Semināra starpbrīdī uz "Latvijas Vēstneša" jautājumiem atbild Ministru prezidents Vilis Krištopans un finansu ministrs Ivars Godmanis;

semināra darba gaitā: Finansu ministrijas valsts sekretāre Valentīna Andrējeva, valsts sekretāres vietniece Ingūna Sudraba un finansu ministrs Ivars Godmanis…

… vides valsts ministre Inese Vaidere un ekonomikas ministrs Ainārs Šlesers;

Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Aivars Maldups un iekšlietu ministrs Roberts Jurdžs Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Vakar, 17. martā, Jūrmalā, viesnīcas "Rīgas līcis" konferenču zālē, notika Finansu ministrijas rīkots seminārs "Valsts budžets — 2000".

Pasākumu vadīja finansu ministrs Ivars Godmanis, tajā piedalījās Ministru prezidents Vilis Krištopans, ministri Roberts Jurdžs, Aija Poča, Inese Vaidere, Roberts Zīle, Ainārs Šlesers, Ringolds Balodis, Pēteris Salkazanovs, Anatolijs Gorbunovs, valsts kontrolieris Raits Černajs, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors Andrejs Sončiks, visu ministriju augstākie ierēdņi — valsts sekretāri un to vietnieki, kā arī citas amatpersonas.

Šī bija pirmā 2000. gada valsts budžeta izstrādei veltītā valsts amatpersonu apspriede, tādēļ, kā tās atklāšanā uzsvēra Ivars Godmanis, tā nepretendēja uz secinājumiem, bet gan uz viedokļu apkopojumu.

Finansu ministrs pasākuma dalībniekiem piedāvāja arī darba grupu diskusiju tēmas — 2000. gada valsts budžeta veidošanas metodikas izvēle, finansu sadale starp valsts pamatbudžetu un valsts speciālajiem budžetiem, par vienu budžeta gadu ilgāku finansu saistību uzņemšanās regulēšana, valdības prioritāšu kvantitatīvais un kvalitatīvais atspoguļojums budžeta plānošanā, kā arī ārēju finansu līdzekļu piesaiste valsts programmu realizācijai un tai sekojošā valsts ārējā parāda palielināšanās.

Pirms sarunām darba grupu ietvaros ar ziņojumiem par 2000. gada budžeta izstrādes konceptuālajiem variantiem, valsts parāda stāvokli, nodokļu likumdošanas problēmām un gaidāmajām izmaiņām, nodokļu ieņēmumu administrēšanu, kā arī Latvijas tautsaimniecības attīstības iespējām un 2000. gada budžeta makroekonomisko pamatojumu uzstājās Finansu ministrijas, Valsts kases un Valsts ieņēmumu dienesta darbinieki.

Tā, piemēram, Finansu ministrijas valsts sekretāres vietniece Ingūna Sudraba, referējot par budžeta projekta izstrādes metodiku, pamatoja priekšlikumu izvēlēties tādu darba modeli, kura ietvaros, tāpat kā veidojot 1999. gada valsts budžeta projektu, vispirms tiktu noteikts ministriju tehniskās bāzes finansējuma minimums, bet pārējie līdzekļi sadalīti valdības formulēto prioritāšu finansēšanai. Papildus tam pēc "nulles" budžeta izstrādes principiem pilnībā tiktu izanalizēts vismaz trīs nozīmīgu valsts programmu finansējums. Nākamgad šāda atsevišķu valsts programmu finansiālā pamatojuma analīze un pārstrāde turpinātos.

I. Sudraba, komentējot valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu daļas struktūru, atzina, ka, aizvien pieaugot ar likumu iezīmētu jeb mērķētu finansu līdzekļu īpatsvaram, kā arī augot valdības saistību apjomam, ik gadu samazinās tā budžeta līdzekļu daļa, kuras sadale ir valdības un parlamenta kompetencē, veidojot kārtējo budžeta likumu. Projektējot 2000. gada budžetu, brīva rīcība būs iespējama vairs tikai ar aptuveni 40 procentiem no visiem valsts pamatbudžeta ieņēmumiem. Turklāt, vērtējot nākamā gada budžeta iespējas, jāņem vērā arī tas, ka ievērojami saruks vienreizēja rakstura ieņēmumi, piemēram, privatizācijas procesā gūtie līdzekļi, kas līdz šim tikuši izmantoti kārtējo vajadzību — algu, pabalstu, dotāciju — finansēšanai.

Savukārt Valsts kases pārvaldnieka vietnieks Vilnis Lindemanis, analizējot Latvijas valsts parādu, semināra dalībniekiem atgādināja par 1999. gadā gaidāmo tā straujo pieaugumu, ko noteicis šī gada budžeta likumā paredzētais lielais fiskālais deficīts un tā finansēšanas nepieciešamība. Kā norādīja V. Lindemanis, tā rezultātā valsts parāds šogad varētu palielināties pat par 30 procentiem, sasniedzot 12,7 procentus no plānotā gada iekšzemes kopprodukta apjoma. Salīdzinājumam tika piedāvāti dati par iepriekšējiem budžeta gadiem, arī 1997. un 1998. gadu, kad valsts parāda apjoms kritās attiecīgi par četriem un pieciem procentiem. Nepieciešamību rūpīgi izsvērt nākamā gada izdevumu daļu semināra dalībniekiem atgādināja arī informācija par vairāk nekā 50 miljoniem latu, kas atbilstoši aizdevumu atmaksas grafikiem 2000. gadā nepieciešami valsts ārējā parāda atmaksai.

Rezultātā, kā atzina referenti, to līdzekļu apjoms, par kuru sadali būs iespējams lemt valdībā, veidojot 2000. gada budžetu, ne tikai nepalielināsies, salīdzinot ar 1999. gadu, bet, iespējams, būs pat mazāks. Semināra sesiju starplaikā sarunā ar žurnālistiem Ministru prezidents Vilis Krištopans komentēja gan šī gada budžeta izpildi, gan nākamā gada budžeta veidošanu.