Ministru kabineta sēdē: 2011.gada 19.aprīlī

MK: Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā

19.aprīlī Ministru kabinets pieņēma rīkojumu “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kurā iekļauti 188 pilsonības pretendenti, t.sk. 18 viņu nepilngadīgie bērni. No 170 pilsonības pretendentiem 76% ir krievi, 10% ukraiņi, 13% baltkrievi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības. 22% pilsonības pretendentu ir pamata, 59% – vidējā, 17% – augstākā izglītība.

Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā ir uzņemtas 135 840 personas: 1995.gadā – 984; 1996.gadā – 3016; 1997.gadā – 2992; 1998.gadā – 4439; 1999.gadā – 12 427; 2000.gadā – 14 900; 2001.gadā – 10 637, 2002.gadā – 9844; 2003.gadā – 10 049; 2004.gadā – 16 064; 2005.gadā – 19 169; 2006.gadā – 16 439; 2007.gadā – 6826; 2008.gadā – 3004; 2009.gadā – 2080; 2010.gadā – 2236; 2011.gadā – 634 personas.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

 

AM: Par Eiroatlantisko lietu padomes likvidēšanu

19.aprīlī Ministru kabinetā apstiprināts Aizsardzības ministrijas sagatavotais noteikumu projekts “Par Ministru kabineta 2005.gada 26.aprīļa noteikumu Nr.298 “Eiroatlantisko lietu padomes nolikums” atzīšanu par spēku zaudējušiem”.

Eiroatlantisko lietu padome tika izveidota 2004.gadā, lai starpinstitūciju līmenī izskatītu ar Latvijas dalības NATO un ES saistītus jautājumus, liekot akcentu uz institūciju darba organizāciju, lai pielāgotos tikko uzsāktajai dalībai abās organizācijās. Pēc septiņu gadu dalības NATO un ES šīs padomes darbība vairs nav nepieciešama, tāpēc, optimizējot valsts pārvaldes darbu, padome tiks likvidēta.

Pēdējo divu gadu laikā padome ir sasaukta tikai divas reizes, turklāt daudzi padomes jautājumi tiek atrisināti Ministru kabineta sēdēs vai citos starpinstitūciju sadarbības formātos.

Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departaments

 

FM: Par ēnu ekonomikas un nelegālās nodarbinātības mazināšanu

Līdz 15.aprīlim ir izpildīti 27 pasākumi no pasākumu plānā ēnu ekonomikas apkarošanai un godīgas konkurences nodrošināšanai 2010.–2013.gadam iekļautajiem 60 pasākumiem, informēja Finanšu ministrija (FM) 19.aprīlī Ministru kabineta (MK) sēdē skatītajā informatīvajā ziņojumā par ēnu ekonomikas un nelegālās nodarbinātības mazināšanas pasākumiem.

Kopā pasākumu plānā ir iekļauti 60 pasākumi, kas vērsti uz nodokļu politikas izvērtēšanu, administratīvā sloga samazināšanu, atbalstu uzticamajiem uzņēmējiem un pārejas uz legālo ekonomiku veicināšanu, kontrolējošo iestāžu kapacitātes nodrošināšanu, sodu politikas pārskatīšanu, darbu ar sabiedrībām. Par pasākumu izpildi ir atbildīgas valsts pārvaldes iestādes, kas plāna izpildi nodrošina piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

Savukārt ar Ministru prezidenta rīkojumu izveidotā darba grupa ēnu ekonomikas apkarošanai turpina darbu, sekojot plāna izpildei, un izstrādā jaunus priekšlikumus, ja, plānu īstenojot, kāda uzdevuma risināšana izrādās neiespējama, nedod gaidītos rezultātus vai kopējā mērķa sasniegšanai ir nepieciešami jauni risinājumi.

Pasākumu plāna nereģistrētās nodarbinātības mazināšanai 2010.–2013.gadam ietvaros līdz šā gada 15.aprīlim pilnībā vai daļēji ir izpildīti 18 pasākumi.

