Uz deputātu jautājumu rakstiski iesniegtā atbilde

Ministrs J.Dūklavs

Uz jaut. nr.19/J10 – dok. nr.807

Par bezakcīzes degvielu

Zemkopības ministrija, atbildot uz Saeimas Prezidija izsludinātiem deputātu jautājumiem, informē:

1. Pamatojoties uz Ministru kabineta 2010.gada 23.februāra sēdes protokola Nr.10 64.§, Zemkopības ministrija sadarbībā ar Latvijas Degvielas tirgotāju asociāciju izstrādāja koncepciju efektīvākai no akcīzes nodokļa atbrīvotas dīzeļdegvielas piešķiršanai lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, tai skaitā viens no piedāvātajiem variantiem bija akcīzes nodokļa atvieglojums, iegādājoties iekrāsoto (iezīmēto) dīzeļdegvielu.

Koncepcijas ietvaros veica aprēķinus gan attiecībā uz degvielas uzpildes stacijām, kā arī izdevumus, kas saistīti ar lauksaimniecības produkcijas ražotājiem un administratīvā sloga veidošanos kontrolējošajām institūcijām – Lauku atbalsta dienestam un Valsts ieņēmumu dienestam. Ministru kabinets, izvērtējot piedāvātos variantus, akceptēja dīzeļdegvielas piešķiršanas kārtību, kas tiek veikta saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 12.maija noteikumiem Nr.444 „Kārtība, kādā no akcīzes nodokļa ir atbrīvota dīzeļdegviela (gāzeļļa) un dīzeļdegviela (gāzeļļa), kurai ir pievienota rapšu sēklu eļļa vai no rapšu sēklu eļļas iegūta biodīzeļdegviela, ko lauksaimniecības produkcijas ražotājs izmanto lauksaimniecības zemes apstrādei, kā arī tādas meža vai purva zemes platības apstrādei, kurā kultivē dzērvenes vai mellenes”.

2010./2011. saimnieciskajā gadā dīzeļdegvielu saskaņā ar Lauku atbalsta dienesta sniegto informāciju, kam piemēro akcīzes atbrīvojumu, tirgo 85 komersanti 279 degvielas uzpildes stacijās (DUS). Lai varētu ieviest krāsoto (iezīmēto) dīzeļdegvielu DUS ir nepieciešamais 6 767 816 Ls (1.tabula).

Programmas īstenošanai nepieciešamais finansējums DUS

1.tabula

*Iekrāsošana notiek ar amīniem, 42 Ls/50 0001. Kopējo dīzeļdegvielas apjomu 85 495 240 litri.

Saskaņā ar Lauku atbalsta dienesta datiem, 2010./2011. saimnieciskajā gadā ir 16 969 lauksaimniecības produkcijas ražotājus, kuriem piešķirts nodokļu atvieglojums dīzeļdegvielai. Tā kā ne visi lauksaimniecības produkcijas ražotāji veido no akcīzes nodokļa atbrīvotas dīzeļdegvielas uzkrājumus, uzglabāšanas cisternas vai mucas būtu nepieciešams trešajai daļai pretendentu.

Kopējais izdevumu apjoms, iegādājoties cisternas, ir 33 936 000 Ls vai mucas – 197 960 Ls (2.tabula).

Programmas īstenošanai nepieciešamais finansējums zemniekiem (divās alternatīvās)

2.tabula

Ieviešot krāsoto (iezīmēto) dīzeļdegvielu, var rasties vairākas problēmas:

• Palielinās administratīvais slogs degvielas vairumtirgotājiem un degvielas mazumtirgotājiem, jo būs jāsniedz papildu informācija Valsts ieņēmumu dienestam par zemniekiem realizēto dīzeļdegvielu bez akcīzes nodokļa.
• Iekrāsoto dīzeļdegvielu nevar iegādāties tie zemnieki, kas nav pieteikušies platībmaksājumiem Lauku atbalsta dienestā, līdz ar to kontrolējošās institūcijas nevarēs garantēt precīzu kontroles mehānismu.
• Papildus nepieciešams finansējums dīzeļdegvielas tirgotājiem un zemniekiem.
• Zemniekiem jāiegādājas divas cisternas gadījumā, ja lauksaimniecības produkcijas ražošanas procesā ir nepieciešams vairāk dīzeļdegvielas, nekā limitēts. Iekrāsota dīzeļdegviela glabājas atsevišķi no neiekrāsotās.
• Pēc citu ES dalībvalstu piemēra var spriest, ka ceļu policijai ir grūti kontrolēt iekrāsotas dīzeļdegvielas likumīgo pielietošanu (t.i., tikai tehnikā, kas ir saistīta ar lauksaimniecības produkcijas ražošanu).
• Iekrāsotās dīzeļdegvielas realizācijas vietās – vairumtirdzniecības vietās un degvielas uzpildes stacijās – iespējams būs vairāk šādas dīzeļdegvielas, nekā ir nepieciešams lauksaimniekiem, līdz ar to tas var negatīvi ietekmēt valsts budžetu, jo iekrāsotai dīzeļdegvielai nebūs piemērots akcīzes nodoklis.

