Ministru kabineta noteikumi Nr.301

Rīgā 2011.gada 19.aprīlī (prot. Nr.26 21.§)

Noteikumi par azbesta un azbesta izstrādājumu ražošanas radīto vides piesārņojumu un azbesta atkritumu apsaimniekošanu

Izdoti saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma
 17.panta astoto daļu un likuma "Par piesārņojumu"
11.panta otrās daļas 6.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. azbesta un azbesta izstrādājumu ražošanas radītā vides piesārņojuma novēršanas un samazināšanas kārtību;

1.2. azbesta atkritumu apsaimniekošanas kārtību.

2. Noteikumi attiecas uz personām, kuras veic darbības ar azbestu (šķiedrveida hidrosilikātu materiālu tīrā veidā) vai azbesta šķiedras saturošu materiālu – krokidolītu (zilo azbestu), aktinolītu, antopilītu, krizotilu (balto azbestu), amositu (brūno azbestu), tremolītu, kā arī jēlazbestu (produktu, kas rodas, veicot pirmēju azbesta rūdas sasmalcināšanu).

3. Persona, kas veic darbības ar azbestu (turpmāk – operators), atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošās darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai, pieprasa un saņem atļauju A vai B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai (turpmāk – atļauja). Atļaujā norāda šajos noteikumos noteiktās emisijas robežvērtības gaisā un ūdenī un azbesta atkritumu apsaimniekošanas prasības, ja operators veic vai ir paredzējis veikt šādas darbības:

3.1. ražot azbestu un izgatavot azbesta izstrādājumus, izmantojot iekārtas, kurās lieto vai apstrādā vairāk nekā 100 kilogramu azbesta vai jēlazbesta gadā, arī rūpnieciski apstrādā un ražo azbestu, azbestcementu, azbestcementa produktus, azbestu saturošus un berzi palielinošus materiālus, azbesta filtrus, azbesta papīru un kartonu, azbesta šarnīra, iesaiņojuma un stiprinājuma materiālus, azbesta grīdu segumus vai azbesta pildvielas;

3.2. apglabāt un pārstrādāt azbestu saturošus atkritumus.

4. Aizliegts piedāvāt tirgū un lietot azbestu un produktus, kas satur azbesta šķiedras, atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 18.decembra Regulas Nr.1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr.793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr.1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (turpmāk – regula 1907/2006), XVII pielikumam.

II. Azbesta emisijas robežvērtību noteikšana un mērījumu veikšana

5. Azbesta emisijas robežvērtība gaisā ir 0,1 miligrams azbesta uz vienu izvadītā gaisa kubikmetru.

6. Valsts vides dienesta reģionālā vides pārvalde atļaujā nosaka mērījumu periodiskumu azbesta emisijai gaisā. Mērījumus veic ne retāk kā reizi sešos mēnešos. Ja operators neveic regulārus mērījumus, šo noteikumu 6.punktā minētā emisijas robežvērtība attiecas uz kopējo cieto daļiņu emisiju. Atļaujai pievieno shēmu, kurā norādītas paraugu ņemšanas vietas.

7. Notekūdeņus, kas rodas pēc azbesta izmantošanas, attīra pirms to novadīšanas ūdenstilpē saskaņā ar atļaujā ietvertajiem nosacījumiem.

8. Azbesta emisijas robežvērtība ūdenī ir 30 gramu no kopējā suspendētās vielas daudzuma uz vienu novadīto notekūdeņu kubikmetru.

9. Valsts vides dienesta reģionālā vides pārvalde atļaujā nosaka emisijas limitu iekārtai, izsakot to kā kopējo ūdenī izvadītās suspendētās vielas daudzumu uz vienu produkta tonnu.

10. Valsts vides dienesta reģionālā vides pārvalde atļaujā nosaka mērījumu periodiskumu azbesta emisijai ūdenī, kā arī mērījumu vietas.

11. Lai kontrolētu emisijas atbilstību šajos noteikumos noteiktajām emisijas robežvērtībām un atļaujā noteiktajiem emisijas limitiem, operators un Valsts vides dienests izmanto šo noteikumu pielikumā noteiktās paraugu ņemšanas un analīzes metodes vai citas metodes, kuras izmantojot iegūst līdzvērtīgus rezultātus. Analīzes veic laboratorijas, kas ir akreditētas sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs" Latvijas Nacionālajā akreditācijas birojā un atbilst Latvijas nacionālajam standartam LVS EN ISO/IEC 17025:2005 A "Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgās prasības".

III. Darbības ar azbestu saturošiem izstrādājumiem

12. Ēkas, būves vai iekārtas, kurās ir azbestu saturoši materiāli, nojauc un azbestu saturošus izstrādājumus apstrādā atbilstoši normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām darbā ar azbestu, tai skaitā nepieļaujot azbesta šķiedru vai putekļu nokļūšanu vidē.

IV. Azbesta atkritumu apsaimniekošana

13. Pārvadājot un apglabājot atkritumus, kuri satur azbesta šķiedras vai putekļus, pārvadātājs vai operators tos apstrādā, iesaiņo un pārklāj tā, lai nepieļautu azbesta šķiedru vai putekļu nokļūšanu vidē.