Kopā pasākumu plānā ir iekļauti 25 pasākumi, kas sadalīti četros rīcības virzienos – nereģistrētās nodarbinātības kontroles mehānisma efektivizēšana, negodīgas konkurences mazināšana, sodu politikas pārskatīšana attiecībā uz nereģistrēto nodarbinātību un sabiedrības informēšana un izglītošana par nereģistrētās nodarbinātības negatīvajām sekām. Atbilstoši institūciju kompetencei pasākumi galvenokārt vērsti uz normatīvās bāzes uzlabošanu, bet ietver arī citas aktivitātes. Par pasākumu izpildi ir atbildīga Labklājības ministrija, FM , Tieslietu ministrija un citas institūcijas.

Lai aktivizētu cīņu pret cigarešu un alkohola kontrabandu un to nelegālu tirdzniecību Latvijā, VID vadībā valsts tiesību aizsardzības iestādes izstrādāja un no 2010.gada maija līdz decembrim realizēja Valsts tiesību aizsardzības iestāžu rīcības plānu 2010.gadam, lai aktivizētu cīņu pret cigarešu un alkohola kontrabandu un to nelegālu tirdzniecību Latvijā. Rīcības plāna īstenošanā ir iesaistīts Valsts ieņēmumu dienests (VID), Valsts robežsardze, Valsts policija, Drošības policijas un KNAB.

Rīcības plāna izpilde bijusi veiksmīga. Tās rezultātā 2010.gadā atklāti smagi noziedzīgi nodarījumi, aizturēta īpaši bīstama organizētās noziedzības grupa, aktivizēta sadarbība ar Latvijas un ārvalstu tiesību aizsardzības iestādēm, tajā skaitā Eiropas Komisijas Krāpšanas apkarošanas biroju (OLAF), Krievijas un Baltkrievijas muitas dienestiem, kā arī alkohola un cigarešu ražotāju un tirgotāju asociāciju pārstāvjiem. Būtiski pieaugusi darba efektivitāte organizētās noziedzības apkarošanā – saistībā ar organizētās noziedzības grupējumiem 2010.gadā ierosināti 30 kriminālprocesi (2009.gadā – 19) un vairāk nekā četras reizes pieauguši organizētajai noziedzībai nodarītie zaudējumi ~15 miljoni latu apmērā (2009.gadā ~3,6 miljonu latu apmērā).

Palielinājušies arī akcīzes nodokļa ieņēmumi. Ja 2010.gada sākumā akcīzes nodokļa ieņēmumi par tabakas izstrādājumiem mēnesī bija tikai 44–55% no plānotā (februārī un martā), tad kopš augusta faktiskie akcīzes nodokļa ieņēmumi pārsniedz plānoto (100–110,6%).

Šobrīd notiek aktīvs darbs pie “Valsts tiesību aizsardzības iestāžu rīcības plāna 2011.gadam, lai aktivizētu cīņu pret cigarešu un alkohola kontrabandu un to nelegālu tirdzniecību Latvijā” pasākumu izstrādes, iekļaujot tajā arī nelegālas naftas produktu aprites izpēti un apkarošanu.

Lai mazinātu ēnu ekonomiku un nelegālo nodarbinātību, VID ir izstrādājis un apstiprinājis “Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu saistību izpildes stratēģiju 2010.–2013.gadam”, kurā ir norādīti būtiskākie nodokļu ieņēmumu riski, darbības virzieni un galvenie pasākumi nodokļu ieņēmumu risku mazināšanai, tai skaitā nereģistrētās saimnieciskās darbības, saimnieciskās darbības ārpus nodokļu sistēmas, nelikumīgas izcelsmes preču tirdzniecības un organizētās noziedzības grupējumu darbības riska mazināšanai.

Stratēģijas ieviešanai ir izstrādāts Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu saistību izpildes stratēģijas rīcības plāns 2010.–2013.gadam (plāns ir ierobežotas pieejamības), kurā ietverts 21 ieņēmumu risks ar pasākumiem to mazināšanai un 17 administratīvās kapacitātes stiprināšanas pasākumi.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

IeM: Par grozījumiem Pornogrāfijas ierobežošanas likumā

19.aprīlī Ministru kabinetā (MK) atbalstīts likumprojekts “Grozījumi Pornogrāfijas ierobežošanas likumā”.

