēriņa daļa.

Savukārt Viņķeles kundzes minētais par alkohola psihozēm ir ļoti tieša korelācija ar alkohola patēriņu, pat ar zināmu akcentu uz nelegālā, nekvalitatīvā alkohola patēriņu, jo tie acīmredzot rada vairāk šīs alkohola psihozes... Un, ja šeit ir kritums – citēšu Viņķeles kundzes teikto – no 41,7 uz minēto iedzīvotāju skaitu... no 41,7 uz 19,4, tātad vairāk nekā 50 procenti... Saliksim kopā: 15 procenti – akcīzes kritums, 50 procenti – psihožu kritums. Ievadot šos, protams, kaut kādus korekcijas koeficientus, mēs nevaram tā tieši pateikt, bet man rodas sajūta, ka rezultātā ir pat palielinājusies legālā alkohola daļa patēriņā, nevis tieši otrādi, kā viens otrs no kolēģiem teica, ka nelegālā....

Tā ka, godātie kolēģi, mēs esam uz absolūti pareiza ceļa!

Un Šlesera kungam varbūt vienīgi atbilde... Nu, man šķiet, ka jūs, Šlesera kungs, šeit redzat visu tādos divos toņos – balts un melns. Droši vien no citu valstu pieredzes, kuras savulaik ir gājušas cauri sausā likuma periodam... Tur nav bijusi tikai pozitīva pieredze vien.

Es ļoti ceru, ka tad, kad mēs spēsim visai būtiski samazināt kriminalitāti Latvijā, mēs ar laiku nonāksim vai nu pie sausā likuma, vai tuvu pie sausā likuma, mēs būsim pārliecināti, ka Latvijas iedzīvotāji tiešām patērē tikai legālo alkoholu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribu tomēr atgādināt, ka mēs apspriežam budžeta grozījumu paketi un ka tātad galvenais faktors ir tomēr tas fiskālais efekts. Un, kad te parādās runas, ka, redziet, bez fiskālā efekta mēs vēl aizsargāsim veselību un tā tālāk... (No zāles dep. K.Šadurskis: „Bet tas arī fiskāls efekts, Boris, draugs!”) Nu, piedodiet, tie jau, kā saka, ir pilnīgi mākslīgi argumenti.

Būsim nopietni! Cienījamā Viņķeles kundze, es ļoti gribētu, lai jūsu minētie dati būtu atbilstoši patiesībai, bet tas nu ir pārāk optimistiski. Jūs tomēr uzzīmējāt pārāk rožainu ainu. Tas būtu pretrunā ar visu pasaules pieredzi, ka krīzes laikā, kad bezdarbs pieaug, pēkšņi cilvēki pārtrauktu dzeršanu. Tomēr ir arī citi dati: gluži otrādi notiek visur un vienmēr. Vai nav tā, ka mēs izvēlamies vienkārši tos datus, kas mūs vairāk apmierina? Kāda ir korelācija ar iedzīvotāju skaita izmaiņām? Kā būtu ar uzskaites sistēmu veselības aizsardzībā? Nevienam nav noslēpums, ka ir problēmas ar veselības aizsardzības pieejamību. Cik daudzi no tiem cilvēkiem, kam joprojām ir tās pašas alkohola izraisītās slimības, vienkārši neārstējas un netiek uzskaitīti? Vai jūs ticat tam, ka patiešām vairāk nekā divreiz var samazināties to psihožu skaits? Nu, piedodiet, tā nu ir fantastika! Tomēr es negribu kārtējo reizi atkārtot to bēdīgi slaveno teicienu, ka ir mazi meli, lieli meli un statistika. Šajā gadījumā, es domāju, mums nevajadzētu tā paļauties vienkārši uz šādiem datiem. Būtu jāsalīdzina tomēr dati no citiem avotiem. (No zāles dep. I.Viņķele: „No kuriem avotiem?”) Un, cik es atceros, tomēr nu tik rožaini tas viss nav.

Tā ka vismaz atgriezīsimies pie tiem fiskālajiem jautājumiem, jo tas bija tas sākotnējais moments! Es uzskatu, ka tik būtiskus jautājumus tomēr mums vajadzētu apspriest atsevišķi. Ja jums ir vēl citi dati un ja patiešām jūs varat pierādīt, ka cilvēki sākuši dzert mazāk, kaut gan jebkura no klātesošajiem personiskā pieredze liecina par pilnīgi pretēju tendenci, tad par to jārunā. (No zāles dep. K.Šadurskis: „Boris, nevispārini no sevis!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilzei Viņķelei, otro reizi.

I.Viņķele (frakcija „Vienotība”).

Tā, kolēģi! Par fiskālajiem efektiem. Šis akcīzes nodokļa paaugstinājums rada arī zināmu stabilitāti un prognozējamību alkohola ražotājiem, jo nākamos trīs gadus pilnīgi noteikti nodoklis netiks paaugstināts.

Par kolēģu komentāriem attiecībā uz manis sniegtajiem epidemioloģijas datiem. Kolēģi, no Saeimas tribīnes ar savu kosmisko nekompetenci nevajadzētu lepoties! Es saprotu, ka tas ir pieredzējušu politiķu dabā – apšaubīt statistiku un apšaubīt sabiedrības veselības pētījumus, kas – atšķirībā no mūsu debatēm – nav pakļauti priekšvēlēšanu vai budžeta pieņemšanas cikliem un pastāv objektīvi, tiek veikti pēc Pasaules Veselības organizācijas standartiem. Kolēģe Reizniece varbūt varēs arī... Mums ir daudz zinātnieku šajā auditorijā. Mums nav argumentu, ja mēs apšaubām sabiedrības veselības, epidemioloģijas pētījumus. Piedodiet, tad jājautā – uz kā bāzes mēs taisāmies runāt par ilgtspējīgu valsts attīstību? Uz Cileviča kunga pārliecības par to, vai viņam ir vai nav tīkami pozīcijas priekšlikumi? Mums zūd pamats zem kājām, ja mēs apšaubām objektīvus, zinātniski pamatotus datus un oponējam ar savām sajūtām.

Šis ir viens no lielākajiem pārsteigumiem, kas ir piedzīvots tagad, pusgada laikā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL–TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Šajā jautājumā nacionālajā apvienībā ir atšķirīgi viedokļi, tāpēc es paudīšu tikai savu personīgo viedokli. Vēlos jūs informēt, ka neko sliktu mēs ar šādiem priekšlikumiem jau nedarām. Pirmais, ko mēs darām, ir tas, ka mēs atbalstām savu kaimiņvalstu tautsaimniecību, kas ir Šengenas zonā. Mēs atbalstām Lietuvas alkohola ražotājus, par Igauniju man ir grūti teikt.

Es jums varu pateikt, kāda situācija ir Leišmalē. Es nezinu praktiski nevienu cilvēku, kurš, teiksim, nebrauktu... no tiem, ko es pazīstu... kurš nebrauktu uz Lietuvu iepirkties. Un, ja tur šis alkohols jau šobrīd ir par 10–15 procentiem lētāks... Jā, Viņķeles kundze, aizbrauciet un parunājiet ar ļaudīm! Ja jau šobrīd tas ir par 10–15 procentiem lētāks, tad nevajag brīnīties par to, ka, protams, tie nodoklīši, kurus arī mēs papildus samaksājam... tie nodoklīši paliek Lietuvā.

Lai tiek mūsu kaimiņiem! Es domāju, atbalstīsim viņu tautsaimniecību!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Strazdiņam.

J.Strazdiņš (ZZS frakcija).

Godātā priekšsēdētāja! Cienītie kolēģi! Ļoti interesantā diskusija, kas ir radusies man tīri profesionālā jautājumā, liek arī man izteikt savas domas un savus novērojumus.

Man tiešām ir jāatzīst arī pēc savas personīgās pieredzes, ko es redzu klīnikā, ko es redzu mūsu sabiedrībā, ka alkohola patēriņš mūsu valstī ir ievērojami samazinājies. Mums kādreiz bija 10 litri absolūtā alkohola, vēl pirms diviem gadiem, turpretī tagad ir 6 litri absolūtā alkohola – tas ir simtgrādīgais alkohols.

Mums ir ļoti daudz izbraukušo. Mums ir samazinājies slimnieku skaits. Pie manis kā pie ārsta, kurš pieņem divas reizes nedēļā, ir samazinājies slimnieku skaits. Man ir palikušas brīvas pieņemšanas vietas. Tas nekad tā vēl nav bijis! Es vienmēr, vienmēr esmu, kā saka, diezgan pamatīgi strādājis. Tagad es esmu palicis – piedodiet man! – mazāk noslogots. Un tas ir reāli.

Un es redzu arī to, kas notiek ģimenēs, kas notiek laukos. Pirms divām nedēļām pie manis bija viens Tukuma iedzīvotājs – mēbeļu galdnieks ar zelta rokām. Viņš teica: „Pirmām kārtām visi mēbeļu galdnieki, kas kādreiz strādāja Tukumā, pašreiz strādā Norvēģijā lauku saimniecībās, labās lauku saimniecībās. Palikuši vieni veci cilvēki – vecenītes un veči.” Viņš strādā autoveikalā, viņš tagad viņiem pieved pārtiku, viņš vairs nav mēbeļu galdnieks. Nav kas dzer! Un tie, kuri ir aizbraukuši... (Aplausi, smiekli, izsaucieni.) tie, kuri ir aizbraukuši, tie dzer citās valstīs un citās valstīs palielina akcīzes nodokli... ieņēmumus. Tā ir Īrija, tā ir Anglija, tā tūlīt būs Vācija, kur ir krietni mazāki alkohola lietošanas ierobežojumi. Tā ka visi mūsu jaunie cilvēki nodokļus maksās tur, nevis Latvijā. Līdz ar to arī es ļoti satraucos par to, ka tas nodoklis ir pacelts tik augsts. Mēs tiešām barosim lietuviešus, mēs barosim igauņus. Viņi tur labāk pirks, arī viesi, tūristi, biežāk apmeklēs šīs zemes, ja mēs pacelsim par daudz šīs cenas.

Un vēl ir viena problēma: Latvijā ir ienākuši būtībā visas pasaules alkoholiskie dzērieni – viskvalitatīvākie, visas pasaules markas, kaut vai tās pašas Krievijas kvalitatīvā alkohola markas. Es ļoti baidos par to, kā klājas mūsu „Latvijas Balzamam” un citiem, jo viņi var kļūt konkurētnespējīgi, un līdz ar to neienāks arī šis nodoklis.

Tā ka mums visiem kopā jādomā par to, kā iziet no krīzes, kā atjaunot dzīvo spēku, kā novērst depopulizāciju, un, dabīgi, ir jāveido darba vietas, lai slimniekiem būtu motivācija sākt ārstēties vai kaut ko citu darīt. Un tad tas arī mazinās alkohola patēriņu. (No zāles dep. A.Bērziņš (Zemgale): „Paldies, Jāni!”)

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Šķēlem, otro reizi.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Mēs visi smaidījām, kad kolēģis teica, ka nav kas dzer. Bet īstenībā smaidīt nevajadzēja. Droši vien vajadzēja drīzāk raudāt! Statistika precīzi neparāda izbraukušo cilvēku skaitu; alkohola lietotāju skaits ir būtiski krities sakarā ar patēriņa... patērētāju neesamību, tāpēc rodas šī iluzorā sajūta, ka vienkārši situācija valdības „ļoti labas” (pēdiņās) politikas dēļ ir būtiski uzlabojusies. Droši vien vajadzētu tiešām vairāk mums ieklausīties arī profesionāļa, deputāta Strazdiņa, teiktajā, jo tas ir pilnīgi skaidrs, ka kolēģis ir profesionālis.

Alkohola ražotāji un fiskālais efekts. Es gribētu parlamentārajai sekretārei tomēr oponēt. No alkohola ražotājiem neviens Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nepievienojās jūsu viedoklim. Viņi – taisni otrādi! – teica: ja paliks esošās likmes, viņi garantē lielākus ieņēmumus aptuveni par 3 miljoniem kopumā akcīzes nodokļa veidā, taču viņi nevar garantēt, ka šie ieņēmumi būs, ja valdība savu lēmumu pieņems.

Un vēl par alkohola izraisīto psihožu uzskaitēm un slimnīcu apmeklējumiem. Ziniet, tas diezgan ciniski varbūt skan, bet vai tiešām jūs neesat nekad padomājuši, ka liela daļa vispār jau tagad netiek līdz slimnīcām? Ja viņi piezvana neatliekamajai palīdzībai, tur paprasa: „Kas jums ir par vainu?” Un, ja sieva pasaka: „Ziniet, vīrs ir piedzēries drusku vairāk,” –, tad nebrauc pakaļ. Tad jau vairs nebrauc, Viņķeles kundze! Jā... (No zāles dep. I.Viņķele: „Es nezinu, es neesmu mēģinājusi!”) Uzziniet to! Aprunājieties ar cilvēkiem! Aprunājieties ar savu tēvu, kurš arī zina šīs lietas. No personīgas pieredzes. Aprunājieties! Šobrīd vairs cilvēkus neved uz slimnīcām.

Es aicinu nestimulēt šo tautas nodzeršanos ar nelegālo alkoholu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim, otro reizi.

K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Tagad, kad Šķēles kungs atkārtoja Cileviča kunga savdabīgo argumentāciju, es tomēr jūtu, ka ir jānāk tribīnē.

Ja mēs runājam par akcīzes nodokļa ieņēmumu kritumu, tad jāteic, ka tā ir naudas masa, ko, protams, ietekmē izbraukušie cilvēki, kas nepērk vairs alkoholu šeit. Ja mēs runājam par alkohola izraisīto psihožu skaitu uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, tad man jums, Cileviča kungs un Šķēles kungs, jāteic, ka neviens izbraucējs to neietekmē, jo tas ir svērtais skaitlis uz 100 tūkstošiem. Tātad šeit kritums par 50 un vairāk procentiem. Tas ir būtiski. (No zāles dep. A.Šķēle: „Viņi netiek uz slimnīcu!”)

Vēl viena lieta, ko Šķēles kungs sacīja. Viņš runāja par to, ka medicīnas iestāžu neapmeklēšana varētu tiešām reāli būt iemesls tam, ka alkohola izraisītās psihozes netiek uzskaitītas.

Bet nu paskatīsimies uz citu faktoru – uz mirstību, ko izraisījuši ārēji apstākļi! Šķēles kungs, lai nu cik traki ietu Latvijā, mirušos pagaidām uzskaita. Un arī šajā skaitā ir kritums! Acīmredzot vajadzētu būt otrādi. Ja cilvēki nevar saņemt kvalificētu medicīnisko palīdzību, tad vajadzētu mirstībai pieaugt. Bet mirstība arī krītas.

Šķēles kungs, apskatot šos faktorus kopumā, man tiešām rodas pārliecība, ka alkohola patēriņš Latvijā mazinās kā legālajā sektorā, tā nelegālajā. (No zāles: „Nav taisnība!”) Un es domāju, ka tas ir ļoti labi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilzei Verginai.

I.Vergina (frakcija „Vienotība”).

Man tiešām būs ļoti grūti runāt pēc tik labiem oratoriem kā Šķēles kungs un Šadurska kungs. Es mācos no šiem cilvēkiem. (No zāles dep. K.Šadurskis: „Nu, privātstundas varētu pasniegt!”) Bet šoreiz es gribu runāt kā cilvēks, kas ir dzīvojis laukos, kas ir domājis, ka laukos būs cerība un ka tur būs jauni cilvēki. Un gribu runāt arī kā skolotāja.

Šodien mēs neatbalstījām, bet... Šis likums ir vēl jāskata tālāk... Ir runa par to, ka spēlēt azartspēles var no 21 gada vecuma. Arī alkoholu lietot vajadzētu sākt tikai no 21 gada vecuma. Vajadzētu šādu likumu pieņemt.

Bet es gribu mazlietiņ tomēr atgriezties pagātnē, lai gan mani ļoti sajūsmina tas, ka šobrīd runā par to, kā, piemēram, japāņi spēs pārvarēt krīzi, ka viņiem nav tā, ka ir tikai melnais un baltais vai labais un sliktais tēls pasakās. Ka viņiem ir arī vidējās krāsas. Mēs šodien arī par balto un par melno runājām. Mums arī to vajadzētu atcerēties.

Un tomēr. Jūs, Šķēles kungs, vienā no Jaungada uzrunām paziņojāt, ka cilvēkiem, kuriem laukos ir mazāk par 50 hektāriem zemes, tur nav nākotnes. Nepalieciet, ejiet prom, jo lielajām saimniecībām... tās dzīvos, bet mazajiem zemniekiem nav ko darīt... Es tajā vakarā sēdēju kopā ar ģimeni, sastingusi skatījos ekrānā un sapratu, ka patiešām Latvijā laukiem ar mazām attīstītām saimniecībām – tādām, kurās nemēra tikai hektārus, bet mēra arī cilvēciskās attiecības un to, vai lauki ir apdzīvoti vai nav, – nav nekādas jēgas. Un mēs aizgājām no laukiem.

Tad būtība ir tāda: ja jums, Šķēles kungs, toreiz, esot premjera amatā, būtu bijusi izstrādāta reģionālā politika, kas neaizbaidītu... īstenībā nepiespiestu jaunos cilvēkus (No zāles dep. A.Šķēle: „Tas bija Repšes valdības laikā!”) aiziet no laukiem, tad šobrīd tautas skaitītāji neteiktu, ka laukos izskatās kā pēc kara. Un tad acīmredzot mums arī nebūtu tik daudz to cilvēku, kas saņem minimālo algu, un to cilvēku, kas cer uz sociālajiem pabalstiem.

Un vēl. Es varbūt citēšu Aivara Berķa 1997.gadā intervijā teikto: „Andris Šķēle neko nesaka bez apdoma, un zivis tīklā viņš allaž dzen ar baidīšanu. Vienā ziņā viņam tiešām var ticēt: valdība sīkzemniekiem nepalīdzēs! Nesēdiet, rokas klēpī salikuši!”

Un vēl, ja man ir laiks... Toreiz, 1997.gada februārī, Rīgas Ekonomikas augstskolā uzstājās kāds Zemnieku federācijas vadītājs no Zviedrijas, un viņš skaidri un gaiši pateica, ka Zviedrijā 30-40 hektāru lielām saimniecībām ir nākotne, bet Grieķijā vidējā saimniecība ir 2 hektārus liela.

Žēl, ka mēs šodien šeit runājam par alkoholu, bet laukos tiešām nav cilvēku, tā ka šai Demogrāfijas politikas apakškomisijai būtībā būs ļoti daudz darba, lai mēs varētu atgriezties un dzīvot Latvijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Šlesera kungs, vai jums pietiks ar pusotru minūti... Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A.Šlesers (PLL frakcija).

Godājamie kolēģi! Šķiet, ka šodien galvenā tēma ir Latvijas sabiedrības veselība, lai gan patiesībā tomēr runa ir par budžetu un par cipariem, kādi būs ieņēmumi.

Un es gribu atgādināt vēlreiz to, kas šodien jau ir izskanējis no šīs tribīnes – to, ka, paceļot nodokli, pēdējo divu gadu laikā ieņēmumi ir kritušies. Vai tie ir argumenti saistībā ar cilvēku aizbraukšanu uz ārvalstīm? Vai tie ir argumenti saistībā ar to, ka pierobežā cilvēki sāk iegādāties Lietuvas vai Igaunijas alkoholu? To šodien mēs īsti nezinām. Varbūt nelegālā alkohola ienākšana – spirtik, sigaretki – joprojām ir populāra tautā? Un tā tālāk... Bet man šķiet, ka budžeta griezumā mēs šodien, pieņemot lēmumu un paceļot... Likums skaidri pasaka, ka ieņēmumi jau lielāki nebūs... Un tieši tāpēc es aicinu tiešām pie šā jautājuma atgriezties un debatēt ārpus budžeta konteksta, ja mēs runājam par veselību...

Un man ir liels gandarījums... Es gan līdz galam nesapratu, ko teica Šadurska kungs un kurā pusē tad viņš īsti ir, bet man radās tāda sajūta, ka, pastāvot kaut kādiem apstākļiem, arī viņš būtu gatavs atbalstīt sauso likumu.

Es ceru, ka tad, ja mēs šo jautājumu varētu tā kārtīgi izdebatēt, iespējams, Saeimas vairākums teiktu, ka tad mēs vismaz atšķirsimies no igauņiem, lietuviešiem un pārējiem. Aizliegsim alkoholu, un tad mēs zināsim: jebkura alkohola pudele Latvijas tirgū tiks uzskatīti par nelegālu! Un tad būs viegli to apkarot.

Tā ka, godājamie kolēģi, es ceru, ka mēs pie šīs diskusijas jau tuvākajā laikā atgriezīsimies un ka to mēs vismaz nesaistīsim ar budžetu, jo budžeta kontekstā es esmu gatavs šodien skaidri pateikt – un tā ir mana pārliecība –, ka ieņēmumu no tā, ka mēs ceļam nodokļus, vairāk nebūs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā...? Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 52, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

Tā kā atkal ir pienācis laiks pārtraukumam, tad turpināsim izskatīt mūsu darba kārtību un konkrēto likumu pēc pārtraukuma.

Pirms mēs reģistrējamies, paziņojumam vārds Aināram Latkovskim. Ainār Latkovski, jums vārds paziņojumam!

A.Latkovskis (frakcija „Vienotība”)

Paldies.

Aizsardzības un iekšlietu komisijai pulksten 12.30 sēde komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Paziņojumam vārds deputātam Andrim Bērziņam, ievēlētam no Zemgales.

A.Bērziņš (ZZS frakcija, Zemgales v/a).

Kolēģi, pulksten 12.50 Sociālo un darba lietu komisijas telpās sēde.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Paldies.

Lūdzu rezultātu! Vārds Saeimas sekretāra biedram Dzintaram Rasnačam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

Dz.Rasnačs (10.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies seši deputāti: Gundars Daudze, Rasma Kārkliņa...Rasma Kārkliņa ir zālē, Atis Lejiņš... nav, Sergejs Mirskis...nav, Vladimirs Nikonovs... nav, Vitālijs Orlovs... nav.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētāja

Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Turpinām Saeimas 14.aprīļa sēdi.

Pirms pārtraukuma mēs skatījām likumprojektu „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli”” un balsojām par 2. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikumu, kurš netika atbalstīts.

Komisijas vārdā ziņo deputāts Jānis Vucāns. Tātad, lūdzu, vārds deputātam Jānim Vucānam.

Tālāk. Par 3.priekšlikumu.

J.Vucāns (ZZS frakcija).

Godātie kolēģi! Turpinām skatīt likumprojektu „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli””.

3.priekšlikums skar akcīzes nodokļa izmaiņu likmēm attiecībā uz tabakas izstrādājumiem. Šo priekšlikumu ir iesniegusi partiju apvienība „Par Labu Latviju”. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A.Šlesers (PLL frakcija).

Godājamie kolēģi! Man šķiet, ka tās debates, kuras bija pirms pārtraukuma, mēs varētu lielā mērā turpināt arī tagad, tikai aizstāt vārdu „alkohols” ar vārdu „cigaretes”, jo pēc būtības princips ir ārkārtīgi vienkāršs. Spirtik, vodka, sigaretki. Tie ir tie trīs zelta vārdi, kurus dažādos tirgos cilvēki dzird un kuriem īpašs tulkojums nav vajadzīgs.

Situācija, man šķiet, ir vairāk nekā skaidra. Ja cenas tiek celtas, palielinās nelegālā tirgus daļa. Vienlaicīgi tas, kas izskanēja saistībā ar Lietuvu... jo Lietuvas robeža ar Latviju ir gana liela... Ir vēl viena robeža, tā ir Latvijas – Krievijas robeža, Latvijas – Baltkrievijas robeža. Un šeit, protams, mēs varam skaidri pateikt, ka mēs motivējam visu šo pierobežas sabiedrību no Latvijas puses braukt pāri iepirkties un pēc tam tirgot. Man šķiet, ka tie cilvēki, kas nāk no Latgales, ļoti labi zina, ka daudzos pierobežas ciematos, mazpilsētās pat nav tādas legālas tirgotavas ne alkoholam, ne cigaretēm. Mazie ciemati iztiek bez tās, jo viņiem visiem ir pieejamas šīs preces viņpus robežai.

Man šķiet, ka, ja šodien tiek celts nodoklis arī cigaretēm, tad ir iespējams protokolā nofiksēt, ka ieņēmumi visdrīzāk valsts budžetā nepalielināsies, un, ja šie grozījumi ir saistīti ar ieņēmumu palielināšanu, tad man šķiet, ka tā ir kārtējā reize, kad mēs šaujam sev kājā. Ja kāds saka – un noteikti kāds no šīs tribīnes teiks –, ka smēķēt ir slikti, tad es šo cilvēku, debatētāju, esmu gatavs atbalstīt jau šodien. Un, tā kā es esmu runājis par „sauso” likumu alkoholam, tad esmu gatavs balsot arī pret cigarešu izplatīšanu, ja tāds priekšlikums parādīsies. Tomēr visdrīzāk jau laikam mēs līdz tam nenonāksim un debatēs aprobežosimies ar lietām, kas ir saistītas ar ieņēmumiem.

Tieši tāpēc es aicinu tomēr vēlreiz izvērtēt, vai mēs, palielinot šo konkrēto nodokli, palielināsim arī ieņēmumus. Es domāju, ka tā tas nebūs. Tieši tāpēc Zaļajiem un Zemniekiem, un „Vienotībai” vajadzētu vēlreiz visu pārdomāt, pirms viņi pieņem lēmumu, atbalstīt vai ne. Es domāju, ka šis ir tas priekšlikums, kuru jūs varētu atbalstīt, un tad galarezultātā jūs redzētu, ka, nepaceļot nodokli, ieņēmumi, iespējams, varētu būt pat vēl lielāki.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies, Šlesera kungs! Es gan gribu atgādināt, ka šis priekšlikums attiecas nevis uz cigaretēm, bet uz cigāriem un cigarillām.

