Tā, V. Krištopans atzina, ka 1999. gada budžets tiek pildīts apmierinoši. Par to liecinot Valsts kases operatīvie pārskati — situācija esot ļoti tuvu prognozētajai, tādēļ, kā uzsvēra Ministru prezidents, panikai neesot pamata. Savukārt pēc marta un aprīļa rezultātu apkopošanas, pēc V. Krištopana domām, jau būs iespējams spriest par visa gada budžeta izpildi:

— Ja viss ir tā, kā plānots, tad viss ir kārtībā. Ja gadījumā kādā pasaules reģionā atkal kaut kas notiek, mēs rīkosimies atbilstoši situācijai. Ja vajadzēs, mēs budžeta izdevumu daļu varam arī samazināt. Pagaidām šādas nepieciešamības nav. Piemēram, sociālā budžeta maksājumi pašlaik pildās vienkārši izcili.

Atbildot uz "LV" jautājumiem,

Ministru prezidents atzina, ka šajā seminārā vēl nebūs iespējams valdības locekļiem vienoties par nākamā gada budžeta prioritātēm:

— Šoreiz mēs lemsim tikai par budžeta izveides modeli, par to, cik daudz un kurās sfērās mēs izmatosim "nulles" budžeta veidošanas principus, kurus piedāvā opozīcija. Lai šādu modeli pielietotu visās valsts finansētajās programmās, pēc mūsu aprēķiniem, ir nepieciešami divi gadi sagatavošanās darbu. Tādēļ šo modeli mēs izmantosim tikai atsevišķās sfērās — valsts policijā, izglītībā, sociālajā budžetā.

Priekšlikums izvēlēties šādu finansējuma izstrādes veidu tieši šīm valsts programmām jau šogad, kā uzsvēra V. Krištopans un I. Godmanis, gan nenozīmējot to, ka šeit valsts līdzekļi tiktu neracionāli vai nepamatoti tērēti. Pakāpeniski, nākamajos gados, šāda finansējuma pamatojuma pārbaude notikšot arī visās citās no budžeta līdzekļiem finansētajās programmās.

Jau saskaņots esot arī valsts budžeta projekta izstrādes grafiks un noteikta tā regulāra apspriešana Ministru kabinetā. Paredzēts, ka līdz maija beigām tiks noteikti visu ministriju finansējuma mērķa griesti, līdz septembrim tiks izstrādāts un Ministru kabinetā iesniegts detalizēts budžeta projekts. Tikšot ievērots arī likumā noteiktais budžeta projekta iesniegšanas termiņš Saeimā — 1. oktobris.

Savukārt uz "LV" jautājumu par fiskālā deficīta iespējamo pieaugumu vai samazinājumu 2000. gada budžetā atbildēja finansu ministrs I. Godmanis:

— Jau šī gada laikā mums būtu jātiecas samazināt valsts kopbudžeta fiskālo deficītu līdz 0,5 procentiem no iekšzemes kopprodukta rādītāja.

Dina Gailīte,

"LV" Saeimas un valdības lietu

redaktore