Likumprojekts paredz izslēgt no Pornogrāfijas ierobežošanas likuma pantu, kas paredz ekspertu komisijas definīciju un deleģējumu MK noteikt ekspertu komisijas izveidošanas un darbības kārtību, kā arī personas un institūcijas, kuras ir tiesīgas pieprasīt ekspertu komisijas atzinumu.

Vienlaikus likumprojekts paredz izslēgt arī Pornogrāfijas ierobežošanas likuma pārejas noteikumu, kas paredz minēto noteikumu izdošanas datumu un uzdevumu Ministru kabinetam izveidot ekspertu komisiju.

Lemjot jautājumu par personu saukšanu pie atbildības par Pornogrāfijas ierobežošanas likumā ietverto prasību pārkāpšanu, ja kompetentai iestādei vai amatpersonai rodas šaubas par to, vai materiāls ir uzskatāms par pornogrāfiska rakstura materiālu vai bērnu pornogrāfiju, procesuālajos likumos ir noteikta kārtība, kādā tiek piesaistīts eksperts un sniegts eksperta atzinums.

Šādos gadījumos eksperts ir uzskatāms par procesa dalībnieku un viņa sniegtais viedoklis tiek procesuāli nostiprināts kā pierādījums lietā.

Līdz ar to nepastāv nepieciešamība pēc īpašas ekspertu komisijas izveides, lai nodrošinātu administratīvā pārkāpuma lietas vai kriminālprocesa norisi.

Kopš Pornogrāfijas ierobežošanas likuma pieņemšanas šajā likumā paredzētā ekspertu komisija nav bijusi izveidota, līdz ar ko likumprojekts tiesiskas sekas neradīs.

Ja personai rodas aizdomas par pornogrāfiska rakstura materiālu nelikumīgi apriti, šai personai ir tiesības arī pēc likumprojekta pieņemšanas griezties kompetentā institūcijā (Valsts policijā vai attiecīgi Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē), kurai ir tiesības vērsties pret pārkāpēju.

 

IeM: Par detektīvdarbības atļauju izsniegšanas un uzskaites uzlabošanu

19.aprīlī Ministru kabinets (MK) izdevis MK noteikumus “Kārtība, kādā reģistrējamas ziņas par speciālajām atļaujām (licencēm) detektīvdarbības veikšanai un sertifikātiem detektīvdarbības veikšanai”, kas uzlabos speciālo atļauju (licenču) un sertifikātu detektīvdarbības veikšanai izsniegšanas un uzskaites sistēmu. Noteikumu mērķis ir noteikt Integrētās iekšlietu informācijas sistēmas licenču un sertifikātu reģistrā reģistrējamo ziņu apjomu par detektīvdarbības veikšanai izsniegtajām licencēm un sertifikātiem. Noteikumi nosaka arī ziņu iekļaušanas, izmantošanas un dzēšanas kārtību, kā arī institūcijas, kurām piešķirama piekļuve reģistrā iekļautajām ziņām.

Šie noteikumi paredz informācijas apmaiņu starp valsts institūcijām, kas savas kompetences ietvaros veic detektīvdarbības kontroli.

Līdz šim nebija vienotas informācijas uzskaites sistēmas, kuru tiešsaistes režīmā varētu izmantot valsts institūcijas, lai iegūtu un pārbaudītu informāciju par komersantiem, kas saņēmuši speciālo atļauju (licenci) detektīvdarbības veikšanai (detektīvsabiedrībām) un fiziskajām personām, kas saņēmušas detektīva sertifikātu (detektīviem), kā arī līdz šim normatīvie akti neparedzēja Valsts policijai pienākumu uzskaitīt izsniegtās speciālās atļaujas (licences) vai sertifikātus detektīvdarbības veikšanai.