2. Lai zemnieks, kas veic saimniecisko darbību un ražo lauksaimniecisko produkciju, saņemtu akcīzes atbrīvojumu dīzeļdegvielai, Zemkopības ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju veic grozījumus likumā „Par akcīzes nodokli”, kas stājas spēkā 2011.gada 1.maijā un kur tiek noteikta prasība attiecībā uz minimāliem ieņēmumiem no lauksaimnieciskās ražošanas (neieskaitot saņemto valsts un Eiropas Savienības atbalstu) vai ieņēmumiem no akvakultūras produkcijas pārdošanas pēdējā noslēgtajā saimnieciskajā gadā (neieskaitot saņemto valsts un Eiropas Savienības atbalstu) no viena pieteiktā hektāra.

Lai izvērtētu minimālo ieņēmumu slieksni, Zemkopības ministrija pieprasīja informāciju no Lauku atbalsta dienesta par visiem zemniekiem, kas saņem akcīzes atbrīvojumu dīzeļdegvielai un no Valsts ieņēmumu dienesta par šo zemnieku gūtajiem un deklarētajiem ieņēmumiem 2009.gadā (3.tabula).

3.tabula

Izvērtējot apkopotos datus, tika secināts, ka:

1. 473 zemnieki nav iesnieguši Valsts ieņēmumu dienestā nekādas ziņas, vai arī šīs zemnieku saimniecības ir reģistrētas 2009.gadā, līdz ar to ne deklarācija, ne arī gada pārskats tām nebija jāiesniedz.

2. 483 zemniekiem ieņēmumi 2009.gadā bija 0 latu.

3. 1326 zemniekiem ieņēmumu slieksnis 2009.gadā bija zem 150 Ls.

4. 1619 zemniekiem ieņēmumu slieksnis 2009.gadā bija zem 200 Ls.

5. 1948 zemniekiem ieņēmumu slieksnis 2009.gadā bija zem 250 Ls.

6. 2295 zemniekiem ieņēmumu slieksnis 2009.gadā bija zem 300 Ls.

7. 3019 zemniekiem ieņēmumu slieksnis 2009.gadā bija zem 400 Ls.

2011.gada 13.aprīlī Zemkopības ministrija sadarbībā ar Lauksaimnieku nevalstisko organizāciju konsultatīvo padomi, izvērtējot Valsts ieņēmumu dienesta sniegtos datus, noteica 200 Ls/ha minimālo ieņēmumu slieksni.

3. Saskaņā ar Lauku atbalsta dienesta datiem uz 2011.gada 1.janvāri bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmumu skaits, kas pretendē uz Lauku attīstības plāna ietvaros sniegto finansējumu pasākuma „Agrovides maksājumi” apakšpasākumu „Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība” ir 3977, ar kopējo platību 161 157,61 ha. Šādu maksājumu piešķir ik gadu, lai segtu radušos papildu izdevumus un neiegūtos ieņēmumus, bioloģiskiem lauksaimniecības uzņēmumiem ir jānodrošina no 50 Ls/ha līdz 1000 Ls/ha atkarībā no atbalstam deklarētās lauksaimniecības nozares.

Tā kā akcīzes nodokļa atbrīvotā dīzeļdegviela tiek piešķirta par lauksaimniecības produkcijas ražošanu, kas tiek realizēta ar mērķi uzņēmumam gūt peļņu, un bioloģiskie lauksaimniecības uzņēmumi atkarībā no saimniekošanas veida, jau ir saņēmuši kompensējošos maksājumus, ieņēmumu slieksnis arī tika noteikts 200 Ls/ha.

Lauksaimniecības produkcijas ražotājam, kas nenodrošinās noteiktos ieņēmumus uz hektāru, Lauku atbalsta dienests piemēros proporcionālo platības samazinājumu, kā rezultātā kopējais dīzeļdegvielas apjoms būs mazāks nekā tiem pretendentiem, kam ieņēmumi ir 200 Ls/ha.

Zemkopības ministrs J.Dūklavs

Rīgā 2011.gada 13.aprīlī