Saeimas 2000 gada 2. marta sēdē

Sēdes sākums — pulksten 11.00

Darba kārtība

12.30–12.45 — Slovēnijas Republikas prezidenta V.E.Milana Kučana uzruna

I. Prezidija ziņojumi

1. Par saņemtajiem likumprojektiem

1. 1. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par vides aizsardzību"". (Reģ.nr.506) (dok.nr.1640; nr.1640a) Ministru kabinets

2. Par atvaļinājuma piešķiršanu

2. 1. Deputātam Pāvelam Maksimovam. (dok.nr.1663)

3. 2. Deputātam Valdim Ģīlim. (dok.nr.1662)

II. Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana

4. 1. Lēmuma projekts "Par Pētera Dzalbes iecelšanu par Zemgales apgabaltiesas priekšsēdētāju". (dok.nr.1647) Juridiskā komisija

5. 2. Lēmuma projekts "Par Edītes Knēgeres iecelšanu par Vidzemes apgabaltiesas priekšsēdētāju". (dok.nr.1648) Juridiskā komisija

6. 3. Lēmuma projekts "Par Jāņa Āboliņa atkārtotu apstiprināšanu par Valsts kontroles Revīzijas departamenta kolēģijas locekli". (dok.nr.1649) Juridiskā komisija

7. 4. Lēmuma projekts "Par Viļņa Harija Puča atkārtotu apstiprināšanu par Valsts kontroles Revīzijas departamenta kolēģijas locekli". (dok.nr.1650) Juridiskā komisija

8. 5. Lēmuma projekts "Par Aleksandra Svirido atkārtotu apstiprināšanu par Valsts kontroles Revīzijas departamenta kolēģijas locekli". (dok.nr.1651) Juridiskā komisija

9. 6. Lēmuma projekts "Par Riharda Zonenberga atkārtotu apstiprināšanu par Valsts kontroles Revīzijas departamenta kolēģijas locekli". (dok.nr.1652) Juridiskā komisija

10. 7. Lēmuma projekts "Par Ulda Greiškalna apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli". (dok.nr.1653) Juridiskā komisija

11. 8. Lēmuma projekts "Par Agra Krūmiņa apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli". (dok.nr.1654) Juridiskā komisija

12. 9. Lēmuma projekts "Par Daces Grīnbergas apstiprināšanu par Valsts kontroles Revīzijas departamenta kolēģijas locekli". (dok.nr.1655) Juridiskā komisija

13. 10. Lēmuma projekts "Par Aivas Kenkles apstiprināšanu par Valsts kontroles Revīzijas departamenta kolēģijas locekli". (dok.nr.1656) Juridiskā komisija

III. Pieprasījumu komisijas atzinums

14. Pieprasījumu komisijas atzinums par deputātu Egila Baldzēna, Gundara Bojāra, Pētera Salkazanova, Valda Lauska, Leona Bojāra, Jāņa Čevera, Rišarda Labanovska, Oskara Grīga, Jāņa Urbanoviča, Miroslava Mitrofanova, Imanta Stirāna un Andra Bērziņa pieprasījumu Ministru prezidentam Andrim Šķēlem "Par finansu ministra Edmunda Krastiņa rīcību, atsakot valsts galvojumu Eiropas Investīciju bankas kredīta saņemšanai Ventspils brīvostas attīstībai". (dok.nr.1613)

IV. Lēmumprojekta izskatīšana

15. Lēmuma projekts "Par piekrišanu Saeimas deputāta Edgara Zalāna saukšanai pie administratīvās atbildības". (dok.nr.1637) Mandātu un iesniegumu komisija

V. Likumprojektu izskatīšana

16. 1. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību"". (Reģ.nr.465) (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.6) (2. lasījums) (dok.nr.1446; nr.1641) Sociālo un darba lietu komisija

17. 2. Likumprojekts "Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā". (Reģ.nr.468) (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.9) (2. lasījums) (dok.nr.1449; nr.1642) Sociālo un darba lietu komisija

18. 3. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par prakses ārstiem"". (Reģ.nr.467) (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.8) (2. lasījums) (dok.nr.1448; nr.1645) Sociālo un darba lietu komisija

19. 4. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību pasūtījumu"". (Reģ.nr.469) (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.10) (2. lasījums) (dok.nr.1450; nr.1659) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

20. 5. Likumprojekts "Rīgas brīvostas likums". (Reģ.nr.226) (3. lasījums) (dok.nr.1643) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

21. 6. Likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Ukrainas līgumu par tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm". (Reģ.nr.390) (2. lasījums) (dok.nr.1271; nr.1620) Ārlietu komisija

22. 7. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par akciju sabiedrībām"". (Reģ.nr.423) (2. lasījums) (dok.nr.1353; nr.1644) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

23. 8. Likumprojekts "Grozījumi Ciltsdarba likumā". (Reģ.nr.445) (2. lasījums) (dok.nr.1421; nr.1646) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

24. 9. Likumprojekts "Koncernu likums". (Reģ.nr.433) (2. lasījums) (dok.nr.1372; nr.1657) Juridiskā komisija

25. 10. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmējdarbību"". (Reģ.nr.416) (2. lasījums) (dok.nr.1346; nr.1658) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas. Sāksim 2.martā kārtējo Saeimas sēdi.

Pirms sākam izskatīt darba kārtības jautājumus, mums ir Prezidijā vairāki priekšlikumi par izmaiņām darba kārtībā. Desmit deputāti lūdz šīsdienas sēdes darba kārtībā iekļaut kā pirmo sadaļā "Lēmuma projektu izskatīšana" lēmuma projektu "Par Māra Sprindžuka deputāta pilnvaru apstiprināšanu". Vai ir iebildumi? Nav. Paldies!

Pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 51.pantu, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas 2.marta sēdes darba kārtībā un izslēgt no darba kārtības 20.punktu — trešajam lasījumam sagatavoto likumprojektu "Rīgas Brīvostas likums". Vai ir iebildumi? Nav. Paldies!

Desmit deputāti lūdz izslēgt no darba kārtības 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12. un 13.darba kārtības punktus. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav.

Tāpat 10 deputāti lūdz izslēgt no darba kārtības 21.punktu — likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Ukrainas līgumu par tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm". Vai ir iebildumi? Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu jautājumus Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēles kungam — kā Ministru prezidents domā nodrošināt līdzekļus tikumības policijas izveidošanai? Kāpēc Valsts policija nemaksā par narkoloģisko laboratoriju veiktajiem pakalpojumiem? Jautājumu nododam Ministru prezidentam.

Un ir saņemts arī deputātu jautājums satiksmes ministram Anatolijam Gorbunovam — vai Lietuvā, Igaunijā, Nīderlandē pašlaik tiek lietoti ekoloģiskie vai tranzīta nodokļi, nodevas starptautiskajiem kravu pārvadājumiem autotransportam un pa dzelzceļu, vai šie likumi par nodokļiem ir saskaņoti ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, kāda ir šo likumu lietojumu kārtība, vai nodokļus iekasē valsts vai arī pašvaldība? Kāda ir šo iekasēto nodokļu izlietošanas kārtība, kāda ir šo nodokļu pozitīvā un negatīvā lietojuma pieredze minētajās valstīs, vai Latvijā tiek strādāts pie šādu nodokļu ieviešanas? Jautājumu nododam satiksmes ministram.

Sāksim izskatīt dienas kārtību. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par vides aizsardzību"" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav.

Nākamais jautājums — "Par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Pāvelam Maksimovam". Deputāts Maksimovs ir iesniedzis iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 2.martā. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo iesniegumu. Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret un atturas — nav. Iesniegums akceptēts.

Nākamais — deputāta Valda Ģīļa iesniegums ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu no šā gada 29.februāra līdz 2.martam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo iesniegumu. Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret un atturas — nav. Iesniegums akceptēts.

Nākamais — lēmuma projekts "Apstiprināt Māra Sprindžuka 7. Saeimas deputāta pilnvaras uz laiku, kamēr no Tautas partijas Kurzemes vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus". Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā — deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (TP). Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs saņēma deputāta Edgara Zalāna iesniegumu par deputāta mandāta nolikšanu. Kā zināms, Saeimas Kārtības ruļļa 4.pants nosaka, ka deputāta pilnvaras izbeidzas ar brīdi, kad viņš paziņojis par mandāta nolikšanu un viņa vietā pilnvaras apstiprinātas citam deputātam. Edgars Zalāns pildīja deputāta pienākumus uz laiku, kamēr no Tautas partijas Kurzemes vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pildīja ministra pienākumus. Līdz ar to attiecīgajā sarakstā nākamais kandidāts ir Aivars Līciņš, kurš ir atteicies pildīt deputāta pienākumus uz laiku. Nākamais kandidāts attiecīgajā sarakstā ir Mārtiņš Bičevskis, kurš arī ir atteicies pildīt deputāta pienākumus uz laiku. Savukārt nākamais kandidāts Māris Sprindžuks ir piekritis pildīt Latvijas Republikas 7.Saeimas deputāta amatu uz laiku, kamēr no Tautas partijas Kurzemes vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus.

Līdz ar to Mandātu un iesniegumu komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu "Par Māra Sprindžuka deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Tautas partijas Kurzemes vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus". Lūdzu atbalstīt piedāvāto lēmuma projektu!