Iekšlietu ministrijas Administratīvais departaments

 

LM: Par Darba aizsardzības plānu 2011.–2013.gadam

Lai noteiktu konkrētus pasākumus turpmākai darbā notikušo letālo nelaimes gadījumu skaita samazināšanai, valdība 19.aprīlī apstiprinājusi Labklājības ministrijas (LM) izstrādāto Darba aizsardzības jomas attīstības plānu 2011.–2013.gadam.

Galvenās darba aizsardzības jomā pastāvošās problēmas ir informācijas un kapacitātes trūkums darba aizsardzības politikas attīstībai, zemais normatīvo aktu ievērošanas līmenis uzņēmumos un sabiedrības neinformētība par darba aizsardzību.

Lai novērstu šīs problēmas, darba aizsardzības politikas pamatmērķis ir droša un veselībai nekaitīga darba vide. Tā veicinātu darba mūža pagarināšanos, valsts un uzņēmumu ekonomiskā stāvokļa uzlabošanos un visas sabiedrības labklājības līmeņa paaugstināšanos.

Pamatmērķis paredz četrus apakšmērķus:

• darba aizsardzības politikas pilnveidošanu,

• valsts uzraudzības un kontroles mehānisma stiprināšanu un efektivitātes paaugstināšanu,

• sabiedrības izglītošanu un informēšanu par darba aizsardzību,

• atbalsta un ekonomisko stimulu nodrošināšanu darba devējiem, motivējot ieviest darba aizsardzības prasības.

Minēto mērķu sasniegšanai plānā ir iekļauti 40 pasākumi.

Par plānā noteikto pasākumu izpildi LM līdz 2014.gada 1.jūlijam būs jāiesniedz Ministru kabinetā informatīvais ziņojums.

Plānā noteikto pasākumu īstenošanai netiek paredzēts papildu finansējums no valsts budžeta. Visi pasākumi tiks īstenoti ESF un ERAF līdzfinansēto projektu ietvaros, kā arī piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros.

Plānu izstrādāja darba grupa, kurā piedalījās eksperti no Labklājības ministrijas, Valsts darba inspekcijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta. Atsevišķās darba grupas sanāksmēs piedalījās arī Veselības inspekcijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Valsts izglītības satura centra un Izglītības kvalitātes valsts dienesta pārstāvji.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

SM: Par zemes iegādi valsts autoceļa E22 posmu rekonstrukcijai

Lai realizētu valsts autoceļa E22 posma Rīga (Tīnūži)–Koknese rekonstrukcijas projektu, Satiksmes ministrija (SM) iegādāsies vairākus zemesgabalus Ķeguma, Ogres un Lielvārdes novadā.

Tā 19.aprīlī lēmusi valdība, atbalstot rīkojuma projektu “Par zemes vienību pirkšanu valsts autoceļa E22 posma Rīga (Tīnūži)–Koknese rekonstrukcijas projekta īstenošanai”.

Zemesgrāmatā uz Satiksmes ministrijas vārda tiks ierakstīti zemesgabali par kopējo summu 95,3 tūkstoši latu.

Minēto zemesgabalu īpašnieki ir piekrituši pārdot valstij īpašumus par taisnīgu atlīdzību, kas noteikta, pamatojoties uz sertificēta nekustamo īpašumu vērtētāja atzinumu.

Izdevumi, kas saistīti ar zemes vienību pirkšanu un ierakstīšanu zemesgrāmatā, tiks segti no valsts budžeta apakšprogrammas “Kohēzijas fonda finansētie ierobežotās atlases VAS “Latvijas Valsts ceļi” realizētie projekti (2007–2013)” projekta “E22 posma Rīga (Tīnūži)–Koknese būvniecība” īstenošanai paredzētajiem līdzekļiem.

Rekonstrukcijas projekta gaitā izbūvēs divlīmeņu krustojumus, kas atvieglos un padarīs drošāku transporta kustību pa šoseju.