Turpināsim debates.

Vārds deputātam Jānim Tutinam.

J.Tutins (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ja mēs turpinātu deputāta Strazdiņa teikto par to, ka nav kam dzert, es gribētu teikt: „Nav kam arī pīpēt!” (No zāles dep. A.Bērziņš (Zemgale): „Pareizi! Pareizi, Jāni!”) Bet attiecībā uz akcīzes nodokļa palielināšanu tabakas izstrādājumiem ir jāteic, ka valdība to plāno palielināt vidēji par 9,5 procentiem 2011.gadā. Tam pamatā it kā esot... (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja pieklaudzina ar āmuriņu.) Paldies... Eiropas Savienības prasības pakāpeniski paaugstināt akcīzes nodokli līdz Eiropas Savienībā minimāli noteiktajam līmenim. Te varbūt maz kas būtu piebilstams, ja paralēli tiktu veikti arī pasākumi nelegālās tabakas tirdzniecības apkarošanai. Tomēr budžeta grozījumos, kur tam vajadzētu būt, diemžēl es to neatradu. Gluži otrādi! Līdz šim veiktā akcīzes nodokļa palielināšana tabakas izstrādājumiem nenovēršami ir novedusi pie nelegālā tabakas tirgus īpatsvara pieauguma.

Un piemērs. Teiksim, 2007.gadā, pēc nozares asociācijas aprēķiniem, nelegālais tabakas tirgus bija apmēram 8 procenti – tikai! – no kopējā tirgus apjoma. Turpretī pagājušajā gadā, 2010.gadā, tas bija jau 38 procentus liels. Cik procentu ir pašreiz? To diemžēl es nevaru jums pateikt. Un tas radīja zaudējumus budžetam gandrīz 80 miljonu latu apmērā.

Ne 2009.gada, ne arī 2010.gada ieņēmumu plāns no akcīzes nodokļa tabakas izstrādājumiem netika izpildīts, tāpēc nav pamata domāt, ka 2011.gadā tas tiks izpildīts. Līdz ar to šā nodokļa mehāniska, lineāra palielināšana, visticamāk, paliks bez gaidītā rezultāta.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo partiju apvienības „Par Labu Latviju” priekšlikumu un nepaaugstināt nodokli. (No zāles dep. A.Bērziņš (Zemgale): „Nav ko pīpēt!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pilnībā izprotot valdības vēlmi veikt efektīvu budžeta konsolidāciju, es tomēr vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka līdzšinējie ar akcīzes paaugstināšanu 2009.–2010.gadā saistītie pasākumi nav nesuši plānotos ieņēmumus, jo aprēķinos nav ņemts vērā tas, ka līdz ar nodokļa celšanu būtiski ir samazinājušies legālo cigarešu pārdošanas apjomi un ievērojami pieaugusi nelegālā tirgus daļa.

Latvijas Republikas Finanšu ministrijas šāgada budžeta konsolidācijas aprēķini liecina, ka, no 2011.gada 1.jūlija palielinot akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem, valsts budžets jau šogad iegūtu papildus gandrīz 4 miljonus latu, bet 2012.gadā papildus aptuveni 9 miljonus latu nodokļu ieņēmumos. Es uzskatu, ka tā ir utopija. Vēl vairāk! Latvijas patērētāji šobrīd nav gatavi pieņemt strauju tabakas izstrādājumu cenu palielinājumu, jo būtiska cenu pieauguma un pirktspējas samazināšanās dēļ legālā produkcija kļūs finansiāli arvien nepieejamāka, un tas motivēs patērētājus pievērsties kontrabandas precēm. Tāpat tabakas akcīzes nodokļa celšana apdraud legālas darba vietas. Šādi lēmumi par nodokļu izmaiņām apdraud vietējo uzņēmumu darbību, kā arī ārvalstu investīciju piesaisti, jo uzņēmēji nespēj plānot savu darbību. Rezultāts būs tas, ka budžeta ieņēmumi kopumā samazināsies, nevis pieaugs.

Es aicinu balsot pret akcīzes nodokļa paaugstināšanu tabakas izstrādājumiem, un tieši šis balsojums nodrošinās konsolidācijai nepieciešamos ieņēmumus bez nodokļa paaugstināšanas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis (VL–TB/LNNK frakcija).

Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Jāsaka, ka iepriekšējā balsojumā par alkoholu Viņķeles kundze mani pārliecināja atturēties. Proti, ja tiešām šie ieguvumi veselībā ir, tad – nu labi, lai tad tā nozare panīkst un arī tie budžeta ieņēmumi varbūt nav tik svarīgi! Un tā nu es ņēmu un atturējos.

Bet šinī gadījumā tā situācija gluži analoga nav, kaut arī teorētiski tā izskatītos līdzīgi. Proti, atšķirībā no nelegālā alkohola nelegālās cigaretes un arī pat legālās, kuras ieved no citām valstīm, – ir daudz vieglāk pieejama lieta, un līdz ar to šeit mēs sagaidīsim šo budžeta ieņēmumu kritumu un to pozitīvo efektu necik nesaskatīsim. Tāpēc es domāju, ka šinī gadījumā mums būtu pareizi atbalstīt iesniegto priekšlikumu – izslēgt šo paaugstinājumu, un tad pie reizes varētu salīdzināt, kuram tad bija taisnība, teiksim, šinī gadījumā neceļot nodokli vai alkohola gadījumā – ceļot. Bet, protams, man nav ilūziju par to, kā šeit nobalsos, un tas jau šeit ir ļoti labi redzams. Tādā gadījumā es gribētu tomēr dzirdēt arī no valdošās koalīcijas puses, kādi būs šie papildu pasākumi nelegālā tirgus apkarošanai, kontrabandas apkarošanai, lai pāri robežām netiktu vestas no Krievijas šīs nelegālās preces – cigaretes, kā arī degviela un alkohols. Ļoti iespējams, ka patiešām mums vajadzētu – steidzamības kārtībā jau tāds ierosinājums bija izskanējis – noteikt sodus arī par šīs nelegālās produkcijas lietošanu, ne tikai tirdzniecību. Un iespējams arī, ka sodi par šādu tirdzniecību ir nepieciešami daudz stingrāki. Patiešām es domāju, ka valdošajai koalīcijai būtu tad jāpastāsta, kādā veidā šīs lietas tad tiks sakārtotas un kā mēs galu galā ieņemsim tos trūkstošos līdzekļus, kurus mēs tā kā ceram ieņemt no nelegālā sektora apkarošanas, no ēnu ekonomikas apkarošanas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL–TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Es atbalstīšu šo priekšlikumu, jo tas skar gan cigārus, gan cigarillas, gan cigaretes un visu pārējo, gan sagriezto tabaku. Atzīšos, šo sagriezto tabaku es lietoju. Šis netikums man ir, bet tas ir daudz kvalitatīvāks pasākums nekā šīs cigaretes.

Jāsaka, ka Finanšu ministrija ar šo priekšlikumu, manuprāt, veicina ne tikai kontrabandu, bet Finanšu ministrija netiešā veidā ar to panāks, ka, pirmkārt, tiks samazināti nodokļu ieņēmumi šajā jomā; otrkārt, tas būs atbalsts Krievijas akcīzei, jo tā kontrabanda, kas nāk pie mums pārsvarā iekšā, tiek veidota, balstoties uz Krievijas akcīzi, un līdz ar to būs ļoti daudzi, kas atbalstīs Krievijas tautsaimniecību nodokļu veidā un, protams, arī smēķējot nelegāli ievesto produkciju.

Bet ir vēl viena interesanta lieta, ko lielākā daļa acīmredzot nemaz nezina. Visi runā par legālo un par nelegālo, bet vai daudz zālē ir tādu, kuri zina, ka Latvijā ļoti labi aug tabaka un ka ļoti daudzi cilvēki šobrīd jau naturālās saimniecības ietvaros tāpat kā kartupeļus, tāpat kā burkānus, tāpat kā sīpolus audzē arī tabaku? Un neceriet, ka viņi maksās akcīzi un pirks cigaretes! Viņi nepirks kontrabandu, viņi nepirks par šīm uzskrūvētajām cenām cigaretes, bet viņi audzēs tabaku. Nekas īpaši patīkams tas nav, jo tā ir ļoti smirdīga un nepatīkama, bet acīmredzot ir cilvēki, kas tā darīs un dara jau šobrīd. Jūs, lielākā daļa, to vienkārši nezināt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Jā, es atvainojos Šlesera kungam par nepamatoto aizrādījumu, jo šajā pantā, ko jūs piedāvājat izslēgt, ir runāts arī par cigaretēm.

Bet nu turpināsim debates.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS frakcija).

Godājamie kolēģi! Godājamā priekšsēdētāja! Nu, spriežot pēc iepriekšējā runātāja, mums būtu jāsāk ar akcīzes ieviešanu raugam, protams, un cukuram. Un tad jau viss būtu kārtībā.

Taču, pēc manas pārliecības, alkohola un nu jau, protams, arī nelegālo cigarešu patēriņš nav saistāms tikai ar cenu, bet gan drīzāk ar tā pieejamību. Runājot par šīm lietām, gribu atgādināt, ka lielākā traģēdija saistībā ar nelegālā alkohola lietošanu Latvijā notika 2005.gadā, kad Preiļos vismaz simts cilvēku saindējās un daudzi desmiti no viņiem nomira. (No zāles: „Tas bija Kalvīša laikā!”) Tas tomēr ir saistīts...

Un diemžēl tas bija premjera Kalvīša slavas laiks, tā ka to nevajag... (No zāles dep. K.Šadurskis: „Bet Kalvītis izdzīvoja!”) Tieši pēc tam, kad tam visam tika pievērsta policijas uzmanība, burtiski dažu stundu laikā policija tur atrada 14 nelegālus punktus. Tas nozīmē, ka viņi, protams, visus arī zināja...

Pieņemot šo lēmumu par akcīzes palielināšanu, es tomēr aicinu savus kolēģus, visticamāk, gan Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, gan Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā papētīt arī to, vai mēs varam kaut kādā veidā padarīt bargākus šos sodus gan par alkoholu, gan par cigaretēm. Un tā mēs varbūt to visu varētu ierobežot un arī palielināt šos ieņēmumus valsts budžetā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā...?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 50, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Vucāns. Kolēģi, 4.priekšlikums ir partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums, kas paredz izslēgt likumprojekta 8.pantu. Tas skar nodokļu likmes naftas produktiem. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Zalānam.

E.Zalāns (PLL frakcija).

Godātais Prezidij! Kolēģi! Klātesošie! Ko tad faktiski katram konkrētajam Latvijas iedzīvotājam nozīmē šis palielinājums? Tiem, kuri nav parēķinājuši, varu pateikt – katram, kas lej bākā benzīnu – runa šoreiz ir par benzīnu –, tas nozīmē 2 santīmus klāt pie katra degvielas litra cenas. Tam pieskaitot PVN, iegūstam 2,44 santīmus.

Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija šobrīd jau ir publiskojusi, par cik lielu summu tā cena palielināsies, – pateikusi, ka tiešā ietekme būs divarpus santīmi litrā, kuri būs tātad plusā par katru litru degvielas. Un dažādu obligāto valsts pasākumu, kas saistīti ar rezervju nodrošināšanu, ietekme, tātad citu faktoru ietekme, – vēl plus divarpus santīmi. Tātad kopā pieci santīmi.

Zinot to, ka degviela jau kopumā lētāka nepaliek arī citu faktoru ietekmē, es domāju, ka apmēram vasaras vidū pēc šā mūsu lēmuma Latvijas iedzīvotāji mierīgi varēs teikt attiecībā uz degvielu: „Viens lats – viens litrs.”

Te, starp citu, bija ļoti interesantas debates par datiem. Kā nu kurš saprata, kā nu kurš interpretēja attiecībā uz alkohola akcīzi un to izlietojumu, un tā tālāk... Tas ir par ieņēmumiem. Un ir interesanti, ka tad, kad mēs skatām to pamatojumu, ko Ministru kabinets sniedz attiecībā uz akcīzes palielinājumu konkrēti benzīnam, viņi saka, ka saskaņā ar VID Akcīzes preču pārvaldes sniegtajiem datiem naftas produktu patēriņš 2010.gadā ir palielinājies par vienu procentu, faktiski ir saglabājies iepriekšējā gada līmenī. No tā varētu spriest, ka viss ir pareizi: patēriņš nesamazinās, liekam nodokli, ieņēmumi būs. Tā, kā paredzēts budžetā. Bet tas teksts ir plašāks, un, ja tur lasa uzmanīgāk, tad redzams, ka tur skaidri rakstīts, ka runa ir par kopējo naftas produktu apjomu. Tur arī skaidri rakstīts, ka VID ir... VID konstatē, ka benzīna īpatsvars kopējā struktūrā pastāvīgi samazinās. Par cik? Konkretizēju. Četros pēdējos gados – par 200 tūkstošiem tonnu – nu, vidēji par 50 tūkstošiem tonnu gadā.

Skatāmies akcīzi no degvielas. Pagājušajā gadā ir samazinājums attiecībā pret iepriekšējo gadu par 23,21 miljonu latu. Tātad – ko dod nodokļu paaugstināšana? Rēķiniet paši! Šī nodokļu paaugstināšana, kas ir bijusi, dod tikai mīnusu budžetā. Protams, ka, ja mēs skatāmies, ko tas kopumā dod valstij un katram, tad redzam, ka tas ir, protams, cenu pieaugums visām produktu grupām, kas ir saistītas ar transporta izdevumiem un transporta pakalpojumiem. Protams, mēs iegūstam to, ko mēs redzam, – tātad nelegālā sektora paplašināšanos. Par cik lielu summu šobrīd var dažādās pievārtēs nopirkt, to katrs varbūt zina; ja nezina, to var televīzijā paskatīties, jā. Un tāpēc šādai tomēr tuvredzīgai politikai ir vismaz divi skaidri redzami, nepatīkami un nepareizi aspekti – tieša un nepastarpināta ietekme uz visām produktu cenām valstī un, protams, pastāvīgi pieaugošs ēnu ekonomikas apjoms, samazinoties legālam patēriņam un līdz ar to budžeta ieņēmumiem. Protams, var jau ironizēt, ka līdz ar to mašīnas mēs Rīgā redzam mazāk. Var ironizēt, ka Latgalē jau cilvēki tiek galā. Tie, kam nav darba, pārvadā benzīnu tur divās bākās vai trijās, tādā veidā nodrošina savu izdzīvošanu. Tomēr kopumā šāda politika ir tuvredzīga un nepareiza, jo pēc būtības tas parāda, ka valdība nespēj nonākt pie tā, ka kaut vai tā pati ēnu ekonomikas samazināšana, apkarošana pēc būtības izrietētu no saprātīgas un nodokļus maksāt motivējošas nodokļu politikas. Šobrīd dzīvojam pēc principa: nepareizi augsti nodokļi, augstas cenas katram Latvijas iedzīvotājam.

Ir vēl viena interesanta nianse attiecībā uz mūsu valsts konkurētspēju, ko premjers... par ko premjers ziņoja un teica, ka mūsu valstij jābūt konkurētspējīgākajai Baltijā tuvākajos gados. Secinājumi attiecībā uz to. Mēs sakām un to zinām, ka mums nav augstākais akcīzes nodoklis Baltijā. Tajā pašā laikā Igaunijā tas ir augstāks, tajā pašā laikā Igaunijā cena ir par 2,5 santīmiem zemāka jau šobrīd, un Igaunijā tajā cenā, kas ir degvielai, vēl ir iekšā apmēram trīs vai četri santīmi – tā transporta nodeva, kuru mēs vēl maksājam atsevišķi kā ikgadējo transporta nodevu (100 līdz 200 lati). Tātad katrs pats var izsecināt, kāda ir mūsu konkurētspēja. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka, ja mēs rēķinātu tīro degvielas cenu bez tā, kas tur Igaunijā ir... Uz 1.jūniju mums vēl kā atsevišķs nodoklis... Uz 1.jūniju mūsu cenas atšķirība faktiski ir 11 procenti un vairāk – 11 vai 12 procenti. Igaunijā ir lētāk. Nu tad varat rēķināt! Ja konkrēti rēķinātu konkurētspēju procentos attiecībā uz cenām, tad vismaz par desmito daļu mēs esam konkurēt nespējīgi. Tik vienkārši jau to nerēķina, bet tam ir tiešām ļoti liela ietekme.

Tā ka es aicinu mūsu priekšlikumu atbalstīt. Neatbalstīt valdības pozīciju – akcīzes nodokļa paaugstināšanu!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Tutinam.

J.Tutins (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Attiecībā uz naftas produktiem valdība plāno paaugstināt akcīzes nodokli benzīnam no 269 latiem uz 289 latiem par 1000 litriem jeb, kā te arī izskanēja, pāri par 2 santīmiem par litru, kā arī samazināt atvieglojumus nodokļu veidā dīzeļdegvielai, ko izmanto lauksaimniecības tehnikā. Tādējādi valdība plāno 2011.gadā papildus iekasēt 3,6 miljonus latu, bet 2012.gadā – 7,1 miljonu latu. Protams, pie noteikuma, ja cenas naftas produktiem pasaules tirgū nemainās. Bet, tā kā tās mainās, turklāt palielinās pat ļoti strauji, tad ieguvuma no akcīzes nodokļa palielinājuma varētu arī nebūt. Jārēķinās ar to, ka vēl pirms gada naftas cena Londonas biržā bija ap 85 dolāriem par barelu, turpretī šā gada marta sākumā tā sasniedza jau 120 dolārus par barelu un, visticamāk, turpinās augt.

Līdz ar to nodokļu nastas pieaugums naftas produktiem kopā ar to izmaksu pieaugumu strauji paaugstinās naftas produktu cenas, kas neizbēgami novedīs pie izmaksu palielinājuma vispirms jau tādās tautsaimniecības nozarēs kā transports, kas Latvijā ir viens no ekonomikas pīlāriem. Turklāt transports visiem ražotājiem, visiem piegādātājiem, visiem pakalpojumu sniedzējiem ir viens no galvenajiem... viena no galvenajām sastāvdaļām, kas nosaka pašizmaksu.

Tā vietā, lai domātu, kā ierobežot šo iespējamo cenu un izmaksu pieaugumu, valdība plāno to palielinājumu, bet rezultātā – konkurētspējas kritumu. Tas savukārt, visticamāk, novedīs pie vēl lielākas nelegālā naftas produktu tirgus paaugstināšanās. Jau šobrīd, pēc Latvijas Darba devēju konfederācijas datiem, nelegālais degvielas imports ir ap 90 miljoniem latu gadā. Labāk būtu cīnīties ar šo faktu, nevis celt nodokļus!

Tāpēc es aicinu atbalstīt partiju apvienības „Par Labu Latviju” priekšlikumu, kas paredz nepaaugstināt nodokļus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es esmu spiests vērsties pie deputāta Zalāna, jo es nesaprotu, par ko balsot. Laikam es esmu par vecu palicis.

Nu, jūs sakāt, lai nelej bākās... Nu, tiešām nevajag! Kurā jūs domājat – Ovīšu bākā vai Daugavgrīvas bākā? Mums Madonas rajonā bākas nav, mums ir tilpnes, tvertnes. Profesors Endzelīns skaistus vārdus radīja kādreiz. Es jūs nesaprotu.

Sapratāt laikam, ko es domāju ar šo apkārtejošo piebildi? Bākās nevajag liet! Mēs esam piejūras valsts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL–TB/LNNK frakcija).

Vēlreiz sveicināti! Es nekādi nespēju aprast ar politiķu pseidostilu, kura nosaukums ir „nekonsekvence”. Šeit jau pirms pārtraukuma vairāki kolēģi nosauca, manuprāt, izcilus piemērus. Es atļaušos atgādināt kādu vēl pavisam nesenu notikumu.

16.decembrī pagājušajā gadā no šīs pašas tribīnes, debatējot par auto nodokli, cita starpā arī akcīzes nodoklī bija iekļauti priekšlikumi par to, lai paceltu samērīgi akcīzes nodokli par 0,4 santīmiem, jo jau toreiz bija zināms, ka būs nepieciešama papildu konsolidācija. Un es, vēršoties pie koalīcijas deputātiem, teicu: „Cienījamie kolēģi! Nu, atbalstiet šo priekšlikumu, pat tad, ja jūs auto nodokli tomēr palielināsiet! Tā nauda tik un tā būs vajadzīga, jo vajadzēs konsolidēt, un pieņemiet šo lēmumu!” Un kādi argumenti toreiz skanēja? Varbūt daži, kas šeit sēž, tos atceras. Es atgādināšu! Inflācija, bentliji pat tika pieminēti... apgrūtinājumi iekasēt šo nodokli kontrabandas dēļ...

Dārgie kolēģi! Kur ir jūsu konsekvence? Nu nāciet tagad klajā ar šiem argumentiem un pasakiet! Taču saprotiet: ja jūs toreiz būtu pieņēmuši šo lēmumu, tad šos 0,4 santīmus mēs jau pusgadu būtu iekasējuši (No zāles dep. A.Šķēle: „Pareizi!”) un, iespējams, mums nevajadzētu šodien lemt par šādu strauju palielinājumu.

Nu, kolēģi, esiet taču konsekventi! Lūdzu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Ja kolēģim Lācim nebija skaidra Zalāna kunga lietotā valoda, tad man bišķiņ sajauca galvu jautājums par konkurētspēju.

Arī es iepazinos ar nedēļu veciem „Eurostat” datiem, un konkurētspējas rādītāji ir šādi. 95.markas benzīnam tirgū Latvijā: ņemot vērā gala cenu, patērētāja cenu 95.markas benzīnam, mēs esam ceturtie zemākie Eiropā... (No zāles: „Sestie!”) vai varbūt piektie. Bet, ja mēs noņemam visus nodokļus, tad mēs esam starp 10 visdārgākajām Eiropas valstīm, kurās pārdod benzīnu. Mūsu benzīna cena bez nodokļiem ir dārgāka nekā Anglijā. Mūsu benzīna cena bez nodokļiem ir augstāka nekā Francijā. Tā ka, Zalāna kungs, es nedomāju, ka vajadzētu šo konkurētspējas pārmetumu vērst tikai uz valdības pusi vai pret Saeimu kā tādu. Šeit ir jābūt solidaritātei un jādomā arī par to, lai visi vienoti iesaistītos konsolidācijas pasākumos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Šķēlem.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Godātie kolēģi! Es gribu paskaidrot kolēģim Reiram, kāpēc tā tas Latvijā ir. Un to skaidrojumu varētu droši vien atvasināt, ja lietotu par pamatu iepriekš izskanējušo (citā sakarā) teicienu – nav, kas dzer. Tad nu šeit ir tāda lieta – nav, kas oficiāli bākās lej degvielu. Un, ņemot vērā, ka kompānijas ir izbūvējušas milzīgu infrastruktūru, mūsu benzīntanki pilnībā atbilst visiem Eiropas standartiem. To jūs zināt, varbūt esat arī redzējuši. Tad nu šie ieguldījumi ir jāatpelna. Un, ja legālā benzīna daļa, ko pārdod šajos tankos, ir būtiski kritusies, tad, protams, viņiem pie pamatprodukta cenas ir jāliek klāt. Un tādēļ šis benzīns ir dārgāks. Tādēļ benzīns ir dārgāks! Kaut arī nodokļi mums ir zemāki, kopumā benzīns mums ir dārgāks. Un tas ir tādēļ, ka ir milzīgs sektors – kontrabandas degvielas sektors, kuru valdība nespēj efektīvi apkarot un kurš jau kļūst apdraudošs legāliem degvielas tirgotājiem. Mēs esam iepazinušies ar to, ko kompānijas, par kuru reputāciju tā kā nebūtu jāšaubās, – „Statoil”, „Neste” – uzrāda un kādu pozīciju tās aizstāv, runājot par nodokļu legālu iekasēšanu degvielas tirgū un par jaunajām akcīzes nodokļa likmēm. Šīs labas reputācijas kompānijas nepievienojas valdības nostājai. Šīs kompānijas, kuru atsevišķs kredītreitings ir augstāks nekā Latvijas valsts kredītreitings, nepievienojas valdības nostājai! Tādēļ es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, kurš paredz – paredz tomēr! –, ka pakāpeniski mēs apkarosim ēnu ekonomiku, pastāvot zemākai likmei. Un kad varēsim, tad pacelsim likmi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Reiram, otro reizi.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Man gan gribētos piekrist Parādnieka kungam jautājumā par konsekvenci.