14. Atkritumu valdītājs nodrošina azbestu saturošu atkritumu (šķiedru vai putekļu) iepakošanu un marķēšanu atbilstoši regulas 1907/2006 XVII pielikumam.

15. Azbestu saturošus būvniecības atkritumus un citus azbestu saturošus atkritumus atļauts apglabāt vienīgi sadzīves atkritumu poligonu atsevišķos nodalījumos vai poligonos, kas pieņem tikai azbestu saturošus atkritumus atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu poligonu ierīkošanas un apsaimniekošanas kārtību.

16. Šo noteikumu izpildi kontrolē Valsts vides dienests un Valsts vides dienesta reģionālās vides pārvaldes.

V. Noslēguma jautājums

17. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2006.gada 25.aprīļa noteikumus Nr.332 "Noteikumi par azbesta un azbesta izstrādājumu ražošanas radīto vides piesārņojumu un azbesta atkritumu apsaimniekošanu" (Latvijas Vēstnesis, 2006, 68.nr.).

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 1987.gada 19.marta Direktīvas 87/217/EEK par vides piesārņojuma ar azbestu novēršanu un samazināšanu.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs R.Vējonis

Pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 19.aprīļa
noteikumiem Nr.301

Paraugu ņemšanas un analīzes metodes

I. Paraugu ņemšanas un analīzes metode azbesta emisijai ūdenī

1. References metode:

1.1. references metode ir filtrēšana caur 0,45 μm filtra membrānu, pēc kuras seko žāvēšana 105 °C temperatūrā un nosvēršana. Rezultātus izsaka mg/l. Ar references metodi nosaka kopējo suspendētās vielas daudzumu (filtrējamo vielu no nenogulsnēta parauga);

1.2. paraugiem jāataino emisija 24 stundu laikā;

1.3. rezultātu precizitātei jābūt ±5 %, reproducējamībai jābūt ±10 %.

II. Paraugu ņemšanas un analīzes metodes azbesta emisijai gaisā

2. Gravimetriskā metode:

2.1. ar gravimetrisko metodi var izmērīt kopējo cieto daļiņu daudzumu, kas izplūst cauri izplūdes kanāliem;

2.2. ja nepieciešami koncentrācijas mērījumi, mēra vai novērtē azbesta koncentrāciju cietajās daļiņās;

2.3. paraugus ņem pirms jebkādas mērāmās plūsmas atšķaidīšanas;

2.4. lai pārbaudītu atbilstību emisijas robežvērtībai, veic vismaz divus mērījumus tajos pašos izokinētiskajos apstākļos. Mērījumu rezultāti nedrīkst atšķirties vairāk kā par 20 %;

2.5. paraugus ņem iekārtas darbības apstākļos, kas saskaņā ar iekārtas tehnisko dokumentāciju atbilst iekārtas normālas darbības apstākļiem;

2.6. paraugus ņem vietā, kur ir vienmērīga gaisa plūsma. Ja iespējams, paraugu ņēmējs novērš vērpetes, kā arī šķēršļus, kas varētu pārtraukt gaisa plūsmu;

2.7. gaisa kanālos, kur tiek ņemti paraugi, izveido atbilstošas atveres un paliktņus;

2.8. pirms paraugu ņemšanas izmēra gaisa temperatūru un spiedienu, kā arī plūsmas ātrumu gaisa kanālā. Gaisa temperatūru un spiedienu parasti mēra gar paraugu ņemšanas līniju, kad ir parasts plūsmas ātrums. Ja nepieciešams, izmēra arī ūdens tvaiku koncentrāciju, lai varētu attiecīgi koriģēt rezultātus;

2.9. ņemot gaisa paraugu no gaisa kanāla, kurā ir azbesta putekļi, filtrē un mēra azbesta saturu cietajās daļiņās, kas palikušas filtrā:

2.9.1. vispirms pārliecinās, ka paraugu caurule nelaiž cauri gaisu un ka tajā nav caurumu, kuru dēļ varētu rasties mērījumu kļūdas. Rūpīgi noslēdz paraugu ņēmēja uzgali un iedarbina paraugu ņēmēja sūkni. Aizplūdes ātrums nepārsniedz 1 % no normālās parauga plūsmas;

2.9.2. paraugus ņem izokinētiskos apstākļos;

2.9.3. paraugu ņemšanas ilgums ir atkarīgs no uzraugāmā procesa tipa un izmantotās paraugu caurules, bet tam jābūt pietiekamam, lai nodrošinātu nepieciešamā vielas daudzuma savākšanu;

2.9.4. ja paraugu ņēmēja filtrs nav tiešā paraugu ņēmēja uzgaļa tuvumā, savāc vielas, kas nogulsnējušās zondē;

2.9.5. paraugu ņēmēja uzgali un vietu skaitu, kur jāņem paraugi, nosaka saskaņā ar Latvijas nacionālo standartu LVS ISO 9096:2004 "Stacionāro avotu izmeši – Cieto daļiņu masas koncentrācijas manuāla noteikšana";