 

SM: Par būtiskākās informācijas elektronisko apriti kravu pārvadājumos

Starptautiskā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēma (SKLOIS) tiks veidota kā informācijas platforma, kas nodrošinās būtiskākās informācijas un dokumentu elektronisku apriti starp kravu pārvadājumu procesā iesaistītajiem dalībniekiem.

Tādējādi kravu transportēšanas procesā iesaistītās informācijas un dokumentācijas aprite būs ātra un veicinās transporta pakalpojumu operativitāti, precizitāti un kvalitāti, kā arī samazinās procesa izmaksas. “SKLOIS tiks attīstīta kā valsts mēroga integrēta kravu pārvadājumu procesus atbalstoša informācijas sistēma, kas veicinās Latvijas starptautisko kravu pārvadājumu nozares attīstību kopumā,” uzsver satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Nākotnē SKLOIS piedāvās arī citus pakalpojumus, kas nepieciešami kravu pārvadājumu procesa organizēšanai, paredz 19.aprīlī valdībā pieņemtā Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācija sistēma darbības koncepcija.

Koncepcijā ietverts vispārīgs pārskats par kravu pārvadājumu loģistiku, esošās situācijas analīze, ārvalstu pieredzes apkopojums, risinājuma pamatnostādnes, konceptuālo risinājumu alternatīvas, izvēlētā risinājuma detalizēts apraksts un turpmākie soļi projekta īstenošanā.

SKLOIS izstrādes mērķis ir administratīvā sloga un izmaksu mazināšana ostu pārvaldēm, pārvadātājiem, kuģu aģentiem, institūcijām un citiem kravu apritē iesaistītajiem dalībniekiem. Tās izveides plāns paredz darbību kopumu, kas tieši saistīts ar nepieciešamās infrastruktūras nodrošināšanu, organizatoriskās sistēmas un tiesību aktu bāzes pilnveidošanu.

SKLOIS piemērošanas būtiskākie ieguvumi būtu vienas pieturas aģentūras principa ieviešana arī kravu pārvadājumu jomā, papildus tam paredzot arī sistēmas nākotnes savienojamību ar citu valstu vai partneru sistēmām. Turklāt informācija būtu jāievada sistēmā vienu reizi, un SKLOIS to automātiski nosūtītu atbilstošajām institūcijām.

Minētās informācijas sistēmas izstrāde un ieviešana plānota Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārziņā esošās Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) aktivitātes “Publiskās pārvaldes elektronisko pakalpojumu un informācijas sistēmu attīstība” apakšaktivitātes “Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība” ietvaros. Sistēmas kopējās attiecināmās izmaksas tiek plānotas 1,86 miljoni latu. Tā kā SKLOIS tiks veidota kā valsts informācijas sistēma, tās uzturēšanai nepieciešamie līdzekļi būs jāplāno gadskārtējā valsts budžeta ietvaros. Pašlaik Satiksmes ministrijas veiktie aprēķini liecina, ka sistēmas ikgadējā uzturēšana varētu izmaksāt ap 75,4 tūkstošiem latu.

Šobrīd paredzēts, ka SKLOIS pilnībā tiks ieviesta līdz 2013.gada beigām, taču projekta praktiskā realizācija ir cieši saistīta ar minētās ERAF aktivitātes ieviešanas vispārējo gaitu, SKLOIS projekta pieteikuma izvērtēšanu un finansējuma pieejamību. Tādējādi SKLOIS koncepcijā ietvertais projekta pasākumu un finansējuma plāns var tikt precizēts.

SKLOIS projekta attīstība ir iekļauta Valdības rīcības plānā, Nacionālo reformu plāna projektā un Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānā. Plānots, ka SKLOIS būs pieejama kā e-pakalpojums portālā www.latvija.lv.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

TM: Par Būvju kadastrālās uzmērīšanas attīstības koncepciju

19.aprīlī Ministru kabinets pieņēma Būvju kadastrālās uzmērīšanas procesa attīstības koncepciju. To ir izstrādājusi Tieslietu ministrija sadarbībā ar Valsts zemes dienestu (VZD). Tās mērķis ir piedāvāt risinājumus, kuru ieviešana radītu vienkāršu un skaidru būvju uzskaites, reģistrācijas un aktuālu būvju datu ieguves sistēmu sabiedrības interešu nodrošināšanai.

