• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Šonedēļ žurnālā "Jurista Vārds":. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 26.04.2011., Nr. 64 https://www.vestnesis.lv/ta/id/229209

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Finanšu ministrija

Vēl šajā numurā

26.04.2011., Nr. 64

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Šonedēļ žurnālā "Jurista Vārds":

Ginters Hmeļevskis intervijā Sannijai Matulei. Tiesu izpildītāji: daudz strādājam, nav laika intervijām

Laikā, kad valstī ekonomiskās krīzes dēļ aizvien vairāk tiek vēstīts par bezdarbnieku un parādnieku skaita pieaugumu, ar zvērinātiem tiesu izpildītājiem ir noticis pretējais. Viņiem ir darba pilnas rokas, un šā gada sākums sagaidīts ar izpildu lietu atlikumu, kas mērāms simtos tūkstošu. Tādēļ šajā sarunā ar Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāju Ginteru Hmeļevski rodamas atbildes uz jautājumiem gan par to, kā 89 tiesu izpildītāji šobrīd nodrošina tiesu nolēmumu izpildi valstī, gan arī par to, kas vēl aktuāls to ikdienas plānos un kādēļ viņi nav starp sabiedrības, tostarp pašu juristu, atzītāko profesiju pārstāvjiem. "Mēs strādājam, tādēļ nav laika publiskām aktivitātēm. Taču, ja runājam nopietni, patiesi ir ļoti daudz darba un tas iespaido visas citas lietas. Piemēram, nav tik daudz laika likumdošanas iniciatīvām, kas prasīties prasās, teiksim, normatīvajā regulējumā par piedziņas vēršanu attiecībā uz darba algu un cita veida ienākumiem. Tā kā intensīvs ikdienas darbs šobrīd ir jautājums numur viens ikkatram zvērinātam tiesu izpildītājam, saprotams, arī Tiesu izpildītāju padome jūt tā sekaspieaudzis personu iesniegumu, sūdzību skaits, kas jāizskata un uz ko jāatbild līdztekus ikdienas darbam un tiešajiem pienākumiem."

Māris Onževs. Nodokļu regulējuma grozījumu spēks laikā: Satversmes tiesas prakse

Satversmes tiesa jau kopš tās izveidošanas nereti ir pasludinājusi nolēmumus, izvērtējot normatīvajos tiesību aktos ietvertā nodokļu regulējuma atbilstību augstāka spēka tiesību normām. Tomēr tieši pēdējā gada laikā Satversmes tiesā ir iesniegti vairāki pieteikumi, kuros tiek apstrīdēts nevis konkrētā nodokļa maksāšanas pienākums, bet gan normatīvajos tiesību aktos ietvertie noteikumi par nodokļa piemērošanas un iekasēšanas spēkā stāšanās laiku, kā arī attiecināšanu uz jau nodibinātām tiesiskajām attiecībām vai iegūtām tiesībām. Ņemot vērā minēto tendenci, kā arī nodokļu maksāšanas kā publiska pienākuma imperatīvo raksturu, rakstā ir analizēta Satversmes tiesas izmantotā metodoloģija un iztulkošanas paņēmieni, izvērtējot apstrīdētā nodokļu tiesību regulējuma satversmību no spēka laikā aspekta. Vienlaikus jānorāda, ka raksta mērķis nav padziļināti izanalizēt, ar kādu spēku laikā likumdevējs ir pieņēmis Satversmes tiesas vēlāk vērtēto nodokļu regulējumu, bet gan sniegt izvērtējumu Satversmes tiesas izmantotajiem argumentiem un secinājumiem, ar kuru palīdzību tiek noteikts, vai apstrīdētā nodokļu regulējuma spēkā stāšanās laiks, kā arī piemērošanas kārtība ir uzskatāma par atbilstošu Satversmei.

Raitis Tiliks. Valsts pret amatpersonu: teorija un prakse

Turpinot tēmu par amatpersonas ārpuslīgumiskās atbildības jautājumiem, šajā rakstā plašāk komentēts no Valsts pārvaldes iekārtas likuma 90.panta izrietošais amatpersonas atbildības institūts un tā piemērošanas aspekti. Amatpersonas civiltiesiskā atbildība Valsts pārvaldes iekārtas likuma (VPIL) 90.panta izpratnē ir ārpuslīgumiska saistība, kas izriet no atbildības neatkarīgi no vainas esamības. Kā zināms, civiltiesiskā atbildība attiecināma uz diviem atbildības veidiem – līgumisko un deliktatbildību jeb ārpuslīgumisko atbildību (non-contractual liability; tort liability). Līgumiskās atbildības pamats ir līgumpārkāpums, turpretim ārpuslīgumiskās atbildības pamatā ir delikts – prettiesiska darbība vispār. Amatpersonai var rasties ārpuslīgumiskā atbildība par nelikumīgu rīcību, ja tā nerīkojas ar visu atbilstīgo rūpību un tādējādi rada zaudējumus publiskai personai. Jānošķir gadījumi, kad amata pildīšana un rīcība ar valsts mantu saistīta ar ārējā normatīvajā aktā paredzēta civiltiesiska līguma noslēgšanu. Tad noteicošā ir VPIL 71.panta pirmās daļas un Civillikuma attiecīgo tiesību normu piemērošana.

 

"Jurista Vārda" redakcija
www.juristavards.lv

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!