2.10. izvēlas paraugu ņēmēja filtru, kas ir piemērots analīzes paņēmienam. Gravimetriskajai metodei izmanto stikla šķiedras filtru. Filtrēšanas efektivitātei jābūt vismaz 99 %, un to nosaka, izmantojot DOP testu, ar aerosolu, kas rada daļiņas 0,3 μm diametrā;

2.11. izmanto piemērotus augstas precizitātes svarus. Lai nodrošinātu pareizus rezultātus, rūpīgi kondicionē filtrus pirms un pēc paraugu ņemšanas;

2.12. katram paraugam reģistrē temperatūru, spiedienu un gaisa plūsmu, gaisa kanāla izmērus, paraugam ņemto tilpumu, kā arī rezultātu iegūšanai izmantoto aprēķinu metodi. Rezultātus izsaka atbilstoši normālai temperatūrai (273 K) un normālam spiedienam (101,3 kPa).

3. Šķiedru skaitīšanas metode:

3.1. ja izmanto šķiedru skaitīšanas metodi, lai pārbaudītu emisijas atbilstību šo noteikumu 6.punktā noteiktajai emisijas robežvērtībai, izmanto pārrēķina koeficientu – divas šķiedras uz mililitru ir 0,1 mg/m³ azbesta putekļu;

3.2. azbesta šķiedra ir tāda šķiedra, kuras platums nepārsniedz trīs mikrometrus, garums pārsniedz piecus mikrometrus, garuma un platuma attiecība ir lielāka nekā 3:1 un kura ir skaitāma ar fāzes kontrasta optisko mikroskopu, šķiedru skaitīšanai izmantojot metodi atbilstoši normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām darbā ar azbestu;

3.3. izvēlas šķiedru skaitīšanas metodi, ar kuru var izmērīt šķiedru koncentrāciju izplūdes gāzēs;

3.4. paraugus ņem pirms jebkādas mērāmās plūsmas atšķaidīšanas;

3.5. paraugus ņem iekārtas darbības apstākļos, kas saskaņā ar iekārtas tehnisko dokumentāciju atbilst iekārtas normālas darbības apstākļiem;

3.6. paraugus ņem vietā, kur ir vienmērīga gaisa plūsma. Ja iespējams, paraugu ņēmējs novērš vērpetes, kā arī šķēršļus, kas varētu pārtraukt gaisa plūsmu;

3.7. gaisa kanālos, kur notiek paraugu ņemšana, izveido atbilstošas atveres un paliktņus;

3.8. pirms paraugu ņemšanas izmēra gaisa temperatūru un spiedienu, kā arī plūsmas ātrumu gaisa kanālā. Gaisa temperatūru un spiedienu parasti mēra gar paraugu ņemšanas līniju, kad ir parasts plūsmas ātrums. Ja nepieciešams, izmēra arī ūdens tvaiku koncentrāciju, lai varētu attiecīgi koriģēt rezultātus;

3.9. ņemot gaisa paraugu no gaisa kanāla, kurā ir azbesta putekļi, filtrē un mēra azbesta saturu cietajās daļiņās, kas palikušas filtrā:

3.9.1. vispirms pārliecinās, ka paraugu caurule nelaiž cauri gaisu un ka tajā nav caurumu, kuru dēļ radušās mērījumu kļūdas. Rūpīgi noslēdz paraugu ņēmēja uzgali un iedarbina paraugu ņēmēja sūkni. Aizplūdes ātrums nepārsniedz 1 % no normālās parauga plūsmas;

3.9.2. paraugus ņem izplūdes kanāla iekšienē izokinētiskos apstākļos;

3.9.3. paraugu ņemšanas ilgums ir atkarīgs no uzraugāmā procesa un izmantotās paraugu ņemšanas sprauslas, bet tam jābūt pietiekamam, lai nodrošinātu, ka paraugu savākšanas filtrā ir 100–600 skaitāmu azbesta šķiedru uz 1 mm²;

3.9.4. paraugu ņēmēja uzgali un vietu skaitu, kur jāņem paraugi, nosaka saskaņā ar Latvijas nacionālo standartu LVS ISO 9096:2004 "Stacionāro avotu izmeši – Cieto daļiņu masas koncentrācijas manuāla noteikšana";

3.10. izvēlas paraugu ņemšanas filtru, kas ir piemērots mērījumu paņēmienam. Šķiedru skaitīšanas metodei lieto membrānas filtrus (ar jauktu celulozes esteru vai celulozes nitrātu membrānu) ar nominālo poras izmēru 5 μm, iespiestiem kvadrātiem un 25 mm diametru. Paraugu ņemšanas filtram ir 99 % filtrēšanas efektivitāte attiecībā uz skaitāmām azbesta šķiedrām;

3.11. katram paraugam reģistrē temperatūru, spiedienu un gaisa plūsmu, gaisa kanāla izmērus, paraugam ņemto tilpumu, kā arī rezultātu iegūšanai izmantoto aprēķinu metodi. Rezultātus izsaka atbilstoši normālai temperatūrai (273 K) un normālam spiedienam (101,3 kPa).

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs R.Vējonis