Valdība šā mērķa realizēšanai atbalstīja koncepcijas kopsavilkumā piedāvāto pirmo risinājuma variantu turpmākai būvju kadastrālās uzmērīšanas procesa attīstībai. Tas paredz būvju reģistrācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (Kadastrā) izmantot būves projekta dokumentāciju, tās vairs neapsekojot dabā un neveicot to kadastrālo uzmērīšanu. Būves reģistrācijas process sastāvēs no būves pirmsreģistrācijas un pamatreģistrācijas procedūras.

VZD veiks būves pirmsreģistrāciju (būves projektētā identifikatora piešķiršanu) vēl būvniecības ieceres vai projektēšanas stadijā (piemēram, saņemot būvatļauju), informāciju reģistrācijai tiešsaistē saņemot no Būvniecības informācijas sistēmas.

Būves pamatreģistrācija kadastrā tiks veikta vienīgi pēc būves nodošanas ekspluatācijā. Būvniecības ieceres īstenotāja (būvniecības pasūtītāja, būves tiesiskā valdītāja, būvuzrauga vai būvniecības jomā sertificēta speciālista) pienākums būs noteiktā termiņā pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā iesniegt VZD strukturētu būves projekta un pieņemšanas ekspluatācijā dokumentāciju un digitāli sagatavotos būves grafiskos materiālus tās reģistrācijai Kadastrā.

Pamatreģistrāciju nevarēs veikt tām būvēm, kurām nav veikta pirmsreģistrācija. Savukārt būvi (telpu grupu) nevarēs reģistrēt zemesgrāmatā bez būves pamatreģistrācijas, jo pirmsreģistrētai ēkai netiks aprēķināta kadastrālā vērtība.

VZD uzskata, ka koncepcijas īstenošana nodrošinās efektīvāku sadarbību starp būvniecības un būvju datu reģistrācijas procesā iesaistītajām valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī mazinās administratīvo slogu iedzīvotājiem un uzņēmējiem.

19.aprīlī Ministru kabinets uzdeva Tieslietu ministrijai sadarbībā ar Ekonomikas ministriju izstrādāt un līdz 2013.gada 1.aprīlim iesniegt izsludināšanai valsts sekretāru sanāksmē normatīvo aktu projektus, kas nepieciešami minētā risinājuma varianta īstenošanai.

Vienlaikus Ministru kabinets apstiprināja risinājumus administratīvā sloga mazināšanai līdz brīdim, kad izstrādā koncepcija tiks ieviesta praksē. Tie paredz atteikties no patvaļīgas būvniecības pazīmes fiksēšanas un vienkāršot procedūru, kas saistīta ar dabā neesošas būves dzēšanu no kadastra. Pašvaldības varēs vienkāršāk ierosināt atsevišķu nekustamā īpašuma nodokļa objektu reģistrāciju kadastrā. Tiks arī vienkāršotas procedūras saistībā ar nepilnā datu apjomā Kadastrā reģistrētu būvju datu aktualizāciju, šos datus reģistrējot no VZD arhīva dokumentiem. Atbilstoši jaunajām izmaiņām jau šobrīd plānots par 30% samazināt būvju datu iegūšanas un reģistrācijas termiņus.

Lai izpildītu šos administratīvā sloga mazināšanas pasākumus būvju kadastrālā uzmērīšanas jomā, Tieslietu ministrijai līdz 2011.gada 1.augustam ir jāizstrādā attiecīgie normatīvo aktu projekti..

Tieslietu ministrijas Administratīvais departaments

 

VARAM: Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem

19.aprīlī Ministru kabinets akceptēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto noteikumu projektu “Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”.

Noteikumu projekts ir sagatavots, ņemot vērā grozījumus likumā “Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu” (ZBR). Tas paredz likvidēt ZBR dabas lieguma zonas (“Ziemeļu purvi”, “Vidusburtnieks” un “Augstroze”), vienlaikus nosakot tās kā dabas liegumus.

