Ministru kabineta rīkojums Nr.170

Rīgā 2011.gada 20.aprīlī (prot. Nr.26 27.§)

Par Būvju kadastrālās uzmērīšanas procesa attīstības koncepciju

1. Atbalstīt Būvju kadastrālās uzmērīšanas procesa attīstības koncepcijas (turpmāk – koncepcija) kopsavilkumā ietverto risinājuma 1.variantu.

2. Noteikt Tieslietu ministriju par atbildīgo institūciju koncepcijas īstenošanā.

3. Tieslietu ministrijai sadarbībā ar Ekonomikas ministriju izstrādāt un līdz 2013.gada 1.aprīlim iesniegt izsludināšanai Valsts sekretāru sanāksmē normatīvo aktu projektus, kas nepieciešami koncepcijas kopsavilkumā ietvertā risinājuma 1.varianta īstenošanai.

4. Šā rīkojuma 3.punktā minētos normatīvos aktus un jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu Valsts zemes dienesta funkciju nodrošināšanai izskatīt Ministru kabinetā vienlaikus ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu vidēja termiņa budžeta prioritātēm likuma "Par valsts budžetu 2014.gadam" sagatavošanas un izskatīšanas procesā.

5. Ja valsts budžeta līdzekļi šā rīkojuma 4.punktā minēto funkciju nodrošināšanai nav pieejami, koncepcijas kopsavilkumā ietvertā risinājuma 1.varianta īstenošanu atlikt, līdz būs pieejams papildu finansējums.

6. Tieslietu ministrijai līdz 2011.gada 1.augustam izstrādāt normatīvo aktu projektus, kas līdz koncepcijas kopsavilkumā ietvertā risinājuma 1.varianta īstenošanai nodrošinās koncepcijā ietvertos risinājumus, kas paredz mazināt administratīvo slogu esošo būvju kadastrālās uzmērīšanas procedūru ietvaros.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Tieslietu ministra vietā –
ekonomikas ministrs A.Kampars

 

(Ministru kabineta
2011.gada 20.aprīļa
rīkojums Nr.170)

Būvju kadastrālās uzmērīšanas procesa attīstības koncepcijas kopsavilkums

Būvju kadastrālās uzmērīšanas procesa attīstības koncepcija (turpmāk – koncepcija) izstrādāta, pamatojoties uz:

1) Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna 2009.gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2009.gada 16.janvāra rīkojumu Nr.35 "Par Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu 2009.gadam") 47.punktā minēto uzdevumu – pilnveidot būvju (telpu grupu) datu ieguves un tālākizmantošanas procesu, uzlabojot datu kvalitāti, nodrošinot aktualitāti un samazinot nepieciešamos resursus;

2) Ministru kabineta 2006.gada 14.februāra sēdes protokollēmumā (prot. Nr.9 73.§) un 2007.gada 13.februāra sēdes protokollēmumā (prot. Nr.12 40.§) minēto uzdevumu – izvērtēt iespējamos risinājumus un noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā attiecīgus priekšlikumus, kas nodrošina, ka par būvju un telpu grupu kadastrālo uzmērīšanu maksājama valsts nodeva;

3) Tieslietu ministrijas darbības stratēģijas 2007.–2009.gadam (apstiprināta ar Ministru kabineta 2007.gada 7.novembra rīkojumu Nr.696 "Par Tieslietu ministrijas darbības stratēģiju 2007.–2009.gadam") 2.1.5.24.apakšpunktu.

Koncepcijas galvenais mērķis ir piedāvāt risinājumus, kā vienkāršot un pilnveidot būvju datu ieguvi sabiedrības interešu nodrošināšanai. Koncepcijā piedāvāto risinājumu mērķis ir būvju kadastrālās uzmērīšanas procesa optimizācija kontekstā ar atsevišķu procesa soļu lietderības izvērtēšanu, lai radītu vienkāršu un skaidru sistēmu, kas nodrošinās būvju uzskaiti un aktuālu datu ieguvi par būvēm.

1. Ar būvju kadastrālās uzmērīšanas procesu saistītās galvenās problēmas

Būves (ēkas, inženierbūves) un telpu grupas kadastrālās uzmērīšanas (turpmāk – BKU) (tehniskās inventarizācijas) process ar atsevišķām izmaiņām tā tehniskajā izpildījumā un apjomā ir pastāvējis kopš 1946.gada. Minētais process ir uzskatāms par Latvijas PSR "produktu" un līdzīgā izpildījumā šobrīd pasaulē tiek īstenots vienīgi bijušajās padomju valstīs. Ņemot vērā šā procesa vēsturisko pārmantojamību, tas ir saistīts ar virkni vēsturiski izveidojušos problēmu, kuras atbilstoši informācijas ieguves un aprites prasībām un šā brīža tehnoloģiskās attīstības līmenim ir nepieciešams novērst. Šajā sadaļā ir aprakstītas ar BKU procesu, tā īstenošanu un visa procesa nepieciešamības pamatotību saistītās problēmas, kuras ir jārisina kontekstā ar minētā procesa turpmākās attīstības iespējamajiem variantiem.

1.1. Būvniecības terminoloģijas atšķirības dažādas jomas regulējošajos tiesību aktos

Lai nodrošinātu valstī un sabiedrībā vienotu izpratni par tiem jēdzieniem un terminiem, kas vienlaikus tiek lietoti gan būvniecības procesā, gan BKU, gan citos ar būvju īpašumtiesībām un nodokļu administrēšanu saistītos procesos, lai viennozīmīgi definētu, kas ir būve kā nekustamā īpašuma objekts, kuru iespējams uzcelt, uzmērīt, reģistrēt Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un ierakstīt zemesgrāmatā, kāds ir būvju iedalījums un klasifikācija, – ir nepieciešams unificēt dažādos normatīvajos aktos saistībā ar būvēm lietotos terminus un jēdzienus.

Pašreizējās būvniecības terminu definīcijas, kas ietvertas Būvniecības likuma 1.pantā un Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumos Nr.112 "Vispārīgie būvnoteikumi", ir izstrādātas pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu otrajā pusē, tādēļ tās ne vienmēr atbilst pašreizējai situācijai un vienlīdz labi nekalpo būvniecības, nekustamo īpašumu identifikācijas, reģistrācijas, uzmērīšanas un īpašuma tiesību nostiprināšanas procesiem.

Pēc būvju terminu sakārtošanas Būvniecības likumam pakārtotajos normatīvajos aktos būtu jāseko procesam saistībā ar šo definīciju un terminu precizēšanu citos normatīvajos aktos (piemēram, likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli", likumā "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās", Zemesgrāmatu likumā, Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā (turpmāk – Kadastra likums) un šiem likumiem pakārtotajos Ministru kabineta noteikumos), kuros šobrīd ar būvniecību saistītie termini tiek skaidroti visai atšķirīgi vai arī nav minēti Būvniecības likumam pakārtotajos normatīvajos aktos.