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu "Apstiprināt Māra Sprindžuka 7.Saeimas deputāta pilnvaras uz laiku, kamēr no Tautas partijas Kurzemes vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus". Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts. Apsveicam kolēģi un lūdzam ieņemt vietu zālē

Ir saņemts 10 deputātu priekšlikums — izsludināt Saeimas sēdē 15 minūšu pārtraukumu, lai tehniski sagatavotu deputāta Māra Sprindžuka balsošanas iekārtu. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Pārtraukums līdz pulksten 11.25.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukuma paredzētais laiks ir beidzies. Lūdzu, ieņemiet vietas!

Pirms turpinām izskatīt darba kārtības jautājumus, ir saņemts 10 deputātu priekšlikums — iekļaut 2.marta sēdes darba kārtībā pirms sadaļas "Likumprojektu izskatīšana" lēmuma projektu "Par deputāta Māra Sprindžuka ievēlēšanu Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā" un lēmuma projektu "Par deputāta Māra Sprindžuka ievēlēšanu Saeimas Eiropas lietu komisijā". Vai ir iebildumi? Nav. Paldies!

Izskatām lēmuma projektu "Par Pētera Dzalbes iecelšanu par Zemgales apgabaltiesas priekšsēdētāju". Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Labrīt, godātie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja Augstākās tiesas priekšsēdētāja un tieslietu ministra priekšlikumu — apstiprināt Pēteri Dzalbi par Zemgales apgabaltiesas priekšsēdētāju. Juridiskā komisija aizklātā balsošanā vienprātīgi atbalstīja šī projekta virzīšanu.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Pētera Dzalbes iecelšanu par Zemgales apgabaltiesas priekšsēdētāju". Atvainojiet, pirms balsojam, es lūdzu izņemt un ievietot balsošanas aparatūrā identifikācijas kartes. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret — nav, atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par Edītes Knēgeres iecelšanu par Vidzemes apgabaltiesas priekšsēdētāju". Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Arī Edītei Knēgerei — Vidzemes apgabaltiesas priekšsēdētājai — ir beidzies piecu gadu pilnvaru termiņš šajā amatā, un Augstākās tiesas priekšsēdētājs un tieslietu ministrs iesaka Edīti Knēgeri atkārtoti iecelt, apstiprināt šajā amatā. Juridiskā komisija arī šajā gadījumā aizklātā balsojumā lēma vienprātīgi par.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Iecelt Edīti Knēgeri par Vidzemes apgabaltiesas priekšsēdētāju". Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret — nav, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Izskatām Pieprasījumu komisijas atzinumu par deputātu Egila Baldzēna, Gundara Bojāra, Pētera Salkazanova, Valda Lauska, Leona Bojāra, Jāņa Čevera, Rišarda Labanovska, Oskara Grīga, Jāņa Urbanoviča, Miroslava Mitrofanova, Imanta Stirāna un Andra Bērziņa pieprasījumu Ministru prezidentam Andrim Šķēlem, par finansu ministra Edmunda Krastiņa rīcību, atsakot valsts galvojumu Eiropas Investīciju bankas kredīta saņemšanai Ventspils brīvostas attīstībai". Pieprasījumu komisijas vārdā — deputāts Geige — frakcija "Latvijas ceļš".

I.Geige (LC). Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Pieprasījumu komisija, izskatot 12 Saeimas deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Andrim Šķēlem "Par finansu ministra Krastiņa rīcību, atsakot valsts galvojumu Eiropas Investīciju bankas kredīta saņemšanai Ventspils brīvostas attīstībai", atzina, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms, un saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 126.panta piekto daļu ierosina pieprasījumu pārveidot par jautājumu, kam piekrita arī iesniedzēji. Paldies!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Es saprotu, ka mēs gatavojamies noteiktajai vizītei, un šeit ir pietiekami nopietnas apstākļu izmaiņas, bet mums arī ir jārunā par nopietnām lietām. Kolēģi! Es augsti vērtēju finansu ministru Edmundu Krastiņu kā profesionālu un kompetentu cilvēku, bet man rodas pārliecība, ka Saeimas Pieprasījumu komisijā neapzināti vai varbūt pat apzināti finansu ministrs Edmunds Krastiņš ir maldinājis deputātus. Tāda ir mana pārliecība, un es gribētu minēt šādu jautājumu, jo viens no pamatprincipiem, kāpēc mēs arī, vismaz klātesošie pieprasījuma parakstītāji, neiebildām pārvērst šo pieprasījumu par jautājumu, bija sekojošais, ka tika skaidri un gaiši pateikts, ka Ventspils brīvostas pārvalde nav iesniegusi noslēgto aizdevuma līgumu ar Eiropas Investīcijas banku. Tas, protams, ir viens no nosacījumiem, kas būtu jāizpilda. Tā vai citādi, Finansu ministrijai vajadzēja šo informāciju zināt. Tas ir neapšaubāmi.

Bet šeit ir viena problēma. 5.novembrī Eiropas Investīciju banka ir nosūtījusi informāciju gan Finansu ministrijas pārstāvjiem, gan Ventspils brīvostas pārvaldei, gan arī Satiksmes ministrijai, ir saņēmusi tātad Valsts kase, Ārvalstu finansu resursu departaments. Adresēts tieši Finansu ministrijai Smilšu ielā 1.

Šeit ir sekojošais: mums ir patīkami pievienot parakstītu finansu vienošanās kopiju, datētu ar 1999.gada 14.oktobri, starp Eiropas Investīciju banku un Ventspils brīvostas administrāciju. Gatavais oriģināls drīzumā tiks nosūtīts uz ostu un Finansu ministriju. Attiecībā uz vienošanās garantiju parakstu, mēs atbalstītu tātad jūsu iepriekšējo norunu — parakstīt Luksemburgā vai vajadzības gadījumā tiks nosūtīts kurjers. Tātad praktiski šeit ir mana stingra pārliecība, ka ir dokumentālas liecības par to, ka Finansu ministrija, tās amatpersonas bija informētas par šo līgumu, un praktiski jautājums ir vienīgi par to, kāpēc šo jautājumu pacēla par pašu galveno, kas reāli bija tas iemesls, kāpēc netika dots šis galvojums no valsts budžeta? Tātad tas ir viens no jautājumiem, kas mums — iesniedzējiem, šā pieprasījuma iesniedzējiem liks vēlreiz ļoti rūpīgi pārdomāt šo jautājumu, un es uzskatu, ka mums nāksies vēlreiz iesniegt šo pieprasījumu, lai tomēr precizētu visus šos jautājumus un noskaidrotu beidzot patiesību.

Es vēl gribētu uzsvērt to, ka šinī gadījumā šis jautājums ir pietiekami nopietns, jo, manuprāt, vismaz šajā jautājuma daļā mēs redzam, ka Finansu ministrijai ir bijusi visa informācija. Protams, tādā gadījumā, ja tas nav tā tomēr, es gan neticu, ka Eiropas Investīciju banka būtu apzināti kādu maldinājusi, es tam nepiekrītu un neticu, tāpēc es uzskatu, ka šinī gadījumā vai nu, teiksim, ministrs ir apzināti vai neapzināti maldinājis deputātus, vai arī šajā ministrijā reāli nav kārtības. Tas liecina par to, ka šādas lietas tiek pavirši kārtotas un līgums var nenonākt arī līdz finansu ministram. Jebkurā gadījumā šie jautājumi ir pietiekami nopietni, lai mēs, ja jūs šo pieprasījumu noraidītu tagad, vēlreiz sagatavotu un to pieprasītu.

Es šeit gribētu uzsvērt to, ka tas ir ļoti nopietns jautājums. Manuprāt, pilnīgi nav nekādas nopietnas argumentācijas par to, kāpēc ir noraidīts šis galvojums. Ja mēs paskatāmies šos sākotnējos finansu ministra iebildumus, kas izskanējuši daudzkārt presē un ir dokumentāli fiksējami, tad mēs redzam, ka viens no šiem iebildumiem ir tāds, ka Ventspils brīvostas valdē nav Finansu ministrijas pārstāvja, kas varētu kontrolēt, kā tiek tērēti valsts garantētie kredītu līdzekļi. Bet mēs zinām, ka valsts kasē, Valsts ieņēmumu dienestam tādi ir, un arī šī izvēle, manuprāt, tieši Lamberga kunga kā ārštata padomnieka, nebija veiksmīga, lai viņu sūtītu uz šo Ventspils brīvostas valdi. Nebija veiksmīga! To arī apliecina prokuratūras atzinums, ka šajā gadījumā viņa, vismaz prokuratūra, Ziediņa kunga personā, neuzskata, ka Lamberga kungs tobrīd ir bijusi šī amatpersona.

Protams, šis jautājums ir diezgan sarežģīts, un par to varētu diskutēt un debatēt, bet tāds atzinums no prokuratūras puses ir. Es domāju, ka šis jautājums nebūtu ceļams kā arguments, kāpēc Finansu ministrija nav varējusi dot galvojumu. Es domāju, tas varētu vienīgi liecināt par zināmu personisko attiecību tādu saspringtumu un vēlmi panākt tieši Lamberga kungu šajā valdē kā savu Finansu ministrijas pārstāvi, kam nebija pietiekama likumīgā pamata.

Otrkārt, es gribu uzsvērt to, ka arī tāda informācija, ko izteica finansu ministrs, ka viņam radies iespaids par Lemberga atrašanos būtiskā interešu konfliktā sakarā ar to, ka viņš ir gan Ventspils domes, gan Ventspils Brīvostas vadībā, neiztur kritiku, jo šādā pašā situācijā ir gan Seska kungs Liepājā, gan Bērziņa kungs Rīgā, un to atļauj attiecīgi likumi.

Tā ka šeit, ja šāda argumentācija virzīta, vajadzētu virzīt to arī, protams, uz Liepājas pusi, arī uz Rīgas pusi, bet arī tas tad tādā gadījumā nebūtu pamatojams ar likumiem.

Vēl viena tēze, kas šeit tika izteikta, ka praktiski šeit varētu būt arī kaut kādas aizdomas par iespējamiem pārkāpumiem privatizācijā, par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, tad tādā gadījumā, protams, nevajadzētu mēnešiem šīs aizdomas turēt sevī. Ja ir kaut kādi fakti, griezties prokuratūrā, iesniegt, jo šīs situācijas, ka mēs ar kaut kādām aizdomām kaut ko negribam darīt, arī nav pietiekami nopietni. Katrā ziņā vismaz mani tas nepārliecina.

Es šeit vēl gribētu uzsvērt sekojošo: ka noteiktajā termiņā, kas bija saskaņots ar Finansu ministriju, visa dokumentācija un informācija tika iesniegta. Praktiski arī Finansu ministrijai bija zināms šis aizdevuma līgums, to apliecina Eiropas Investīciju bankas dokumenti, un arī praktiski bija iesniegta visa nepieciešamā informācija līdz pagājušā gada 10. jūnijam. Tātad tika izanalizēti Finansu ministrijā visi iesniegtie dokumenti, un nekādas piezīmes vai šaubas netika izteiktas.

Cita lieta, ka pēc kāda laika — 16. jūlijā, kad mainījās valdība, mainījās arī šī politika, mainījās arī attieksme pret Ventspils brīvostas pārvaldi, un jau tad uz vairākkārtējiem lūgumiem sniegt šo galvojumu ne 20. septembrī, ne 2. septembrī, ne 16. decembrī.., es atvainojos, ne 20. septembrī, ne 2. decembrī, ne 16. decembrī nopietnas atbildes netika dotas. Bija viena atbilde, kurā bija fiksēti 13.decembrī virkne papildinošu jautājumu, bet uz tiem visiem tika arī sniegtas atbildes, un atkal jautājumā, ko sniedza valsts sekretāre Andrējevas kundze, nebija uzdots šis jautājums par noslēgto aizdevuma līgumu un steidzīgu nepieciešamību pievienot to iesniegtajiem dokumentiem.

Kolēģi, teikšu atklāti, ka man personīgi liekas un šķiet, ka šeit varētu būt tomēr saistība starp to politisko spēkošanos, kādu mēs redzam starp dažādiem ekonomiskajiem grupējumiem Latvijā. Tā, protams, ir nepatīkama situācija, ka tādas atskaņas vai tāda iespēja interpretēt šādi šo notikumu gaitu ir, bet katrā ziņā mēs ļoti labi saprotam, ka, valstiskus lēmumus pieņemot, šādām lietām nevajadzētu būt kā motīviem pie rīcības. Man personīgi šķiet, ka zināmā mērā tas tomēr tā ir noticis, ka visa šī lietas būtība mainījās tieši tajā brīdī, kad mainījās arī valdība, tās sastāvs. Tas, manuprāt, liecina par to, ka Saeima un arī Ministru kabinets nav brīvs no šīm ekonomisko grupējumu simpātijām. Un tāpēc es katrā ziņā lūgtu mūsu finansu ministru nebūt kaut kādās tādās divdomīgās situācijās... apzināti vai neapzināti izvairīties no tādas situācijas, kas varētu liecināt par to, ka mūsu valstī viena taisnība, viens likums nav visiem. Paldies ar uzmanību!

Sēdes vadītājs. Edmunds Krastiņš, finansu ministrs.

E.Krastiņš (finansu ministrs). Godājamais Prezidij, cienījamie deputāti! Man prieks, ka pieprasījuma iesniedzēji vairs neatkārto tos argumentus, ka finansu ministram obligāti ir jāizsniedz galvojumi, kas ierakstīti Valsts budžeta likumā, jo pretējā gadījumā mēs varētu nonākt tādā situācijā, kurā es nepavisam negribētu atrasties, kādā bija tie ministri, kuri bija saistīti ar G—24 kredītu izdošanu 1993., 1994., 1995. gadā, kad juridiski viss bija pareizi, bet politiski nācās pēc tam uzņemties ļoti smagu atbildību par neatdotiem kredītiem, par necaurskatāmu politiku, bieži vien pret kredītu izsniegšanu draugiem, biznesa partneriem un tamlīdzīgiem gadījumiem.

Runājot par konkrētajiem galvojumiem Ventspilī, jāsaka, ka jā, nākot šai jaunajai valdībai pie varas, attieksme tiešām ir mainījusies. Un Ventspils lietas tiek skatītas tādā pašā līmenī un tikpat rūpīgi kā visi pārējie galvojumi un visi pārējie aizdevumi, kas tiešām ir būtiska atšķirība no iepriekšējiem gadiem.

Līdz ar to varu teikt, ka Baldzēna kunga šeit minētie pārmetumi, manā skatījumā, ir nepamatoti. Līgums bija jāiesniedz nevis informācijas veidā Eiropas Investīciju bankai, bet gan pašai Ventspils brīvostai. Mans viedoklis joprojām ir, ka manis nozīmētais pārstāvis Ventspils brīvostas valdē bija nozīmēts likumīgi. To pierāda arī fakts, ka Rīgas ostas valdē darbojās vairāku ministriju padomnieki un tur nav saskatīti nekādi likumu pārkāpumi, tajā pašā laikā Ventspils brīvostā laikā no 1997. gada līdz 1998. gada beigām darbojās satiksmes ministrs, kurš tā kā pārstāvēja Finansu ministriju, nebūdams Finansu ministrijas amatpersona.

Līdz ar to es uzskatu, ka Lamberga kungs bija nozīmēts pamatoti. Šādu atbildi mēs arī esam snieguši prokuratūrai. Diemžēl, tā kā Ventspils domes priekšsēdētājs Lembergs ignorēja manu lūgumu nozīmēt Lamberga kungu, kurš ir godprātīgs un profesionāls cilvēks ar pieredzi ostu darbā, šajā postenī šos pienākumus nācās uzņemties man pašam, un, ierodoties Ventspils valdes sēdē, protams, man kārtējo reizi nācās pārliecināties par to darba atmosfēru un garu, kas tajā valda, kas man, protams, nebija pārsteigums, jo es esmu arī varākus gadus darbojies "Ventspils naftas" padomē. Es uzskatu, ka Ventspilī izdodamajos galvojumos ir rūpīgi jāiedziļinās, un interešu konflikts nav jau starp to, ka, teiksim, domes vadībā un Ventspils brīvostas vadībā atrodas viens un tas pats cilvēks, bet gan par to necaurskatāmību, kas valda Ventspils ostā attiecībās ar tajā darbojošamies uzņēmumiem, kuru īpašnieki ir pamatā dažādas ofšoru kompānijas un kur neskaidrā veidā notiek visa šī finansiālā un saimnie-ciskā darbība.

Līdz ar to es šāda interešu konflikta pazīmes saskatu, un tas ir viens no svarīgākajiem politiskajiem motīviem, kāpēc es šo galvojumu nevarēju izsniegt. Līdz ar to, protams, šinī gadā mēs varam turpināt diskutēt šo galvojumu izsniegšanas jautājumu, jo Budžeta likumā galvojumi ir paredzēti. Mēs esam vienojušies ar satiksmes ministru, ka satiksmes ministrs valdībai stādīs priekšā šīs galvojuma programmas gan Ventspilī, gan Rīgā, jo mums arī jāskatās, lai valsts negalvotu savstarpēji konkurējošu projektu kredītus, kur beigu galā tad valstij arī būs jāsedz iespējamie zaudējumi.

Līdz ar to es uzskatu, ka šis galvojums pagājušajā gadā netika izdots pamatoti, un, lai to izsniegtu, iespējams, šogad, būs jāveic vēl ļoti rūpīgs darbs, strādājot ar šī galvojuma pamatojumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns — otro reizi.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi, Saeimas priekšsēdētāj, es šeit gribētu vienīgi mazliet vēl pakavēties pie šī jautājuma. Un man ir tomēr zināmas iebildes pret to, jo arī likums neapšaubāmi, kaut vai tādās delikātās lietās, ir pārkāpts. Ja 20. septembrī tiek saņemta vēstule, uz to vajadzētu atbildēt 15 dienu laikā, tas ir viens, un noteikti ir, teiksim, tādi cilvēki un tādas ostas, 15 dienu laikā laikam atbild, un ir arī tādas ostas, kur neatbild, un ir jāgriežas vairākkārtīgi. Tas pats attiecas arī, piemēram, uz 16. decembra, teiksim, Ventspils brīvostas pārvaldes attiecīgo dokumentu, vēstuli. Arī uz to aizvien vēl nav atbilde saņemta. Varbūt jūs paskaitīsiet, cik dienas no 16. decembra ir pagājušas. Un pēc tam varēsiet vērtēt, vai viena taisnība, viens likums ir visiem.

Es domāju, ka šinī gadījumā, protams, ir zināms personisko attiecību samezglojums un varbūt arī asas diskusijas par to, vai Lamberga kungam bija tiesības vai nebija tiesības attiecīgi startēt, vai viņš ir ostu speciālists vai nav ostu speciālists. Par to varētu arī strīdēties. Mans viedoklis, ka varbūt ir labi, ka viņš netika apstiprināts šajā valdē, jo pretējā gadījumā atbilstoši prokuratūras atziņai viņš jau tikai tāpēc, ka viņš vēl bija nepareizās darba attiecībās, neatbilstošās likumam, tikai tāpēc viņš arī būtu nonācis pretrunās ar Korupcijas novēršanas likumu. Ja Finansu ministrija būtu noslēgusi likumam atbilstoši darba līgumu ar Aristīdu Lambergu, tad tādā gadījumā, protams, situācija būtu pavisam bēdīga. Pavisam bēdīga.

Tā kā es šeit domāju, ka tas nebūtu tas moments, kur vajadzētu īpaši strīdēties, un varbūt es šeit nocitēšu tātad personu no Valsts tiesību aizsardzības departamenta Ziediņa kungu, tātad Latvijas Ģenerālprokuratūras atzinumu, kurā viņš saka, ka nav pamata uzskatīt, ka pastāv pastāvīgs amats ar amata nosaukumu "Ministra padomnieks (ārštata)". Un līdz ar to arī tiek parādīts, ka šāda amatpersona pēc prokuratūras viedokļa nav.

Un tāpēc es gribētu uzsvērt tikai vēl vienu lietu. Ja šeit ir kādi iebildumi pret šīm ārzonu lietām, tur daudzi strīdīgi jautājumi, es šeit finansu ministram varu piekrist, ka ārzonu jautājumā tik tiešām varētu būt problēmas, bet Latvijas likumdošanā ir skaidri noteikts ar likumu "Par uzņēmējdarbību" 4.pantā līdztiesības garantijas visiem uzņēmējdarbības veidiem. Tad vajadzētu vispirms sākt ar to, ka mēs zināmā mēra tad sāktu grozīt likumus, nevis interpretēt to, ka tie, kas nodarbojas kaut kādā mērā ar šīm ārzonām, ir diskreditējamā stāvoklī vai kaut kā savādāk aizdomīgi subjekti. Es domāju, ka jāsāk ar likumdošanas izmaiņām. Un man personīgi nebūtu nekādi iebildumi, ja šis galvojuma jautājums būtu gājis caur Saeimu un attiecīgi Saeima būtu spriedusi par to, vai šajā 1999.gada budžetā arī par šo galvojumu nevajadzētu kādu grozījumu.

Diemžēl šāds ceļš netika veikts, un praktiski manā rīcībā šis dokuments ir, kuru es jums minēju, kur skaidri un gaiši tiek parādīts tas, ka ir šī informācija bijusi Finansu ministrijai. Ja mēs par problēmas cēloni, kā galveno pārmetumu noliekam jautājumu, ka nevis Ventspils brīvostas pārvalde, bet Eiropas investīciju banka ir iesniegusi, nu tad formāli mēs, protams, varam piekrist, es domāju, bet ne pēc lietas būtības.

Un nākamais jautājums, kas man šeit šķiet ārkārtīgi svarīgs. Arī pie visiem šiem manis minētajiem gadījumiem un iespējām, protams, finansu ministram likumdošana dod iespējas atteikt arī tādā gadījumā šo galvojumu. Es to nenoliedzu. Es tikai neredzu nevienu normālu argumentu un motivāciju. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (LSDSP). Augsti godātais Prezidijs! Cienījamie deputāti! Man jāsaka, ka vakar Pieprasījumu komisijā mēs šo jautājumu izskatījām, un jāpiekrīt Baldzēna kungam, ka tomēr deputāti no finansu ministra puses tika maldināti attiecībā par līgumu. Šinī gadījumā nav svarīgi, kura no līgumslēdzēja pusēm šo līgumu iesniedza. Vai tā ir brīvosta, vai tā ir Eiropas Investīciju banka. Fakts ir fakts.

Attiecībā par to, ka Likums par budžeta un finansu vadību paredz, ka finansu ministrs var sniegt galvojumu un tas nav obligāti jāsniedz, kā budžeta likumā tas ir paredzēts, tad es ceru, ka arī izvēloties budžeta galvojumu attiecībā par to, par ko mēs iebildām, bet tomēr Saeimā vairākums nobalsoja par noklausīšanās iekārtām, kur ekonomiskais pamatojums neliecina pilnīgi ne par ko, ka šo galvojumu kāds varētu atgriezt, bet vienkārši kā G—24 kredīts šis galvojums tiks norakstīts uz valsts budžeta rēķina, ceru, ka finansu ministrs šo galvojumu neparakstīs.

Attiecībā par tiem argumentiem, kas jau šeit tika minēti no finansu ministra puses, un Baldzēns mēģināja pamatot to, ka šī argumentācija tomēr nes vairāk subjektīvu, nevis objektīvu pieskaņu, es tomēr uzskatu, ka tas tiešām tā ir, jo par to, vai viens cilvēks tika apstiprināts vai netika apstiprināts par Ventspils brīvostas valdes locekli, katrā gadījumā prokuratūra ir pateikusi, ka šis cilvēks nav amatpersona un likums nav pārkāpts no Ventspils brīvostas puses. Tāpat arī attiecībā par tām lietām, kas saistītas ar ofšorzonām, godīgi sakot, tādā gadījumā ir jāmaina Latvijas likumdošana, jo ofšorzonu pārstāvniecība Latvijas uzņēmējdarbībā ir ļoti izplatīta. Tas nevar būt par objektīvu argumentu, lai šādu galvojumu nesniegtu.

Sēdes vadītājs. Ivars Godmanis.

I.Godmanis (LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es pateikšu divas lietas.

Pirmais. Es uzskatu, ka finansu ministram ir tiesības pieņemt lēmumu — izpildīt vai neizpildīt savu funkciju, piešķirot un parakstot garantijas. Šādas tiesības ir, ja finansu ministrs aizstāv šīs tiesības no ekonomiskā viedokļa. Viņam šādām tiesībām būtu jābūt. Ja kāds uzskata, ka šie soļi ir politiski, tad tie arī politiski ir risināmi. Politiski tie ir risināmi opozīcijas un pozīcijas dialogā. Bet vienai lietai es nevaru piekrist Krastiņa kungam. Mums šeit ir dažādas nostājas. Es uzskatu, ka garantija, kuru es parakstīju, bija pamatota. Tas ir viens.

Un otrs. Es nevaru piekrist Krastiņa kungam, ka tajā laikā, kamēr es biju finansu ministrs, Ventspils kredīti būtu skatīti kā īpašas prioritātes kredīti tikai tāpēc, ka tas ir Ventspilī. Tam es piekrist nevaru. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputātu grupas pieprasījumu Ministru prezidentam Andrim Šķēlem "Par finansu ministra Edmunda Krastiņa rīcību, atsakot valsts galvojumu Eiropas Investīciju bankas kredīta saņemšanai Ventspils brīvostas attīstībai". Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 35, atturas — 18. Pieprasījums noraidīts. Tas tiek pārveidots par jautājumu un jautājuma formā iesniegts finansu ministram.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts "Par piekrišanu Saeimas deputāta Edgara Zalāna saukšanai pie administratīvās atbildības" . Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā — deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (TP). Godātie Saeimas deputāti! Tā kā šodien Saeima ir pieņēmusi lēmumu par Māra Sprindžuka deputāta pilnvaru apstiprināšanu, ar šo brīdi beidzas deputāta pilnvaras Edgaram Zalānam. Un tā kā Edgars Zalāns vairs nav Saeimas loceklis, tad attiecīgais lēmuma projekts nav izskatāms pēc būtības. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts "Ievēlēt deputātu Māri Sprindžuku Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā" . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Ievēlēt deputātu Māri Sprindžuku Eiropas lietu komisijā" . Lūdzu zvanu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Izskatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību"" , otrais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāts Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 1641. Otrajam lasījumam ir saņemti šādi priekšlikumi. 1. — Labklājības ministrijas priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Požarnovs . 2. — Juridiskā biroja priekšlikums. To komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Požarnovs . Visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu Saeimu nobalsot par likuma pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

A.Požarnovs . Priekšlikumus trešajam lasījumam lūdzu iesniegt līdz 8.martam.

Sēdes vadītājs. 8.marts. Paldies! Iebildumu nav.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā" , otrais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (TB/LNNK). Godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 1642. Likumam "Grozījumi Epidemioloģiskas drošības likumā" uz otro lasījumu ir saņemti šādi priekšlikumi. 1. — Labklājības ministrijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Požarnovs . 2. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Požarnovs . 3. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Požarnovs . 4. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Požarnovs . 5. — Labklājības ministrijas priekšlikums, kas ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Požarnovs . 6. — Labklājības ministrijas priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iestrādāts 7. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 6. un 7.priekšlikumu.

A.Požarnovs . 9. ir redakcionāli...

Sēdes vadītājs. 8. priekšlikums.

A.Požarnovs . 8.priekšlikums ir Labklājības ministrijas. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Požarnovs . 9. — Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Požarnovs . Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likuma pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

A.Požarnovs . Priekšlikumus trešajam lasījumam lūdzu iesniegt līdz 8.martam.

Sēdes vadītājs. 8.marts. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par prakses ārstiem"" , otrais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (TB/LNNK). Godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 1645. 1.— Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Požarnova priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Požarnovs . 2. ir parlamentārā sekretāra Požarnova priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Požarnovs . 3. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Požarnovs . Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu Saeimu nobalsot par likuma pieņemšanu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par prakses ārstiem"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret nav, atturas — 2. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

A.Požarnovs . Priekšlikumus trešajam lasījumam lūdzu iesniegt līdz 8.martam.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš 8.marts. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību pasūtījumu"", otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Paldies, priekšsēdētāja kungs! Nezinu, kur likt kājas. Pasmaidījām, bet tagad ķersimies pie darba. Dokumenta numurs, ar kuru mums šobrīd jāstrādā, ir 1659. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību pasūtījumu"" otrajā lasījumā. Gribu atgādināt, ka Ministru kabinets šo likumprojektu ir pieņēmis Satversmes 81.panta kārtībā kā Ministru kabineta noteikumu. Izskatām otrajā lasījumā pa pantiem.

Uzreiz man ir jāpasaka, ka līdz 14.pantam deputāti nav iesnieguši priekšlikumus. 1.priekšlikums ir pie likumprojekta 14.panta, kur Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs lūdz izteikt 14.panta pirmo daļu attiecīgā redakcijā. Uzreiz pateikšu, ka komisija Zalāna kungu ir atbalstījusi, bet redakcija tiek redakcionāli precizēta, — neveikls teikums.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns . Arī 14.panta otro daļu Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs Zalāna kungs nav atradis par pietiekami labu esam un piedāvājis izmaiņas, kuras komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns . Pie 14.panta trešās daļas mēs atkal redzam Finansu ministrijas parlamentārā sekretāra Zalāna kunga izteikto redakciju, kuru komisija atbalstījusi, redakcionāli to precizējot.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns . 4.priekšlikums. Tātad līdz 24.pantam vairs priekšlikumu nav, un nav arī komisijas redakcionālu precizējumu, bet 4. priekšlikums ir jau pie 24.panta trešās daļas, ko iesaka parlamentārais sekretārs Zalāna kungs. Komisija atbalsta, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns . Pie 24.panta ir 5.priekšlikums, ko iesaka Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs Zalāna kungs. Komisija, līdzīgi kā iepriekš, atbalsta Zalāna kunga redakciju, redakcionāli to precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns . Tālāk komisija ir veikusi vēl vairākus redakcionālus precizējumus šajā pantā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns . 6.priekšlikums jau ir pie 26.panta. Dāmas un kungi! Jo 25. un 26.pantā komisija ir izdarījusi redakcionālus precizējumus. Iesniedzis Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs Zalāna kungs. Komisija parlamentāro sekretāru atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns . Mēs pārejam pie 30.panta, jo tālāk vairs priekšlikumu nav. Līdz 30.pantam nav priekšlikumu. 7.priekšlikums nāk no deputāta Lujāna par jaunu šā panta redakciju. Komisija Lujāna kungu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. — deputāta Lujāna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 36, atturas — 24. Priekšlikums nav pieņemts.

K.Leiškalns . Paldies deputātiem! Pie 30.panta vairāk priekšlikumu nav, bet Lujāna kungs pilnīgi jaunā redakcijā iesaka mainīt arī 31.pantu. Komisija atkārtoti nav atbalstījusi savu deputātu Lujāna kungu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 8.priekšlikumu. Modris Lujāns. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Lujānam.

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Es atsaucu šo priekšlikumu, jo tas izriet no 30. priekšlikuma. Ja 30. priekšlikums ir noraidīts, tad 31. nav vairs šinī brīdī balsojams.

Sēdes vadītājs. Paldies!

K.Leiškalns . Paldies, Lujāna kungs! Jūs atvieglojāt mums likuma izskatīšanu. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību pasūtījumu"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret — nav, atturas — 1. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

K.Leiškalns . Augsti godātie deputāti! Ņemot vērā, ka šis likumprojekts ir saistīts ar kādu citu Juridiskā komisijā izskatāmu likumprojektu, es aicinu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 12.februārim 2000.gadā. Es atvainojos! Martam.

Sēdes vadītājs. 12.marts. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par akciju sabiedrībām"", otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Ivars Godmanis.

I.Godmanis (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Tas dokuments, ar kuru mēs strādāsim, ir 1644. Jūsu zināšanai, 2.lappusē jūs redzat, ka nav iesniegti priekšlikumi.

Ir viens redakcijas precizējums. Kā jūs zināt, šis likums pamatā tika atvērts vaļā tāpēc, ka tiek iedibinātas jaunas institūcijas — finansu kapitāla tirgus pārraudzība, un, lūk, praktiski šīs te iestrādājuma vietas dēļ, jo tā aizstāj vērtspapīru tirgu, komisijai acīmredzot nav arī nekādu citu priekšlikumu, jo nesen mēs par akciju sabiedrībām ļoti rūpīgi izskatījām trijos lasījumos. Man ir lūgums tātad pieņemt šo te likumu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par akciju sabiedrībām"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanu.

I.Godmanis. Cienījamie kolēģi, priekšlikumu iesniegšanas termiņu es lūdzu noteikt 12 dienas, tas ir no 2. marta līdz 14. martam. Tas ir arī Juridiskās komisijas lūgums.

Sēdes vadītājs. 14. marts — priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi Ciltsdarbu likumā", otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Paldies, priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti, strādājam ar darba dokumentu nr. 1646. Otrajam lasījumam sagatavotais likumprojekts "Grozījumi Ciltsdarba likumā", lasām pa pantiem. Un lai gan kopēju iesniegumu nav, šajā likuma izskatīšanas gaitā iezīmējās problēma ar vairāk nekā simts profesionāļiem Latvijas Republikā, kuru Zemkopības ministrija šobrīd ir atrisinājusi.

Līdz ar to man ir jāpakavē jūsu uzmanība pie 10. panta, kas ir redakcionāli precizēts. Diemžēl mēs nevaram balsot, jo otrajā lasījumā likumprojekts tiek izskatīts pa pantiem.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu.

K.Leiškalns . Pie 13. panta, ko komisija ir redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu.

K.Leiškalns . Pie 16. panta, kuru komisija ir redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns . Redakcionāli precizējusi komisija ir arī 18. pantu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns . Un 19. pantā ir redakcionāli precizējumi. Vairāk komisija šajā likumprojektā izmaiņas nav ielikusi. Aicinu nobalsot otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Ciltsdarba likumā" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

K.Leiškalns . Paldies! Godātie deputāti! Un lai ciltsdarbs varētu sekmīgi tikt turpināts, iesaku noteikt īsāko priekšlikumu iesniegšanas termiņu — līdz 7. martam 2000. gadā.

Sēdes vadītājs. 7. marts. Iebildumu nav? Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Koncernu likums" , otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Koncernu likums otrajam lasījumam. Dokuments nr. 1657. 1. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš . 2. — Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jirgena priekšlikums. Daļēji atbalstīts, pieņemot 3. — Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš . 4. — Jirgena kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš . 5. — Jirgena kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš . 6. — Jirgena kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 7. un 8. — Jirgena kunga priekšlikumi ir — atbalstīti, iestrādājot tos 9. — Juridiskās komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt Juridiskās komisijas viedoklim par 7., 8. un 9. priekšlikumu.

L.Muciņš . 10. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš . 11. — Jirgena kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš . 12. — Jirgena kunga priekšlikums. Iestrādāts 6., 7., 8. pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Muciņš . 13. — Jirgena kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš . 14. — Jirgena kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš . 15. — Jirgena kunga priekšlikums. Tiek atbalstīts daļēji, iestrādājot to jau pieņemtajā 10. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš . 16. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 17. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš . 18. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 19. — Jirgena kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš . 20. — Jirgena kunga priekšlikums. Atbalstīts, pieņemot 12. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāti piekrīt.

L.Muciņš . 21. — Jirgena kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš . 22. — Jirgena kunga priekšlikums. Atbalstīts daļēji, pieņemot 23. — Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš . 24. — Jirgena kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš . 25. — Jirgena kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš . 26. — Jirgena kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 27. — Jirgena kunga priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iestrādājot atbalstītajā 28. — Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 27. un 28. priekšlikumu.

L.Muciņš . 29. — Jirgena kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš . 30. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 31. — Jirgena kunga priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iestrādājot 40. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš . 32. — Jirgena kunga priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iestrādājot 33. — Juridiskās komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Muciņš . 34. — Jirgena kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš . 35. — Jirgena kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 36. — Jirgena kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš . 37. — Jirgena kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš . 38. — Jirgena kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

L.Muciņš . Un atbalstīts 39. — Jirgena kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš . Atbalstīts 40. — Juridiskās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš . Atbalstīts 41. — Jirgena kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš . Un atbalstīts 42. — Jirgena kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš . 43.— Jirgena kunga priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iestrādājot to atbalstītajā 44. — Juridiskās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt Juridiskās komisijas viedoklim par 43. un 44. priekšlikumu.

L.Muciņš . 45. — Jirgena kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš . 46. — Jirgena kunga priekšlikums. Atbalstīts kopumā ar 47. — Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš . 48. — Jirgena kunga priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iestrādājot to 49. — Juridiskās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 48. un 49. priekšlikumu.

L.Muciņš . 50. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 51. — Jirgena kunga priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iestrādājot to 57. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš . 52. — Jirgena kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš . 53. — Jirgena kunga priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iestrādājot to atbalstītajos 54., 55. un 56. Juridiskās komisijas priekšlikumos.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 53., 54., 55. un 56. priekšlikumu.

L.Muciņš . 57. — Jirgena kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš . 58. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš . 59. — Jirgena kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš . Un aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu kopumā otrajam lasījumam!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta "Koncernu likums" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret — nav, atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

L.Muciņš . Priekšlikumus lūdzu līdz 6. martam.

Sēdes vadītājs. Četras dienas tikai — 7. marts.

L.Muciņš . Es atvainojos, līdz 7.martam.

Sēdes vadītājs. Tātad līdz 7. martam. Paldies! Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmējdarbību"" , otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr. 1658. Nekādu priešlikumu nav. Lūdzu atbalstīt to otrajam lasījumam!

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, Lujāna kungs! Mēs mainījāmies vietām. Lūdzu, atkārtojiet!

M.Lujāns . Es saku, strādājam ar dokumentu nr.1658. Nekādu priekšlikumu uz otro lasījumu nav. Lūdzu nobalsot otrajā lasījumā par uzņēmējdarbības likumu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par uzņēmējdarbību"" otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu priekšlikumus trešajam lasījumam.

M.Lujāns . Lūdzu noteikt līdz 12.martam.

Sēdes vadītājs. 12.marts. Paldies!

Cienījamie kolēģi! Līdz ar to visi likumprojekti mums ir šodien izskatīti.

Godājamie kolēģi! Par cik, kā jūs zināt, pie mums pulksten 12.30 viesojas Slovēnijas Republikas prezidents Milans Kučans, kurš mūs uzrunās, mums vēl ir atlicis laika 10 minūtes. Tādēļ izmantosim laiku lietderīgi.

Vispirms vārds paziņojumiem. Romualds Ražuks. Lūdzu!

R.Ražuks (LC). Cienījamie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! Pēc Slovēnijas prezidenta uzrunas lūdzu uz komisijas telpām, kur notiks komisijas sēde.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam Antonam Seikstam. Lūdzu!

A.Seiksts (LC). Paldies! Beidzot es arī kā cilvēks jūtos, kad šāds te ir nolikts.

Godātie Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas locekļi! Lūdzu 10 minūtes pēc sēdes beigām pulcēties uz komisijas sēdi. Būs arī Juridiskā biroja priekšsēdētājs Kusiņa kungs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Godājamie kolēģi! Par cik mums vēl ir nedaudz laika, lūdzu atbildēt uz jautājumiem, mēs neslēdzam vēl sēdi. Mēs varam izmantot laiku, atbildēt uz deputātu jautājumiem... Labi, kolēģi, es precizēju pareizo kārtību. Tātad mēs slēdzam sēdi. Tad būs atbildes uz deputātu jautājumiem, un es pārtraukšu deputātu jautājumus, tiklīdz ieradīsies Slovēnijas Republikas prezidents, un mēs noklausīsimies viņa uzrunu. Tātad reģistrējamies.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Oļegs Deņisovs, Pāvels Maksimovs, Leons Bojārs, Jānis Gaigals, Guntars Krasts, Vanda Kezika, Pēteris Apinis, Guntis Dambergs, Jānis Škapars, Aleksandrs Kiršteins, Dzintars Ābiķis, Valdis Ģīlis, Silvija Dreimane, Jānis Straume, Māris Grīnblats, Palmira Lāce. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies!

 

 

 

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks .

Sēdes vadītājs. Tātad, godājamie kolēģi! Sākam atbildes uz deputātu jautājumiem. Pirmais jautājums iekšlietu ministram Marekam Segliņam. Deputātu Jāņa Jurkāna, Jāņa Urbanoviča, Jura Sokolovska, Jakova Plinera, Modra Lujāna, Miroslava Mitrofanova jautājums "Par nepilsoņu pasēm" . Vai ministra kungs ir? Nav ministra kunga.

Nākamais jautājums un atbilde — Ministru prezidenta Andra Šķēles atbilde uz deputātu Jāņa Jurkāna, Jāņa Urbanoviča, Jura Sokolovska, Aleksandra Golubova un Martijana Bekasova jautājumu "Par Daugavas hidroelektrostaciju kaskādes privatizēšanu" . Vai kolēģi ir saņēmuši rakstisku atbildi? Iesniedzēji? Neesat saņēmuši rakstisku atbildi? Pārceļam šo jautājumu tādā gadījumā uz nākamo reizi.

Nākamais jautājums labklājības ministram Robertam Jurdžam, deputātu Jāņa Jurkāna, Jura Sokolovska, Aleksandra Golubova, Borisa Rastopirkina un Martijana Bekasova jautājums "Par grozījumu likumā "Par valsts pensijām" atbilstību Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām". Vai ministra kungs ir klāt? Vai jautātāji ir saņēmuši ministra rakstisku atbildi? Jautātāji? Jā. Vai jūs apmierina ministra atbilde? Paldies!

Nākamais jautājums finansu ministram Edmundam Krastiņam. Deputātu Imanta Burvja, Leona Bojāra, Gundara Bojāra, Pētera Salkazanova, Aijas Barčas, Arņa Kalniņa, Osvalda Zvejsalnieka, Egila Baldzēna, Valda Lauska un Violas Lāzo jautājums "Par naudas līdzekļu izlietojumu referendumam par izmaiņām Pensiju likumā" . Lūdzu, ministra kungs!

Ē.Krastiņš (finansu ministrs). Cienījamie deputāti! Atbilde ir izsniegta rakstiski. Un tā parāda, ka tautas nobalsošanas tiešajai sarīkošanai izlietoti 780 tūkstoši latu, bet, protams, parakstu vākšanai no līdzekļiem neparedzetiem gadījumiem tika izlietoti vēl 190 tūkstoši latu, tātad kopējās izmaksas ir aptuveni 900 tūkstoši latu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputātus apmierina atbilde? Paldies!

Nākamais jautājums īpašo uzdevumu ministram sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām Robertam Zīlem. Jautā deputāti Aija Poča, Vanda Kezika, Jānis Lāčplēsis, Helēna Soldatjonoka, Anta Rugāte, Valdis Lausks, Leons Bojārs, Pēteris Salkazanovs, Antons Seiksts, Osvalds Zvejsalnieks, Oļegs Tolmačovs, Miroslavs Mitrofanovs, Aleksandrs Golubovs un Pāvels Maksimovs. Jautājums " Par projekta "PHARE 2000" pieteikuma sagatavošanu" . Ministra kungs ir šeit? Nav. Vai jūs esat saņēmuši rakstisku atbildi? Jautātāji? Nē. Tad pārceļam jautājumu uz nākamo sēdi.

Nākamais jautājums ārlietu ministram Indulim Bērziņam. Deputātu Jāņa Urbanoviča, Aleksandra Golubova, Borisa Rastopirkina, Martijana Bekasova, Igora Solovjova jautājums "Par dokumenta "Stratēģija integrācijai Eiropas Savienībā" sagatavošanas un publiskošanas norisi" . Lūdzu, ministra kungs!

I.Bērziņš (ārlietu ministrs). Jā, ir iesniegta rakstiska atbilde, kur es paskaidroju situāciju. Materiāls, kad deputāti pieņēma šo integrācijas dokumentu Saeimā, tiek izplatīts precīzs, tulkojums ir precīzs. Pieci deputāti, kas iesniedza, viņi ir saņēmuši arī šo tulkojuma tekstu. Teksts ir Kancelejā. Ja ir vajadzīgs, var iepazīties visi pārējie.

Sēdes vadītājs. Paldies, ministra kungs! Atbilde jūs apmierina. Paldies!

Cienījamie kolēģi! Godājamie kolēģi! Par cik ir ieradies Slovēnijas prezidents, mēs pārtraucam atbildes uz jautājumiem un mirkli kavējamies. Viņš tūlīt ieradīsies mūsu zālē. (Aplausi.)

Vārds Viņa ekselencei Slovēnijas Republikas prezidentam Milanam Kučana kungam.

M.Kučans (Slovēnijas Republikas prezidents). Godājamie parlamentārieši! Dāmas un kungi! Nākotne ir spēku pārbaude. Tā ir spēku pārbaude Slovēnijai un Latvijai, tāpat kā visai Eiropai kopumā. Tā ir iespēja. Tā ir arī atbildība. Nākotne var palikt tikai vēlmju un cerību līmenī, bet tā var kļūt par realitāti. Vienīgais veids, kā to padarīt par realitāti, ir — visām Eiropas valstīm, gan lielām, gan mazām, apvienojot pūliņus.

Eiropas centrālā loma ir beigusies. Tas bija laika periods, kad, labākā vai sliktākā gadījumā, Eiropa iezīmēja pasaules civilizāciju. Tagad veidojas jauni civilizācijas attīstības centri. Eiropai būs nākotne, ja tā, saglabājot savu identitāti, atradīs sadarbības ceļu ar šiem centriem.

Eiropas apvienošana nav tikai tehnisks valstu kopāpulcēšanas process. Patiesībā tas ir process, kas sagatavo Eiropu, lai tā varētu ietekmēt pasaules kārtību tādā veidā, lai kultūru un civilizāciju daudzveidība neiezīmētu jaunu strīdu un konfliktu arēnas, bet virzītu uz dialoga veidošanu. Tādējādi Eiropai būs vienlīdz liela atbildība par šādu pasauli. Eiropai pašai jākļūst par tolerantu sabiedrību, veicinot Eiropas valstu līdzāspastāvēšanu, sadarbību un cieņu, ļaujot galīgajā variantā nospraust Eiropas robežas un nodrošināt brīvas attīstības iespējas minoritātēm.

No daudzveidības atzīšanas var iegūt visas valstis. Eiropas atbildība par savu nākotni padara Eiropu līdzatbildīgu par visas pasaules nākotni.

Kopējā Eiropas pagātnē katrai valstij ir bijusi sava pagātne. Tas attiecas arī uz Slovēniju un Latviju. Tagad mēs vēlamies, lai katrai mūsu valstij būtu sava, atšķirīga nākotne saistībā ar kopējo Eiropas nākotni. Mums ir kopēja Eiropas pieredze un sava individuālā pieredze un apziņa, ka pašreizējais brīdis mūsu vēsturē ir lielu iespēju brīdis.

Cilvēki veido vēsturi. Šo vēsturi nepārvalda likumi, kas ir neatkarīgi no cilvēku gribas. Cilvēkiem ir brīva griba. Viņi šo gribu realizē visur tur, kur tiek ievērotas cilvēktiesības un kur politiskā demokrātija balstās uz šīm tiesībām. Principā šāda aina ir gandrīz visā Eiropā. Ar savu pieredzi un cerībām un ar brīvu gribu sabiedrība neatlaidīgi izdara spiedienu uz demokrātisko valstu vadītājiem, lai beidzot tiktu sperts solis uz mūsu kopējo Eiropas nākotni. Šengenas robežas uzsver tās robežas, kādas bija starp politiski stabilām un nestabilām Eiropas valstīm. Eiropas dienvidaustrumu daļā kara šausmas ir beigušās, taču pārējā teritorijā jau zeļ korupcija un noziedzība.

Šobrīd Slovēnija atrodas uz nestabilas robežas un izjūt šīs sociālās sekas, kas nes līdzi postu drošībai, garīgumam un civilizācijai.

Stabilā un demokrātiskā Eiropas daļa nav spējusi nodibināt šeit pilnīgu mieru, un islama pasaule ir it kā nodalīta. Parādās jaunas fundamentālisma iezīmes, arī antisemītisms un ekskluzīvisms nav retas parādības, un tas viss izraisa bažas. Šobrīd arī ekstrēmisti nāk daudzējā ziņā pie varas. Nav bijusi iespēja vēl izveidot konstruktīvas attiecības ar Krieviju, kas šobrīd saskaras ar politiskām, ekonomiskām, sociālām un pat garīga rakstura — piemēram, padomju valsts sabrukšanas — sekām. Eiropa nav spējusi formulēt savu attieksmi pret kādreizējo lielvalsti, ar kuru tā ir līdzatbildīga par mieru bijušajā ideoloģiski polarizētajā pasaulē. Un situācija Čečenijā rada jaunu satraukumu Eiropā un pasaulē.

Viss manis teiktais norāda uz dažādām iespējamām Eiropas nākotnes ainām. Tai skaitā ir arī iespējami varianti, kas mūs atgrieztu pagātnē. Šajā kontekstā mazu valstu, arī Slovēnijas, likteņi ir daudz neskaidrāki nekā lielo valstu likteņi. Tas gandrīz noteikti attiecināms arī uz Latviju.

Slovēnija ir maza valsts. Aiz tās robežām sākas nestabilā Eiropas daļa, lai gan nesenās politiskās izmaiņas Horvātijā vieš cerību, ka stabilitāte ienāks arī mūsu kaimiņvalstī. Vēsture nav bijusi īpaši labvēlīga pret slovēņiem. Mēs esam spējuši saglabāt savu nacionālo identitāti ārkārtīgi sarežģītos apstākļos, un līdz 1991.gadam mēs nesaņēmām atbalstu no pašu valsts.

Astoņdesmito gadu beigās bijušajā Dienvidslāvijā Slovēnijai bija šādas izvēles iespējas: vai nu arvien pieaugošs, nepanesams totalitārisms, Serbijas hegemonija pār citām tautām un attālināšanās no tirgus ekonomikas, vai arī slovēņu nacionālā identitāte, cilvēktiesības, demokrātija, tirgus ekonomika un labklājības valsts, un ceļš uz Eiropas valstu un tautu integrāciju.

Izvēle šajā nozīmīgajā konflikta situācijā, kas skāra toreizējo Kosovas jautājuma risināšanu, nebija grūta. 1990.gadā tautas nobalsošanā slovēņu izvēle bija neatkarība, demokrātija un Eiropas orientācija.

Pāreja no sociālistiskās pašpārvaldes uz tirgus ekonomiku un demokrātiskāku, racionāli organizētu labklājības valsti Slovēnijai bija mazāk sāpīgs process nekā bijušā austrumbloka valstīm.

Taču šī pāreja nebija mazāk sarežģīta kā citur. Kā neatkarīga valsts Slovēnija samērā ātri veica pāreju uz parlamentāro demokrātiju, tirgus ekonomiku ar stabiliem makroekonomikas nosacījumiem, un tajā ir attīstīta un konsolidēta sabiedrība.

Iekšzemes kopprodukts ir 14 000 dolāru. Tas sasniedz 71% no Eiropas Savienības (ES) vidējā rādītāja un ir par 70% vairāk nekā vidēji desmit kandidātvalstīs, kas gatavojas iestāties ES. ANO sagatavotajā materiālā par tautas attīstību Slovēnija 170 valstu vidū ierindojas 28.vietā.

Slovēnijas ekonomiskais pieaugums ir 4% gadā. Valsts izglītībai gadā izdod 6%, pētniecībai un attīstībai — 1,6% no iekšzemes kopprodukta. Slovēnijai ir ievērojams skaits starptautisku kompāniju un pat viena globāla kompānija. Slovēnija meklē jaunus stratēģiskus partnerus.

Šobrīd Slovēnija piedalās sarunās ar ES. Arī Latvija uzsāk sarunas. Sarunas uzsākot, Slovēnija ir identificējusi apspriežamos tematus visās jomās. Tā cenšas realizēt Eiropas standartus kopumā visās sabiedriskās dzīves jomās. Pirms gada Slovēnija uz vienotās Eiropas institūcijām raudzījās ar sajūsmu, taču šodien sajūsmu nomainījis kritiskāks skatiens. Tomēr vairākums slovēņu ir pārliecināti par to, ka nacionālā identitāte, drošība, demokrātija un labklājība var tikt garantēta vienīgi tad, ja Slovēnija kļūs par ES un NATO dalībvalsti.

Apvienotā Eiropa slovēņiem ir visdrošākās kopīgās mājas.

Mēs zinām, ka saskaņā ar pasaules standartiem Slovēnija nevar būt industriāla valsts. Tai nevar būt liela nozīme kvantitatīvo mērogu pasaulē. Mēs saistām savu nākotni ar zināšanām, un apstiprinājums tam ir mūsu preču un pakalpojumu kvalitāte. Šā mērķa vārdā Slovēnija veido labas un modernas skolas. Valstī ir augsts datorprasmes līmenis, arī vispārējā izglītība, vērtējot pēc Eiropas standartiem, pārsniedz vidējo līmeni. Tas ir stabils pamats augstas tehnoloģijas kompāniju izaugsmei, tai skaitā informācijas zinātnes un apstrādes tehnoloģijai.

Taču Slovēnija dzīvo apstākļos, kur Balkānu nestabilitāte ir draudošs faktors. Šajā reģionā valda īpašs klimats, ir īpašas politiskās attiecības, domāšana, etniskās un cilvēku savstarpējās attiecības, kas norāda uz to, ka Dienvidaustrumeiropas sirdī vērojami slimības simptomi garīgajā un politiskajā jomā.

Šā reģiona valstis Eiropā ir vēsturiski izveidojušās. To elitārās aprindas saglabājušas veco domāšanu, kas veidojusies uz agresīva nacionālisma principiem un ir pretstatā vispārējām cilvēktiesībām, kas sniedzas pāri nacionālai un valsts suverenitātei. Iemesls šādām valsts un viennācijas valsts alkām pēc varas pārākuma meklējams tajā apstāklī, ka Eiropas lielvalstis neskaitāmu konfliktu rezultātā nereti pārveidoja Balkānu politisko karti pēc uzvarētājas valsts diktāta un it īpaši pēc Otomanu impērijas sabrukuma. Šīs kartes lielā mērā sagrozīja etniskās robežas un valsts teritoriju robežas. Šādā veidā sāka veidoties mīti, tai skaitā serbu mīts par Kosovu, kuru agresīvā nacionālistiski noskaņotā elite atdzīvināja, lai iedegtu naidā zaldātu ordas, reliģiskos fanātiķus un dumpiniekus asiņainai vardarbībai pret citām tautām.

Visu Balkānu konfliktu pamatā ir vēsturiski un politiski neatrisināts dažu Balkānu tautu nacionālais jautājums. Tautas nemitīgi nodarbina jautājums par šīs problēmas iespējamiem risinājumiem un it sevišķi vienas nācijas valsts ideja, kas balstās uz principu "Blut und Boden", kura pamatdoma ir aizstāvēt un paplašināt savu nacionālo dzīves telpu ( Lebensraum ). Šī ideja kalpo par ideoloģisko attaisnojumu etniskajai tīrīšanai, genocīdam un etniski jauktajās teritorijās dzīvojošo — un šāda situācija ir raksturīga visur Balkānos — citu tautību pārstāvju piespiedu izdzīšanai.

Šīs idejas ir izmantojuši politiskie līderi arī citur Eiropā. Runas par Balkānu tautu iedzimto noslieci uz genocīdu ir absurdas un kalpo vienīgi par izdevīgu ieganstu starptautiskajai sabiedrībai, lai nevajadzētu iejaukties un uzņemties saistības, kā tas bijis agrāk.

Vairāk nekā desmit gadu garumā Eiropas politiskie līderi vēroja šo Balkānu ļaundabīgo audzēju un domāja, ka to var izārstēt ar politisko aspirīnu. Taču audzējs izauga pārāk liels, un tikai tiešā ķirurģiskā iejaukšanās varēja to likvidēt. Taču pastāv bažas par metastāžu iespējamību. Šā iemesla pēc ir būtiski svarīgi, lai Eiropas Savienības dalībvalstis un NATO rūpētos par šo valstu pašreizējo vienotību, lai novērstu spēka lietošanu un masveida agresijas pret cilvēkiem. Tie, kuri ir atbildīgi par šo agresiju, ir negodīgi politiskā pokera spēlētāji, taču viņiem ir vārdi un uzvārdi. Viņi ir zināmi arī Starptautiskajam kara noziegumu tribunālam. Pērnā gada NATO iejaukšanās Miloševiča Dienvidslāvijā parādīja, ka beidzot Balkānu konflikts tiek atzīts par visas Eiropas un pasaules problēmu. Šo iejaukšanos attaisnoja pieņemtā pozīcija, ka cilvēka cieņa un cilvēka pamattiesības ir vērtības, kuras mūsdienu pasaule izvirza augstāk par atsevišķas valsts suverenitāti. Šīs vērtības tāpēc drīkst un patiešām vajag aizsargāt no sistemātiskas valsts veiktas agresijas, pat ja tas nozīmētu starptautisku iejaukšanos. Tas varētu nozīmēt, ka tiek pavērta pavisam jauna nodaļa starptautiskajās attiecībās un arī jauna nodaļa starptautiskajās tiesībās. Tai būs jāiztur pārbaude, ja cilvēka pamatattiecības tiks pārkāptas ar masveida agresiju no lielo un spēcīgo valstu puses. Ja šādā brīdī arī nākotnē Apvienoto Nāciju Organizācija spēs iejaukties, tad varbūt tā izmēģinājuma cena, kas cilvēcei bija jāsamaksā par šādu darbību Balkānos, būs bijusi pieņemama.

Līdz pat nesenam laikam Slovēnija bija veltīgi centusies norādīt uz Balkānu konfliktu patieso dabu un uz Eiropas Balkānu sindroma patiesajiem cēloņiem. Cerēsim, ka turpmāk tas būs citādi un Dienvidaustrumeiropas stabilitātes pakta īstenotāji ņems to vērā.

Taču ar cerību vien nepietiek. Eiropa izdara izvēli par labu ļoti smagām pārmaiņām. Tajās neviens nepaliks neskarts. Neviens nevar cerēt, ka šīs pārmaiņas veiks citi un ka būs iespējams baudīt tikai šo pārmaiņu augļus. Lai visiem un ikvienam būtu guvums, būs vajadzīga neatlaidība un pacietība. Taču tas ir pūļu vērts, un nesenās demokrātiskās pārmaiņas Horvātijā tam ir spilgts pierādījums. Mēs to zinām no mūsu atmiņām par Eiropas pagātnes traģiskajām ainām. Tas būtu bezatbildīgi pret mums pašiem un pret nākamajām eiropiešu paaudzēm, ja šī iespēja, ko šobrīd mums tik labvēlīgi piedāvā vēsture, netiks izmantota vai nu mūsu savtīguma dēļ, vai baidoties no grūtībām. Tā būtu kopēja sakāve mums visiem. To, ka Eiropa nevēlas šādu iznākumu, rāda tās atbildes reakcija uz Austrijas Brīvības partijas uzskatiem pēc tam, kad šī partija kļuva par valdības partiju.

Tas patiešām liecina, ka viss, kas apdraud kopīgās vērtības un tādējādi arī citas valstis un mūsu kopējo nākotni, nav vairs tikai tās valsts iekšējā lieta, kurā tas notiek, lai kas arī šī valsts būtu. Cieņa pret kopējām vērtībām un atbildība par tām ir kopējās drošības, aizsardzības ārējās un iekšējās politikas pamatā. Es ticu, ka Eiropa konsekventi demonstrēs šādu attieksmi.

Slovēnija vēlas sadarboties šo jautājumu risināšanā. Tā vēlas veidot Eiropas nākotni kopā ar citām labas gribas tautām un valstīm. Slovēnija ir gatava darīt nākotnes labā visu, ko tā var, jo Eiropas nākotnē mēs redzam garantijas arī savai nākotnei. Es ticu, ka jūs Latvijā domājat tāpat.

Atļaujiet man īsi novilkt paralēles starp Baltijas reģionu, Viduseiropu un Dienvidaustrumeiropu. Šo ģeogrāfiski tik dažādo reģionu tautu un valstu vēsturiskajiem likteņiem ir dažas kopīgas iezīmes. Šajās valstīs dzīvo mazskaitlīgas tautas ar bagātu kultūras mantojumu un civilizācijas tradīcijām, un šo tautu politisko likteni ir veidojušas Eiropas lielvalstis, īpaši XX gadsimtā. Tas sākās tūlīt pēc Pirmā pasaules kara, kad lielvalstu noslēgtajos miera līgumos lielākajai daļai jauno valstu noteiktās robežas nesakrita ar šo valstu etniskajām robežām. Tajā pašā laikā šo iedzīvotāju statuss nekad nav ticis pienācīgi noregulēts, un rezultātā tas pastāvīgi ir bijis konfliktu avots, īpaši Dienvidaustrumeiropā. Dažām tautām, starp tām arī slovēņiem, vispār nebija savas valsts. Latvija šajā ziņā bija daudz veiksmīgāka. Otrais pasaules karš atkal dziļi un ļoti redzamā veidā izmainīja visu triju reģionu valstu sabiedrisko iekārtu. Baltijas valstis nokļuva staļinistu okupācijā. Viduseiropas valstis un to dienvidu kaimiņvalstis ieņēma un okupēja nacisti un fašisti, un tās piedzīvoja koncentrācijas nometņu šausmas, ķīlnieku nošaušanu un pat tautu fizisku iznīcināšanu. Miera līgumi, kas tika noslēgti pēc Otrā pasaules kara, ietekmes sfēru sadalīšana, kā arī dzelzs priekškars atkal noveda visu triju reģionu tautas politiski nedemokrātisku un autoritāru režīmu pakļautībā. Šī politiskā pieredze, kādu mēs visi esam piedzīvojuši un kuru es šeit ļoti īsi ieskicēju, var palīdzēt mums izveidot ciešākus sakarus un mudina mūs pielikt visas pūles, lai veidotu vienotās Eiropas reālu nākotni, kurā dzīves kvalitātes galvenās iezīmes būs brīvība un mazo Eiropas tautu pilnīga identitāte.

Es esmu ļoti pateicīgs par man doto iespēju, dāmas un kungi, uzrunāt jūsu cienījamo parlamentu.

Paldies par to, ka bijāt gatavi uzklausīt manu viedokli un ieklausīties manī. Novēlu jums panākumus un sekmes!

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Vēl ir viena informācija, proti, ir iesniegts deputātu Pētera Salkazanova, Aijas Barčas, Valda Lauska, Egila Baldzēna, Gundara Bojāra, Jāņa Čevera, Arņa Kalniņa, Rišarda Labanovska, Osvalda Zvejsalnieka un Imanta Burvja jautājums Ministru prezidentam Andrim Šķēles kungam "Par Ministru kabineta 1999.gada 25.jūnija rīkojuma nr.302 "Par Rīgas Aviācijas universitātes reorganizāciju" pildīšanu" . Vai jūs esat saņēmuši rakstisku atbildi, iesniedzēji? Nav. Ministru prezidents nav klāt, pārceļam jautājumu pēc nākamās sēdes.

Godājamie kolēģi frakciju vadītāji! Paziņojums jums, ka pirmdien pulksten 14.00 būs kopēja frakciju vadītāju un Prezidija sēde par pavasara pārtraukumu. Paldies! Uz redzēšanos!