Ar noteikumu projektu netiek mainīts aizsardzības režīms esošajās dabas lieguma zonās. Ar minētajiem normatīvo aktu grozījumiem tiek noteikta vienota pieeja ZBR teritorijā ietilpstošo aizsargājamo teritoriju regulējumā. Rezervāta teritorijā ietilpstošajos dabas liegumos (arī dabas liegumā “Ziemeļu purvi”, “Vidusburtnieks” un “Augstroze”), dabas parkos un dabas pieminekļos būs spēkā vispārējie noteikumi vai attiecīgo teritoriju individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi.

Individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi ir pieņemti dabas liegumam “Vidzemes akmeņainā jūrmala”, dabas liegumam “Randu pļavas”, dabas liegumam “Sedas purvs”, dabas liegumam “Burtnieku ezera pļavas”, dabas liegumam “Vitrupes ieleja” un dabas parkam “Salacas ieleja”.

Noteikumu projekts precizē teritorijas, kur ir pieļaujama vēja elektrostaciju būvniecība. Vēja elektrostaciju uzstādīšanas vietas ir noteiktas, ņemot vērā vēja enerģijas karti un vērtējot vēja elektrostaciju iespējamo ietekmi uz putnu migrāciju un ainavu vizuālo veidolu. Ainavu ekoloģiskais plāns neparedz vēja elektrostaciju uzstādīšanu piekrastē, starptautiskas nozīmes biocentros (Natura 2000 teritorijās) un koridoros, mozaīkveida ainavā ar speciālām prasībām ainavu aizsardzībai, kultūrainavās un Rīgas līča akvatorijā. Turklāt noteikumu projektā tiek paredzēti papildu nosacījumi, kas jāņem vērā vēja elektrostaciju uzstādīšanā, lai pēc iespējas mazinātu to negatīvo ietekmi uz putnu ligzdošanu un migrāciju.

Ar noteikumu projektu tiek precizētas ainavu aizsardzības zonas aizsardzības un izmantošanas prasības, ņemot vērā jaunākās izmaiņas Vispārējos noteikumos. Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības un neitrālajā zonā nav noteikti mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi, izņemot gadījumus, ja vietējā pašvaldība savā teritorijas plānojumā ir noteikusi ainaviskos ceļus, tad kailcirtei piegulošo mežaudzi cērt ne agrāk kā 10 gadus pēc kailcirtes skuju koku audzēs un piecus gadus pēc kailcirtes lapu koku audzēs.

 

VARAM: Par jaunu kārtību ietekmes novērtējumā Natura 2000 teritorijās

19.aprīlī Ministru kabinets akceptēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto noteikumu projektu “Kārtība, kādā novērtējama ietekme uz Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000)”.

Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā novērtējama paredzēto darbību ietekme uz Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju Natura 2000.

Noteikumu projektā precizēta novērtējuma līdzšinējā veikšanas kārtība, precizētas un papildinātas normas, kas nosaka novērtējuma ziņojumā iekļaujamo informāciju un novērtējuma veikšanai izmantojamos kritērijus, precizēta kārtība, kādā Vides pārraudzības valsts birojs sniedz atzinumu par novērtējuma ziņojumu, un no jauna iekļauts nosacījums par atzinumā iekļaujamo informāciju.

Noteikumu projekts precizē jau atbilstoši esošajiem noteikumiem spēkā esošo kārtību, kādā sagatavo informatīvo ziņojumu par paredzēto darbību vai plānošanas dokumenta īstenošanu un iesniedz to Ministru kabinetā lēmuma pieņemšanai, kā arī precizē informatīvajā ziņojumā iekļaujamo informāciju.

Ietekme uz Natura 2000 teritoriju tiks novērtēta, ņemot vērā, kā paredzētā darbība ietekmēs teritoriju, tās ekoloģiskās funkcijas, integritāti un izveidošanas un aizsardzības mērķus.