Šāda sistēmiska pieeja jautājumā par būvniecības terminiem turpmāk ievērojami atvieglotu darbības ar būvniecības, īpašuma formēšanas, reģistrācijas un īpašumtiesību nostiprināšanas jautājumiem, kā arī nodokļu administrēšanas jautājumiem, kuros ir iesaistīta sabiedrība, valsts un pašvaldību institūcijas.

1.2. Valsts zemes dienesta nepamatota iesaistīšanās būvniecības uzraudzības procesā

Ne Kadastra likumā, ne Būvniecības likumā Valsts zemes dienestam nav noteikti uzdevumi BKU saistībā ar būvniecības procesa uzraudzību, kā arī nav noteikts Ministru kabineta deleģējums šādus uzdevumus noteikt. Šādi uzdevumi nav noteikti arī Ministru kabineta 2006.gada 30.maija noteikumos Nr.439 "Valsts zemes dienesta nolikums". Tomēr uz Kadastra likuma un Būvniecības likuma pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos ir paredzētas atsevišķas ar BKU saistītas Valsts zemes dienesta (turpmāk – dienests) darbības, kas klasificējamas kā būvniecības uzraudzība, jo nosaka dienestam pienākumu BKU procesā fiksēt patvaļīgas būvniecības pazīmi atbilstoši noteiktiem kritērijiem. Minētā situācija ir izveidojusies vēsturiski laikā, kad dienests veica tehniskās inventarizācijas funkciju vēl pirms Kadastra likuma pieņemšanas, un inerces ietekmē ir saglabājusies līdz šodienai. Iejaukšanās būvuzraudzības procesā ir netipiska dienesta funkcija un neatbilst īpašumu formēšanas un īpašumu reģistrācijas iestādes statusam. Vienlaikus šīs funkcijas statuss nav precīzi regulēts normatīvajos aktos, jo nav norādīts šādas funkcijas mērķis, kāpēc šādas funkcijas īstenošana daļēji ir deleģēta dienestam un vai tai ir pietiekami leģitīms pamats attiecībā uz privātpersonu.

Iejaukšanās būvuzraudzības procesā, dabā konstatējot un kadastrā reģistrējot vai anulējot patvaļīgas būvniecības pazīmes (veic dienests BKU procesa ietvaros), ir saistīta ar jaunbūves vai pārbūvētas (rekonstruētas, renovētas, remontētas) būves nodošanu ekspluatācijā.

Daudzos ar būvniecības tiesību īstenošanu saistītajos Ministru kabineta noteikumos ir paredzēts, ka pirms būves pieņemšanas ekspluatācijā ir jāiesniedz attiecīgās būves vai dzīvokļa tehniskās inventarizācijas lieta (pēc Kadastra likuma pieņemšanas – sinonīms ēkas, telpu grupas vai inženierbūves kadastrālās uzmērīšanas lietai).

Šobrīd inventarizācijas lietas (būvju kadastrālās uzmērīšanas lietas) izgatavošana un iesniegšana (uzrādīšana) ir nepieciešama saskaņā ar septiņiem Ministru kabineta noteikumiem, kas regulē jautājumus par dažāda tipa būvju projektēšanu un nodošanu ekspluatācijā, lai ar kadastrālās uzmērīšanas lietas palīdzību noteiktu, vai būvniecība/pārbūve veikta atbilstoši projekta dokumentācijai, vai nav konstatētas atkāpes no projekta un tādējādi nav konstatējamas patvaļīgas būvniecības pazīmes.

Vienlaikus visos gadījumos, kad būve (telpu grupa) ir jāapseko dabā, uzmērītājam ir pienākums fiksēt patvaļīgas būvniecības pazīmi, reģistrēt to Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un norādīt kadastrālās uzmērīšanas lietā.

Būves kadastrālā uzmērīšana, lai būvi nodotu ekspluatācijā, zināmā mērā ir lieka un projektā esošo datu daļēji dublējoša funkcija, un tas privātpersonai būtiski paildzina un sadārdzina būvniecības procesu, bet atvieglo darbu būvuzraudzības institūcijām.

1.3. BKU procesa efektivitāte

Saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumu Nr.182 "Noteikumi par nekustamā īpašuma objekta noteikšanu" (turpmāk – noteikumi Nr.182) 249.punktu BKU process no ierosinājuma saņemšanas līdz kadastrālās uzmērīšanas lietas izsniegšanai tiek veikts šādos termiņos:

- telpu grupai un ēkai ar būvtilpumu līdz 5000 m³ – 30 dienās;

- ēkai ar būvtilpumu virs 5000 m³ un inženierbūvei – 60 dienās.

Minētā termiņa būtisku daļu veido laiks, kurš jāpatērē, lai dienests:

- sadalītu ierosinātāja iesniegtos pasūtījumus starp uzmērītājiem;

- saplānotu objektu apsekošanas laiku;

- vienojoties ar ierosinātāju par apsekošanas laiku, ierastos objektā un apsekotu to;

- veicot nepieciešamos uzmērījumus, salīdzinātu dabā iegūtos datus ar projekta dokumentāciju.

Atlikušais pasūtījuma izpildei paredzētais termiņš tiek patērēts grafisko materiālu izgatavošanai, būves (telpu grupas) raksturojošo rādītāju reģistrācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, iegūto un reģistrēto datu pārbaudei un kadastrālās uzmērīšanas lietas izgatavošanai.

Ja nepieciešamie dati tiktu iegūti tikai no projekta dokumentācijas – bez objekta apsekošanas dabā –, minētos termiņus varētu būtiski samazināt.

Tādējādi BKU process kļūtu efektīvāks gan administratīvo izmaksu, gan cilvēkresursu ziņā. Savukārt BKU ierosinātājs iegūtu nepieciešamo rezultātu īsākā termiņā par zemāku samaksu, un tā segtu vienīgi datu reģistrācijas izmaksas.

Vienlaikus ir nepieciešams paredzēt iespēju, ka kadastrālās uzmērīšanas lieta tiek izgatavota tikai tajos gadījumos, kad ierosinātājam tā nepieciešama kā vizuāla informācija, bet pārējos gadījumos tiek izsniegta tikai izziņa par kadastra objekta vai tā jauno precizēto datu reģistrācijas (aktualizācijas) faktu.

2. Koncepcijā piedāvātie risinājuma varianti

2.1. Risinājuma 1.variants – būvju datu reģistrācija, izmantojot strukturētu projekta dokumentāciju

Piedāvātajā risinājuma variantā dienests neveic būvju apsekošanu un uzmērīšanu dabā, bet būvniecības procesā veicamās darbības un būvju datu reģistrācija Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā tiek veikta šādā veidā:

1) būves projektēšanas vai būvniecības ieceres saskaņošanas laikā (piemēram, saskaņojot plānošanas un arhitektūras uzdevumu vai saņemot būvatļauju) attiecīgā valsts vai pašvaldības institūcija tiešsaistes režīmā saņem no dienesta topošajai būvei piešķirto kadastra apzīmējumu (unikāls būvi identificējošs numurs, kas tiek saglabāts ne tikai līdz būves pieņemšanai ekspluatācijā, bet visu būves eksistēšanas laiku un kuru var reģistrēt arī Būvju informācijas sistēmā, vienlaikus tiešsaistes režīmā nododot dienestam pirmsreģistrācijai nepieciešamo (svarīgāko) informāciju (piemēram, par zemes vienību, uz kuras plānots veikt būvniecību)). Privātpersonas vienīgais papildu pienākums šajā procesā ir samaksāt simbolisku maksājumu (piemēram, valsts nodevu 5–10 latu apmērā) par reģistrācijas izmaksu segšanu un iesniegt (uzrādīt) iepriekš minētajai institūcijai samaksu apliecinošu dokumentu, tādējādi sedzot pirmsreģistrācijas izmaksas. Šajā procesā paredzēto datu apmaiņu ir lietderīgi nodrošināt starp divām informācijas sistēmām – starp Būvju informācijas sistēmu un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmu – ar nosacījumu, ka Būvju informācijas sistēma reāli tiek ieviesta visās pašvaldībās un satur nepieciešamos datus. Brīdī, kad tiks precīzi noteikta datu apmaiņas kārtība starp Būvju informācijas sistēmu un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmu, kā arī atrisināts jautājums par vienota būves identifikatora piešķiršanu abās sistēmās, varētu tikt risināts jautājums par pilnīgu atteikšanos no privātpersonas iesaistīšanas pirmsreģistrācijas procesā;

2) dienests nekavējoties tiešsaistes režīmā nosūta attiecīgajai institūcijai būvei piešķirto kadastra apzīmējumu un vienas vai dažu dienu laikā veic plānotās būves pirmsreģistrāciju Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā. Pirmsreģistrācijas procesā tiek reģistrēts būvei piešķirtais kadastra apzīmējums un svarīgākā raksturojošā informācija par topošo būvi;

3) būvniecības ieceres īstenotājs nevar saņemt būvatļauju, kā arī sākotnēji nelikumīgi uzbūvētu būvi nevar nodot ekspluatācijā bez attiecīgas dienesta izziņas vai informācijas (piemēram, tiešsaistes režīmā) par būves pirmsreģistrāciju;

4) pirms būves pieņemšanas ekspluatācijā būvniecības ieceres īstenotājs, būvniecības pasūtītājs vai būves tiesiskais valdītājs samaksā noteiktu maksājumu par vēlāko būves pamatreģistrāciju Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā. Dokuments, kas apliecina, ka veikta samaksa par būves pamatreģistrāciju, ir viens no priekšnoteikumiem būves pieņemšanai ekspluatācijā;

5) pieņemot būvi ekspluatācijā, atbilstoši būvniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei būvuzraugs, būveksperts vai cita būvniecības jomā kompetenta neatkarīga persona (piemēram, Būvniecības likuma 8.pantā minētā sertificētā persona) apliecina, ka uzbūvētā būve atbilst būvprojektam. Tādējādi būves pieņemšana ekspluatācijā notiek sadarbībā ar brīvā tirgū nodarbinātiem speciālistiem, kuri konstatē patvaļīgas būvniecības pazīmes vai apliecina uzbūvētās būves atbilstību projekta dokumentācijai;

6) pēc būves pieņemšanas ekspluatācijā vai reizē ar šo procesu kopā ar projekta dokumentāciju tiek sagatavota gan noteiktā veidā un kārtībā strukturēta projekta informācija par tiem būves datiem, kuri nepieciešami būves pilnai reģistrācijai kadastrā, gan informācija par būves pieņemšanu ekspluatācijā, gan noteiktā digitālā formātā izstrādāti būves grafiskie materiāli (stāvu plāni);

7) pēc būves pieņemšanas ekspluatācijā būvniecības ieceres īstenotājs, būvniecības pasūtītājs vai būves tiesiskais valdītājs, viņa uzdevumā būvētājs, būvuzraugs vai brīvā tirgū būvniecības vai mērniecības jomā sertificēts speciālists noteiktā termiņā iesniedz dienestā strukturēto informāciju par projektu un pieņemšanu ekspluatācijā, kā arī digitāli sagatavotos būves grafiskos materiālus. Dienests, pamatojoties uz iesniegtajiem dokumentiem un materiāliem, būves pamatreģistrāciju vai datu aktualizāciju (ja tiek veikta rekonstrukcija, renovācija vai pārbūve) Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā veic noteiktos termiņos pēc būves/telpu grupas nodošanas ekspluatācijā. Šajā procesā paredzēto datu apmaiņu ir lietderīgi nodrošināt tieši starp divām informācijas sistēmām – starp Būvju informācijas sistēmu un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmu – ar nosacījumu, ka Būvju informācijas sistēma tiek ieviesta visās pašvaldībās un satur nepieciešamos datus. Brīdī, kad tiks precīzi noteikta datu apmaiņas kārtība starp Būvju informācijas sistēmu un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmu, kā arī atrisināts jautājums par vienota būves identifikatora piešķiršanu abās sistēmās, varētu tikt risināts jautājums par pilnīgu atteikšanos no privātpersonas iesaistīšanas pirmsreģistrācijas procesā;

8) ja iesniegti kļūdaini dokumenti vai trūkst visas nepieciešamās informācijas būves pamatreģistrācijai, dienests pieņem pamatotu lēmumu par atteikumu veikt būves pamatreģistrāciju līdz konstatēto trūkumu novēršanai;

9) vēsturiskajai apbūvei (būvēm, kuras dabā pastāv, bet nav reģistrētas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā) tiek izveidota (analoģiski kā pieņemot būvi ekspluatācijā) strukturēta informācija par tiem būves datiem, kuri nepieciešami būves pilnai reģistrācijai kadastrā, un noteiktā digitālā formātā izstrādāti būves grafiskie materiāli (stāvu plāni). Nepieciešamās dokumentācijas sagatavošanā tiek izmantoti brīvā tirgū būvniecības vai mērniecības jomā sertificēta speciālista pakalpojumi. Pēc attiecīgās dokumentācijas saskaņošanas ar būvuzraudzības institūciju šī informācija tiek iesniegta dienestā būves datu reģistrācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā. Šādas dokumentācijas saskaņošana rada tādas pašas tiesiskās sekas attiecībā uz datu reģistrāciju Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā kā būves nodošana ekspluatācijā;

10) pēc būves pamatreģistrācijas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā dienests pēc pieprasījuma izsniedz izziņu par šo faktu, ja nepieciešams, izsniedzot pilnu kadastra informāciju par Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēto būvi;

11) būvi (telpu grupu) nevar reģistrēt zemesgrāmatā pirms būves pamatreģistrācijas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, jo pirmsreģistrētām būvēm nebūs noteikta kadastrālā vērtība (trūkst precīzu un pilna apjoma datu, kas ietekmē kadastrālo vērtību) un potenciālajam īpašniekam dienests nevar izsniegt izziņu par nekustamā īpašuma sastāvu. Izziņas iesniegšanas nepieciešamību nosaka likuma "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatā" 4.pants: "Nostiprinājuma lūgumam attiecībā uz zemi pievienojams zemes robežu plāns, attiecībā uz ēkām (būvēm), dzīvokļu īpašumiem un jaunbūvēm uzrādāma kadastrālās uzmērīšanas lieta vai iesniedzama Nekustamā īpašuma valsts kadastra izziņa ar grafisko pielikumu par būves novietojumu zemes vienībā." Savukārt šā likuma 16.pants paredz, ka, "ierakstot saskaņā ar šā likuma 13.pantu zemesgrāmatā ēkas (būves), kas atrodas uz zemes, kura ir ierakstīta zemesgrāmatā, nostiprinājuma lūgumam pievienojama Valsts zemes dienesta izziņa par ēku (būvju) saistību ar zemi".

Šajā risinājumā atsevišķus pašreizējā BKU procesa soļus iespējams nodot brīvajā tirgū būvniecības vai mērniecības jomā sertificētiem speciālistiem, īstenojot tos komercdarbības ietvaros. Īstenojot risinājuma 1.variantu, brīvā tirgū iespējams nodot šādas funkcijas:

1) uzbūvētās vai pārbūvētās būves atbilstības apliecināšana projekta dokumentācijai (pašreiz dienesta funkcija – izpaužas patvaļīgas būvniecības pazīmes fiksēšanā);

2) strukturētas un reģistrācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā atbilstošas informācijas sagatavošana no projekta dokumentācijas, tai skaitā digitāli noformētu stāvu, telpu grupu plānu sagatavošana (pilnīgi jauna funkcija, veicama, pilnībā vai daļēji izmantojot esošo projekta dokumentāciju);

3) reģistrācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā nepieciešamās informācijas sagatavošana par vēsturisko apbūvi – būvēm, kuras nav reģistrētas minētajā sistēmā un (vai) kurām nav saglabājusies projekta dokumentācija (pašreiz dienesta funkcija – izpaužas kadastrālajā uzmērīšanā un būves kadastrālās uzmērīšanas lietas izgatavošanā, kā arī atsevišķos gadījumos patvaļīgas būvniecības pazīmes fiksēšanā);

4) interesentiem (piemēram, kredītiestādēm) nepieciešamās informācijas sagatavošana par nepabeigtām būvēm (dienests būves pilnu datu reģistrāciju (pamatreģistrāciju) veiks tikai pēc būves nodošanas ekspluatācijā atbilstoši stingri noteiktai, vienotai un pilnai datu struktūrai) un izsniegšana pieprasītājam nepieciešamā formā (pašreiz dienesta funkcija – izpaužas kadastrālajā uzmērīšanā un būves kadastrālās uzmērīšanas lietas izgatavošanā nepabeigtām, būvniecības procesā esošām būvēm).

Piedāvātais risinājuma variants būtībā atbilst Latvijas Tehniskās inventarizācijas speciālistu asociācijas un Zemes pārvaldības profesionālo organizāciju padomes sniegtajiem priekšlikumiem:

- noteikt, ka būvju kadastrālā (tehniskā) uzmērīšana nav obligāta pirms būvju nodošanas ekspluatācijā;

- atcelt prasību par patvaļīgas būvniecības pazīmju noteikšanu būvju kadastrālās (tehniskās) uzmērīšanas procesā;

- būvju kadastrālo (tehnisko) uzmērīšanu nodot būvju uzmērīšanas speciālistiem, kas sertificēti Latvijā akreditētā sertificēšanas institūcijā;

- noteikt, ka būvju dati valsts uzskaites vajadzībām iegūstami no būvju projektu dokumentācijas un tikai gadījumos, ja nav saglabājusies būvju projekta dokumentācija vai tajā fiksētie dati neatbilst faktiskajai situācijai, datu ieguvei izmantot būvju kadastrālo uzmērīšanu (Latvijas Tehniskās inventarizācijas speciālistu asociācijas 2010.gada 2.septembra atzinums par "Būvju kadastrālās uzmērīšanas procesa attīstības koncepcijas projektu" (Nr.N-39) un Zemes pārvaldības profesionālo organizāciju padomes 2010.gada 14.oktobra atzinums par "Būvju kadastrālās uzmērīšanas procesa attīstības koncepcijas projektu" (Nr.-05/2010) (VSS-1490, TA-1912)).

Latvijas Tehniskās inventarizācijas speciālistu asociācija un Zemes pārvaldības profesionālo organizāciju padome piedāvā šos risinājumus īstenot nekavējoties.

Ja koncepcijas 4.5.sadaļā "Risinājumu finansiālās ietekmes analīze" minētās budžeta dotācijas (kas nepieciešamas dienesta pārējo funkciju pildīšanai) dienestam tiek piešķirtas 2011.gada beigās, pašreizējās dienesta funkcijas, kas saistītas ar būvju apsekošanu, datu iegūšanu dabā un grafisko materiālu sagatavošanu, iespējams nodot brīvā tirgū būvniecības vai mērniecības jomā sertificētiem speciālistiem kā pagaidu risinājumu.

Pagaidu risinājumu iespējams ieviest no brīža, kad stājas spēkā attiecīgie grozījumi Kadastra likumā un uz tā pamata izdotajos normatīvajos aktos, un saglabāt līdz koncepcijas risinājuma 1.varianta ieviešanai vai līdz brīdim, kad tiks ieviesta Būvju informācijas sistēma, tai skaitā Būvju informācijas sistēmā uzkrājamā informācija (tās forma un saturs) tiks saskaņota ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrējamo informācijas apjomu, formu un saturu.

Tieslietu ministrija atbalsta risinājuma 1.varianta ieviešanu, Ministru kabineta rīkojuma projektā paredzot, ka Tieslietu ministrija sadarbībā ar Ekonomikas ministriju līdz 2013.gada 1.maijam izstrādā attiecīgus grozījumus nepieciešamajos likumos.

Piedāvātajā pagaidu risinājumā:

1) dienests vairs neveic būvju apsekošanu un datu iegūšanu apvidū, nesagatavo grafiskos materiālus, bet to dara būvniecības vai mērniecības jomā sertificēti speciālisti brīvā tirgū;

2) sertificētie speciālisti atbilstoši būves īpašnieka pasūtījumam apseko būvi dabā un sagatavo reģistrācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā nepieciešamo informāciju (datus), kā arī grafiskos materiālus strukturētā formā (piemēram, līdzšinējās kadastrālās uzmērīšanas lietas formā);

3) būves īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai viņa uzdevumā sertificētie speciālisti iesniedz sagatavoto informāciju divos eksemplāros papīra (teksta datus) un digitālā formā (grafiskos datus) dienestā, samaksājot noteiktu reģistrācijas vai aktualizācijas maksu, kuras apmērs ir atkarīgs no reģistrējamo datu apjoma;

4) ja dati nav sagatavoti pilnīgi, ir kļūdaini vai savstarpēji pretrunīgi, dienests 15 dienu laikā sagatavo atteikumu, norādot kļūdu novēršanas termiņu;

5) ja iesniegtie dati ir pareizi, dienests noteiktā termiņā reģistrē (manuāli ievadot teksta informāciju un saglabājot grafiskos datus) datus Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un sagatavo apliecinājumu par datu reģistrāciju;

6) dienests apliecinājumu par datu reģistrāciju pievieno vienam no iesniegtajiem strukturētās informācijas eksemplāriem un izsniedz sertificētajam speciālistam, bet otru eksemplāru nodod dienesta arhīva glabātavā;

7) sertificētais speciālists strukturēto informāciju, uz kuras pamata būve, telpu grupa reģistrēta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā vai aktualizēti kadastra objekta dati, kopā ar apliecinājumu par datu reģistrāciju izsniedz būves īpašniekam, kurš pasūtījis pakalpojumu.

Piedāvātā risinājuma ieviešanai dienestam būs nepieciešama valsts budžeta dotācija 1,79 milj. latu apmērā, ko galvenokārt veido BKU procesa ieņēmumu atlikums, kas šobrīd ir kā līdzfinansējums citiem dienesta darbības veidiem. Dienesta darbības veidu finansēšanai iztrūkstošā finansējuma (1,79 milj. latu apmērā) piesaistīšanu paredzēts nodrošināt ar likumprojekta "Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā" pieņemšanu, iestrādājot šo finansējumu likumprojekta anotācijā. Likumprojekta pieņemšana, neatbalstot pieprasīto finansējuma apmēru, negatīvi ietekmētu šā risinājuma īstenošanu un apdraudētu valstij būtisku funkciju (dienesta darbības veidu) veikšanu, kas šobrīd tiek īstenotas, izmantojot līdzfinansējumu no BKU procesa ieņēmumiem.

2.2. Risinājuma 2.variants – pašreizējā BKU procesa saglabāšana, veicot nelielus procedūras uzlabojumus

Piedāvātajā risinājuma variantā paredzēts uz noteiktu laiku saglabāt pašreizējo BKU procesu līdzšinējā formā un kārtībā, izdarot atsevišķus grozījumus noteikumos Nr.182, lai novērstu praksē konstatētās nepilnības un atsevišķu tiesību normu dažādas interpretācijas iespējas.

Saglabājot BKU procesu pašreizējā formā, dienests turpina veikt būvju kadastrālo uzmērīšanu pēc pasūtītāja pieprasījuma, izmantojot projekta dokumentāciju un būvniecību uzraugošo institūciju sagatavotos vai apstiprinātos dokumentus. BKU pamatā notiek pirms būvju pieņemšanas ekspluatācijā.

Pēc noteikta laikposma (2–5 gadi), kad uzlabosies valsts ekonomiskā situācija, ir lietderīgi atgriezties pie kāda no pārējos risinājuma variantos piedāvātajiem BKU procesa attīstības modeļiem.

Pie šāda risinājuma iespējams turpināt pakāpenisku darbu būvniecības terminu sakārtošanā, nodrošinot būvju datu aktualitāti Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā pašreizējā vai nedaudz augstākā līmenī. Augstāks būvju datu aktualitātes līmenis tiek sasniegts, pamatojoties uz objektīvo apstākli, ka ar laiku valstī paliek arvien mazāk būvju, kuras nav reģistrētas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā vai kurām minētajā sistēmā reģistrēto datu komplekts ir nepilnīgs.

Īstenojot piedāvāto risinājuma variantu, daļēji tiek atrisinātas BKU procesā pastāvošās problēmas, kas saistītas ar būvniecības terminoloģijas atšķirībām dažādas jomas regulējošajos normatīvajos aktos. Ja piedāvātais risinājuma 2.variants netiek īstenots, ir nepieciešams atrast papildu finanšu līdzekļus, lai īstenotu kādu citu no piedāvātajiem risinājuma variantiem, kas pašreizējā ekonomiskajā situācijā radīs papildu slogu valsts budžetā.

2.3. Risinājuma 3.variants – daļēja pašreizējā BKU procesa saglabāšana paralēli risinājuma 1.variantam

Piedāvātajā risinājuma variantā dienests turpina veikt kadastrālo uzmērīšanu vēsturiskajai apbūvei (būvēm, kuras dabā pastāv, bet nav reģistrētas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā) atbilstoši līdzšinējai kārtībai, nefiksējot patvaļīgas būvniecības pazīmes (nereti šādām būvēm nav saglabājusies projekta vai citu veidu dokumentācija, ar kuru iespējams salīdzināt faktisko situāciju dabā).

Pasūtītājs apmaksā kadastrālās uzmērīšanas darbu izpildi un datu reģistrācijas izdevumus saskaņā ar Ministru kabineta apstiprināto cenrādi.

Attiecībā uz jaunām būvēm vai pārbūvēm pilnībā tiek piemērota risinājuma 1.variantā aprakstītā procesa kārtība, izņemot procesa soļu apraksta 9.punktu.

Īstenojot šo risinājuma variantu, tiek atrisinātas visas BKU procesā pastāvošās problēmas, vienīgi dienestam paralēli jānodrošina divi atšķirīgi procesi būvju datu ieguvei Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas vajadzībām.

2.4. Risinājuma 4.variants – ar būvju apsekošanu saistītā BKU procesa – datu iegūšana par būvēm apvidū un to iesniegšana reģistrācijai dienestā – nodošana brīvā tirgū

Piedāvātajā risinājuma variantā atsevišķas BKU darbības (objekta apsekošana un uzmērīšana dabā, uzmērīto datu strukturēšana un noteikta rakstura dokumentu sagatavošana) tiek nodotas komersantu pārziņā brīvā tirgus un konkurences apstākļos:

1) būvju (telpu grupu) kadastrālo uzmērīšanu veic sertificēti speciālisti (mērnieki, projektētāji, būvnieki), ja nepieciešams, fiksējot patvaļīgas būvniecības pazīmes;

2) uzmērīšanas rezultātā iegūtos datus par būvēm (telpu grupām) sertificētie speciālisti apkopo dokumentā, kura saturs atbilst pašreizējās kadastrālās uzmērīšanas lietas saturam, un apkopoto datu pareizību apliecina ar sertifikāta numuru un parakstu;

3) sagatavoto dokumentu kopā ar digitālajiem materiāliem būves īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai viņa uzdevumā sertificētie speciālisti iesniedz dienestā, samaksājot noteiktu maksājumu par datu reģistrāciju;

4) dienests veic īpašu pirmsreģistrācijas procesu, kas nodrošina kadastrā paredzēto izmaiņu uzskaiti;

5) dienests noteiktā termiņā (piemēram, 10 darbdienu laikā) atbilstoši līdzšinējai kārtībai reģistrē datus no šiem dokumentiem vai pašus uzmērīšanas dokumentus Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā;

6) ja dienests konstatē sagatavoto datu savstarpējo neatbilstību, neatbilstību nekustamā īpašuma sastāvam vai būves novietojumam zemes vienībā, dienests Administratīvā procesa likumā noteiktajos termiņos ar pamatotu lēmumu atsaka datu reģistrāciju;

7) dokumentu iesniedzējs nodrošina nepieciešamo datu precizēšanu vai iesniedz dokumentāri apstiprinātus pierādījumus, ka dati ir sagatavoti pareizi, un, samaksājot noteiktu maksājumu, iesniedz tos reģistrācijai atkārtoti.

Piedāvātajā risinājuma variantā BKU atsevišķu darbību (objekta apsekošana un uzmērīšana dabā, uzmērīto datu strukturēšana un noteikta rakstura dokumentu sagatavošana) nodošanu komersantu pārziņā nevar veikt, šo darbību izpildi automātiski deleģējot šobrīd citās būvniecības jomās sertificētiem speciālistiem (piemēram, Būvniecības likuma 8.pantā minētajām sertificētajām fiziskajām personām), jo:

1) Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmai ir noteikta uzbūve un datu struktūra, kura ir jāievēro precīzi līdz vissīkākajām niansēm;

2) būvju datu iegūšana jāveic īpašā kārtībā (saskaņā ar noteikumu Nr.182 normām), tam nepieciešamas noteiktas speciālas prasmes, iemaņas un attiecīgo normatīvo aktu precīza pārzināšana;

3) datu iegūšanas procesā ir jāveic virkne aprēķinu saskaņā ar ārējos normatīvajos aktos apstiprinātām formulām un attiecīgie aprēķini, izmantojot speciālas datorprogrammas, jāīsteno tā, lai atbilstu Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas prasībām;

4) dienestā šobrīd pastāv noteikta katra darbinieka izpildītā darba kontroles sistēma un elektroniska darbā izmantoto un sagatavoto dokumentu aprites sistēma, ar kuras palīdzību tiek nodrošināta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā ievadāmo datu kopas pareizība un datu ieguvēju darbību atbilstība normatīvo aktu prasībām;

5) neviena mācību iestāde šobrīd negatavo speciālistus, kuri, stājoties darbā dienestā, varētu veikt būvju kadastrālo uzmērīšanu bez iekšēja apmācību procesa.

Ņemot vērā apstākli, ka citās būvniecības jomās sertificētas fiziskās personas nepārzina Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas uzbūves specifiku un būvju datu ieguves, apstrādes un reģistrācijas specifiku, kā arī Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmai nepieciešamo dokumentu sagatavošanas specifiku, jo kopš dienesta izveidošanas pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā ar to ir nodarbojušies tikai un vienīgi dienesta darbinieki, un šīs funkcijas vienmēr ir pildītas centralizēti vienotas metodiskās un administratīvās vadības uzraudzībā, nav lietderīgi ieguldīt noteikta apjoma finanšu līdzekļus vai citus resursus, veidojot īpašu apmācības un sertificēšanas sistēmu, lai ar brīvā tirgū nododamajām dienesta funkcijām varētu nodarboties jomas specifiku nepārzinošas personas.

Visvienkāršākais šā risinājuma varianta ieviešanas paņēmiens ir atbrīvot no darba tos pašreizējos dienesta darbiniekus, kuri veic būvju kadastrālo uzmērīšanu, un ar īpašas sertificēšanas institūcijas palīdzību izsniegt tiem sertifikātus, kas apliecina viņu profesionalitāti veikt būvju kadastrālo uzmērīšanu tajos gadījumos, ja ir pierādīta legāla šo personu komercdarbības uzsākšana.

Šā risinājuma vienīgie ieguvumi ir tādi, ka dienests kļūst par tipisku reģistrācijas iestādi, kā arī zemes un būvju kadastrālā uzmērīšana tiek īstenota pēc līdzīgiem principiem kā komercdarbības veids. Dienesta izveidošanu par reģistrācijas iestādi var panākt arī ar citiem koncepcijas risinājumos piedāvātajiem variantiem, kuros ir daudz mazāki negatīvie riski. Savukārt procesa vienādošana ar zemes kadastrālās uzmērīšanas procesu nevar būt pašmērķis, ja perspektīvā nedod pozitīvu efektu, lai pilnveidotu būvju (telpu grupu) datu ieguves un tālākizmantošanas procesu, uzlabotu datu kvalitāti, nodrošinātu aktualitāti, samazinātu to ieguvei nepieciešamos resursus un izdevumu slogu privātpersonai. Turklāt gadījumā, ja būvju kadastrālā uzmērīšana tiktu īstenota kā komercdarbības veids, papildus ir nepieciešams nodrošināt šīs komercdarbības valsts uzraudzību un izveidot sertificēšanas sistēmu, kas savukārt radīs papildu finanšu un administratīvās izmaksas.

3. Risinājumu finansiālās ietekmes analīze

Tabulā norādīts līdzšinējā BKU procesa ieņēmumu un izdevumu sadalījums (tabulas 2.aile) un to sadalījuma iespējamā veidošanās atbilstoši piedāvātajiem risinājumu variantiem (tabulas 3.–6.aile). Tabulā norādīti katra piedāvātā risinājuma varianta prognozējamie ieņēmumi, nepieciešamo valsts dotāciju apjomi pirmajā gadā pēc attiecīgā risinājuma varianta ieviešanas un katra risinājuma varianta iespējamās kopējās izmaksas. Izmaksu atšifrējums norādīts koncepcijas 2.pielikumā "Izdevumu atšifrējums koncepcijas 18.tabulā norādītajām izmaksām". Turpmākajos gados pēc attiecīgā risinājuma ieviešanas valsts dotāciju iespējams samazināt par pirmā gada vienreizējās dotācijas daļu.

Tabulas 3.ailē (risinājuma 1.variants) norādītais ieņēmumu un izdevumu sadalījums ir vispieņemamākais no visiem piedāvātajiem risinājumiem saistībā ar vismazāko slogu valsts finansējumam un vismazākajām ar BKU procesu saistītajām kopējām izmaksām.

Risinājumu finansiālā ietekme (paredzamās izmaksas), milj. latu

Risinājuma varianti Finanšu sadalījums un citas pozīcijas	Būvju kadastrālās uzmērīšanas saglabāšana pašreizējā veidā – 2009.gada situācija	1.variants – no projekta dokumentācijas	2.variants – būvju kadastrālās uzmērīšanas saglabāšana	3.variants – no projekta dokumentācijas, saglabājot vēsturiskās apbūves uzmērīšanu	4.variants – nodošana brīvā tirgū
1	2	3	4	5	6
Metodiskā vadība	0,193	0,193	0,193	0,294	0,275
Būvju tehnisko datu ievade kadastrā	0,000	0,759	0,000	0,759	0,759
Būvju un telpu grupu uzmērīšana	1,896	0,000	1,896	0,361	0,000
Reģistrācija un kontrole kadastrā, t.sk. kadastra kartē	0,136	0,238	0,136	0,238	0,238
Būvju kadastrālās uzmērīšanas tiešās izmaksas kopā	2,225	1,190	2,225	1,652	1,272
Būvju kadastrālās uzmērīšanas ieņēmumi (maksas pakalpojumu vai valsts maksājuma veidā)	3,718	1,190	3,718	1,652	1,134
Līdzfinansējums citiem Valsts zemes dienesta darbību veidiem (arhīva uzturēšanai, citu kadastra darbu veikšanai, Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas un atbalstošo funkciju programmatūras attīstībai, vadošo un atbalstošo struktūrvienību darbības nodrošināšanai)	Ieņēmumu atlikums	Nepieciešama papilddotācija	Ieņēmumu atlikums	Nepieciešama papilddotācija	Nepieciešama papilddotācija
	1,493	1,493	1,493	1,493	1,493
Būvju kadastrālās uzmērīšanas dotācijas (speciālistu sertificēšana, darbības uzraudzība)	–	0,000	0,000	0,000	0,138
Vienreizēja budžeta dotācija Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas pilnveidošanai	–	0,301	–	0,301	0,301
Dotācijas kopā (risinājuma ieviešanas pirmajā gadā)	0,000	1,794	0,000	1,794	1,932
Iespējamais risinājuma īstenošanas uzsākšanas gads	–	2014.	2010.	2014.	2014.

Pašreizējā situācijā BKU tiešās izmaksas veido metodiskā vadība, kas nodarbojas ar normatīvo aktu piemērošanas problēmjautājumu risināšanu, klientu un procesā iesaistīto speciālistu konsultēšanu, normatīvo aktu sagatavošanu un tamlīdzīgiem pasākumiem, lai nodrošinātu vienotu praksi valstī, iespēju robežās veicinot attīstību un uzlabojumu ieviešanu.

Nozīmīgāko daļu no tiešo izmaksu pašreizējiem izdevumiem veido BKU darbu veikšana, tas ir, izmaksas par darbiem, apsekojot būvi apvidū, par aprēķinu veikšanu, teksta un grafisko materiālu sagatavošanu, būvju datu ievadi Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, kadastrālās uzmērīšanas lietas izgatavošanu, kā arī par BKU darbu kvalitātes kontroli. Papildus šiem izdevumiem pašreiz vēl dienesta izmaksas rodas saistībā ar BKU procesā iegūto teksta un grafisko kadastra datu (kuri nav tiešā veidā saistīti ar konkrēto uzmērāmo būvi) reģistrāciju Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, tai skaitā uzmērīto būvju iezīmēšanu kadastra kartē, kā arī par kadastra datu kvalitātes kontroli. Tabulā norādītajās izmaksās ietverti gan speciālistu atlīdzības izdevumi, gan arī pārējie kārtējie izdevumi, kas saistīti ar šo darba vietu uzturēšanu.

Visiem piedāvātajiem risinājuma variantiem norādītie finanšu rādītāji ir aprēķināti, pieņemot, ka nekustamā īpašuma tirgū saglabājas pašreizējā aktivitāte un pakalpojumu pieprasījuma apjomi būtiski nemainās.

Risinājuma 1.variantā metodiskās vadības izmaksas, salīdzinot ar pašreizējo situāciju, būtiski nemainās. BKU izmaksu nav vispār, bet to vietā ir izmaksas par būvju tehnisko datu ievadīšanu Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā no strukturētas projekta dokumentācijas. Kadastra datu reģistrācija Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un kadastra datu kvalitātes kontrole sadārdzinās, jo procesa "iedarbināšanas" gaitā pirms reģistrācijas darbību veikšanas būs nepieciešams pastiprināti izvērtēt iesniegtos dokumentus, kā arī paredzama nepieciešamība vairāk resursu novirzīt administratīvā procesa nodrošināšanai iestādē saistībā ar reģistrācijas atteikumiem (šobrīd datus reģistrācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā sagatavo dienesta speciālisti). Risinājuma 1.variantā nepieciešama papildu dotācija 1,79 milj. latu apmērā, tai skaitā 1,49 milj. latu – citu dienesta darbības veidu līdzfinansēšanai un vienreizējā papildu dotācija 0,3 milj. latu – Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas pilnveidošanai risinājuma ieviešanas gadā.

Dienestam nepieciešamās papildu dotācijas (1,79 milj. latu apmērā) izlietojums tiks norādīts likumprojekta "Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā" anotācijā. Likumprojekta pieņemšana, neatbalstot prasīto papildu finansējumu, negatīvi ietekmētu šā risinājuma varianta īstenošanu un apdraudētu valstij būtisku funkciju (dienesta darbības veidu) veikšanu, kas šobrīd tiek īstenotas, izmantojot līdzfinansējumu no BKU procesa ieņēmumiem.

Risinājuma 2.variantā tiešās izmaksas saglabājas esošās situācijas ietvaros.

Risinājuma 3.variantā tiešās izmaksas ir lielākas nekā risinājuma 1.variantā. Papildu izmaksas rodas, lai nodrošinātu metodisko vadību vienlaikus divām paralēli funkcionējošām sistēmām: būvju datu ievadei Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā no strukturētas projekta dokumentācijas un vēl arī atsevišķos gadījumos pašreizējā BKU procesa saglabāšanai (vēsturiskās apbūves uzmērīšanai). Risinājuma 3.variantā izmaksas salīdzinājumā ar risinājuma 1.variantu ir lielākas, taču no valsts saņemamā papildu dotācija risinājuma 1. un 3.variantā ir vienāda (1,79 milj. latu, tai skaitā 0,3 milj. latu vienreizējā papildu dotācija Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas pilnveidošanai risinājuma ieviešanas gadā).

Risinājuma 4.variantā, kas paredz BKU procesa nodošanu brīvajā tirgū, nepieciešamās papildu dotācijas apjoms ir vislielākais – 1,93 milj. latu. Tajā ietilpst koncepcijas risinājuma 1. un 3.variantā paredzētais līdzfinansējums citiem dienesta darbības veidiem 1,49 milj. latu apmērā un vienreizējā papildu dotācija 0,3 milj. latu apmērā Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas programmatūras pārstrādei atbilstoši ieviešamajam risinājuma variantam. Papildus ir nepieciešami 0,14 milj. latu attiecīgo speciālistu sertificēšanai un darbības uzraudzībai.

Risinājuma 1., 3. un 4.variantā paredzami izdevumi 0,3 milj. latu apmērā Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas programmatūras pilnveidošanai un citi izdevumi, kas saistīti ar pāreju no pašreizējā modeļa uz kādu no nākotnes modeļiem. Šo izdevumu segšanai koncepcijā piedāvātajā risinājuma 1., 3. un 4.variantā (ja netiek saglabāts BKU process pašreizējā formā un izpildījumā) būs nepieciešams papildu valsts budžeta finansējums dotāciju veidā (piemēram, kā noteikta procenta atskaitījums dienestam no nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumiem).

Ņemot vērā, ka pašreiz BKU procesa ieņēmumu un ar to saistīto izdevumu starpība jeb atlikums nodrošina finanšu resursus daudzu citu dienesta veicamo funkciju izdevumu segšanai, vienlaikus ar BKU procesa turpmākā modeļa izvēli nepieciešams risināt jautājumu par papildu valsts finansējuma piešķiršanu tiem dienesta darbības veidiem (funkcijām), kuri pašreiz tiek līdzfinansēti no BKU ieņēmumiem. Dienesta darbības līdzfinansēšanai paredzamais papildu dotācijas (1,49 milj. latu apmērā) izlietojums norādīts koncepcijas 19.tabulā. Tabulas 3.rindā norādīta summa, kas katru gadu papildus nepieciešama dienesta funkciju izpildes nodrošināšanai, administrēšanai un attīstīšanai.

4. Risinājumi administratīvā sloga mazināšanai būvju kadastrālās uzmērīšanas esošo procedūru ietvaros

Ministru kabineta komitejas 2010.gada 9.augusta sēdes protokollēmuma (prot. Nr.30 1.§) 2.2.apakšpunktā dots uzdevums Tieslietu ministrijai kopīgi ar Ekonomikas ministriju sagatavot priekšlikumus administratīvā sloga mazināšanai esošo procedūru ietvaros un iestrādāt tos koncepcijas projektā. Tieslietu ministrija sadarbībā ar Ekonomikas ministriju ir izstrādājusi konkrētus risinājumus BKU pašreizējā procesa vienkāršošanai un izpildes termiņu samazināšanai, kas kopumā atvieglos privātpersonām būvju noteikšanas, kā arī tās ietvaros veiktās kadastrālās uzmērīšanas un datu reģistrācijas procesus.

Risinājumus administratīvā sloga mazināšanai iespējams īstenot līdz 2011.gada 1.jūnijam reizē ar Kadastra likuma pārejas noteikumu 27.punktā minētā uzdevuma (Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 2011.gada 1.jūnijam izdod Kadastra likuma 22.pantā minētos Ministru kabineta noteikumus, un līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2011.gada 1.jūnijam ir piemērojami Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumi Nr.182 "Noteikumi par nekustamā īpašuma objekta noteikšanu", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu) izpildi ar nosacījumu, ka 2012.gadā dienestam tiek piešķirta vienreizēja budžeta dotācija 3800,0 latu apmērā Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas programmatūras pilnveidošanai. Papildus nepieciešams attiecīgo regulējumu iestrādāt Ministru kabineta noteikumos, kas aizstās noteikumus Nr.182, kā arī citos koncepcijas 20.tabulas sadaļā "Tiesību aktu projekti, kuri nepieciešami, lai īstenotu 4.6.apakšnodaļā norādītos priekšlikumus" minētajos normatīvajos aktos.

Koncepcijā piedāvāti šādi risinājumi administratīvā sloga mazināšanai:

1) dienests turpmāk vairs nefiksē un nereģistrē Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā patvaļīgas būvniecības pazīmes, līdz ar to dienests atbilstoši kompetencei vairs neiejaucas būvniecības uzraudzības jomā, neinterpretē līdz šim neskaidri un nekonkrēti definētus patvaļīgas būvniecības pazīmju kritērijus. Īstenojot piedāvāto priekšlikumu, privātpersona ietaupīs būtiskus laika un finanšu resursus, kas bija saistīti ar nepieciešamību (pēc tam, kad novērsta dabā konstatētā situācijas neatbilstība projekta dokumentācijai un tas saskaņots ar pašvaldības būvuzraudzības institūciju) vispirms aktualizēt datus Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā – anulēt patvaļīgas būvniecības pazīmi, lai pēc tam varētu vērsties zemesgrāmatā ar nostiprinājuma lūgumu;

2) tiek vienkāršota līdzšinējā kārtība, kādā vietējās pašvaldības var ierosināt būves noteikšanas procesu nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas vajadzībām. Īstenojot piedāvāto priekšlikumu, pašvaldībām būs iespēja vienkāršāk, ātrāk un ar salīdzinoši nelieliem izdevumiem ierosināt tās administratīvajā teritorijā esošo būvju noteikšanu vai datu precizēšanu, kā arī paplašināsies Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēto nekustamā īpašuma objektu loks un dati par tiem kļūs aktuālāki;

3) datus par Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētu, bet dabā neesošu būvi var dzēst, tikai pamatojoties uz kadastra subjekta pieteikumu, kuram pievienota pašvaldības būvvaldes izdota izziņa vai pašvaldības būvvaldē apstiprināts būveksperta atzinums par būves neesību dabā. Tādējādi privātpersona būtiski ietaupīs laika un finanšu resursus, kas saistīti ar nepieciešamību pasūtīt dienestā būves neesības fakta konstatēšanu, apsekojot būvi dabā;

4) lai nodrošinātu datu aktualizāciju Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētām būvēm, kurām raksturojošie rādītāji mainījušies pēc pārbūves, dienests apseko un uzmēra tikai to konkrēto būves daļu (telpu, telpu grupu, stāvu u.tml.), kurā faktiski būs notikušas izmaiņas. Līdz ar to dienestam nebūs jāveic pārējo būves daļu apsekošana un pārmērīšana, kurās izmaiņas salīdzinājumā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēto informāciju nebūs notikušas, bet privātpersona maksās tikai par faktiski tai nepieciešamo pakalpojumu – par būves mainītās daļas apsekošanu un datu iegūšanu par to;

5) kadastra subjekts var pasūtīt dienesta arhīva glabātavā esošo būves (telpu grupas) dokumentu (tehniskās inventarizācijas lietu, kas neatbilst kadastra dokumentu statusam) izgatavošanu atbilstoši kadastra dokumentu prasībām, apliecinot, ka būves raksturojošie rādītāji salīdzinājumā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēto vai arhīva dokumentos esošo informāciju nav mainījušies.

Tādējādi būves īpašnieks vai tiesiskais valdītājs iegūs aktuālu būves kadastrālās uzmērīšanas lietu, un izmaksas būs salīdzinoši nelielas, jo tās nebūs saistītas ar būves apsekošanu dabā un datu iegūšanu par būvi apvidū. Šādi izgatavotu kadastra dokumentu varēs tālāk izmantot gan būves ierakstīšanai zemesgrāmatā, gan citu darbību (piemēram, atsavināšanas vai projektēšanas vajadzībām) veikšanai.

Vienlaikus dienesta arhīvā esošie neaktuālie dokumenti par būvi būs izgatavoti atbilstoši kadastra dokumenta statusam un tie būs izmantojami arī turpmākajā informācijas sistēmu (piemēram, Ģeotelpiskās informācijas sistēmas) attīstībā, kā arī Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā dati par šādām būvēm būs reģistrēti pilnā apjomā;

6) uzlabojot dienesta iekšējo darba organizāciju un veicot BKU atsevišķu procesa soļu optimizāciju, apmēram par 30 % tiks samazināti kopējie ar BKU un datu reģistrāciju Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā saistītie darbu izpildes termiņi.

Tieslietu ministra vietā –
ekonomikas ministrs A.Kampars