Šķēles kungs, jūs tikko kā pateicāt no šīs tribīnes, ka uzņēmumi ciešot lielus zaudējumus, ka nav, kas lej benzīnu, samazinās apgrozījums. Un ko tad viņi dara? Viņi paceļ cenu. Un jūs tikko kā pārmetāt mums par to, ka mēs ceļam akcīzes nodokli, par to, ka mēs ceļam akcīzi naftas produktiem, par to, ka mēs ceļam akcīzes nodokli cigaretēm. Alkoholam ir tieši tāda pati situācija. Kur tad te ir konsekvence? Iepriekšējā priekšlikumā jūs kritizējāt mūs par to, bet tagad sakāt, ka tas ir pareizi un ļoti labi, ka uzņēmēju vienīgā izeja, kā atpelnīt savas investīcijas... Es atvainojos, – mums valstij arī ir jānodrošina skolas, mums valstij ir jānodrošina par šiem papildu līdzekļiem medicīniskā aprūpe. Un, runājot par akcīzes nodokli, es varētu varbūt vairāk pievienoties Pēterim Apinim, kurš uzskata, ka straujāk ir jāceļ. Bet mums šeit šinī gadījumā ir jāsabalansē šīs intereses – gan valsts intereses, gan sabiedrības intereses, gan visu pārējo cilvēku intereses. Tā ka es lūdzu ievērot konsekvenci.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Šķēlem, otro reizi.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Godātie kolēģi! Iepriekšējais runātājs nebija sapratis, par ko runa, un varēsiet par to pārliecināties stenogrammā. Es jau neaizstāvu to, ka uzņēmēji paceļ cenu. Es jums vienkārši paskaidroju, kas notiek tirgū. Jo tiem, kas strādā legālā tirgū, ir jāizdzīvo. Un, neskatoties uz to, ka šīm kompānijām ir ļoti bagātas „mātes” Norvēģijā vai Somijā, arī tās stāda konkrētus atdeves kritērijus savām kapitāla investīcijām. Un ļoti žēl, ka mums tā degviela ir dārgāka, un tā ir dārga tāpēc, ka ir mazs patēriņš salīdzinājumā ar izdarītajām investīcijām. Kādēļ ir tik mazs patēriņš, Reira kungs? Tādēļ, ka jūs netiekat galā ar kontrabandu. Par to bija runa!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 51, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Vucāns. Kolēģi, 5.priekšlikums ir Juridiskā biroja sagatavots priekšlikums, ar kuru likumprojektā termins „zivju dīķu zeme” visur tiek aizstāts ar terminu „zeme zem zivju dīķiem”. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 6. – Ministru kabineta virzīts priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 7. – Ministru kabineta priekšlikums, kas precizē terminoloģiju. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 9. – Ministru kabineta virzīts priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. Arī 10. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. Tāpat 11. – Ministru kabineta sagatavots priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 12. – Saeimas Juridiskā biroja sagatavots priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts. Komisija to ir iekļāvusi nākamajā – Ministru kabineta priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Vucāns. 13. – Ministru kabineta priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 14. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Vucāns. 15. – deputāta Andra Šķēles sagatavots priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Andrim Šķēlem. Atkal acīmredzot ir kļūda...

Vārds deputātam Andrim Bērziņam, ievēlētam no Rīgas.

A.Bērziņš (PLL frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Es runāšu uzreiz par trim mūsu priekšlikumiem – par 15., 17. un 18.priekšlikumu, jo faktiski tie ir par vienu un to pašu tēmu.

Un savu uzstāšanos es gribētu sākt ar profesora Šadurska ieteikumu sākt ar hrestomātiskām patiesībām. Un tā hrestomātiskā patiesība, kuru es jums tagad gribu pateikt, ir tāda, ka pasaules ekonomikā faktiski ir tāda likumsakarība: jo lielāka ir starpība starp administratīvi izveidotajām cenām un preces reālo pašizmaksu, jo lielāka interese par šo preci ir dažāda veida kontrabandistiem un cilvēkiem, kuri mēģina šo preci kaut kādā veidā legāli vai puslegāli notirgot.

Es gribu teikt, ka šī hrestomātiskā patiesība droši vien nav nekāds jaunums valdošajai koalīcijai, un man negribas domāt, ka viņa to dara... Viņa varbūt šādus priekšlikumus iesniedz tikai tāpēc, ka, teiksim, „vagari” no Starptautiskā Valūtas fonda vai no Pasaules Bankas viņai liek to darīt, un viņa to dara tikai tādēļ, lai kaut kā „aizmālētu acis” kādām starptautiskajām institūcijām vai kredītreitingu aģentūrām.

Ja mēs, kolēģi, atstājam likumprojektā šo valdības sagatavoto redakciju, tad pēc būtības, ko mēs izdarām... Mēs dodam lielu, lielu dāvanu visu veidu kontrabandistiem. Mēs tā apmēram parēķinājām un redzējām, ka, skatoties pēc īpatsvariem, viņu ienākumi varētu pieaugt aptuveni divas reizes.

Savukārt ko PLL ar šiem trim priekšlikumiem – ar 15., 17. un 18.priekšlikumu – grib pateikt? Mēs gribam pateikt to: ja nu jūs, valdība, tomēr izšķirsieties par to, ka šī akcīze ir jāceļ, tad dariet to ar prātu! Ejiet lēnām, solīti pa solītim, un katrā... ejiet tā, lai katrā šajā solītī atsevišķu preču grupu jūs varētu apsekot; lai jūs varētu piemērot tur savu intelektuālo potenciālu, lai tur varētu piemērot arī visu administratīvo spēku un visus administratīvos resursus, ar kuriem šos procesus var ietekmēt.

Tā ka es aicinu, kolēģi, nobalsot un atbalstīt PLL frakcijas iesniegto 15., 17. un 18.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. – deputāta Andra Šķēles iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 53, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Vucāns. Kolēģi! 16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 17. – deputāta Andra Šķēles priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. – deputāta Andra Šķēles iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 53, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Vucāns. Arī 18.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Andris Šķēle. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Vucāns. 19. – Ministru kabineta sagatavots priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. Arī 20.priekšlikums ir Ministru kabineta sagatavots priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. Un noslēdzošais ir 21. – Ministru kabineta sagatavots priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 39, atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2011.gadam””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.312/Lp10.

Komisija ir saņēmusi 78 priekšlikumus.

1. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 2. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Zalānam.

E.Zalāns (PLL frakcija).

Jā, godātie kolēģi! Es atkal aicināšu pievērst uzmanību dažiem skaitļiem, un tie ir tādi: laikā no 2005.gada līdz 2008.gadam vislielākais neparedzēto līdzekļu izlietojums bija 2007.gadā – tas sastādīja 5,69 miljonus latu. Un jau 2009. un 2010.gadā šis līdzekļu izlietojums palēcās 15 un 16 reizes. Kāpēc?

Lai sapratu, kāpēc, mēs varam paskatīties, kur šī nauda aizgāja.

2009.gadā Veselības ministrijai piešķīra no šiem līdzekļiem finansējumu 25 miljonu latu apmērā. Neskatoties uz to, ka sākotnēji... Tad, kad veidoja valdību, veselības ministrs teica, ka šī nauda būs nepieciešama, bet dažādu politisku spēļu dēļ valdības vadītāji (toreiz – „Jaunais laiks”) atrada dažādus iemeslus, lai šo naudu nepiešķirtu normālā ceļā. Pienāca gada beigas, un izrādījās, ka tā nauda ir vajadzīga, jo citādi būtu jāslēdz slimnīcas. Šo naudu piešķīra.

Tāpat notika arī 2010.gadā, kad piešķīra vairāk nekā 20 miljonus latu stacionārās veselības aprūpes pakalpojumiem un gandrīz 6 miljonus latu ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumiem.

Kultūras ministrijai... Nacionālajai bibliotēkai, par kuru visu laiku tika teikts, ka tas ir ļoti slikts projekts, kamēr to vadīja citas valdības un citi valdības vadītāji, tika piešķirti 13,56 miljoni latu no neparedzētiem izdevumiem.

Satiksmes ministrijai, labi zinot, ka uzreiz vajadzēs to naudu sabiedrisko pakalpojumu kompensācijai, to neieplānoja gada sākumā, bet piešķīra gada laikā – 4,274 miljonus latu. Ko no tā var secināt? Jāteic, ka 2009. un 2010.gadā valdība it kā tīri nejauši atrada veidu, kā kompensēt savu nespēju aizdevējiem pierādīt jau gada sākumā nepieciešamo budžeta līdzekļu izlietojumu.

Tā kā premjers un finanšu ministrs saprata, ka līdzekļu izlietojums neparedzētiem gadījumiem netiek ierēķināts SVF solītajā deficītā, tad tas tika izmantots gan kā politiskas, gan arī, protams, kā veiklas budžetiskas manipulācijas instruments, jo mans piemērs par veselības budžetu skaidri parāda, ka līdzekļi, kurus nu nekādi nevarēja atrast tad, kad premjeram netīkami ministri vadīja šo nozari, atradās tieši tad, kad šo nozari vadīja „savi cilvēki”, izmantojot piešķīrumu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Un – kas vēl ir svarīgi! – arī Saeimai jau nekāda atļauja nebija jāprasa, jo ar šiem līdzekļiem valdība pēc būtības rīkojas pēc sava prāta.

Tātad, kā jau minēju, pagājušajā gadā visiem šiem dažādajiem pasākumiem, kuri pēc būtības jau no sākuma bija jāieplāno budžetā, no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem atradās gandrīz 78 miljoni latu.

Tātad, 2011.gada budžetu veidojot, šī jau ir sistēma. Tā teikt, māksla vai recepte ir rokā, pie daktera vairs nav jāiet, jo viss ir zināms, kā jādara. Un tātad pamatbudžetā ir ieplānots no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem izdalīt vairāk nekā 13 miljonus latu, bet ar šodien piedāvātajiem budžeta grozījumiem tos tiek plānots palielināt līdz 14,210 miljoniem latu. Bet 30.pants, ko mēs piedāvājam svītrot un ļaut finanšu ministram – finanšu ministram, es uzsveru! – palielināt tā saukto apropriāciju, nozīmē to, ka, ja tā nebūs lielāka par 0,2 procentiem, tad to varēs palielināt... tad finanšu ministrs palielinās šo iespējamo neparedzēto līdzekļu apjomu par 26,8 miljoniem latu. Un patiesībā šāds paņēmiens tiek izmantots, lai radītu maldīgu iespaidu par budžeta īsto deficītu, jo, ja šīs summas jau sākumā būtu ierēķinātas pamatbudžetā, tad ir skaidrs, ka tās šo deficītu palielinātu.

Īsumā var teikt tā, ka šajā budžetā, ko apstiprina Saeima neparedzētiem gadījumiem, tiek ieplānoti 14,2 miljoni, bet faktiski valdībai tiek atļauts iztērēt 41 miljonu dažādiem tā sauktajiem neparedzētajiem gadījumiem, kuri pēc būtības nav neparedzēti gadījumi, jo ir pilnīgi skaidrs, ka tam šo naudu vajadzēs.

Un nu atbilde Lāča kungam. Tātad mūsu priekšlikums ir sekojošs, ja runājam par skaitļiem. Atbalstot mūsu priekšlikumu izslēgt – izslēgt! – šo pantu, kas šobrīd likumā ir, jūs atbalstīsiet iespēju valdībai nestrādāt... faktiski pārtrauksiet valdībai iespēju halturēt un taisīt budžetu jau pašā gada sākumā tieši tādu, kā tas ir vajadzīgs, un līdzekļus neparedzētiem gadījumiem saglabāt to dažu miljonu latu apmērā, kuri tiešām atbilst neparedzēto līdzekļu gadījumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Šķēlem.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Kolēģi, es gribu šā priekšlikuma sakarā runāt par labu pārvaldību, par ko daļēji runāja arī kolēģis Zalāns.

Astoņus gadus neesot parlamentā, protams, nav bijis iespējas sekot līdzi ļoti precīzi visām parlamenta debatēm, kas ir bijušas šajā laikā, bet es atceros un man izdevās arī sameklēt... Es varu piekrist arī tiem argumentiem, ko toreiz lietoja opozīcijā sēdošais „Jaunais laiks”, norādot konkrētām valdībām un valdību vadītājiem, ka viņu koalīcijas deputāti sadala savām vai nu pašvaldībām, vai sev zināmām un vajadzīgām programmām dažādas nelielas naudiņas, kuras tika sauktas par „deputātu kvotām”. Tā tika norādīta kā nelaba prakse.

Bet kur ir atšķirība starp šodienu un to, jūsuprāt, toreiz nelabo praksi? Tā prakse bija atklāta! Tā notika caur Saeimas sēdi. Šeit katrs deputāta iesniegtais priekšlikums – vai tie bija 1000 latu, 2000 latu vai kāda cita summa – tika atklāti, Saeimas sēdē debatējot un aizstāvot savu pozīciju, arī apstiprināti.

Tas, ko jūs, politikā nākot ar politiski tīrām rokām... Es uzsveru vārdu – politiski! – tīrām rokām. Tagad mēs vairs par politiski tīrām rokām nevaram runāt. Jūs īstenībā esat izdarījuši to, ka milzīgas summas – un pagājušajā gadā tie bija 70 un vairāk miljoni – tiek pārdalītas, neizejot Saeimas sēdes publisku procesu. Jūs apmierināties tikai ar to, ko esat izveidojuši ar likumu... tādu manipulatīvu veidu, ka tas sākas un beidzas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Tas nav labs pārvaldes stils!

Es aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu. Aicinu jūs atgriezties pie labas pārvaldes stila, atjaunot politiski tīrās rokas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie klātesošie!

Kolēģi Zalān! (No zāles dep. E.Zalāns māj ar roku: „Te es esmu!”) Jūs jau neesat mani sapratis. Es jau jūs labprāt atbalstītu, bet jūs sakāt, ka degviela jālej bākās. Nu tak nodegs tās bākas un jūru piesārņos! Kā tad es varu jūs atbalstīt, ja mēs nesaprotam viens otru? Lejiet tvertnēs un tilpnēs, un tad es atbalstīšu jūs!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Daļēji Šķēles kunga argumentiem var piekrist, un es būtu ļoti priecīgs, ja tiešām neparedzēto izdevumu daļa būtu ļoti niecīga valsts budžeta likumā un lielāko daļu valsts tēriņu mēs varētu sadalīt šeit – Sēžu zālē.

Es nevaru piekrist jums, Šķēles kungs, tajā ziņā, ka jūs sakāt, ka šī procedūra nav publiska. Jā, tā nav publiska Sēžu zālē, bet tā ir publiska apropriācijas pārdale Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē. Tur ir iespēja sekot tam līdzi gan žurnālistiem, gan sabiedrībai, gan arī opozīcijas deputātiem, kuri vienmēr var norādīt uz to vai citu apstākli.

Bet kāpēc tomēr mēs uzskatām, ka šis apropriācijas palielinājuma robežas samazinājums no 0,4 procentiem uz 0,2 procentiem ir nepieciešams? Proti, 0,2 procenti tomēr, nevis nulle. Jo – lai nu kā tas notiek sarunās ar mūsu aizdevējiem, mūsu makroekonomiskās attīstības prognozes ir konservatīvākas un piesardzīgākas, nekā varbūt mēs to varētu atļauties, ja mums nebūtu šo saskaņojumu. Un, ja mēs redzam, ka valsts budžetā ieņēmumu sadaļa pildās labi, tad, es domāju, tur nav nekā slikta, ja mēs atrodam papildu līdzekļus medicīniskajai aprūpei. Jo kritērijs „budžeta deficīta griesti” – tas jau paliek vienmēr, pie jebkuras apropriācijas pārdales. Un, ja mēs varam iekļauties plānotajā budžeta deficītā, bet atrast papildu līdzekļus, tad kāpēc to nedarīt, ja, piemēram, medicīnā tie ir nepieciešami? Līdz ar to es uzskatu, ka šī „griestu” samazināšana no 0,4 procentiem uz 0,2 procentiem ir pareiza, vajadzīga un samērīga. Es aicinu to atbalstīt.

Un varbūt mazliet solidarizēšos ar kolēģi Lāča kungu. Zalāna kungs, jums var būt „sekojošs priekšlikums” tikai tad, ja jums seko jūsu palīgs ar šo priekšlikumu mapītē. Pretējā gadījumā jums ir „šāds priekšlikums”, nevis „sekojošs”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam, ievēlētam no Rīgas.

A.Bērziņš (PLL frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Godājamie kolēģi! Noklausoties līdzšinējās debates, man ir radies, manuprāt, ļoti objektīvs jautājums. Es gribētu lūgt vai nu Reira kungu, vai pašu Ministru prezidentu nākt šeit tribīnē. Lūdzu, paskaidrojiet, ar kādu pamatojumu šāds, tik liels, līdzekļu izdevums tiek ielikts budžetā neparedzētiem gadījumiem! (No zāles dep. J.Reirs: „Ar likumu!”) Ja jūs mums tagad paskaidrosiet, ka tas ir taktisks solis, lai mūsu „vagari” no Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules Bankas liktu mūs mierā un dotu mums kādu iespēju tātad variēt ar kaut kādiem resursiem, tos pārdalot, tad tā būtu viena attieksme pret šo lietu. Ja tā ir vienkārši vēlme savējiem pārdalīt pietiekami lielus budžeta resursus [un, kā jau jūs atceraties, pagājušajā gadā tie bija 80 miljoni (es atceros, manas valdības laikā tie bija 1,2 miljoni), un to visu dalīja ar Ministru kabineta ziņu, un neviens nevarēja dalīt tur 80 miljonus, apejot parlamentu jeb, citiem vārdiem sakot, uzurpējot varu no valdības puses un tādējādi pasakot parlamentam: „Jūs neesat nekas! Mēs 80 miljonus dalīsim tā, kā mums pašiem gribas!”], tad, kolēģi, tā būtu cita lieta.

Tā ka es aicinu: lūdzu, Reira kungs vai kāds cits, pastāstiet, kā īstenībā ir! Kāda ir tā motivācija un kāpēc jūs tā darāt? (No zāles dep. K.Šadurskis: „Atjautīgie jau paši saprot.” Dep. J.Reirs: „Mēs nākam, nākam!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL–TB/LNNK frakcija).

Tas tiešām ir viens taktisks solis. Tikai tā taktika ir cita.

Šādu priekšlikumu – samazināt līdzekļus neparedzētiem izdevumiem no 0,4 procentiem uz 0,2 procentiem – nacionālā apvienība piedāvāja jau pagājušā gada beigās.

Pozīcija toreiz iebilda. Saprotiet, „nepareizie” cilvēki piedāvā... Ja piedāvās „pareizie”, tad pieņems pareizo lēmumu. Saprotiet taču beidzot to!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Tā... Par visu pēc kārtas.

Tātad vispirms par apropriācijas lietām. Pirmām kārtām nekas „pa kluso” netiek dalīts un nekādas summas netiek dalītas „pa kluso”. Tas tiek izskatīts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Un tad atbilstoši likumam vai nu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir galīgā, vai arī Saeimā notiek galīgais balsojums.

Tātad es uzreiz atceros, ka lielākās pozīcijas ir bijušas, piemēram, pagājušā gada beigās, kad mums to atļāva budžeta deficīts, jo ieņēmumi bija straujāki nekā plānojām. Piemēram, 18 vai 19 miljoni bija parāds zemniekiem par biodegvielu, un, Zalāna kungs, šis parāds ne jau tikai Dombrovska valdības laikā tika veidots, bet šis parāds zemniekiem ir veidojies arī treknajos gados...

Tālāk, Zalāna kungs, par jūsu teikto par slimnīcām un par šiem parādiem saviem ministriem vai svešiem ministriem... Tātad apropriācija 2009.gada beigās tika piešķirta Rozentāles kundzei, esot ministrei, parādu segšanai, turklāt parādu segšanai ne jau tikai par 2008.gadu, bet arī par iepriekšējiem gadiem...

Tāpat arī iepriekšējā gada beigās... Mēs gada vidū iedevām apropriācijā 26 miljonus latu... 26 miljonus latu! (No zāles dep. A.Šķēles starpsaucieni.) Un gada beigās iedevām 10 miljonus latu un slēdzām tos parādus, Zalāna kungs, kas bija veidojušies to veselības ministru laikā, kuri bija no Tautas partijas.

Pastāstīsim tagad uzreiz... Tātad budžetu plāno ministrs – savas nozares budžetu –, un diemžēl Dombrovska kungs nav vainīgs, ka Rozentāles kundze ieplānoja no 390 hospitalizācijas reizēm uz 190 tūkstošiem... no 380 uz 190 hospitalizācijām. Taču īstenībā bija 320 tūkstoši hospitalizāciju, tā ka nācās veikt šo apropriāciju jeb piešķirt papildu līdzekļus 26 miljonu apmērā, lai nozare varētu turpināt normāli strādāt. Tātad – plānošanas vainas!

Šī vēlme samazināt apropriāciju uz 0,2 ir ļoti pozitīva, bet šī konkrētā apropriācija ir nepieciešama, jo mums vēl arvien turpinās parādi zemniekiem, ir parādi ar ļoti garu asti veselības aprūpē vēl no jūsu, Tautas partija, ministrēšanas laikiem. Un, ja būs labi ieņēmumi, mēs segsim jūsu parādus, Zalāna kungs (No zāles dep. E.Zalāns: „Man parādu nav, Reira kungs!”), gan zemniekiem, gan arī medicīnas darbiniekiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Šķēlem, otro reizi.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Es gribu atbalstīt kolēģa Andra Bērziņa aicinājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim nākt šeit, tribīnē, un kaut ko pastāstīt. Un es pateikšu, ko tieši pastāstīt.

Un pastāstīšu tieši, ko pastāstīt... lai Reira kungs zinātu.

Jūs pieskārāties veselības ministrei Rozentālei. Es gribētu, lai Ministru prezidents Dombrovska kungs nāk un izstāsta par sarunām, kas bija pie Valsts prezidenta Zatlera, kad ministre skaidri un precīzi bija jums un Valsts prezidentam argumentējusi... Un tomēr jūs teicāt: nē, 25 miljoni ir jānoņem nost! Jūs taisījāt nepubliskus papīrus ar ministri, atstājot tos glabāšanā pie Valsts prezidenta, un teicāt, ka caur līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem tos atliksiet atpakaļ.

Tāda ir īstenība, ja jūs pieminat veselības ministri Rozentāli un viņas nozares budžeta vajadzību, kas tika šādā veidā kārtota!

Nāciet un pastāstiet par šo labo pārvaldību! (No zāles dep. K.Šadurskis: „Lai Reirs pastāsta, kā viņš pieskārās Rozentālei!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A.Šlesers (PLL frakcija).

Godājamie kolēģi! Mēs, protams, varam smīkņāt un teikt: „Nu, viss jau būs labi. Valdošajai koalīcijai ir vairākums, balsu pietiks.” Bet būtība jau ir ārkārtīgi vienkārša. Kāpēc ir nepieciešami tik lieli līdzekļi – 77 miljoni –, kurus valdība varēs dalīt suverēni, bez parlamenta atbalsta? Nekad tas tā nav bijis! Ja mēs būtu savlaicīgi runājuši par to, ka nākamais gads var izraisīt kādas kataklizmas un var rasties problēmas, kā tas notiek citās pasaules valstīs, un ka mēs kaut ko nevaram prognozēt, tad tā būtu cita lieta. Bet, godājamie kolēģi, ir jau aprīlis, tūlīt jau būs maijs, vasara un rudens nāk. Tiek strādāts pie 2012.gada budžeta, bet diemžēl tagad, šāgada aprīlī, tiek ielikti šādi līdzekļi kaut kādiem mērķiem. Nekad tas tā nav bijis! Man šķiet, ka būtu pareizi, ja tomēr līdzekļi neparedzētiem gadījumiem tiktu novirzīti tiešām īpašiem gadījumiem. Bet, ja šos līdzekļus novirza kaut kādām konkrētām lietām, kuras nez kāpēc nevar ielikt konkrēta budžeta grozījumos un par kurām tad attiecīgi koalīcija nobalso, tad vai nu Finanšu ministrija nestrādā gana labi, vai netiek plānots. Es nesaprotu, kāpēc ir nepieciešams ieviest tādu praksi, ka tik lieli ir šie līdzekļi neparedzētiem gadījumiem. Es atceros, ka savulaik tieši „Jaunais laiks”, būdams opozīcijā, ārkārtīgi kritizēja to, ka, redziet, kaut kādā veidā tiek dalīts atbalsts kaut kādām pašvaldībām un, redziet, vienā pašvaldībā tur ir viena partija pie varas, otra, trešā... Bet par kādiem līdzekļiem bija runa?

Pirmkārt, tas viss notika Saeimā. Otrkārt, runa bija varbūt par vienu vai diviem miljoniem, kurus sadalīja pa kaut kādām mazām sadaļām, projektiem, kas tiešām bija svarīgi skolām, medicīnas iestādēm un bērnu namiem, – un tā tālāk, un tā joprojām. Tagad mēs desmitiem miljonu atstājam suverēnai valdības lemšanai.

Godājamie parlamentārieši! Es saprotu, ka valdība tā ir lēmusi, bet kāpēc jūs ieviešat jaunas tradīcijas, kuras nekad šajā Saeimā nav bijušas? Nu, tomēr vajadzētu šādus lēmumus par tik milzīgām naudas summām lemt Saeimai. Nu, ja jums ir nepieciešams vēlreiz grozīt budžetu pēc mēneša vai pēc diviem, nāciet, groziet, iedodiet priekšlikumu! Saeimas vairākums jūs taču atbalstīs.

Man šķiet, ka tādu lielu summu novirzīšana, lai valdība varētu kaut kādā veidā paslepus pieņemt lēmumus, apejot parlamentu, – ka šī prakse nav tā labākā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Domāju, ka vairākums deputātu atceras, ka vēl pavisam nesen mūsu Satversmē bija 81.pants, kas paredzēja valdībai tiesības parlamenta brīvdienu laikā pieņemt lēmumus ar likuma spēku. Un tieši esošās valdošās koalīcijas partiju līderi ļoti strikti iestājās par šā panta atcelšanu, jo tas, viņuprāt, bija pretrunā ar demokrātijas principiem. Ir zināma parlamenta kompetence, ko izpildvara nevar piesavināties.

Godīgi sakot, es šajā priekšlikumā redzu zināmas paralēles ar Satversmes 81.pantu, jo faktiski arī šeit ir runa par vienu no funkcijām, ko gan Satversme, gan arī starptautiskā demokrātijas pieredze tomēr paredz likumdošanas varai. Un, protams, valdībai tā ir ērtāk. Bet vai ir vērts demokrātijas principus ziedot konkrētas valdības ērtībai? Jums ir vairākums, jūs varat pieņemt šādus lēmumus arī vispārējā kārtībā. Jūs negribat lieku reizi diskutēt ar opozīciju. To var saprast, bet es domāju, ka demokrātijas principi tomēr jāievēro un jāciena arī tad, kad tie nav pārāk ērti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim, otro reizi.

K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Nu, man atkal kaut kā iznāk komentēt manu labo kolēģi Šlesera kungu, jo Šlesera kungs runā par jaunām tradīcijām, kādu līdz šim Saeimā nav bijis. Bet, ja ir runa par to, kā radusies šī apropriācijas palielināšanas iespēja, tad tas gan ir noticis 2009.gadā, strādājot pie 2010.gada budžeta, kad, ja atmiņa neviļ, Tautas partijai bija mazliet citas attiecības ar valdību, nekā tās ir šobrīd. Tā ka es nevaru teikt, ka vismaz Tautas partija nav piedalījusies šajā lietā.

Otra lieta. Ja runājam tieši par šo Saeimu, tad pašlaik mēs strādājam, vadoties pēc tā valsts budžeta likuma, kur apropriācijas palielinājuma griesti ir 0,4 procenti šobrīd spēkā. Valdība piedāvā samazināt divas reizes. Tātad par palielinājumu šeit nevar būt ne runas.

Godātie kolēģi! Kāpēc šī rezerve tomēr ir vajadzīga? Es domāju, ka mēs ļoti nopietni ar šīs rezerves palīdzību atvieglosim sev darbu pie 2012.gada budžeta, jo, ja ekonomikas attīstība izrādīsies labāka, nekā ir mūsu prognozes... ja mēs spēsim iekļauties šāgada nospraustajā budžeta deficīta līmenī, tad mums būs iespēja kaut vai dažas no ilgtermiņa saistībām... maksājumus no 2012.gada budžeta pārcelt uz šāgada budžetu. Un, godātie kolēģi, tā ir ļoti laba iespēja –atvieglot sev darbu pie nākamā gada budžeta.

Un, Šlesera kungs, nemaldiniet gan sabiedrību, ka šeit notiek kaut kāda pārdale „pa kluso”, jo es ceru, ka no iepriekšējām uzrunām jūs jau dzirdējāt, ka tas viss notiek publiski – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā likumā noteiktajā kārtībā, bet atsevišķos gadījumos arī ar Saeimas balsojumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL–TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Tādi milzīgi cipari (No zāles dep. K.Šadurskis: „Skaitļi!”) neparedzētiem gadījumiem! It kā, no vienas puses, tas ir pareizi, bet šie neparedzētie gadījumi visbiežāk sanāk tādi kā daļēji paredzēti – piemēram, tiesāšanās starptautiskajās tiesās, kad Latvijai ir jāmaksā naudiņa, tiesāšanās arī Latvijas tiesās, kad Latvijai jāmaksā naudiņa, Satversmes tiesā apmierinātās prasības, kad atkal jāmaksā miljoni... Tas viss arī it kā iet zem šiem neparedzētajiem gadījumiem, un to varētu saprast.

Bet, no otras puses: ja tas, kurš vēršas pret šo valsti, jau zina, ka valdībai ir šī slepenā krātuvīte, vai tas viņam nav papildu stimuls? Man šķiet, ka ir. Un man šķiet, ka šis ir tieši viens no stimuliem – labiem stimuliem! –, ka mēs drīz maksāsim 15 miljonus atkal papildus. Tas nav slikti, tā ir paļāvība!

Varbūt samaksāsim visiem 9.Saeimas deputātiem pēc paļāvības principa samazināto algas starpību? Tāpat darīsim! 77 miljoni – daudz naudiņas! Vai tiešām... Man ir milzīgas šaubas par to, vai tas tiešām ir stimuls tiesāties ar valsti.

Nu, nevajag šādu slepeno kasīti turēt! Tie nav neparedzētie gadījumi! Un budžeta grozījumus var pieņemt ātri: 55 podziņas „par”. Nav sarežģīti!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam, ievēlētam no Rīgas.

A.Bērziņš (PLL frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godājamie kolēģi Klausoties šīs debates, neviļus nāk prātā jautājums: kādēļ mēs vispār par šo jautājumu diskutējam? Un tad es pēkšņi atcerējos, kolēģi, ka mēs diskutējam tādēļ, ka mums budžets ir jāsamazina jeb jākonsolidē, kā to ir ieviesis tagad Dombrovska kungs, par 50 miljoniem. Tas ir, jāsamazina budžeta izdevumu daļa par 50 miljoniem! Un tajā pašā laikā tajā pašā budžetā ar 30.pantu valdības rokās tiek atstāti nepilni 80 miljoni, kurus, pārkāpjot visus parlamentārās demokrātijas principus, valdība kabinetu klusumā viena pati dalīs tiem, kuriem tā uzskatīs par nepieciešamu šo naudu dot.

Godājamie kolēģi, te nu loģikas nav absolūti nekādas. Un, manuprāt, tie skaitļi ir nesamērīgi, savstarpēji nesamērīgi. Ja tā summa, ko valdība ar šo 30.pantu patur savās rokās, ir par 30 miljoniem lielāka nekā tā summa, par kuru mēs tagad taisāmies konsolidēt budžetu, tad jājautā – par ko mēs runājam, godājamie kolēģi? Kaut kas īsti nav kārtībā.

Godājamā, augsti, ļoti cienījamā profesora Šadurska kunga argumenti par to: ja valdībai ies labāk, ja ekonomika strādās labāk, tad, lūk, mēs tur to pārpalikumu paņemsim un pārdalīsim.

Godājamie kolēģi! Parlamentārā demokrātija prasa, lai tad, ja ekonomika attīstās un ja budžetā rodas pārpalikums, valdība nav vienīgā institūcija, kur notiek budžeta naudas pārdale. Tā nav tikai valdība, tas ir arī parlaments, un jānāk un parlamentā tas jādara. Godājamie kolēģi, pasakiet, kurš no mums būs pret loģiskām, saprātīgām, sakarīgām idejām un pret saprātīgiem grozījumiem (No zāles dep. K.Šadurskis: „Zalāns!”), tādiem, kas dotu labumu Latvijai, Latvijas tautai un Latvijas cilvēkiem? Taču neviens!

Tātad, cienījamā valdība, es domāju, ka šoreiz jums būtu jāpiekrīt, ka šis priekšlikums ir kategoriski ņemams ārā no šā likuma, un aicinu jūs, godājamie kolēģi, nobalsot par mūsu priekšlikumu, 2.priekšlikumu, tas ir, svītrot 30.pantu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 51, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 3. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Ritai Strodei.

R.Strode (PLL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pavisam nesen attiecībā uz likumu „Par valsts budžetu 2011.gadam” mēs iesniedzām priekšlikumu – straujāk palielināt tieši nodokļu atvieglojumus par apgādībā esošām personām. Šis priekšlikums tika atzinīgi vērtēts arī no jūsu, cienījamā pozīcija, puses, un šobrīd šis priekšlikums arī ir iestrādāts ģimenes valsts politikas pamatnostādnēs un rīcības plānā. Tikai rīcības plānā vēl paredzēts izvērtēt, izskaitļot, rēķināt, kalkulēt. Bet mēs aicinām jau šogad ieviest šo normu. Tas būs tiešs atbalsts ģimenēm ar bērniem, kurās vecāki joprojām cenšas strādāt un maksāt nodokļus. Tie būs 7,5 lati par katru bērnu. Jūs teiksiet, ka tas nav daudz, bet, manā skatījumā, tā ir ļoti laba un ievērojama summa ģimenei, kurā aug divi, trīs bērni vai vēl vairāk bērnu.

Tie būs aptuveni 15 miljoni latu, ko valsts budžets neiekasēs nodokļos. Un, protams, loģisks jautājums – kur ņemt šo naudu? Tikko, kolēģi, mēs diskutējām par valsts rezervētajiem 80 miljoniem latu. Es ierosinu paņemt šo naudu no šīs rezerves. Jo kas var būt svarīgāks par mūsu Dzimtenes nākotni – par mūsu bērniem – un par palīdzību tām ģimenēm, kuras audzina bērnus?

Un man ir arī vēl cits priekšlikums. Man liekas, ka tas ir vēl labāks par iepriekšējo. Vai mēs varētu izmantot to 1 miljardu latu, kurš stāv tagad valsts kasē un netiek izmantots? Par šiem līdzekļiem valdība vispār pēdējā laikā nerunā savās diskusijās ar Starptautisko Valūtas fondu. Ir taču zināms, ka pašas komercbankas nu jau ir ieskaitījušas aptuveni miljardu latu Latvijas Bankā un ka līdz ar to banku stabilitātes nodrošināšanai šī summa vairs nav vajadzīga.

Piesaucu jūs atbalstīt mūsu priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J.Dombrava (VL–TB/LNNK frakcija).

Sveicināti, godātie kolēģi! Ministru prezident! Es vēlos nocitēt „Vienotības” priekšvēlēšanu programmā rakstīto rindkopu sadaļā „Cilvēki”. Ir rakstīts: „Mēs vairāk atbalstīsim ģimenes ar bērniem, jo ir jāpanāk, lai dzimstības pieaugums atjaunotos, lai četru turpmāko gadu laikā summārais dzimstības koeficients sasniegtu vismaz 1,5 līdz 1,6 un turpinātu augt līdz minimālajam – 2,1, kas tautas ataudzē skaidri iezīmētu pozitīvu un cerīgu ilgtspējīgu tendenci. 2009.gadā summārais dzimstības koeficients bija 1,4.” (Citāta beigas.)

Šodien dzimstības koeficients ir vēl vairāk nokrities, esam līderi Eiropā. Varbūt arī drīz būsim pasaules mērogā līderi ar viszemāko dzimstības koeficientu... Taču, apzinoties to, ka opozīcija var piedāvāt ļoti nekompetentus un... Varbūt tomēr mēs esam opozionāri... varbūt mums kompetences līmenis ir zemāks... Tad nu gribētu dzirdēt, ja būtu iespējams, no Ministru prezidenta vai vismaz no kāda koalīcijas deputāta, teiksim, kādi ir plānotie pasākumi, lai pildītu šo priekšvēlēšanu programmas punktu un veicinātu dzimstības atjaunošanos Latvijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā nekas piebilstams nav... Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 50, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 4. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst...

Sākam debates par 5.priekšlikumu?

J.Reirs. 5. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim.

Viņš ir lūdzis atļauju runāt 10 minūtes atļauto 5 minūšu vietā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem nav iebildumu. Lūdzu!

V.Dombrovskis (Ministru prezidents).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 5.priekšlikums, kurā iestrādāts 4. – Ministru kabineta priekšlikums, lielā mērā atspoguļo valsts finanšu stabilitātes virzību turpmākajos gados, kā arī sniedz atbildi attiecībā uz izskatāmo 2011.gada budžeta grozījumu nepieciešamību.

Likumā tiek piedāvāts iestrādāt Latvijas ekonomikas stabilizācijas programmā noteikto mērķi – 2012.gadā samazināt budžeta deficītu zem 3 procentiem no iekšzemes kopprodukta, tādējādi nodrošinot Māstrihtas kritēriju izpildi un iespēju 2014.gadā pievienoties eirozonai.

2013. un 2014.gadā tiek piedāvāts turpināt stingru fiskālo politiku un samazināt cikliski koriģēto budžeta deficītu – 0,5 procenti no IKP katru gadu. Ņemot vērā ciklisko korekciju, budžeta deficīta mērķis 2013.gadam ir 1,9 procenti no IKP, bet 2014.gadam – 1,1 procents no IKP.

Priekšlikums lielā mērā arī izskaidro 2011.gada budžeta grozījumu nepieciešamību. 2011.gada budžeta sagatavošana notika laikā, kad finansiālā nestabilitāte Eiropā pieauga un kad bija izšķirošais brīdis parādīt Latvijas spēju virzīties uz ilgtspējīgu izaugsmi, stabilizējot savas finanses un palielinot konkurētspēju ārējos tirgos.

Ekonomikas pakāpeniska augšupeja, ražošanas attīstība, eksporta kāpums un aktīvāka cīņa pret ēnu ekonomiku un izvairīšanos no nodokļu nomaksas ir tie faktori, kas ir ļāvuši palielināt ieņēmumu prognozes, panākot tālāku budžeta deficīta samazinājumu.

Ekonomikas augšupeja atviegloja 2011.gada valsts budžeta grozījumu sagatavošanu un ieliek pamatu tāda 2012.gada budžeta izstrādei, kas nodrošina atbilstību Māstrihtas kritērijiem, paverot iespēju pievienoties eirozonai.

Šīs Saeimas un valdības sastāvam uzsākot darbu, viens no pirmajiem veicamajiem darbiem pagājušā gada nogalē bija 2011.gada budžeta sagatavošana un pieņemšana. Plānotais budžeta deficīta apmērs – 5,4 procenti no IKP – pēc „Eiropas kontu sistēmas 95” metodoloģijas bija krietni zem Latvijas ekonomikas stabilizācijas programmas noteiktajiem griestiem – 6 procentiem no IKP. Tomēr, lai nodrošinātu pārliecinošu programmas izpildi un 2012.gadā sasniegtu deficītu, kas nepārsniedz 3 procentus no IKP, ir nepieciešams jau 2011.gadā īstenot lielāko daļu no 2011., 2012.gada budžeta deficīta samazināšanas pasākumiem. Tāpēc ir sagatavots 2011.gada budžeta grozījumu projekts, kas uzlabotu nodokļu ieņēmumu prognozes un papildu konsolidācijas pasākumu rezultātā nodrošinātu budžeta deficīta samazināšanu līdz 4,2 procentiem no IKP pēc „EKS 95” metodoloģijas.

Ko tas šajā situācijā mums dos? Pirmām kārtām mēs parādām konsekvenci, savu noteiktību virzībā uz budžeta deficīta samazināšanu. Šāgada budžeta grozījumos panāktais deficīta samazinājums būtiski atvieglo noteikto mērķu sasniegšanu nākamgad. Ar to apliecinām arī gatavību nodrošināt finansiālo stabilitāti un turpināt sagatavošanos eiro ieviešanai.

Skeptiķi saka, ka eiro nav drošs, bet mūsu situācijai vislabākais piemērs ir salīdzinājums ar Igauniju. Eiro ieviešana Igaunijā ir palīdzējusi nostiprināt augstu finanšu tirgus uzticamību, izcilus eksporta un izaugsmes rādītājus, kas uzlabo gan iedzīvotāju, gan uzņēmēju situāciju.

Vienlaikus izstrādātie budžeta grozījumi samazina deficīta finansēšanas izmaksas šim un nākamajam gadam, turklāt dod iespēju ietaupīt uz valsts parāda apkalpošanu turpmākajos gados.

Šajā gadā valsts parāda procentu maksājumiem atvēlēti 217 miljoni latu. Tā ir maksa par agrākajos gados uzkrāto parādu, kā arī par to, ko esam aizņēmušies pēdējo trīs gadu laikā ekonomikas un valsts budžeta stabilizācijai. Jāņem vērā, ka šobrīd liela daļa no kopējā valsts parāda ir līdzekļi, kas saņemti no starptautiskajiem aizdevējiem par izdevīgām procentu likmēm.

Nākamajā gadā, aizdevumu programmas aktīvajai fāzei beidzoties, turpmākā aizņemšanās būs par tādām procentu likmēm, kādas piedāvās tirgus.

Kaut arī esam daudz darījuši, lai tirgus mūs vērtētu pozitīvi, un daudz šajā ziņā jau ir arī sasniegts, mums ir laba iespēja vēl uzlabot savu novērtējumu, samazināt procentu likmes un valsts parāda apkalpošanas izmaksas.

Savukārt, neveicot tālāku deficīta samazināšanu un parāda ierobežošanu, iespējamās procentu likmju atšķirības Latvijai katru gadu radīs vairāku desmitu miljonu starpību procentu maksājumos.

Par tendencēm tautsaimniecībā. Šobrīd izaugsme balstās uz atgūtu ekonomikas konkurētspēju un veselīgu ekonomikas struktūru, kurā straujāk par citām jomām aug uz eksportu orientēta ražošana. Pēc eksporta pieauguma pagājušajā gadā par 29,5 procentiem šāgada janvāris uzrādīja pieaugumu par 51,3 procentiem, bet februāris – par 35,5 procentiem pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Šāgada februārī, salīdzinot ar pagājušā gada februāri, rūpniecība kopumā pieaugusi par 9,6 procentiem, tajā skaitā apstrādes rūpniecība – par 13,3 procentiem.

Tomēr būtiska ekonomiskā un sociālā problēma joprojām ir bezdarbs. Ekonomiskā krīze pasliktināja situāciju darba tirgū, un 2010.gada martā bezdarbs sasniedza maksimālo līmeni – 17,3 procentus. Kopš tā laika vērojama pakāpeniska bezdarba līmeņa pazemināšanās, tomēr bezdarbs vēl aizvien saglabājas augstā līmenī: 2011.gada martā – 14,3 procenti. Atjaunojoties ekonomiskajai izaugsmei un sezonālo faktoru ietekmei, tuvākajos mēnešos varam prognozēt straujāku bezdarba samazināšanos.

Situācijas uzlabojumu uzrāda arī starptautisko kredītreitinga aģentūru vērtējums. Pagājušā gada beigās „Standard & Poor’s” paaugstināja Latvijas kredītreitinga nākotnes vērtējumu. Šāgada martā „Fitch Ratings” Latvijas kredītreitingu palielināja līdz investīciju līmenim, kā arī noteica pozitīvu nākotnes vērtējumu.

Attiecībā uz piedāvāto budžeta grozījumu saturu ir būtiski uzsvērt, ka tiek saglabātas 2011.gada budžetā sākotnēji iestrādātās prioritātes. Turpinām sociālās drošības tīklu stratēģiju, finansējot pagaidu nodarbinātības pasākumus un palīdzot pašvaldībām finansēt garantētā minimālā ienākuma un mājokļa pabalstus. Nodrošinām pensiju saglabāšanu esošajā apmērā visiem pensiju saņēmējiem.

Ir atvēlēts maksimāls finansējums ES fondu apguvei, lai tādā veidā sildītu ekonomiku un kāpinātu savu konkurētspēju. Fondu apguvē ir sasniegti atzīstami rezultāti: starp jaunajām ES dalībvalstīm Latvijā ir visaugstākais noslēgto līgumu īpatsvars, bet saņēmējiem izmaksātā summa jau sasniedz 40 procentus no visam plānošanas periodam pieejamās summas, kas arī ir pats labākais rādītājs šajā valstu grupā.

Viena no budžeta prioritātēm ir cīņa ar ēnu ekonomiku. No pagājušajā gadā apstiprinātā pasākumu plāna jau esam ieviesuši vienu trešo daļu no visiem plānotajiem pasākumiem un aktivitātēm un turpinām darbu pie pārējo pasākumu īstenošanas. Kopumā šāgada budžetā tas papildus ienesīs 45 miljonus latu, padarot vienkāršāku nākamajam gadam noteiktā budžeta deficīta mērķu sasniegšanu. Turklāt ēnu ekonomikas apkarošana nav tikai budžeta papildināšanas līdzeklis – tas daudz vairāk ir godīgas konkurences, skaidras un visiem vienādi piemērotas biznesa vides veidošanas jautājums.

Šajā gadā valdība turpina darbu pie strukturālajām reformām. Kaut arī liela daļa šobrīd darba kārtībā esošo reformu ir tādas, kas dos iespēju uzlabot pakalpojumu saturu un kvalitāti, daudzos gadījumos tās arī padarīs budžeta izdevumus efektīvākus un samazinās administratīvo slogu.

2011.gada budžeta grozījumi paredz valsts budžetā 4,3 miljardu latu ieņēmumus, kas ir par 102 miljoniem latu vairāk, un 4,7 miljardu latu izdevumus, kas ir par 20 miljoniem latu vairāk nekā pirms grozījumiem. Tādējādi valsts budžeta deficīts tiek samazināts līdz 492 miljoniem latu, kas ir 3,7 procenti no iekšzemes kopprodukta, pēc naudas plūsmas metodikas, un ir paredzams, ka kopbudžeta deficīts šogad varētu būt 4,2 procenti no IKP, pēc EKS95 metodikas. Šāds plānotais deficīta līmenis būtiski atvieglo 5.priekšlikumā minētā 2012.gada budžeta deficīta mērķu sasniegšanu, samazinot kopējās konsolidācijas apjomu.

Runājot par konsolidācijas pasākumiem, jāteic, ka kopējais konsolidācijas pasākumu apjoms 2011.gada valsts budžeta grozījumos ir plānots 28 miljoni latu, no tā ieņēmumu palielinājums veido 21,2 miljonus latu, bet izdevumu samazinājums – 6,7 miljonus latu, kas skar visu ministriju izdevumus.

Ieņēmumu palielinājuma lielāko daļu veido patēriņa nodokļa palielināšana, akcīzes nodokļa likmes pieaugums alkoholam, tabakai, benzīnam un dabasgāzei, PVN samazinātās likmes atcelšana dabasgāzei un ierobežota piemērošana medicīnisko ierīču piegādēm, kā arī augstākas likmes azartspēļu nodoklim un valsts nodevu ieviešana par speciālās atļaujas izsniegšanu patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai.

Zemkopības ministrijai tiek paredzēts papildu finansējums 16,7 miljonu latu apmērā, lai pilnībā izmaksātu valsts atbalstu biodegvielas ražotājiem par 2010.gadā saražoto biodegvielu. Izdevumi palielināti arī uz iepriekšējā gada maksas pakalpojumu un ārvalstu finanšu palīdzības atlikuma rēķina, lai nodrošinātu projektu īstenošanu.

Sociālā budžeta izdevumi samazināti par 11,6 miljoniem latu, pamatā ņemot vērā atsevišķu pabalstu saņēmēju skaitu vai pabalstu apmēra prognozēto samazinājumu, lielākās izmaiņas paredzot bezdarba pabalsta plānotajos līdzekļos.

Izmaiņas budžetā nodrošina sekmīgu starptautiskās aizņēmumu programmas kārtējās pārskata misijas noslēgšanu, sekmē uzticības atjaunošanu Latvijai kā valstij ar stabilu investīciju vidi un nodrošina ilgtspējīgas un sabalansētas ekonomikas izaugsmi.

Atgriežoties ekonomiskajai aktivitātei, valdības jaunie izaicinājumi vispirms ir saistīti ar inflācijas ierobežošanu Māstrihtas kritēriju noteiktajās robežās, tāpēc Ministru kabinets paralēli 2011.gada valsts budžeta likuma grozījumu sagatavošanai, sarunām ar starptautiskajiem aizdevējiem un nākamā gada budžeta projekta sagatavošanai izvērtē iespējas ierobežot cenu pieaugumu. Tuvākajos gados nedrīkstēs pieļaut patēriņa nodokļa pieaugumu un darba produktivitātei neatbilstoša atalgojuma pieaugumu.

Latvija aizvadīto divu gadu laikā ir īstenojusi nopietnu, kaut arī nepopulāru ekonomikas stabilizācijas, konkurētspējas atjaunošanas un ilgtspējīgas izaugsmes un nostiprināšanas programmu. Šobrīd prognozētais budžeta konsolidācijas apjoms 2012.gadam ir 150–180 miljonu latu robežās un var tikt koriģēts atkarībā no ekonomiskās situācijas attīstības.

2012.gadā nodrošinot Māstrihtas kritēriju izpildi, ar 2014.gadu varēsim pievienoties eirozonai. Tas būs jauns stimuls tālākai izaugsmei, investīciju piesaistīšanai un visu Latvijas iedzīvotāju labklājības kāpumam.

Aicinu atbalstīt 5.priekšlikumu un 2011.gada budžeta grozījumus kopumā.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Šķēlem. Vai jums pietiks ar četrām minūtēm?

A.Šķēle (PLL frakcija).

Godātie kolēģi! Godātais Ministru prezidenta kungs!

Es šo priekšlikumu atbalstīšu, bet neuzskatu šo priekšlikumu par gana labu. Un es paskaidrošu – kāpēc.

Es domāju, ka, jums uzstājoties, mums tiktu paskaidrots, kāpēc jūs tomēr esat nolēmis savā priekšlikumā apstāties pie tā, ka būtu 1,1 procentu liels budžeta deficīts. (Šajā zālē ir trīs Ministru kabineta locekļi, kuriem bija lemts sastādīt bezdeficīta budžetu.) Un paredzēts to sasniegt gada laikā. Es domāju, ka šis priekšlikums būtu ar augstāku kvalitāti, ja būtu šeit galu galā mērķis – sasniegt sabalansētu budžetu. (Vai tas būtu 2014. vai 2015.gadā – tas, iespējams, jūsu padomniekiem un finanšu ministram būtu labāk redzams.) Es ar lielāku gandarījumu balsotu par priekšlikumu, kurš sabalansētu valsts budžetu. Jo 1,1 procentu... Lai nofinansētu šo budžeta deficītu, atkal būs vajadzīgi vairāki desmiti miljonu aizņemtas naudas.

Līdz ar to, lai cik jūsmīgi par šo priekšlikumu bija kolēģi, kuri pievienojās Ministru prezidenta, iespējams, cerīgajam optimismam, es tomēr uzskatu, ka šis nav pašas labākās kvalitātes priekšlikums. Es domāju, ka, 2012.gada budžetu stādot, mēs varētu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā iniciēt (varbūt arī valdība nāks un piedalīsies) un vienreiz tomēr iezīmēt, kurš ir tas brīdis, kad Latvijas valdība beigs dzīvot uz parāda. Vienreiz ir jābeidz dzīvot uz parāda! Ja to varēja izdarīt 90.gadu vidū, tad, es domāju, arī divtūkstošo gadu vidū var to izdarīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tā kā ir atkal pienācis laiks pārtraukumam, debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Bet tagad lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Dzintaram Rasnačam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

Dz.Rasnačs (10.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies pieci deputāti: Gundars Daudze, Atis Lejiņš, Sergejs Mirskis, Vladimirs Nikonovs un Vitālijs Orlovs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētāja

Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Turpinām Saeimas 14.aprīļa sēdi.

Pirms pārtraukuma mēs skatījām likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2011.gadam”” un uzsākām debates par 5. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Tātad turpinām debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC frakcija).

Cienījamie deputāti! Es pateicos tiem, kas tagad manī klausīsies, jo pēc pārtraukuma mēdz būt tā, ka grūti runāt, tāpēc ka visi ir noguruši pēc kādas atelpas... un līdz ar to es domāju, ka mēģināšu vismaz būt precīzs un skaidrs savā teiktajā. Arī žēl, ka Ministru prezidents ir aizgājis projām. Nu, protams, arī mums ir jāstrādā... Viņš strādā savā kabinetā, bet mēs šeit pat, Saeimā.

Bet nu tomēr... Es uzskatu, ka šis 5.priekšlikums nav tāds... viens no vairākiem priekšlikumiem, kurus deputāti iesniedza likumprojektam par grozījumiem valsts budžetā. Šajā priekšlikumā valdības partijas paceļ karogu, un ne velti Ministru prezidents piedalījās mūsu debatēs, ne velti bija... izsludināta valdības programma nākamajiem diviem gadiem. Atkārtoti kārtējo reizi...

Un galvenais, par ko ir runa, ir runa par datumu, kurā Latvija pievienosies eirozonai. Es uzskatu, ka šis notikums būs liktenīgs mūsu valstij. Šis notikums ir liktenīgs un svarīgs arī tādēļ, ka tas nosaka radikālas budžeta konsolidācijas nepieciešamību. Ministru prezidents pierādīja, ka tā ir budžeta konsolidācijas nepieciešamība. Es gribētu piebilst, ka šis datums nosaka radikālas budžeta konsolidācijas nepieciešamību.

Ir arī vēl divi budžeta konsolidācijas uzdevumi, un tā ir nepieciešamība uzlabot Latvijas kredītreitingus un līdz ar to pēc tam pārfinansēties, kad būs nepieciešams atdot starptautiskajiem aizdevējiem esošo parādu, esošo aizdevumu. Tas būs nepieciešams arī pašiem aizdevējiem, jo viņi labi saprot, ka Latvija var atdot savu parādu tikai no budžeta proficīta. Un, jo mazāks būs deficīts, jo lielākas iespējas valstij būs pēc iespējas ātri atmaksāt kreditoriem savu aizņemto naudu.

Nav runas par to, vai pievienoties vai nepievienoties eiro zonai. Runa ir par tempu, un līdz ar to runa ir par budžeta konsolidācijas cenu. Radikālas konsolidācijas cena ir nodokļu palielinājums, uzņēmējdarbības izmaksu palielinājums, ēnu ekonomikas izaugums. Radikālas budžeta konsolidācijas cena ir bezdarbs un emigrācija.

Tautai un ekonomikai jostas ir savilktas. Es izmantoju Dombrovska kunga frāzi, kuru viņš vairākkārt ir pateicis, kad tika uzstājies Eiropas Padomes sēdē Briselē. Lai atvieglotu Latvijas tirgus iekšējās spējas attīstīties... drīzāk teikšu – pašattīstīties un lai dotu iespējas uzņēmējiem atgūt elpu un strādniekiem rastu darba vietas tepat Latvijā, nevis Īrijā, es uzskatu, ka ir nepieciešams pārcelt datumu, kad Latvija pievienosies Eiropas monetārajai savienībai. Un tad mēs iestāsimies Eiropas monetārajā savienībā, pievienosimies eirozonai jau kā pārtikusi valsts, nevis kā Eiropas aizpagalms...

Līdz ar to es lūdzu neatbalstīt esošo priekšlikumu, bet aicinu uzdot turpmāk valdībai izstrādāt pasākumu plānu, kas tomēr būtu orientēts uz Latvijas iekšējo resursu aktivizēšanu, nevis uz starptautiskā tirgus līdzekļu saņemšanu un līdz ar to Latvijas ekonomikas un valsts turpmāko atkarību no ārējiem apstākļiem.

Es uzskatu, ka, kaut arī mūsu valsts ir maza valsts, mēs tomēr varam attīstīties kā pārtikusi valsts, un ne tikai tagad, bet arī pēc tam, kad būsim pievienojušies labu reformu dēļ Eiropas monetārajai savienībai.

Paldies.

Lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā... Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 24, atturas – 5. Priekšlikums ir atbalstīts.

J.Reirs. 6. – nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums, kas paredz mainīt „Latvenergo” budžetā ieskaitāmo peļņas apjomu. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL–TB/LNNK frakcija).

Vēlreiz sveicināti! Ir skaidrs, ka katram uzņēmumam jāstrādā ar peļņu. Un, ja uzņēmumam grib šo peļņu atņemt, ja tam nav ko ieguldīt uzņēmuma attīstībā, tad tam nākas to kaut kā kompensēt. Valsts uzņēmums izdomā to kompensēt ar tarifa pieaugumu. Šis tarifa pieaugums ir jau apstrīdēts tiesā, un visdrīzāk gan tiesa atzīs šo tarifa pieaugumu par nelikumīgu, tātad atcels. Mums ir jāatdod atpakaļ nauda uzņēmumam, kuram tā ir vajadzīga. „No kurienes šo naudu ņemt?” – jūs noteikti jautāsiet. Es domāju, ka atbilde ir ļoti vienkārša: no valsts kapitālsabiedrību efektīvākas pārvaldes! Starp citu, tika Saeimā pieņemts lēmums, ka jau līdz 15.martam valdībai ir jāpiedāvā sava programma (tā līdz šim brīdim nav piedāvāta). Tātad tur noteikti ir vismaz 20 miljoni. Un mūsu priekšlikums ir ļoti vienkāršs – samazināt skaitli: aizstāt skaitli „95” ar skaitli „50”, tas ir, noteikt, ka nevis 95 procentu apmērā no peļņas, bet 50 procentu apmērā no peļņas, un noteikt, ka ne vairāk kā 15 miljoni.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam, ievēlētam no Rīgas.

A.Bērziņš (PLL frakcija).

Augsti godājamā sēdes vadītāja! Godājamie kolēģi! Es aicinu visus ļoti nopietni padomāt par nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegto priekšlikumu. Manuprāt, šis priekšlikums ir pareizs tādā ziņā, ka tas beidzot novērstu to, es teiktu, augstākajā mērā divkosīgi liekulīgo pozīciju, kuru valdība visu laiku lieto gan savā attieksmē pret „Latvenergo”, gan komunikācijā ar sabiedrību. No vienas puses, no „Latvenergo” tiek izņemti laukā 95 procenti peļņas, bet, no otras puses, iedzīvotājiem stāsta, ka tarifi esot jāceļ tādēļ, ka, lūk ,”Latvenergo” neesot naudas, ar ko sakārtot gaisa vadus.

Godājamie kolēģi! Es domāju, ka šādi būtu jārīkojas – šis priekšlikums būtu jāatbalsta, vienīgi vēl es ieteiktu padomāt par to, vai ir jānoliek tā rezervējošā summa: „ne vairāk kā”. Manuprāt, šāda summa... Ja šādu ierobežojumu uzliek kapitālsabiedrībai – un „Latvenergo” ir kapitālsabiedrība, kura strādā! –, šāds ierobežojums it kā liks „Latvenergo” cilvēkiem, menedžmentam, necensties iegūt „vairāk kā”, jo šāda robeža faktiski nav stimulējoša, nav iniciatīvu atraisoša un veicinoša. Drīzāk, kolēģi, mums ir jāsaprot tas, ka „Latvenergo” pagājušā un aizpagājušā gada peļņa mazāk bija balstīta tarifos, tā vairāk bija balstīta tajā iespējā, ka „Latvenergo” varēja sākt pārdot savā maksimuma laikā, tad, kad bija lielais ūdens, savu enerģiju, pieņemsim, Skandināvijas tirgū. Un tur tā peļņa radās.

Tādējādi, es domāju, tur ir ļoti daudz cilvēciskā faktora iekšā.

Kopumā šis priekšlikums būtu atbalstāms, bet šo skaitli – 15 tūkstoši... 15 miljoni... Ja mēs šodien nobalsosim „par”, mēs šo skaitli varēsim palabot kādā nākamajā budžeta labošanas reizē.

Tā ka, godājamie kolēģi, aicinu atbalstīt nacionālās apvienības „Visu Latvijai–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegto priekšlikumu – 6.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kaut kas piebilstams?

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret –51, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 7. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 8. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A.Šlesers (PLL frakcija).

Godājamie Saeimas deputāti! Mūsu apvienība ir piedāvājusi priekšlikumu, kas, man šķiet, būtu atbalstāms un pozitīvi novērtējams, jo mēs piedāvājam ieviest tomēr šajos budžeta grozījumos vienu nelielu konkrētību sadaļā, kas skar ēnu ekonomikas apkarošanu.

Mēs redzam to, ka valdības dokumentā ir iestrādāts cipars (No zāles dep. K.Šadurskis: „Skaitlis!”) 45 miljoni latu, jo ir paredzēts, ka tie tiks iekasēti. Bet diemžēl šis cipars (No zāles dep. K.Šadurskis: „Skaitlis!”), kas ir dokumentā nofiksēts... skaitlis, kā Šadurska kungs saka... nav nekur citur atspoguļots. Un šis skaitlis, Šadurska kungs, nezin kāpēc ir pazudis. Kāpēc? Laikā, kad ēnu ekonomika sasniedz vairāk nekā 30 procentus un tuvojas 40 procentiem, kā to lēš atsevišķi eksperti, kad no kopprodukta principā viens miljards neienāk valsts budžetā, mēs piedāvājam risinājumu: ierakstīt konkrētību – tātad iekasēt 12 500 000 latu apmērā... Tātad Valsts ieņēmumu dienestam ir jānodrošina papildu ieņēmumu iekasēšana, apkarojot ēnu ekonomiku. Pat ne 45 miljonus, ko savā dokumentā ir ierakstījusi valdība... tātad Ministru kabinets, bet gan 12,5 miljonus.

Ja mēs paskatāmies uz atlikušo gadu, tad mēs varam principā runāt par nepilniem 2 miljoniem, kuri jāiekasē katru mēnesi. 12,5 miljoni! Kāpēc šis cipars nav atspoguļots budžetā? Kāpēc šie 45 miljoni ir pazuduši un ir parādījušies tikai apraksta formā? Vai tiešām valdībai nav plāna, kā iekasēt šo ciparu, par kuru valdība jau ir lēmusi?

Es domāju, ka Loskutova kungs, kurš uzmanīgi tagad strādā ar datoru, varētu palīdzēt valdībai, nu, vismaz šos 12,5 miljonus kaut kā iekasēt, jo no ēnu ekonomikas laikā, kad viens miljards kaut kur ir aizplūdis, es domāju, tas jums būs viens sīkums. Es skatos, ka jūs esat labā formā, esat sagatavojis visus dokumentus, izlasījis. Tā ka es ceru, ka kopīgiem spēkiem valdība ar jūsu atbalstu šo ciparu (No zāles dep. K.Šadurskis: „Skaitli!”) varētu iegūt reālā naudas formā.

Tā ka es aicinu koalīciju atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Paldies.

Komisijas vārdā nekas nav piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 57, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 9. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Mārim Kučinskim. (No zāles dep. A.Klementjevs: „Māri, pasaki, kā ir – godīgi!”)

M.Kučinskis (PLL frakcija).

Cienītā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Es zinu, ka... Es dzirdēju, ko jūs, Barčas kundze, teicāt...

Manā priekšā ir izdruka no „Dienas Biznesa”, viena no beidzamajām ziņām. Un tur ir rakstīts, ka 5. un 6.aprīlī tiks izsolīti 48 nekustamie īpašumi Rīgā, Mazajā Nometņu ielā 16. Lielākoties tos nosolījuši banku nekustamo īpašumu uzņēmumi.

Šī ir tikai viena no epizodēm. Pēdējā gada laikā mums tūkstošiem un tūkstošiem īpašumu nonāk banku rokās. Tikpat daudz īpašumu bez apsaimniekošanas stāv un gaida labākus laikus. Protams, ka īpašnieki nav ieinteresēti tos pārdot, ja vien viņiem ir tāda pati rocība... Un bankām tā noteikti ir, lai varētu kaut ko gaidīt.

Mūsu priekšlikums ir šos īpašumus aplikt ar 1,5 procentu nodokli. Tas attiektos uz juridiskajām personām, kuru īpašumos nav deklarēts neviens iedzīvotājs, neviena persona un kuri netiek izmantoti saimnieciskajai darbībai.

Šeit ir vairāki ieguvumi. Šobrīd, kad nekustamo īpašumu tirgū ir vērojama tendence uzpirkt īpašumus un faktiski nav nekādas kustības, tirgu var ar šādu nodokli stimulēt attīstīties. Vajag atjaunināt! Iespējams, kāds noteikti cietīs, kādam būs jāpārdod zem pašizmaksas, bet mūsu nekustamo īpašumu tirgus ar šo varētu pozitīvu grūdienu iegūt, lai attīstītos.

Un otrs. Es domāju, šodienas sakarā tas ir pats galvenais – šeit ir vismaz 3 miljoni. Ja vēl kāds līdz šim kritizēja to, ka kādi opozīcijas priekšlikumi esot vienkārši tāpēc, ka priekšlikumi... ka neesot avotu un tā tālāk... Taču šeit ir 3 miljoni! Tātad ir pienesums, ko varētu izmantot, lai nebūtu jāizdara budžetā tie labojumi, kas šodien tik dāsnā daudzumā... par kuriem tika nobalsots, lai faktiski pasliktinātu sabiedrības tālāko dzīvi.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC frakcija).

Es atbalstu partiju apvienības „Par Labu Latviju” priekšlikumu arī tāpēc, ka tieši lēts nekustamais īpašums bija viens no cenu „burbuļa” iemesliem 2005., 2006. un 2007.gadā. Un, jo ātrāk mēs ņemsimies strādāt tieši ar nolūku apzināti un pamatoti palielināt nekustamā īpašuma vērtību mūsu tirgū, jo labāk būs.

Bet runa ir, ka varbūt tas ir jādara, sākot nevis no nekustamajiem īpašumiem, tātad celtnēm, būvēm, tiltiem, ēkām, bet drīzāk no dabas resursiem – no zemes. Šis darbs ir priekšā. Es zinu, ka Finanšu ministrijā notiek darbs sakarā ar šādu nodokļu sistēmas maiņu jeb reformu. Novēlu Finanšu ministrijai sekmes šajā ceļā. Ceru, ka drīz mēs uzzināsim, kas tad būs mums piedāvāts. Bet šis priekšlikums ir atbalstāms noteikti.

Lūdzu deputātus šo priekšlikumu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Gaidim Bērziņam.

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Gribu tikai atgādināt to, ka nacionālā apvienība ir vairākkārt iesniegusi līdzīga rakstura priekšlikumus. Diemžēl līdz pat šim brīdim nav atrisināta šī problēma ar neapdzīvotām ēkām un būvēm, šo ēku un būvju aplikšanu ar papildu nodokli. Nav atrisināta! Tātad joprojām mēs atbalstām nekustamā īpašuma turētājus, kuri faktiski šos nekustamos īpašumus tur ar mērķi tos vēlāk pārdot par kādu dārgāku cenu, – tos, kurus tautas valodā mēs saucam par spekulantiem.

Es aicinu atbalstīt partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas iesniegto priekšlikumu. Iespējams, ka tas ir redakcionāli precizējams, jo varbūt visai grūti ir konstatēt faktiskās īres tiesiskās attiecības. Tomēr es domāju, ka, ja mēs šādu priekšlikumu atbalstīsim, mēs varēsim atrast arī juridiska rakstura risinājumus, lai šo problēmu atrisinātu.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 44, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 10. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumā – 11.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 11. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 12. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A.Šlesers (PLL frakcija).

Godājamie kolēģi! Kā mēs visi zinām, viena no problēmām valstī, kura diemžēl nerisinās tik veiksmīgi, kā gribētos, ir bezdarbnieku problēma. Un tas, ko mēs redzam šodien, ka joprojām tiek izmantota tā sauktā simtlatnieku programma... Vieni saka, ka tā ir laba, otri saka, ka tā ir slikta, bet ir jāapzinās tas, ka cilvēks, kas iziet šo simtlatnieku programmu, paliek pie sasistas siles, jo darba viņam joprojām nav.

Mēs esam šo problēmu vērtējuši no dažādiem aspektiem, un man šķiet, ka tas, ko valdībai vajadzētu šodien... ko valdība varētu darīt, būtu izmantot darba devējus kā atbalstu, lai šo problēmu reāli varētu risināt. Un idejas ir šādas: tos cilvēkus, kuri tātad ir pavadījuši kā bezdarbnieki vairāk nekā 6 mēnešus, šos cilvēkus, kuri ir kvalificējušies kā bezdarbnieki šajā laika periodā, varētu paņemt darbā tajā vai citā uzņēmumā, kas tiktu arī dokumentēts un fiksēts. Tad attiecīgi mēs varētu piedāvāt konkrētam uzņēmumam zināmas atlaides. Piemēram, dot atlaides uzņēmuma ienākuma nodoklim, noņemt to daļu, ko tas ir izmaksājis algās. Tātad nevis vienkārši ņemt no sociālā vai kāda cita budžeta un maksāt pabalstus visiem šiem cilvēkiem, kas ir simtlatnieku programmā, bet piedāvāt uzņēmumiem samazināt uzņēmumu ienākuma nodokli par šo daļu. Taču vienlaicīgi ir arī jāapzinās, ka tā nav tikai tīra uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaišana, bet tā ir arī sava veida ienākumu palielināšana valsts budžetā, jo no šīs algas, kuru saņems konkrētais cilvēks, strādājot šajā vietā, tiks maksāts arī iedzīvotāju ienākuma nodoklis un sociālais nodoklis.

Līdz ar to principā mēs radītu tādus apstākļus, ka mēs talkā ņemtu uzņēmējus, un, man šķiet, ka, tā kā šis konkrētais priekšlikums nerada nekādus zaudējumus tiešā veidā valsts budžetam, jo savā laikā matemātiski jau tika izrēķināts, ko nozīmē samazināt uzņēmumu ienākuma nodokli no 25 līdz 15 procentiem. Kā jau es teicu iepriekš, finanšu eksperti toreiz teica: jā, mēs to nevaram darīt, jo būs zaudējumi! Man šķiet, ka šajā gadījumā tas pirmais ieguvums būs tāds, ka šie cilvēki, kas iegūs darbu, strādās. Viņi vairs nebūs degradēti priekš sevis un savām ģimenēm, viņi paši pelnīs naudu, viņiem radīsies ticība sev un savai dzīvei.

Otra lieta ir tā, ka mēs reāli stimulētu ekonomiku, jo tādā veidā cilvēki atgrieztos darbā, jo šodien, kā oficiālie cipari rāda, Latvijā ir vairāk nekā 14 procenti bezdarbnieku, tāpēc principā kaut kas ir jādara. Un man liekas, ka šis ir viens no tiem priekšlikumiem, kuru varētu atbalstīt, jo te netiek prasīti tiešā veidā līdzekļi no budžeta, bet tiek piedāvāta sadarbības forma ar tautsaimniekiem, tātad uzņēmējiem... tiem, kuri būs gatavi ņemt darbā bezdarbniekus.

Tā ka, godājamie kolēģi, es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Man šķiet, ka tas būtu kaut vai viens niecīgs solis pretī tam, lai pozīcija teiktu, ka viņa nav ieprogrammēta tikai kā balsojamā mašīna, bet ka viņa arī seko līdzi tiem priekšlikumiem, kurus iesniedz opozīcija. Un es domāju, ka šis ir tas priekšlikums, kurš tiešām varētu palīdzēt valdībai šajā grūtajā brīdī tad, kad tiešām jākonsolidē budžets un jādomā par to, kur nākotnē iekasēt vairāk līdzekļu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Mārim Kučinskim.

(No zāles: „Tikai neatkārto!”)

M.Kučinskis (PLL frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Pirms apmēram kādiem sešiem gadiem kā reģionālās attīstības ministram man bija iespēja braukt pa visu Latviju, tikties ar pašvaldību vadītājiem un, vadoties pēc savas iepriekšējās pieredzes – pēc Valmieras pieredzes, gribu teikt, ka pirmie cilvēki Valmierā ir bijuši, ir un, es ceru, arī būs tie darba devēji, tie ir uzņēmēji, kas nāk no šīs vides, kura Valmierā nodrošina šo attīstību. Es šīs mazpilsētas vadītājam jautāju: „Kā jums ir ar ekonomiku, kā jums ir ar uzņēmējiem?” Viņš nedaudz pakasīja galvu un teica: „Jā, mums te daži ir, bet viņi nav labi. Viņi mums te traucē strādāt. Faktiski mēs ar viņiem nekooperējamies.”

Šā priekšlikuma otrā daļa ir vērsta uz to, lai varētu jau šogad veikt nelielas pārmaiņas, lai nākamajā gadā jau varētu to iestrādāt budžetā, kā arī sākt detalizēti diskutēt par uzņēmumu ienākuma nodokļa pārdali – pārdali starp valsti un pašvaldību. Šobrīd, kā zināms, viss šis nodoklis nonāk valstij. Mūsu priekšlikums ir sadalīt starp pašvaldību un valsti.

Kādi ir ieguvumi?

Pirmais ieguvums, protams, būs tas, ka, es ceru, nebūs vairs tādu pašvaldības vadītāju, kuri nebūs ieinteresēti uzņēmējdarbības attīstībā savā novadā, savā teritorijā. Ja reiz būs nauda, būs arī ieinteresētība. Tas var tikai katru pašvaldību attīstīt.

Otrais. Es domāju, ja attīstīsies katra pašvaldība, ja katrā pilsētā cilvēki domās par uzņēmējdarbību, par darba vietām, es domāju, visa valsts attīstīsies.

Ko mums saka oponenti, kad par šo diskutējam? Oponenti saka: Rīgā ir visvairāk uzņēmumu, Rīga attīstīsies, faktiski lielie uzņēmumi attīstīsies, bet mazajiem nekā no tā nebūs. Es tur redzu vienīgi šo diemžēl mums, latviešiem, ļoti raksturīgo īpašību: tas ir briesmīgi, ja manam kaimiņam ir vairāk vai viņam iet labāk. Gan tai pašai Rīgai, gan tām pašām lielajām pilsētām ir vajadzību arvien vairāk. Mēs nesen diskutējām par bērnudārziem, par to, cik Rīgā to ir jāuzceļ. Protams, tur nav tik daudz naudas, lai uzceltu vēl trūkstošos desmitus bērnudārzu.

Atcerēsimies, ka izlīdzināšanas fonds jau pašvaldības izlīdzina! Un tas ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis... Mūsu priekšlikums ir pašvaldībām nodot daļu no uzņēmumu ienākuma nodokļa, un, ja jūs šodien neatbalstīsiet mūsu priekšlikumu (līdzšinējā, nu jau nez cik stundu ilgā pieredze rāda, ka acīmredzot atbalstīšana nenotiks), es aicinu ļoti rūpīgi to apdomāt un nākt jau ar valdības, ar koalīcijas iniciatīvu. Mēs neviens neapvainosimies. Mēs atbalstīsim.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL–TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Šis priekšlikums tiešām pēc būtības konceptuāli ir noteikti atbalstāms, tikai žēl, ka te tagad ir otrais lasījums un varbūt redakcija varēja būt labāka, bet tik un tā es to atbalstīšu. Un kāpēc? Tāpēc, ka ir ilgstošā bezdarba problēma un praktiski jau citu veidu nav, kā to risināt. Šis ir tas galvenais veids, kā daudzās Eiropas valstīs risina ilgstošā bezdarba jautājumus. Laikrakstā „Diena” pirms kāda pusgada vai varbūt vēl nedaudz agrāk bija tāds apkopojums par Eiropas valstīm, kā tās risina šos ilgstošo bezdarbnieku jautājumus, un šī bija viena no galvenajām svirām.

Otra svira, protams, ir šie sociālie pabalsti, kurus saņemt ir izdevīgāk, nekā meklēt darbu. Bet tas ir jārisina jau pēc tam. Ir oponenti, kuri pamatoti iebilst, ka būs shēmas, ka būs krāpšanas. Taču par krāpšanu, cik zināms, ir kriminālsods paredzēts, un nez vai būs daudz tādu, kuri uzdrošināsies to darīt. Tā ir viena lieta. Vai mēs spēsim administrēt – arī tas jautājums ir. Man šķiet, ka divritenis nav jāizgudro, bet vajag ņemt un smelties pieredzi no tām valstīm, kurās tas tiek īstenots jau daudzus gadus.

Tā ka es personīgi atbalstīšu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Nu tā nu gan nav taisnība, ka pozīcija neieklausītos opozīcijas priekšlikumos! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā mums bija saturīgas un pietiekami nopietnas debates par šo jautājumu. Tika minēti vairāki argumenti. Divus no tiem atkārtošu šeit.

Es varu piekrist, ka šim priekšlikumam ir leģitīms mērķis, labs mērķis, jo cīņa pret ilgstošo bezdarbu ir ļoti būtiska. Nedomāju, ka uzņēmumu ienākuma nodoklis ir īstā svira, kas varētu ieinteresēt uzņēmējus, it īpaši situācijā, kad peļņas nav, jo tad nav arī šo apliekamo ienākumu. Līdz ar to stimuls uzņēmējam ir diezgan mazs.

Bet tas, ko Rasnača kungs minēja, ka viņš gan domā, ka šeit nebūtu iespējama krāpšanās... Nu, nezinu... Daudzi, tajā skaitā arī opozīcijas pārstāvji, runā un vērtē ēnu ekonomikas īpatsvaru Latvijā līdz pat 40 procentiem. Nu, sakiet, lūdzu, kā šī ēnu ekonomika rodas un vai šeit visur nav krāpšanās? Un vai par visām šīm darbībām uzņēmējam, ja viņš darbojas pelēkajā sektorā, nedraud kriminālsods?

Tā ka, godātie kolēģi, tāds risks pastāv, ka viens otrs uzņēmējs atlaidīs darbiniekus, pēc tam paņems tos atpakaļ darbā un tādā veidā ietaupīs šo nodokļa tiesu.

Es piekrītu, ka šā priekšlikuma ideja ir laba, tikai stimuls nav īstais, tāpēc ir jāpiedomā pie tā realizācijas. Es domāju, ka tiešā veidā tas mūsu budžetā nav pārņemams.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edgaram Zalānam.

E.Zalāns (PLL frakcija).

Godātie kolēģi! Nu, labi, Šadurska kungs teica, ka peļņas nav. Nu kā tad nav? Gadā 120 miljoni latu tiek iekasēti no šīs peļņas valsts budžetā, tātad te tomēr ir par ko padiskutēt. Varbūt kādam tā nav nauda, bet vispār budžetam tā ir pietiekami liela nauda.

Un te ir vēl tāda lieta, ka šim priekšlikumam kājas, tā teikt, neaug no šodienas vai vakardienas, bet patiesībā šis priekšlikums tiek diskutēts jau ļoti sen. Zināmā mērā visi ministri, kuri ir vadījuši Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministriju, to ir diskutējuši. Diskutējuši ar pašvaldībām, diskutējuši ar valdībām. Arī es esmu viens no tiem kādreizējiem ministriem, kas to piedāvāja valdībā. Un šis jautājums ir jādiskutē! Šodien te jau nav nekā tāda, ko mēs piedāvājam, kas nebūtu... nevis tikai uzklausāms, Šadurska kungs, bet arī diskutējams, jo mūsu priekšlikums jau nesaka, ka tas ir jāievieš ar šodienu. Tur, mūsu priekšlikumā, ir skaidri un gaiši rakstīts, ka, ja mūsu priekšlikumu atbalstītu, tad Ministru kabinetam līdz šā gada 1.jūnijam būtu jāiesniedz likumprojekts Saeimā. Un tad nu varētu diskutēt: būs ēnu ekonomika vai nebūs, šmauksies, nešmauksies un kas tur notiks... Bet likumprojekts tomēr tiktu iesniegts ar absolūti konkrētu būtību. Ar pirmo daļu, par ko runāja Šlesera kungs, attiecībā uz reālu bezdarba samazināšanu un ar otro daļu, kas būtu attiecībā uz šā nodokļa pārdali starp valsts ieņēmumiem un pašvaldības ieņēmumiem.

Šim projektam... šādam projektam nevar būt pilnīgi nekāda negatīva efekta uz konsolidēto budžetu, jo tas jau nesamazina nodokļa apmēru. Priekšlikums, ja tāds tiktu sagatavots šajā likumprojektā, pārdalītu nodokli starp valsti un pašvaldībām, kur pašvaldības, zinot to, ka viņu teritorijās var ienākt jauni uzņēmumi, būtu pilnīgi citās diskusiju attiecībās ar potenciālajiem investoriem, tāpēc te jautājums ir tāds... Runa nav par ieklausīšanos, runa ir par konceptuālu atbalstu vai neatbalstu.

Un tiešām, Reira kungs, jūs teicāt, lai opozīcija ir solidāra ar jums un meklē risinājumus, kuri vajadzīgi valstij. Esiet solidāri tādā gadījumā arī paši ar opozīciju, bet tiem, kas to nezina, varu sacīt: šobrīd vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs turpina manu kādreizējo ierosinājumu, pēc tam Dagnijas Staķes ierosinājumu, un tagad arī viņš izstrādā šo koncepciju, Brigmaņa kungs, un viņš visdrīzāk nāks uz valdību un piedāvās tieši to pašu, ko mēs piedāvājam šodien. Krīzes situācijā izšķirošs ir laiks!

Mēs ar līdzīgu priekšlikumu... faktiski jau ar konkrētāku priekšlikumu nācām klajā budžeta debatēs 2010.gada beigās. Mēs nācām... Labi, toreiz to noraidīja. Šobrīd mēs koalīcijai piedāvājam vēl mīkstāku, draudzīgāku priekšlikumu. Un te nu patiešām ir jautājums, vai tā politiskā greizsirdība no koalīcijas puses tiek pārvarēta vai netiek pārvarēta. Un, ja tā netiek pārvarēta un ja šis priekšlikums tiek noraidīts, kuram nav nekādu sliktu seku uz budžetu, nav nekā... ja šī greizsirdība netiek pārvarēta, tad pēc būtības tā vienkārši ir liekulība – aicināt mūs solidarizēties ar koalīciju un valdību.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Te nav nekāda fiskāla defekta vai negatīva efekta uz budžetu! Te ir tikai gribēšanas un attieksmes jautājums.

Es aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā – Jānis Reirs. Lūdzu!

J.Reirs. Tātad, kolēģi, par šo priekšlikumu gribu pateikt, ka arī ne visi opozīcijas pārstāvji to atbalstīja. Tā ka šeit nebūtu vietā pārmetums par to, ka solidarizējas vai nesolidarizējas. Un galvenie iemesli bija pirmajai daļai tādi, ka uzskatīja, ka ir apdraudētas jau esošās darba vietas, ka tātad uzņēmēji varētu atlaist esošos darbiniekus un ņemt darbā citus.

Un par otro daļu – par pašvaldību finanšu pārdali. Bija bažas par to, ka tām pašvaldībām, kurām ir lielāki finanšu resursi, ir arī lielākas iespējas pievilināt uzņēmējus, un līdz ar to tas novestu pie tā, ka bagātākās pašvaldības kļūtu bagātākas, bet nabagākās – nabagākas.

Līdz ar to komisija balsoja. Balsojot ne tikai pozīcija neatbalstīja šos priekšlikumus, un tātad priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 49, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 13. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Andrim Šķēlem.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Godātie kolēģi! Jau pagājušajā gadā, apstiprinot 2011.gada budžetu, mēs par šo priekšlikumu debatējām. Mēs debatējām vairākkārt arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, skatot šo jautājumu. Toreiz, neņemot vērā opozīcijas argumentus, tika atbalstīta valdības piedāvātā pozīcija, izsakot to Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas redakcijā, un galu galā daudzbērnu ģimenes sagaidīja kārtējā vilšanās. Tādēļ, ka diemžēl liela daļa Latvijas ģimeņu nedzīvo reģistrētā laulībā. Liela daļa cilvēku... Tā nu dzīvē gadās, ka automašīna pieder, teiksim, tēvam, bet bērni ir reģistrēti pie mātes. Un no tās labās iniciatīvas, kuru valdība, pārveidojot mūsu priekšlikumu, bet nosakot mazāku atvieglojumu normu, tā kā izstrādāja un koalīcija atbalstīja, iznāca, tautas valodā sakot, čiks.

Mēs atkal šo priekšlikumu uzturam spēkā. Šis priekšlikums ir ar mūsu piedāvājumu – noteikt atvieglojumu, 50 procentus, daudzbērnu ģimenēm attiecībā uz autotransporta nodokli. Tas, man šķiet, ir būtisks. Šis priekšlikums precīzi atrunā arī šo situāciju, kādā cilvēki organizē savu kopdzīvi. Diemžēl arī tā, ka nereģistrē šo laulību.

Es domāju, ka šis priekšlikums ir atbalstāms. Tā fiskālais efekts, jā, ir negatīvs, bet... Mums tālāk, kā redzēsim, debatējot šodien par priekšlikumiem, ir arī norādīti avoti. Bet negatīvais efekts ir tikai 0,5 miljoni, un ir runa par Latvijas daudzbērnu ģimenēm.

Mana kolēģe – parlamentārā sekretāre, kad Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā debatēja par šo lietu un aizstāvēja valdības pozīciju, norādīja, ka principā viņa piekrītot – viņa principā piekrītot! – šim priekšlikumam, un aicināja to darīt tādā veidā, ka valdība nākšot ar likumprojektu... ka parlamentā būšot mums jāskata likums par partnerattiecībām. Ka ar Partnerattiecību likumu varēšot tad noregulēt šo jautājumu. Un aicināja... lūdza manu atbalstu. Es biju godīgs un atklāts un teicu, ka mana atbalsta tādā klasiskā izpratnē, kā es to saprotu, Partnerattiecību likumam nebūs, pat ja tas ļautu atrisināt tās nepilnības, kas ir pašreizējā likumā attiecībā uz daudzbērnu ģimenēm. Bet es domāju, ka... Daļa te sāka satraukties. Es domāju, ka konkrēti mana kolēģe, Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre, nedomāja par kāda īpaša veida partnerattiecībām. Viņa runāja par nereģistrētu laulību kā partnerattiecību veidu.

Es domāju, ka tas ceļš ir krietni garāks. Tas ceļš ir krietni garāks nekā atbalstīt partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas iesniegto priekšlikumu. Un, ja nepieciešams, ar Ministru kabineta attiecīgu regulējumu novērst tās nianses, kas nav precīzas.

Tādēļ, kolēģi, es lūdzu jūs tomēr padomāt un apsvērt iespēju atbalstīt šo partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikumu, kurš skar varbūt pašu svarīgāko Latvijas sabiedrības daļu – daudzbērnu ģimenes. Tos cilvēkus, kuri šajos ne vieglajos ekonomiskajos apstākļos nes vislielāko atbildības un grūtību slogu un faktiski neko daudz neprasa no mums – prasa 50 procentu atlaidi transporta nodoklim. Nodoklim, kura mūsu apkārtējās valstīs – Lietuvā un Igaunijā – nemaz nav. Nodoklim, kura pilnu nosaukumu, kā jūs atceraties, toreiz, kad par to debatējām 2011.gada novembrī, atcerēties nespēja pat neviens no valdības.

Es aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu, un tas būs reāls atbalsts daudzbērnu ģimenēm.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā nekas nav piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 42, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 14. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A.Šlesers (PLL frakcija).

Godājamie kolēģi! Mēs šodien visi apzināmies to, cik liela ir ēnu ekonomika. Un mēs apzināmies arī to, ka aplokšņu algas ir viena no tām problēmām, ar kurām ir jācīnās.

Jautājums ir tāds: kāda ir motivācija cilvēkiem izvairīties no algām, kuras viņi saņem legāli? Ārkārtīgi vienkārša atbilde: vieni vienkārši apzināti negrib maksāt nekādus nodokļus, bet citi vairs nevar samaksāt nodokļus. Un šodien, laikā, kad ir izplatīta šī problēma, daudzi darba ņēmēju kolektīvi griežas pie darba devēja un saka, ka viņi vairs nespēj savilkt galus sakarā ar augstajiem tarifiem, kuri tagad parādās saistībā ar elektroenerģiju, gāzi un vēl citām lietām. Viņi saka: „Mēs esam gatavi pāriet uz aplokšņu algām! Maksājiet mums, lūdzu, aploksnēs!” Ja kāds no klātesošajiem koalīcijas pārstāvjiem uzskata, ka tas ir blefs, ka tā ir tikai opozīcijas izdoma, tad, kolēģi, tā tas nav! Nu jau to dara ne tikai tie, kuri ļaunprātīgi negrib maksāt nodokļus. Cilvēki apzinās, ka darba devējs nevar samaksāt lielāku algu. Viņi saka: „Maksā minimālo algu! Pārējo, lūdzu, aploksnītē piemaksā! Mūs vairs neinteresē, cik nodokļos mēs samaksāsim...” Kāpēc? Ārkārtīgi vienkārši! Tāpēc, ka pensijas vecums palielinās, un kāpēc gan jaunam cilvēkam būtu nepieciešams maksāt nodokļus?

Un tieši tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi iezīmēt perspektīvu, ka nodokļu maksāšana tomēr ir ārkārtīgi svarīga. Un mūsu priekšlikums paredz nevis no 2012., nevis no šāgada vidus, bet gan no 2014.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim noteikt attiecīgi šo nodokli... iedzīvotāju ienākuma nodokli 23 procentu apmērā, proti, samazināt to par 2 procentiem. Savukārt no 2015.gada 1.janvāra un turpmāk to noteikt 21 procenta apmērā. Man šķiet, ka laikā, kad tiešām palielinās šī ēnu ekonomika, ir svarīgi dot skaidru signālu, ka kaut vai 2014.gadā likumdošanā jau būs iestrādāta norma, kas paredz nodokļu sloga samazinājumu konkrētam darba ņēmējam, un vienlaicīgi tas būtu atbalsts arī darba devējam. Man šķiet, ka šī iniciatīva ir ļoti svarīga.

Godājamie koalīcijas pārstāvji! Jūs, protams, varat vēlreiz balsot „pret”, jo šis ir opozīcijas priekšlikums, bet man šķiet, ka ir nepieciešami šie pozitīvie signāli sabiedrībai, un, ja kāds saka, ka tādā veidā Šlesers vēlas sagraut valsts budžetu, mazināt ieņēmumus, tad es domāju, ka šis konkrētais priekšlikums nevis mazinās ieņēmumus, bet gan tos palielinās, jo ļoti daudzi cilvēki teiks: nu, ja jau valdība un parlaments ir gatavs tomēr nodokļus samazināt, tad varbūt tomēr mēs neiesim ēnu ekonomikas virzienā, mēs neiesim uz šīm aplokšņu algām, bet tie, kas ir aizgājuši, atgriezīsies.

Tā ka, godājamie kolēģi, šis priekšlikums nekādā gadījumā neietekmēs šāgada budžetu un arī nākamā gada budžetu. Tas būs spēkā no 2014.gada 1.janvāra. Tā ka aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Es tiešām nezinu, vai Šlesers vēlas vai nevēlas sagraut valsts budžetu. Par to neizteikšos, bet šajā priekšlikumā tiešām nekā slikta nav. Man šis priekšlikums... nu, kā lai to saka, vairāk patīk nekā nepatīk, jo šim priekšlikumam ir divas ļoti labas iezīmes. Pirmā iezīme ir tā, ka tas paredz pakāpeniski samazināt nodokļu slogu darba ņēmējam; tas atbilst arī Dombrovska valdības darba plāniem.

Otra ļoti laba iezīme šajā priekšlikumā ir tā, ka tas paredz aplikt ar nodokli personas summāros gada ienākumus. Tātad šis priekšlikums prezumē pāreju uz vispārēju ienākuma deklarēšanu, pie kā šobrīd arī strādā Finanšu ministrija, un es ļoti ceru, ka mēs paredzētajos termiņos to arī izdarīsim.

Tā ir tā labā puse šim priekšlikumam. Un tomēr es redzu tam vienu trūkumu, proti, šajā priekšlikumā netiek paredzēta progresīvās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes ieviešana.

Un es gribu ierosināt zināmu modifikāciju. Proti, ja mēs šajos norādītajos termiņos varēsim samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi, piemērojot to personas gada ienākumiem, tad es gribētu teikt, ka personām ar lieliem gada ienākumiem varētu saglabāties 25 procenti iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, ar vidējiem ienākumiem – 23 procenti un ar maziem ienākumiem – 21 procents, kā partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcija ierosina. Es domāju, ka šāds solis tad, kad mēs to finansiāli varēsim atļauties (es ļoti ceru, ka šajos termiņos mēs to arī varēsim), mazinās Džini indeksu Latvijā, mazinās sociālo nevienlīdzību un nenodarīs neko ļaunu nevienam darba devējam, jo neviena iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes daļa nevienā segmentā netiks paaugstināta... tikai dažos segmentos tiks paaugstināta.

Godīgi sakot, ja frakcija „Par Labu Latviju” būtu paredzējusi šajā priekšlikumā arī pāreju uz progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi, tad es nudien nespētu neatbalstīt šo priekšlikumu. (No zāles dep. E.Zalāns: „Tad izdomā citus argumentus!”) Bet es ļoti ceru, ka Finanšu ministrija sekmīgi strādās pie koncepcijas ieviešanas. Es ceru, ka Saeimas vairākums par to arī nobalsos, ka nenotiks, kā kādreiz notika Kalvīša valdības laikā: kad mēs jau ļoti tuvu bijām vispārējās deklarācijas ieviešanai, tas tika padarīts par absurdu un „norakts” kā neizpildāms uzdevums. Es ceru, ka mēs šobrīd tiešām neprasīsim deklarēties katram pensionāram, ka mēs noteiksim slieksni – saprātīgu slieksni! –, no kura personai ir jāsāk deklarēties, un tiešām nonāksim pie vispārējās deklarācijas sistēmas un līdz ar to – arī pie progresīvās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kaut kas piebilstams? Komisijas vārdā nav nekas piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 50, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 15. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Guntim Ulmanim.

(Dep. G.Ulmanis, dodoties uz tribīni: „Jādod viņiem drusciņ atpūta!”)

G.Ulmanis (PLL frakcija).

Godātie kolēģi! Cienītā Āboltiņas kundze! Man patiešām šodien ir liels gandarījums atrasties šajā auditorijā un bet būt lieciniekam – un ne tikai lieciniekam – procesam, kas iezīmē Latvijas nākotni.

Mēs esam pienākuši pie viena no punktiem, kur mums vajadzētu runāt par to, kā mēs visu šo procesu realizēsim: vai nu uz milzīgu parādu rēķina, vai sākot jau domāt par to, ka parāds nav brālis. Lēnām ir jāsāk domāt, kā to samazināt. Un tieši tāpēc šajā mūsu priekšlikumā ir izvirzīts jautājums, ka pamazām ir jādomā par to, ka daļa līdzekļu, kurus esam aizņēmušies, ir jāatgriež atpakaļ vai arī jāizmanto daudz efektīvāk.

Es esmu diezgan gandarīts par to, ka es uzstājos debatēs par jautājumu, kuru koalīcija un valdība nevarēs nepieņemt. Tādā vai citādā redakcijā šis punkts ir jāpieņem! Un arguments manai domai ir tāds, ka premjers jau vairākkārt pēdējās dienās ir izteicies par to, ka ir jāizskata jautājums par finanšu stabilizācijas fonda racionālāku izmantošanu. Protams, viņš nav runājis tik kategoriskā formā, kā mēs to darām savā priekšlikumā par daļas šā fonda līdzekļu atgriešanu aizdevējiem.

Šajās dienās mēs izskatījām arī nacionālās reformas programmu, un šajā nacionālās reformas programmā ir ietverti tādi punkti, kas izraisa diezgan lielas šaubas. Šinī sakarā es domāju, ka būtu labi, ja daļu šo līdzekļu varētu novirzīt uzņēmējdarbības stimulēšanai, kā rezultātā eksporta un pārējie ekonomiskie rādītāji varētu pieaugt daudz straujāk.

Protams, premjers šodien runāja ārkārtīgi optimistiski, un man šķiet, ka tas varbūt ir bijis viens no retajiem premjeru šāda veida ziņojumiem, kuru man ir bijusi iespēja noklausīties visu pēdējo 20 gadu laikā. Es uzskatu, ka šis ziņojums bija viens no daiļrunīgākajiem. Vai šis ziņojums sevi attaisnos dabā un vai mēs spēsim realizēt visas tās ieceres, kuras ir izvirzītas, – tas, es domāju, lielā mērā būs atkarīgs ne tikai no parlamenta darba, bet arī no ministriju... no to ierēdņu darba, uz kuru pleciem šī atbildība gulstas.

Es uzskatu, ka kredītreitinga jautājums ir šīs aizdevuma atgriešanas jautājums. Manuprāt, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, kura uz šo jautājumu nepietiekami enerģiski reaģēja... uz šo mūsu priekšlikumu, nāksies šo jautājumu pārskatīt un agri vai vēlu pieņemt attiecīgos lēmumus.

Es aicinu nobalsot „par” mūsu priekšlikumu un nākotnē šo priekšlikumu realizēt ar vēl lielāku neatlaidību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies Ulmaņa kungam.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi, arī tie, kuriem neinteresē šīs debates! Šajā priekšlikumā ir divas lielas problēmas.

Pirmā problēma ir tīri juridiska rakstura, jo šis priekšlikums, ja tas taptu pieņemts, likumā noteiktu to, ka valdībai ir jāpārkāpj starptautiska līguma normas, jo Godmaņa valdības laikā ar starptautiskajiem aizdevējiem slēgtais līgums paredz citu regulējumu. Tātad mēs varētu runāt par pirmstermiņa atmaksu, ja mēs par to vienotos ar aizdevējiem. Mēs nedrīkstam ierakstīt savā likumā normas, kas runā pretī Latvijas starpvalstu līgumiem. Tā ir tikai juridiska problēma!

Otra problēma ir neprecīzais formulējums, ko frakcija ir ierakstījusi šajā priekšlikumā. Tātad tā finansējuma daļa, kas ir paredzēta finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanai, godātie kolēģi, ietver ne tikai tos 650 miljonus, kas guļ kā rezerve Latvijas Bankā, bet arī to miljardu, kas ir ieguldīts „Parex bankas” stabilizēšanai. Ja mēs šo priekšlikumu pieņemtu, tad mums būtu jāatrod viens miljards līdz 1.jūlijam, un tad nu gan, man šķiet, mūsu valsts būtu nopietnās problēmās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC frakcija).

Cienījamās dāmas un kungi! Es šeit nesaskatu nekādu likuma pārkāpumu un vienošanās pārkāpumu. Šā priekšlikuma fabula ir uzdevums, kuru mēs ierosinām uzdot valdībai, – nodrošināt aizdevuma pirmstermiņa atmaksu. Tas nenozīmē, ka ir jāpārtrauc līgums vai vienošanās. Runa ir par to, ka jāsāk pārrunas ar aizdevējiem par to, lai tomēr izmantotu tos... gūtu atļauju tērēt tos līdzekļus, kas tagad ir Valsts kases kontā. Kā jau tika nosaukts, ja nemaldos, no šīs tribīnes, tie ir 650 miljoni eiro.

Šis priekšlikums ir labā laikā un labā vietā iesniegts, jo nākamajā gadā Latvijai jau būs jāatmaksā vairāk par 200 miljoniem latu, bet līdz 2015.gadam – vairāk par 2 miljardiem latu. Kur mēs tos ņemsim? Ministru prezidents jau teica, ka mēs sasniegsim tādu finanšu stabilitātes līmeni, kas mums ļaus pārfinansēties starptautiskajos finanšu tirgos. Runa ir tikai par to, lai tomēr sasniegtu tādu nepieciešamo līmeni. Bet atcerēsimies, ka tomēr mēs saņemam aizdevumu uz ļoti izdevīgiem noteikumiem! Pārfinansēties nozīmēs ņemt aizdevumus tirgos par procentiem, kas ir... būs lielāki nekā 6 procenti, varbūt 7 vai pat 10 procenti. Es saprotu, ka tas nozīmēs jaunu nastu Latvijas budžetam. Tas ir acīm redzami.

Runa ir par to, kā mēs tomēr sakārtosim mūsu attiecības ar aizdevējiem, tiem, kas tagad gaida, kā mēs attīstīsim savu ekonomiku un savu finanšu sistēmu. Es saprotu tā, ka tomēr mūsu valdībai neizdevās panākt, lai aizdevēji mums atļautu pagarināt atmaksas termiņu. (No zāles dep. K.Šadurskis: „Ko viņi grib – atdot vai pagarināt?”) Par nožēlu, viņi to neatļāva izdarīt! Es nezinu, kādā valodā notika pārrunas. Es tomēr uzskatu, ka Latvija izpildīja visus mājas uzdevumus, kas bija uzdoti mūsu valstij pēdējo divarpus gadu laikā. Mēs esam samazinājuši algas, savilkuši jostas. Domāju, ka Latvija ir viena no tām valstīm, ar kurām var, nosacīti sakot, lepoties Eiropas Komisija, rādīt visām Eiropas Savienības dalībvalstīm kā paraugu tam, kas ir jādara, lai pārvarētu krīzi. Es domāju, ka mēs esam nopelnījuši, lai tomēr aizdevēji būtu vairāk saprotoši, kad mēs runājam par to, kā labāk atrisināt mūsu problēmas, kas saistītas ar aizdevuma atmaksu. Es uzskatu, ka šis priekšlikums, kas tagad ir apspriežams, ir viens no atrisinājumiem. Varbūt tos līdzekļus, kas tagad ir kontā, mēs varam izmantot ne tikai pirmstermiņa atmaksai, bet arī budžeta deficīta kompensācijai? Par to, es atceros, labi runāja Ministru prezidents savā intervijā televīzijas kanālā TV5 7.aprīlī. Man žēl, ka nekāds rezultāts pagaidām nav sasniegts.

Es domāju, ka valdība rīkosies prātīgi, ja tomēr būs uzbrūkoša, mūsu, Latvijas valsts, intereses aizsargājot.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Kolēģi! Par šo priekšlikumu gribu pateikt, ka tas, kā jau Šadurska kungs teica, tiešām ir vienpusējs. Šis ir starptautisks līgums, un diemžēl šis līgums ir tāds, kāds tas ir noslēgts, un ar tādu līgumu mums jāstrādā.

Un, Zalāna kungs, – es viņu neredzu šeit, savā vietā, – šī tomēr ir solidaritāte! Mēs nekritizējam šo līgumu, ko noslēdza Godmaņa kungs un Slaktera kungs, apzinoties tos apstākļus, kādos šī valdība un iepriekšējās valdības noveda valsti. Līdz ar to mēs nekritizējam šo līgumu.

Bet Dombrovskis ir ļoti labs sarunu vedējs, un viņš izmanto jebkuru iespēju, lai līgums tiktu mīkstināts divpusējās sarunās. Un, atšķirībā no tā līguma, kurš bija sākotnēji, kurā bija noteikts virzīties soli pa solim, domājot par to, kurš nodoklis jāceļ un kurš nav jāceļ, Dombrovska kungs ir tas, kurš panāca, ka līgumā un nodomu vēstulēs pārsvarā ir ierakstīts tikai viens cipars – budžeta deficīts.

Mani arī ļoti apbēdina Pimenova kunga nezināšana vai nesekošana līdzi presei. Tieši vakar bija tā diena, kad Starptautiskais Valūtas fonds un mūsu valdība panāca vienošanos nozīmīgu daļu no finanšu rezerves fonda... panāca iespēju šādu nozīmīgu daļu pārskaitīt budžeta deficīta segšanai. Līdz ar to arī šis jautājums tiek risināts, bet tiek risināts civilizēti, pārrunu ceļā, kā tas pienākas normālai valstij, kurai ir noslēgts, jā, varbūt neizdevīgs sākotnējais līgums par aizņēmumu, bet tas tomēr ir, un šis Ministru prezidents strādā šā līguma ietvaros un respektē šo līgumu.

Līdz ar to es lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu un.... Neatbalstīt, jā...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Šķēlem.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Godātie kolēģi! Man nav nekāda pamata domāt, ka, teiksim, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis kaut ko dara ļaunprātīgi vai kaut ko dara pretēji Latvijas valsts interesēm. Jautājums: vai viss tas, ko viņš dara, iznāk profesionāli (No zāles dep. J.Reirs: „Jā!”) un vai lietas sokas labi?

Runājot par to, kāds tad bija mērķis, ņemot starptautisko aizdevumu, es gribu atgādināt, ka toreiz, ņemot starptautisko aizdevumu, ko minēja arī iepriekšējais debatētājs un ko ir parakstījuši Godmaņa kungs un Slaktera kungs, vienošanās un mērķis bija nepieļaut Latvijas kopprodukta kritumu lielāku par 5 procentiem. Tādēļ viņi arī parakstījās zem šā starptautiskā aizdevuma.

Bet ko mēs ieraudzījām vēlāk nākamās valdības izpildījumā? Mēs ieraudzījām mīnus 20 procentus 5 procentu krituma vietā. (No zāles dep. K.Šadurskis: „Kas pie tā vainīgs?”) Un, no šā viedokļa raugoties, ir jākonstatē pilnīgi skaidri, ka sākotnējais mērķis... tie kvantitatīvie rādītāji, kas bija ierakstīti sākotnējā aizņemšanās līgumā, varbūt nemākulīgas darbības pēc, varbūt nokavētas, lēnīgas darbības pēc vai arī ārējo apstākļu ietekmē... protams, dažādu apstākļu pēc... netika sasniegts. Un tādēļ šeit vienpusīgi visu laiku piesaukt tikai Godmani vai Slakteri, es domāju, ir nevietā.

Bet es gribu vairāk atgriezties pie tā, par ko runāja arī iepriekšējie debatētāji – eksprezidents Ulmanis un Pimenova kungs. Tātad šī aizdevuma daļa, kas šobrīd stāv Latvijas Bankā Valsts kases kontos, ir 650 miljoni eiro. Tā netika izlietota pagājušajā gadā un to nav plānots, kā tas ir redzams, izlietot arī 2011.gadā. Šī stāvošā nauda, bet diemžēl aizņemtā nauda, prasa mums apmēram 11 miljonu eiro lielus izdevumus gadā. Mūsu priekšlikums, kurā 61.pants ir izteikts jaunā redakcijā, varbūt arī nav līdz galam veiksmīgs. Man jāatzīst, ka, arī debatējot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā un izsverot visus apstākļus „par” un „pret”, kā arī redzot to, ka valdība šobrīd nav spējusi 2011.gadam un varbūt 2011.gada pirmajai pusei sagatavot skaidru rīcību attiecībā uz „Parex banku”, tad šis priekšlikums varbūt ir ļoti ambiciozs. Es Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā piedāvāju – un to mani kolēģi nekomentēja, kas šeit debatēja no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas, ka tika piedāvāts izveidot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas redakciju, izveidot jaunu priekšlikumu, ko būtu izveidojusi pati Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija un kas dotu iespēju reaģēt gan uz niansi attiecībā uz „Parex banku”, gan arī uz paša Ministru prezidenta Valda Dombrovska atziņu, ka tā nauda guļ nelietderīgi un ka tā ir izmantojama lietderīgāk. Šis priekšlikums Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā tika uzlikts uz balsojumu un bez argumentācijas noraidīts. Ja būtu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izveidojusi savu, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas, redakciju, kas mīkstinātu varbūt mūsu ambiciozo pieteikumu, es domāju, ka mēs visi justos daudz vairāk gandarīti par šo. Tādēļ, atzīstot, ka redakcija ir pārāk ambicioza, es tomēr lūdzu to atbalstīt, jo domāju, ka finanšu ministram, kuram, liekas, iet ļoti grūti sarunās ar Starptautisko Valūtas fondu, ir vajadzīgs kāds balsts. Kas valdības locekļiem var būt labāks balsts kā parlamenta mandāts? Ministram ir visvieglāk, ja... Ja viņam ir jākārto savas kompetences jomā kādas sarunas ar mūsu ļoti stingrajiem ārzemju partneriem (sauksim tos tagad par partneriem, nesauksim par vagariem!), tad ir ļoti labi, ka tomēr ir vēl tāds arguments kā parlamenta griba; ka parlaments skaidri un gaiši ierāda, kas ir jādara.

Es aicinu nebūt tik ļoti iztapīgiem. Un varbūt šis ir tas brīdis, kurā varam paskatīties arī uz to, kā mazā Īslandes tauta, kurai arī ir starptautiskais aizdevums un kurai līgums ar Starptautisko Valūtas fondu paredzēja skaidrus noteikumus, kādā veidā būs jākompensē „Icesave Bank” radītie zaudējumi, tomēr caur tautas procedūru, caur referendumu, ir pateikusi – nē.

Es aicinu iedot šo instrumentu finanšu ministram. Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim, otro reizi.

K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Augsti godātais Šķēles kungs, jūs pareizi atzīmējāt, ka iepriekšējie runātāji no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas neatstāstīja visas debates no šīs komisijas sēdes. Bet arī jūs kritāt tajā pašā grēkā, jo arī jūs neatstāstījāt visu. Jo komisijas lēmums beigu beigās bija vērsties pie premjera un finanšu ministra un pārrunāt šīs lietas. Godīgi sakot, man ir grūti iedomāties likumā par valsts budžetu apmēram tādu formulējumu: uzsākt sarunas ar līguma partneriem par līguma nosacījumu maiņu. Jo cietāku formulējumu jeb, kā jūs, Šķēles kungs, sakāt, ambiciozāku mēs nevaram ierakstīt likumā. (No zāles dep. A.Šķēles starpsaucieni.) Manuprāt, šāds formulējums likumā izskatītos vismaz dīvaini un starptautiskajai sabiedrībai rastos jautājums, vai valdība ar Saeimu sarunājas tikai ar likuma palīdzību, vai viņiem ir pazudusi tādu normālu debašu kultūra.

Tas, par ko mēs vienojāmies Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, – tikties ar premjeru, tikties ar finanšu ministru, izstāstīt šo Saeimas vēlmi, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vēlmi pārspriest šos jautājumus, – tas ir fakts, kuru jūs, Šķēles kungs, arī varējāt pieminēt savā uzstāšanās reizē, ja gribējāt pilnībā atstāstīt šīs sarunas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Šķēlem, otro reizi.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Man Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, neapšaubāmi, ir viegli un interesanti strādāt, jo blakus man sēž... un man ir interesanti debatēt ar kolēģi Kārli Šadurski. Man gribas teikt, ka viņš tiešām ir veikls debatētājs, kā jau lektors, pieredzējis... Un atkal viņš nerunā īsti pareizi, jo mans priekšlikums par komisijas priekšlikuma izveidi tika noraidīts faktiski bez debatēm un tad, pēc tam tikai, radās priekšlikums par to, ka ir jāsauc Ministru prezidents un finanšu ministrs... Un pie tam es teicu, ka varbūt Ministru prezidentu nevajag traucēt, viņam ir ļoti daudz darba, viņam ir ļoti daudz pienākumu. Sēž kolēģis, kas māj ar galvu, viņš man var apliecināt... Es teicu, pietiks ar finanšu ministru. Tad piedāvāja – laikam priekšsēdētājs –, ka jāsauc ir arī Ministru prezidents, finanšu ministrs un mēs noklausīsimies... Tā ka mans priekšlikums ir skaidrs un gaišs.

Atbalstiet, lūdzu, šo ambiciozāko piedāvājumu! Tas būs labs mandāts finanšu ministram, tā nav kaut kāda piesegšanās, bet tas ir tiešām atbalsts, lai sarunās varētu uzturēt varbūt daudz argumentētāku, asāku... jo kādreiz varbūt arī pozīcija, kura balstās jau uz trešās personas, parlamenta, varu... Un es esmu pārliecināts, ka, izrunājoties atsevišķā sarunā ar Ministru prezidentu un finanšu ministru, mēs, protams, atradīsim risinājumu, lai varētu sasniegt to mērķi, par kuru runāja deputāts Ulmanis.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilzei Viņķelei.

I.Viņķele (frakcija „Vienotība”).

Kolēģi! Tā mēs te no deviņiem rītā viens otram garām runājam – pozīcija opozīcijai un otrādi.

Šķēles kunga atstāsts par Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes norisi, kā jau kolēģis Šadurskis minēja, daļēji atbilst patiesībai, jo priekšlikums tika noraidīts argumentēti. Tika norādīts, ka tieši tajā brīdī, kad mēs debatējām par priekšlikumiem, Ministru prezidents veda sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem, un tas rezultāts jau arī bez stingra ambiciozā parlamenta pamudinājuma, šķiet, bija tuvu mērķa sasniegšanai. Mēs runājām par to, ka šo finanšu stabilitātes rezervi vajag atsaldēt un novirzīt budžeta deficīta segšanai. Tam nav nepieciešams Saeimas balsojums.

Tad vēl viens arguments. Īsti nav skaidrs, kādēļ opozīcija uzskata, ka Ministru prezidentam vai valdībai, vai koalīcijai kopumā būtu kādi nodomi apzināti – pretēji iespējai šo rezervi izmantot – to tomēr nedarīt.

Un vēl. Būsim precīzi! Šis priekšlikums nav ambiciozs. Tas ir nereāls (es nelietošu vārdu „demagoģisks”), jo šāda priekšlikuma analogs būtu arī ieraksts likumā „krīzes ir aizliegtas”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Reira kungs vēlas ko piebilst?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 51, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 16. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 17. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 18. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 19. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 20. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 21. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Andrim Šķēlem.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Godātie kolēģi! Visiem priekšlikumiem, kurus šo budžeta grozījumu sakarā ir iesniegusi partiju apvienība „Par Labu Latviju”, ir norādīti ieņēmumi, un visiem ir skaidrs, kādiem mērķiem šie ieņēmumi ir novirzāmi.

21.priekšlikumā ir piedāvājums šo 13,8 miljonu latu finansējumu, kas ir nepieciešams atvieglojumu par apgādājamo celšanai līdz 100 latiem mēnesī, rast, finansējot to no ieņēmumiem, kas veidojas no divām pozīcijām: no pozīcijas, par kuru runāja deputāts Šlesers, – tātad no 12,5 reāliem miljoniem ēnu ekonomikas apkarošanas plānā, kas, gada griezumā skatoties, ir miljons latu mēnesī tikai no ēnu ekonomikas, priekš bērniem (tas nu gan nav, manā uztverē, nekas ļoti ambiciozs); un ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa 1,6 miljonu latu apmērā, ieviešot uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides par ilglaicīgu bezdarbnieku nodarbināšanu.

Tātad mēs rēķināmies ar to, ka šos apmēram 1,6 miljonus no uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaižu zaudējuma mēs kompensēsim ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, un tas skars īstenībā tikai divus procentus papildus no pašreiz esošajiem bezdarbniekiem. Tādā veidā mēs esam atraduši precīzus, skaidrus, argumentētus līdzekļu avotus, lai mēs varētu sasniegt piedāvāto mērķi – 13,8 miljonus latu novirzīt tam, lai atvieglojumu par apgādājamo personu paceltu līdz 100 latiem mēnesī.

Es aicinu atbalstīt 21.priekšlikumu, ko iesniegusi partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcija.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kaut kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 49, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

Pirms mēs turpinām izskatīt likumprojektu, es gribu jūs informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu – Bendrātes, Circenes, Viņķeles, Smiltēna un Zaķa – iesniegumu ar lūgumu turpināt Saeimas 14.aprīļa sēdi bez pārtraukuma, līdz ir izskatīti visi šodienas sēdes darba kārtības jautājumi. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad turpinām, līdz būs izskatīta visa šīsdienas sēdes darba kārtība.

Lūdzu, Reira kungs!

J.Reirs. 22. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 49, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 23. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 24. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 25. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 26. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 27. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 28. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 29. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 30. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 31. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 31. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 49, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 32. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 33. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 34. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 35. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 36. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 37. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 38. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 39. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 40. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 41. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 42. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 43. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 44. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 45. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 46. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 47. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 48. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 49. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 50. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 51. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 52. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 53. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 54. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 55. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 56. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 57. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 58. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Ritai Strodei.

R.Strode (PLL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šo priekšlikumu jūs noteikti atbalstīsiet, par to es esmu pārliecināta. (No zāles dep. K.Šadurskis: „Tiešām?”)

Valdība, iesniedzot budžeta projektu 2011.gadam, paredzēja gandrīz 12 miljonu latu ietaupījumu uz valsts ģimenes pabalstu rēķina. Labklājības ministrija n-to reizi izklāstīja savu redzējumu, kā ietaupīt šo naudu, mūsu komisijā, Sociālo un darba lietu komisijā, var būt, ka tā savu skatījumu ir prezentējusi arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Nezinu... Arī nekāds lēmums netika pieņemts. Bet naudiņa ir ieplānota tikai līdz 1.jūlijam. Tamdēļ izveidojās tāda situācija, ka ir ieplānots samazinājums, bet reāli šis samazinājums nav iestrādāts budžetā. Kur ņemt atlikušos 11,2 miljonus latu?

Tamdēļ mēs piedāvājam šo naudas summu atlikt atpakaļ budžetā, lai ģimenes mierīgi varētu sagaidīt 1.jūliju un būt pārliecinātas, ka vismaz šo vienīgo, universālo valsts ģimenes pabalstu valdība un mēs, cienījamie kolēģi, neatņemsim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Kolēģi! Es domāju, ka mēs neskriesim pa priekšu Labklājības ministrijai. Ja Labklājības ministrija piedāvās šādu koncepciju, tad tā arī izstrādās šo koncepciju, un tad, kad mēs būsim saņēmuši šādu koncepciju, varbūt arī būs tāds balsojums, kādu piedāvā partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcija, bet pašreizējā situācijā, es domāju, mēs gaidīsim Labklājības ministrijas priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Šķēlem.

(No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Balsojam! Pietiek!”)

A.Šķēle (PLL frakcija).

Godātie kolēģi! Acīmredzot man tik un tā būs jāatkārto arī iepriekšējās debatētājas, kolēģes Strodes, teiktais. Jā, situācija ir izveidojusies tāda, ka 2011.gadā no 1.jūlija nauda budžetā ģimenes universālajam pabalstam vairs nav iezīmēta. Mēs esam dzirdējuši dažādus argumentus, kā tikšot pārkārtota šī pabalstu sistēma, taču Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā tādas debates vēl nav bijušas.

Vai šis pārkārtojums, kas kaut kur šobrīd varbūt jau ir dzimis un tiks nodots deputātiem vērtēšanai... Vai mēs varam uzskatīt, ka tas jau ir izstrādāts tik rūpīgi, ka varam likties mierā, uzskatot, ka no 1.jūlija būs iespējams šo ģimenes pabalstu citādā veidā izmaksāt? Es esmu diezgan skeptisks. Es esmu diezgan skeptisks par valdības spēju tik ātrā tempā piedāvāt kaut ko ļoti prātīgu.

Ja runājam par to, kādā veidā ir organizēti ģimenes pabalsti citās valstīs, tad man jāsaka, ka faktiski neviena valsts neatsakās no ģimenes universālā pabalsta, pat ja tas ir ļoti niecīgs. Es neatradu... Varbūt vēl neesmu paguvis tik ļoti detalizēti iepazīties ar visu informāciju, bet es neatradu nevienu Eiropas Savienības valsti, kur ģimenes universālā pabalsta vispār nav, neatkarīgi no cilvēku tautības, bagātības vai no ģimenes organizēšanas veida un tā tālāk. Nav! Universālais pabalsts, kaut mazs, bet kā neliela atzinības zīme par to, ka ir cilvēki, kas audzina mazuļus, visās valstīs vienkārši pastāv.

Es pieņemu... es pieņemu, ka mēs varbūt sarežģītās debatēs pirmo reizi radīsim tādu situāciju, ka Latvija varbūt būs vienīgā valsts, kura būs izkalpojusies Starptautiskā Valūtas fonda priekšā un spērusi neoliberālisma ekonomikas tālāko soli un atteikusies no universālā, kaut nelielā ģimenes pabalsta.

Šā ģimenes pabalsta lielums šodien, kā jūs zināt, ir tikai 8 lati. Tas tiešām tā ir, un tur var piekrist daudziem kolēģiem, kas sliecās teikt, ka tas gluži vārdam „pabalsts” pat īsti nekvalificējas un drīzāk būtu jākvalificē kā tāda valsts uzmanības zīme, bet arī to šobrīd tiek piedāvāts ar šiem budžeta grozījumiem nepieļaut. Tiek piedāvāts faktiski izslēgt ārā... Un, kā es redzu, vienīgais veids, kā, nespēdama ieviest citādāku ģimenes valsts pabalstu sistēmu, valdošā koalīcija droši vien tiks galā... nu, droši vien tiks galā ar to procedūru, kura jau tagad ir ierasta, – ar līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Visticamāk, ka atnāks uz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju... ka apropriācijas kārtībā no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem ir steigā jāparedz un jāiedala šie gandrīz 12 miljoni ģimenes pabalstu vajadzībām. Un atkal tas nebūs kaut kas neparedzēts! Mēs par to runājām jau pagājušā gada budžeta apspriešanas laikā, un mēs par to runājam, kolēģi, šodien.

Vienmēr esat mīlējuši – it sevišķi tas attiecas uz kolēģiem no „Jaunā laika” – stāstīt savās politiskajās debatēs par valsts labas pārvaldības principiem, par vajadzību pēc atklāta un skaidra dialoga ar sabiedrību un tā tālāk, un tā tālāk. Mūsu piedāvājums ir ļoti precīzs, mēs būsim priecīgi izskatīt jauno koncepciju, mēs debatēsim par to, piedāvāsim savus risinājumus, bet izņemam šo jautājumu no ārkārtas, steigas, jautājumu loka, paredzot šo universālo pabalstu ar konkrētu piedāvājumu, ko ir iesniegusi frakcija „Par Labu Latviju”.

Tā būs laba pārvalde, tā būs uzticēšanās, tas būs nomierinošs un, kaut arī neliels, bet pozitīvs signāls arī tām ģimenēm, kuras nezina, ko tad no 1.jūlija... ko tad no 1.jūlija valdība darīs? Kāds tad būs tas piedāvājums? Jā, acīmredzot ir kāda kategorija, kuriem varēs noņemt nost... nezinu, tur kādiem pārtikušākiem... Bet, ziniet, tie pārtikušākie ļaudis lielākā daļa nemaz nav pieteikušies, jo, lai saņemtu šo ģimenes pabalstu – 8 latus –, ir jāpiesakās.

Es nezinu, vai visi piesakās. Katrā ziņā mana ģimene – nē, jo mēs uzskatām, ka mums nav nekādu tiesību šo pabalstu saņemt. Lai to labāk saņem vairāk tie cilvēki, kuriem ir daudz, daudz spiedīgāki apstākļi! Es aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu, un mierīgā likumdošanas ceļā mēs noregulēsim šo jautājumu – vēlāk un daudz niansētāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (SC frakcija).

Jā, liels paldies.

Es šodien arī atbalstīšu savu kolēģi un oponentu Andri Šķēli, tāpēc ka... Mums ir vēsture ar bijušo premjeru un Tautas partijas līderi, un 1998.gadā mums traki gāja. Jūs bijāt tas cilvēks, pret ko mēs – es un Aija Barča, kas arī tajos laikos bija deputāte, – ļoti ar referendumu cīnījāmies. Bet šodien tas viss, ko jūs pateicāt, nu tik perfekts bija, ka nav ko piebilst, un mēs arī no savas frakcijas puses atbalstām jūsu priekšlikumu.

Es gribu vēl atgādināt kolēģiem un ierēdņiem par to, ka ir Eiropas Sociālā harta un Latvijai vajag izpildīt šo hartu un tur garantēt, ka Latvijā jābūt vienam universālam pabalstam bērniem. Un mūsu ierēdņi, kuri bija no Labklājības ministrijas, mūs brīdināja, ka tas būs ļoti nekorekti pret valsts imidžu un prestižu, ja mēs būsim vienīgā Eiropas valsts, kura pārkāps šo hartu. Es gribu pateikt, ka ļoti daudzas nodaļas un daļas mēs vēl neratificējam, bet to, ko mēs kā Latvija, kā valsts uzņemamies, nevajadzētu pārkāpt. Un, ja mēs šodien noņemsim šo spriedzi, mēs ietaupīsim valsts līdzekļus gan uz programmu izskatīšanu, gan realizēšanu, un tie cilvēki... Bet „Jaunajam laikam” ir jābūt atbildīgam par tiem procesiem, kuri notiek valstī, un par to ārlietu imidžu. Es saprotu, ka jums nav veiksmīgs ārlietu ministrs, viņš neveicina to labo tēlu. Ar Eiropas Sociālās hartas izpildi mēs tikai varēsim uzlabot šo imidžu, un jūsu brīnišķīgā pārstāve mūsu komisijā – Ilze Viņķele – apliecinās to, ka mums vajadzētu šo normu saglabāt.

Lūdzu, atbalstiet PLL frakcijas priekšlikumu, un ar šiem pabalstiem nemēģināsim lāpīt budžetu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam, ievēlētam no Zemgales.

(No zāles dep. K.Šadurskis: „Bērziņš! Šitais Bērziņš vēl nav bijis!”)

A.Bērziņš (ZZS frakcija, Zemgales v/a).

Jā, kolēģi! Protams, visiem, kas runāja, Šķēles kungam arī, ir absolūta taisnība. Es domāju, ka Andris Bērziņš no Rīgas arī labi zina, kā, teiksim, šie pabalsti tika veidoti savā laikā un cik ilgi tie tika turēti uz 4 latiem... ja nemaldos, 60 tika lūgti... Toreiz man bija tas lielais gods būt opozīcijā. Toreiz ilgi un dikti lūdzās, teiksim, lai šis pabalsts tiktu celts uz augšu, bet tas tā arī netika celts uz augšu... Tikai līdz 8 latiem... Protams, tas ir minimāls lielums, bet tas tika mainīts...

Es piekrītu tam, ko jūs sakāt, Šķēles kungs, tam ir... nu, visdrīzāk laukos tam nav simboliska nozīme... pilsētā varbūt vienam otram, teiksim, tam būtu simboliska nozīme... Bet tam, ka šis ir vienīgais universālais pabalsts, tajā ziņā es jums absolūti piekrītu.

Un tāpēc es gribu pateikt, ka tās izmaiņas, ko mēs izdarām pašlaik... tas varētu mainīties... Tas varētu mainīties tikai tādā gadījumā, ja mainīsies likums par sociālajiem pabalstiem. Šis likums varētu tikt mainīts tikai tādā gadījumā, ja būs mainīts tas likums. Ja likums netiks mainīts, tad šī norma nevar stāties spēkā no jūnija. Es personīgi un daudzi citi, teiksim, arī ZZS frakcijā... es domāju šo likumu neatbalstīt, lai tas varētu mainīties, un mums būs ļoti nopietnas diskusijas Sociālo un darba lietu komisijā.

Tā ka es negribētu pašlaik pateikt to... Jā, šī bija viena no tām normām, par kuru tika runāts ar starptautiskajiem aizdevējiem, kur viņi, nu, „lūdza” (pēdiņās), lai tas tiktu mainīts vai kaut kā samazināts... Jā, tas tika ierakstīts iekšā... Varbūt arī, es nezinu, no šīs tribīnes to nevajag teikt, bet tas zināmā mērā bija diplomātisks gājiens... Bet tas, ka šim pabalstam ir ļoti liela nozīme... Ja tas tiks noņemts... es arī tam piekrītu, un es domāju, ka katrs šeit, zālē, saprot, ka tam ir ļoti liela nozīme. Protams, šeit varētu teikt, ka tas ir diferencēts, bet neaizmirsīsim to, ka savā laikā tam bija izmainīts... Tas ir pozitīvi, ka, jo vairāk bērnu ir ģimenē, jo lielāks, teiksim, ir šis pabalsts.

Bet es vēl vienu reizi gribu pasvītrot: es nedomāju, ka šis pabalsts tiks noņemts nost un ka šis likums tiks mainīts. Protams, Sociālo un darba lietu komisijā tas būs. Apskatīsimies, kāds būs balsojums Sociālo un darba lietu komisijā, un pēc tam būs ļoti nopietns balsojums šeit, Sēžu zālē. Un tad būtu interesanti, teiksim, par šo tēmu padiskutēt.

Es personīgi nebalsošu „par” to, lai šis likums tiktu mainīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Šķēlem, otro reizi.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Pret vakaru pamazām mēs tomēr tuvojamies tam stāvoklim, ka arī no pozīcijas kolēģi sāk piekrist mūsu priekšlikumu pamatotībai. Un tas ir cerīgi! Ja mums priekšā būtu vēl garāka darba kārtība budžeta sakarā, tad droši vien pret rītu opozīcija pamazām gūtu jau krietni lielākus panākumus (No zāles dep. K.Šadurskis: „Pamēģināsim!”), nekā tas bijis līdz tam... Vismaz ieklausītos pozīcijas deputāti...

Man tikai gribas vēlreiz atgādināt to, ka mēs vēlamies novērst jebkādas šaubas par šā pabalsta izmaksāšanas iespējām, tādēļ ir radies šis priekšlikums. Šim priekšlikumam ir skaidrs finansēšanas avots... tas nav uz budžeta deficīta rēķina, un tādēļ, manā uztverē, tas ir atbalstāms.

Šodien, kolēģi, jūs neatbalstījāt triju sociālo likumu paketes izslēgšanu no budžeta, kaut arī šis jautājums tika vairākkārt debatēts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā... par šo jautājumu izslēgšanu šodien no budžeta paketes... Es personīgi uzrunāju Ministru prezidentu Valdi Dombrovski pirms debatēm par šo jautājumu un lūdzu viņam apsvērt iespēju izņemt šo paketi no budžeta likumu paketes, lai mēs varētu atsevišķā ceļā, droši vien trīs lasījumos, mierīgi un profesionāli to izskatīt. Diemžēl opozīcija palika ar savu iniciatīvu viena pati, kaut arī bija ļoti vienota. Un man jāsaka, ka šobrīd acīmredzot šī trīs sociālo likumu pakete tiks pakļauta tautas referenduma procedūrai.

Mēs būtu varējuši kopā ar jums strādāt daudz precīzāk, mērķtiecīgāk, profesionālāk, un tad jautājums par māmiņu algām nenonāktu līdz tautas apspriešanai.

Un kāds ir iemesls? Kāpēc nevarēja likumprojektus, kuri neskar 2011. un 2012.gada budžetu... Kādēļ tos nevarēja skatīt normālā ceļā? Neviena argumenta par to nebija, un tikai dienas beigās mēs pamazām redzam, ka jūs sākat piekrist mūsu piedāvājumam. (No zāles dep. J.Tutins: „Vēl kāda stunda, un viss!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kaut kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par 58. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 32, atturas – 19. Priekšlikums nav atbalstīts. (No zāles: „Skumji!”)

J.Reirs. 59. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 60. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 61. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 62. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 63. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 64. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 65. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 66. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 67. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 68. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 69. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 70. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 71. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 72. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 73. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 74. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 75. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 76. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 77. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 77. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 50, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 78. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. Kolēģi, līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2011.gadam”” otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2011.gadam”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 37, atturas – nav. Likums pieņemts.

Pirms mēs turpinām izskatīt apstiprināto darba kārtību, daru zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis divus iesniegumus ar lūgumu grozīt šīsdienas sēdes darba kārtību.

Vienpadsmit deputāti – Kučinskis, Zalāns, Agešins, Tutins un citi – lūdz grozīt Saeimas 14.aprīļa sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputāta Andra Bērziņa (Rīga) ievēlēšanu Saeimas Juridiskajā komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Vienpadsmit deputāti – Kučinskis, Zalāns, Agešins, Tutins, Reizniece un citi – lūdz grozīt Saeimas 14.aprīļa sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputāta Andra Bērziņa (Rīga) ievēlēšanu Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

Vēl. Tā kā ir jau pulksten 17.10, es vēlos jūs informēt, ka pulksten 17.00 bija paredzēta atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem. Bija paredzēts sniegt atbildi uz deputātu Cilinska, Rasnača, Laizānes, Dombravas un Parādnieka jautājumu zemkopības ministram Dūklavam „Par bezakcīzes degvielu”. Uz šo jautājumu ir saņemta rakstiska atbilde, kura iesniedzējus apmierina.

Vēl. Pirms mēs skatām tālāk darba kārtību, daru zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis 11 deputātu – Cilinska, Šķēles, Agešina, Zalāna, Dzintara un citu deputātu – pieprasījumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par ekonomiski efektīvu un lietderīgu rīcību ar valsts budžeta līdzekļiem”.

Iesniedzēji ir lūguši vārdu, lai pamatotu savu pieprasījumu.

Lūdzu! Vārds deputātam Eināram Cilinskim pieprasījuma pamatojumam. Jums ir trīs minūtes. Lūdzu!

E.Cilinskis (VL–TB/LNNK frakcija).

Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Kā atceramies, tika pieņemts Saeimas lēmums, kas uzdeva līdz 2011.gada 15.martam izstrādāt un iesniegt Saeimai likumprojektu „Par grozījumiem likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāldaļām un kapitālsabiedrībām””, definējot valsts kapitāla ieguldījumu mērķi, sagaidāmos valsts kapitālsabiedrību darbības rezultātus un metodes, ar kurām tos sasniegt, vienotus kritērijus valsts kapitāla atdeves noteikšanai un mērīšanai, kā arī pilnveidot gada pārskatā iekļauto vadības ziņojumu, papildinot to ar informāciju par valsts kapitāla atdevi.

Turklāt šis lēmums aizstāja kādu jau iepriekš pieņemtu lēmumu, kurš arī valdībai bija uzdevis jau iepriekšējās Saeimas laikā izstrādāt līdzīgus grozījumus likumā, bet tas savlaicīgi netika izdarīts.

Šobrīd kopš 15.marta ir jau gandrīz mēnesis pagājis, taču tajā pašā laikā šāds likumprojekts nav iesniegts. Un arī valdība nav nākusi klajā ar pamatojumu vai arī kādiem grozījumiem šajā lēmumā, lai noteiktu citu termiņu.

Līdz ar to ir nepieciešams šāds deputātu pieprasījums, lai valdības vadītājs sniegtu atbildi, cik tālu tad ir šobrīd šā Saeimas uzdevuma izpilde, un arī pamatotu to, kāpēc minētais Saeimas uzdevums nav ticis izpildīts noteiktajā laikā un kura amatpersona ir vainojama šajā pārkāpumā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tā kā pieprasījums ir iesniegts šodien, tas par steidzamu nav atzīstams un ir nododams Pieprasījumu komisijai.

Tātad turpināsim izskatīt mūsu šīsdienas sēdes darba kārtību.

Nākamais jautājums – likumprojekts „Grozījums likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Jānis Klaužs.

J.Klaužs (ZZS frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Man jau ir tāds necils uzdevums pēc šīm diskusijām, kas bija budžeta sakarā, – ziņot jums par to darbu, ko Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir veikusi jeb ģenerējusi likumprojektā „Grozījums likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos””.

Un atbildīgā komisija ir izstrādājusi divus šā likumprojekta grozījumus, kuru būtība ir šāda.

Tiek paredzēts, ka Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi un Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrētās juridiskās kompānijas zemi Latvijas laukos ar tādiem pašiem nosacījumiem, ar kādiem to šobrīd drīkst darīt Latvijas juridiskās personas un fiziskās personas, drīkstēs iegādāties no 2014.gada 1.maija. Tāds ir pirmais grozījums, kuru es lūdzu jūs atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Klaužs. Otrais grozījums paredz to, ka šis likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta arī šo priekšlikumu.

J.Klaužs. Es jūs lūdzu atbalstīt minēto likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījums likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Jānis Klaužs.

J.Klaužs (ZZS frakcija).

Mans uzdevums ir turpināt jūs informēt par šo procesu... par tādu pašu procesu pilsētās, proti, ziņot jums par likumprojektu „Grozījums likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās””, kas ir analogs pirmajam likumprojektam, par kuru es jau jūs informēju un par kuru jūs nobalsojāt.

Tātad arī šajā likumprojektā atbildīgā komisija ir izstrādājusi divus grozījumus.

Pirmais no tiem paredz, ka Eiropas Savienības juridiskās un fiziskās personas Latvijas pilsētās zemi drīkstēs iegādāties ar tādiem nosacījumiem, ar kādiem to dara pašlaik Latvijas juridiskās un fiziskās personas, no 2014.gada 1.maija. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Klaužs. Otrs grozījums paredz, ka šis likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Klaužs. Lūdzu jūs atbalstīt minēto likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – nav, atturas – 1. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas Republikas vēstniecības Krievijas Federācijā un Krievijas Federācijas vēstniecības Latvijas Republikā izvietošanas nosacījumiem”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (frakcija „Vienotība”).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.784.

Ar šā likuma pieņemšanu apstiprinām vienošanās starp Latviju un Krieviju par mūsu vēstniecību ēkām Maskavā un Rīgā. Likums nosaka īpašuma tiesības un identificē konkrētās ēkas.

Likumprojekta otrajam lasījumam priekšlikumi netika saņemti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas Republikas vēstniecības Krievijas Federācijā un Krievijas Federācijas vēstniecības Latvijas Republikā izvietošanas nosacījumiem” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 7, atturas – nav. Likums pieņemts.

Paldies.

O.Ē.Kalniņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.212/Lp10.

Komisija trešajam lasījumam ir saņēmusi astoņus priekšlikumus.

1. – finanšu ministra Vilka priekšlikums, kas precizē otrajā un pirmajā lasījumā apstiprinātās pārejas noteikumu normas. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 2. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 3. – finanšu ministra Vilka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 4. – deputāta Bērziņa priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 5. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izveidots priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 6. – finanšu ministra Vilka priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 7.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 7. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. Un 8. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Iepakojuma likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Einārs Cilinskis.

E.Cilinskis (VL–TB/LNNK frakcija).

Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Grozījumi Iepakojuma likumā ir izstrādāti pārsvarā tādēļ, lai novērstu pārkāpumu procedūru, kāda ir izvirzīta pret Latvijas valsti par šā Iepakojuma likuma definīciju un dažu punktu neatbilstošu pārņemšanu, un šinī gadījumā šie jautājumi ir sakārtoti. Jāatzīst, ka pēc būtības nekas īpašs tur nemainās – tās vairāk ir tīri redakcionālas izmaiņas.

Papildus tam ir nedaudz mainīta institucionālā struktūra Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iekšienē, mainot atbildību; un, proti, turpmāk iepakojuma datu apkopošanu veiks cita institūcija – Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācija, nevis Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra, kā tas bija iepriekš, kura šobrīd jau ir pārveidota par kapitālsabiedrību.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Iepakojuma likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

E.Cilinskis. Ņemot vērā to, ka atbilde uz šo pārkāpumu procedūru ir steidzama un arī šie grozījumi nav ļoti būtiski, ir lūgums par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 20.aprīli.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 20.aprīlis. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību un Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupu darbinieku informēšanas un konsultēšanas likums”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Silva Bendrāte.

S.Bendrāte (frakcija „Vienotība”).

Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts paredz ieviest Eiropas direktīvu, un mēs Sociālo un darba lietu komisijā to rūpīgi izskatījām. Mēs arī secinājām, ka līdzīgs likumprojekts jau pastāv, tāpēc šie likumprojekti turpmāk darbā būtu jāapvieno.

Šis konkrētais likumprojekts attiecas uz Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrībām – tādām komercsabiedrībām, kurām ir struktūras dalībvalstīs un kurās strādā vismaz 1000 darbinieku. Un, lai šos visus darbiniekus vairāk informētu un precīzāk konsultētu, šeit tiek paredzēta Eiropas darbinieku padomes veidošana, kā arī speciālu sarunu grupu veidošana sarunām ar vadību.

Tā kā šī ir direktīvas pārņemšana, tad mums ir diezgan steidzami šis likumprojekts jāpieņem. Tāpēc Sociālo un darba lietu komisija ir lūgusi piešķirt tam steidzamību un šodien apstiprināt to arī pirmajā lasījumā, un tad jau uz otro lasījumu mēs strādātu pie šo divu līdzīgo likumprojektu apvienošanas, jo tas būtu daudz ērtāk lietotājiem un arī nepārprotamāk.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Saskaņā ar Kārtības rulli mums vispirms ir jābalso par to, lai likumprojektu atzītu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojekts „Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību un Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupu darbinieku informēšanas un konsultēšanas likums” tiktu atzīts par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Tātad komisija aicināja likumprojektu atbalstīt arī pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību un Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupu darbinieku informēšanas un konsultēšanas likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku, kad likumprojekts tiks izskatīts galīgajā lasījumā.

S.Bendrāte. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 28.aprīlis, bet izskatīsim – 12.maijā.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 28.aprīlis, izskatīšana – 12.maijā. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā”, otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāte Dace Reinika.

D.Reinika (ZZS frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā”, dokuments Nr.772. Likumprojektā kā priekšlikumi iekļauts arī likumprojekts „Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”.

Ir iesniegti 15 priekšlikumi.

1. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Redakcionāls precizējums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Reinika. 2. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Redakcionāls precizējums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Reinika. 3. – labklājības ministres Ilonas Jurševskas priekšlikums. Komisijas atbalstīts, iekļaujot komisijas priekšlikumā – 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

D.Reinika. 4. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Redakcionāls precizējums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Reinika. 5. – labklājības ministres Ilonas Jurševskas priekšlikums. Priekšlikums nav atbalstīts, jo izstrādāta komisijas redakcija, kas ir 6.priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

D.Reinika. 6. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Reinika. 7. – labklājības ministres Ilonas Jurševskas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

D.Reinika. 8.priekšlikums – likumprojekts „Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”, ar kuru tiek noteikta Iekšlietu ministrijas kompetence nodrošināt nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmas darbību.

8.priekšlikums ir daļēji atbalstīts, iekļaujot komisijas priekšlikumā – 9.priekšlikumā

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

D.Reinika. 9. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Tas ir saistīts ar panta par Iekšlietu ministrijas kompetences papildināšanu ar 4.punktu. Ir komisijas atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Reinika. 10. – labklājības ministres Ilonas Jurševskas priekšlikums. Tas nosaka pilnvaru palielinājumu bērnu tiesību aizsardzības inspektoriem un ir komisijas atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Reinika. 11. – labklājības ministres Ilonas Jurševskas priekšlikums. Tas ir atbalstīts, iekļaujot komisijas priekšlikumā – 12.priekšlikumā. Arī redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

D.Reinika. 12. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Reinika. 13. – labklājības ministres Ilonas Jurševskas priekšlikums, kas ir komisijas atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Reinika. 14. – likumprojekts „Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”. Daļēji atbalstīts, iekļaujot komisijas priekšlikumā – 15.priekšlikumā. Precizējums.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

D.Reinika. Un 15. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, kas ir komisijas atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Reinika. Tātad visi priekšlikumi izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

D.Reinika. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 5.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 5.maijs. Paldies.

D.Reinika. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Jānis Tutins.

J.Tutins (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Komisija ir labi pastrādājusi.

Kā atceraties, šis likums, kā arī nākamie divi, tika atvērts ar domu ļaut iedzīvotājiem, kuri ir veikuši gan zemes uzmērīšanu, gan samaksu ar privatizācijas sertifikātiem, bet kuri vēl vienīgo, pēdējo reizi... kuri nebija paspējuši līdz 31.decembrim noslēgt līgumu ar Latvijas Hipotēku un zemes banku... ļaut viņiem, dot viņiem iespēju tomēr līdz galam novest šo darbību, un tāpēc ir paredzēts termiņu pagarināt uz pusgadu.

Komisija ir izskatījusi arī citus iespējamos priekšlikumus un nonākusi pie secinājuma, ka būtu nepieciešams ļaut arī tiem cilvēkiem, kuri ir uzmērījuši par savu naudu, bet vēl nav iemaksājuši sertifikātus un noformējuši līgumu Latvijas Hipotēku un zemes bankā, – arī tiem ļaut līdz beigām izdarīt šo darbiņu. Arī tiem cilvēkiem, kuri ir iemaksājuši sertifikātus, bet nav veikuši uzmērīšanu, nav noslēguši līgumu ar Hipotēku un zemes banku, – arī tiem ļaut līdz beigām novest šo darbiņu! Un cerams, ka šie visi priekšlikumi, kas ir uz otro lasījumu, būs pēdējie, jo tie visi praktiski saistās ar iepriekšminēto termiņu pagarināšanu un ar citiem ar termiņiem saistītiem pagarinājumiem, kas cilvēkiem dotu iespēju, cerams, beigu beigās nokārtot visas šīs darbības.

Minētajam likumprojektam ir saņemti 15 priekšlikumi.

1. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. Arī 2. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 7. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 8. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 9. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 10. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 11. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 12. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 13. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 14. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 15. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Tutins. Komisija piedāvā noteikt par termiņu šā gada 20.aprīli.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 20.aprīlis.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījums likumā „Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās””, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Jānis Tutins.

J.Tutins (SC frakcija).

Es neatkārtošu motivāciju, jo arī šis likumprojekts ir saistīts... Komisijā ir saņemti 3 priekšlikumi.

1.priekšlikums, ko izstrādājusi atbildīgā komisija, ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Tutins. Komisija piedāvā priekšlikumus iesniegt līdz šā gada 20.aprīlim.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 20.aprīlis.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos””, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Jānis Tutins.

J.Tutins (SC frakcija).

Arī šis likumprojekts ir saistīts ar tām pašām darbībām, par kurām es jau teicu, runājot par iepriekšējiem likumiem.

Komisija ir saņēmusi septiņus priekšlikumus.

1.priekšlikums, ko izstrādājusi atbildīgā komisija, ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 7. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Tutins. Komisija piedāvā priekšlikumus iesniegt līdz šā gada 20.aprīlim.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 20.aprīlis.

Paldies.

J.Tutins. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Ainārs Latkovskis.

A.Latkovskis (frakcija „Vienotība”).

Jā, likumprojekts izstrādāts, lai ieviestu ar brīvības atņemšanu notiesāto personu nodarbinātības koncepciju. Likumprojekta mērķis ir noteikt pilnīgu, sistemātisku un mūsdienu prasībām atbilstošu regulējumu notiesāto nodarbināšanai. Likumprojekts ir saistīts ar diviem citiem likumprojektiem.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā 13.aprīļa sēdē apsprieda šo likumprojektu un to konceptuāli atbalstīja. Komisijas vārdā aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Latkovskis. 29.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 29.aprīlis.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Komerclikumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (frakcija „Vienotība”).

Labdien, kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Komerclikumā” un to izskatīsim pirmajā lasījumā.

Komisija likumprojektu ir izskatījusi un atbalstījusi.

Šie grozījumi izstrādāti, pamatojoties uz Eiropas Kopienas direktīvām un rekomendācijām, kas ietvertas Starptautiskā Valūtas fonda veiktajā Latvijas tiesību sistēmas novērtējumā.

Ar šiem grozījumiem tiek pilnveidots tiesiskais regulējums trijās būtiskās jomās: pirmkārt, kapitālsabiedrību reorganizācija; otrkārt, dalībnieku un akcionāru sapulces; treškārt, patiesā labuma guvēji.

Īsumā par grozījumiem šajās trijās jomās.

Par reorganizāciju. Likumprojekts paredz, pirmkārt, noteikt gadījumus, kuros noteikti reorganizācijas dokumenti nav jāsagatavo, un, otrkārt, paredzēt, ka reorganizācijas dokumentus var padarīt pieejamus ne vien sabiedrības juridiskajā adresē, bet arī elektroniski. Tātad tas samazinās reorganizācijas procesa veikšanas termiņus, kā arī vienkāršos šo procesu, samazinot veicamo darbību un nepieciešamo dokumentu daudzumu.

Par akcionāru sapulcēm. Šie grozījumi ir izstrādāti, lai atrisinātu pastāvošo problēmu attiecībā uz akcionāru ārkārtas sapulces noturēšanu, proti, lai novērstu situāciju, ka akciju sabiedrības valde, saņemot pieprasījumu par ārkārtas akcionāru sapulces sasaukšanu, nenodrošina sapulces norisi saprātīgā laika posmā. Šis likumprojekts šo problēmu risina, paredzot noteikt galatermiņu, kādā akcionāru sapulcei ir jānotiek, proti, tie ir trīs mēneši.

Mēs visi ļoti labi atceramies sabiedrībā diezgan labi zināmus notikumus, kad sapulces tiek noturētas busiņā vai Kiprā, un sakarā ar to likumprojekts paredz arī piesaistīt dalībnieku un akcionāru sapulces norises vietu administratīvajai teritorijai.

Un pēdējais. Par grozījumiem saistībā ar regulējumu attiecībā uz patiesā labuma guvējiem. Ņemot vērā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu, par patieso labuma guvēju tiek uzskatīta tikai fiziskā persona.

Un, ņemot vērā to, ka tieši šīs personālsabiedrības biedri un kapitālsabiedrības dalībnieki un akcionāri ir personas, kas gūst mantisku labumu no komercsabiedrības darbības, likumprojektā ir ietverta prezumpcija, ka par sabiedrības patiesā labuma guvēju ir uzskatāms sabiedrības dalībnieks, kurš ir fiziskā persona. Līdz ar to likumprojekts nosaka pienākumu dalībniekam, fiziskajai personai, kurai pieder vismaz 25 procenti no sabiedrības daļām, sniegt ziņas Uzņēmumu reģistram, norādot personas, kuras labā daļas tiek turētas.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies par izsmeļošo ziņojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Komerclikumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

E.Smiltēns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir pietiekami garš – šāgada 5.maijs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šāgada 5.maijs.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Klāvs Olšteins.

K.Olšteins (frakcija „Vienotība”).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā paredz noteikt minimālā apmaksātā pamatkapitāla prasību 300 000 latu apmērā komersantiem, kas sniedz kreditēšanas pakalpojumus patērētājiem. Pēc būtības tas radīs stabilu un patērētājiem uzticamu nebanku kreditēšanas tirgus izveidi. Tas ir ļoti būtiski gan saistībā ar īstermiņa kredītiem, gan arī saistībā ar lombardu tirgus sakārtošanu, ap kuriem, kā zināms, zeļ un plaukst noziedzība. Tāpēc šāda veida pamatkapitāla noteikšana būtu diezgan būtisks kritērijs tam, lai lombardu darbība tiktu uzraudzīta vēl labāk un rezultatīvāk.

Lūdzu atbalstīt, kolēģi, pirmajā lasījumā šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Tutinam.

J.Tutins (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Sakarā ar to, ka es iepriekšējās debatēs ieekonomēju laiku, es runāšu burtiski divas minūtes.

Protams, nav šaubu par to, ka patērētāju kreditēšana nav tā nozare, kur mēs, uzņēmēji, varētu darboties, kā nu kurš vēlas un kā nu kurš dara. Tā ir jāsakārto!

Bet varbūt ir pamatotas domas un rodas bažas, vai ir nepieciešams tik liels pamatkapitāls – 300 000 latu, jo tajās pašās biržās tie ir tikai 250 000 latu. Un vai ir nepieciešama tik augsta licencēšanas maksa: pirmajā reizē – 50 000 latu, bet katrā nākamajā gadā par atjaunošanu – vēl 10 000 latu? Pēc Ekonomikas ministrijas datiem, kuri praktiski arī nesakrīt... jo, pēc Centrālās statistikas pārvaldes ziņām, šajā jomā darbojas 232 komersanti, bet, pēc VID ziņām, šajā jomā darbojas 316 komersanti. Pēc Latvijas Darba devēju konfederācijas, asociāciju un biedrību ziņojuma, šajā biznesā no visiem šiem simtiem praktiski varētu palikt tikai aptuveni 10–15 uzņēmēji.

Tā ka, es domāju, uz otro lasījumu vēl ir laiks padomāt, vai tiešām vajadzīgi tik lieli... tik nesamērīgas pamatkapitāla un licencēšanas summas ir vajadzīgas?

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Olšteina kungs vēlas ko piebilst?

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

K.Olšteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 5.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 5.maijs.

K.Olšteins. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums – deputātu Kučinska, Zalāna, Agešina, Tutina un citu iesniegtais lēmuma projekts „Par deputāta Andra Bērziņa (Rīga) ievēlēšanu Saeimas Juridiskajā komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Andra Bērziņa (Rīga) ievēlēšanu Saeimas Juridiskajā komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! (No zāles: „Par kuru Bērziņu ir runa?!” Smiekli. Starpsaucieni.) Par Andri Bērziņu, kas ievēlēts no Rīgas... Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret – nav, atturas – 2. Lēmums atbalstīts. Andris Bērziņš no Rīgas var darboties Saeimas Juridiskajā komisijā. (Aplausi.)

Un nu Saeimas šīsdienas šīs sēdes darba kārtības pēdējais jautājums –lēmuma projekts „Par deputāta Andra Bērziņa (Rīga) ievēlēšanu Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Andra Bērziņa (Rīga) ievēlēšanu Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91 (Aplausi.), pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Līdz ar to visi šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Dzintaram Rasnačam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai. (No zāles dep. K.Šadurskis: „Vai, cik labi! Paldies par sēdes vadīšanu!”)

Dz.Rasnačs (10.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies seši deputāti: Andris Buiķis... Ir zālē. Gundars Daudze, Atis Lejiņš, Sergejs Mirskis, Vladimirs Nikonovs un Vitālijs Orlovs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to Saeimas ziemas sesijas pēdējo sēdi pasludinu par slēgtu.

Novēlu visiem gaišas un priecīgas Lieldienas!

Tiekamies Saeimas sēdē pēc divām nedēļām.

Paldies.