Natura 2000 teritorijas izveidošanas un aizsardzības mērķis ir to īpaši aizsargājamo sugu un biotopu, kā arī Eiropas Savienības prioritāro sugu un biotopu aizsardzība.

Pēc noteikumu stāšanās spēkā tie būs saistoši pašvaldībām, komersantiem un citām institūcijām vai iestādēm, kuras ietekmes uz vidi novērtējuma procedūrā ir darbības ierosinātājs, kā arī vides biedrībām, nodibinājumiem un iedzīvotājiem.

 

VARAM: Par piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādņu projektu 2011.–2017.gadam

19.aprīlī Ministru kabinets akceptēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto “Piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādņu projektu 2011.–2017.gadam”.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis atzīst: “Man ir prieks, ka dabas sargātāji, pašvaldības un dažādie sociālie partneri ir sēdušies pie galda un atraduši risinājumu, lai piekraste attītītos ilgtspējīgi. Mūsu piekrastes nozīmīgākā vērtība un attītības resurss ir piekrastes dabas un kultūras mantojums.”

Piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādnes 2011.–2017.gadam ir viens no Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas “Latvija 2030” īstenošanas soļiem – starpnozaru politikas dokuments, kas jāņem vērā, gatavojot piekrastes pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentus, kā arī ar piekrastes attīstību saistīto nozaru politikas un valsts vidēja termiņa attīstības plānošanas dokumentus (saskaņā ar Attīstības plānošanas likumu hierarhiski augstākais vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments ir Nacionālais attīstības plāns), kas tiks aktualizēti vai izstrādāti pēc pamatnostādņu apstiprināšanas.

Pamatnostādnes formulē problēmas, kas esošajās nozaru politikās netiek risinātas vai arī tiek risinātas nepietiekami, izvirza piekrastes telpiskās attīstības politikas mērķus un apakšmērķus, nosaka politikas principus, galvenos rīcības virzienus, politikas ieviešanas instrumentus un uzdevumus, kas pamatnostādņu īstenošanas laikā ir jāveic vienlaikus ar nozaru politikās un pašvaldību attīstības plānošanas dokumentos noteiktajiem pasākumiem.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir atbildīga par pamatnostādņu īstenošanu.

 

VARAM: Par azbesta un azbesta izstrādājumu ražošanas radīto vides piesārņojumu un azbesta atkritumu apsaimniekošanu

19.aprīlī Ministru kabinets akceptēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto noteikumu projektu “Noteikumi par azbesta un azbesta izstrādājumu ražošanas radīto vides piesārņojumu un azbesta atkritumu apsaimniekošanu”.

Pēc stāšanās spēkā šie noteikumi nosaka azbesta un azbesta izstrādājumu ražošanas radītā vides piesārņojuma novēršanas un samazināšanas kārtību, kā arī azbesta atkritumu apsaimniekošanas kārtību.

Iepriekš šos jautājumus regulēja Ministru kabineta 2006.gada 25.aprīļa noteikumi Nr.332 “Noteikumi par azbesta un azbesta izstrādājumu ražošanas radīto vides piesārņojumu un azbesta atkritumu apsaimniekošanu”.

Tomēr pēc jaunā Atkritumu apsaimniekošanas likuma spēkā stāšanās (2010.gada 18.novembrī) šie noteikumi vairs nav spēkā, tā kā atbilstoši likuma “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” 10.pantam, ja spēku zaudē likuma norma, kas pilnvarojusi Ministru kabinetu izdot noteikumus, par spēku zaudējušiem uzskatāmi arī noteikumi, kas izdoti, pamatojoties uz spēku zaudējušo likuma normu.

Pēc to stāšanās spēkā noteikumi būs saistoši komersantiem, kuri apglabā un pārstrādā azbestu saturošus atkritumus. Pašlaik Latvijā nav komersantu, kuri ražotu azbestu vai azbesta saturošus izstrādājumus. Latvijā ir viens azbesta un azbestu saturošu (bīstamo) atkritumu poligons Brocēnu novadā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa