Par Latvijas vienotību ar Eiropas mērauklu

Turpinājums no 1.lpp.

Paldies Dievam, mani paralēli ģeogrāfijas studijām Universitātē ieinteresēja Latvijas teritoriālplānošanas iespējas, un varbūt tieši tāpēc pēc studijām es nokļuvu Ventspilī, kur pirms pieciem gadiem bija aktuālas tieši šīs problēmas. Tur nostrādāju četrarpus gadus un pilnīgi nejauši izlasīju aicinājumu pieteikties gluži jaunā institūcijā — PTRS ekspertu konkursā.

Pašam par lielu brīnumu, tas ir izdevies, un nu jau veselu mēnesi iepazīstos ar saviem kolēģiem — Veroniku Jurču, kas nāk no Alūksnes, Dzidru Vecbrali, kas ir dziļa liepājniece, Sandru Eglāju, socioloģijas lietpratēju, kas gluži nesen (nu varbūt joprojām?) par eksperti strādā Saeimā, tāpat arī ar neseno rūjienieti Valēriju Seili, kurš tāpat konkursa kārtā kļuvis par PTRS sekretariāta vadītāju. Manuprāt, mūsu priekšrocība ir tāda, ka mēs esam jauni gan gadu ziņā, gan veicamo uzdevumu apritē. Te nav un nevar būt nekādas "iestrādes", jo tie esam mēs paši tagad un vēl pēc dažiem gadiem.

Un Andris Lācis stāsta un rāda dokumentus, kas skar tieši šī semināra "Administratīvi teritoriālā reforma" aprises.

— Jā, — Andris Lācis piebilst, — daudzi man vaicā: ko nozīmē šis it kā mistiskais apzīmējums PHARE? Tomēr mums ir jāapzinās, ka vienā dienā visu uzzināt nav iespējams. Vismaz šajos gados un nedēļās, kuru gaitā esmu iepazinis vispārējo situāciju, man vairs nešķiet tikai simbolisks tāds vārds kā Holgers Pints ( Holger Pyndt ). Tas ir tāds simpātisks kungs no Dānijas, ko te visi dēvē par PHARE projektu direktoru, un viņa sūtības būtība ir tieši tāda. Jo Dānija ar savu tuvību Baltijas valstīm, pat ar savu vēsturisko kopību mums izraisa visdziļākās simpātijas. Tomēr mēs saprotam un dziļi apzināmies, ka nevaram vienā dienā un vienā stundā pārņemt viņu pieredzi. Nav nekāds noslēpums, ka pirms desmit gadiem Dānijā bija 1000 pašvaldību kopienas, turpretī tagad to ir ap trīssimt. Vai Latvijā ejam no 500 uz 150? Būtisks ir PHARE atbalsts un mūsu situāciju ļoti saprotošā Holgera Pinta izpratne. Tomēr mēs esam Eiropas Savienības priekšvārtē, un šajā ziņā mums ir nepieciešama sava un vienīgi sava izpratne.

Mēs ejam savu ceļu, un tas ir izšķirošais. Šobrīd būtiska ir ikviena apriņķa izpēte, un šajā ziņā pat ikviens pagasts var būt tikai ieguvējs. Jo piecdesmit gadu apritē kultivētā mehāniskās kopības saziņa ir vien fikcija.

Vakardienas sarunā VARAM Pašvaldību lietu pārvaldes PTRS birojā "Latvijas Vēstnesis" lūkoja rast atbildes arī uz vairākām praktiskām ievirzēm.

— Vai iespējams jau tuvākajā laikā atbildēt uz jautājumu par konkrētu saskari dažādos novados?

— Tālab arī mēs te esam! Jau šodien, 17.martā, mūsu darbinieki devās uz Alūksnes novadu, lai iepazītos ar Gaujienas pagasta rosinājumu veidot turienes apvidus pagastu kopību. Mūsu ierosinājumu mapē ir ne mazums šādu priekšlikumu, kuri gaida PTRS atzinumus. Tas, protams, nav vienas dienas uzdevums, tomēr mēs esam valsts institūciju ierēdņi, kuriem saistoši ir Saeimā pieņemtie un Valsts prezidenta parakstītie likumi, kā arī Ministru kabineta pieņemtie tiesību akti.

Domājams, ka jau tuvākajā laikā Pašvaldību teritoriālās reformas sekretariātu eksperti kopīgi ar masu plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem varētu doties mūsu kopīgajās "ekspedīcijās". Vismaz mūsu darba kalendārā nav nekādas aizķeres. Skatāmies: nākamās nedēļas vidū — Rēzekne, pēc tam — Ventspils rajons, tad — Valmiera un tā joprojām.

Par reformas sekretariāta otro elpu

Kā ziņo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, ar 15. februāri ir atsācis darbu par PHARE un valsts līdzekļiem finansētais Pašvaldību teritoriālās reformas sekretariāts — PTRS.

Tā priekšgalā ir un būs nesenais Valmieras rajona Rūjienas pilsētas domes vadītājs Valērijs Seilis, kas uzvarējis šīs institūcijas vadības pretendentu konkursā. Kaut gan sekretariāts arī iepriekšējā sastāvā darbojās sekmīgi un par tā rosmēm ne reizi vien rakstīts arī "LV" slejās, darba līguma noteikumi ir bijuši dzelžaini, un viena gada ietvaros veiktās rosmes nav absolutizējamas. Tāpēc no iepriekšējā PTRS sastāva jaunajā sekretariātā palikusi vienīgi liepājniece Dzidra Vecbrāle. Vairāki iepriekšējie darbinieki raduši iespēju strādāt VARAM Pašvaldību lietu pārvaldē, un šāda attieksme ir vislabākā liecība viņu profesionālismam.

Kā sarunā ar "LV" pašvaldību lietu korespondentu izteicās Valērijs Seilis, turpmāk risinājamo jautājumu kopums ir kļuvis vēl plašāks, jo pērn pieņemts Administratīvi teritoriālās reformas likums, kā arī analogais Teritorijas attīstības plānošanas likums. Tajos norādīti ne tikai vispārējie, kopīgi veicamie uzdevumi, bet arī runāts par konkrētajiem termiņiem, kas attiecas uz viena vai otra uzdevuma izpildi.

Šajā ziņā būtisks ir fakts, ka apstiprināta Eiropas Savienības PHARE programma 98—047100 "Valsts pārvaldes reforma Latvijā" un tās apakšprojekts "Atbalsts VARAM Pašvaldību lietu pārvaldes centieniem teritoriālās reformas sagatavošanā."

Patlaban būtisks ir tieši apakšprojekts. Tajā par PHARE līdzekļiem paredzēta deviņu Latvijas rajonu izpēte. Iekšējais konkurss ļāvis noteikt trīs dažādas rajonu izpētes apvienības. Tā sauktā apvienība "Projekts XXI" pievērsīsies Jēkabpils, Limbažu, Madonas un Preiļu rajona izpētei, konsorcijs "Blezūrs — konsultāciju birojs", kas nule beidzis izpēti Ziemeļkurzemes deviņos pagastos, šogad strādās Ventspils, Rēzeknes, Valmieras un Jelgavas rajonā. Zīmīgi, ka šogad pirmo reizi izpētē iekļāvies Valsts zemes dienests. Tas paredz pievērsties Daugavpils novadam, plānojot tiklab Daugavpils lielpilsētas, kā arī Daugavpils rajona izpētes pamatuzdevumus.

Mintauts Ģeibāks,

"LV" informācijas redaktors

Rajonu izpēte 1999.gadāa