Valsts sekretāru sanāksmē: 2011.gada 21.aprīlī

AM: Par divu nolietotu Jūras spēku kuģu nodošanu pārstrādei

21.aprīlī Ministru kabinetā valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Aizsardzības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts "Par kuģu A-18 un P-04 atsavināšanu".

Kuģi tiek atsavināti un nodoti pārstrādei, jo to turpmākai ekspluatācijai nav pieejami līdzekļi, ekspluatācija nav rentabla, un A-18 un P-04 funkcijas var pildīt citi kuģi.

Tā kā atsavināmie kuģi tika saņemti kā dāvinājums no Polijas un Norvēģijas un par to saņemšanu nav saglabājušies nekādi dokumenti, Aizsardzības ministrija ir lūgusi Polijas un Norvēģijas aizsardzības ministriju atļauju nodot kuģus otrreizējai pārstrādei.

Norvēģijas Aizsardzības ministrija ir sniegusi atļauju atsavināt un pārstrādāt kuģi P-04. Savukārt, ņemot vērā Polijas Aizsardzības ministrijas vilcināšanos un atbildes nesniegšanu, aizsardzības ministrs ir uzdevis turpināt kuģa A-18 atsavināšanu bez Polijas atļaujas, jo kuģis vairs nav nepieciešams Nacionālo bruņoto spēku (NBS) funkciju veikšanai, ir nolietots un nav racionāli izmantojams, līdz ar to nododams pārstrādei.

Kuģi P-04 un A-18 ir izslēgti no NBS Jūras spēku flotiles kuģu reģistra.

 

Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departaments

 

FM: Par stipendiju saraksta papildināšanu, kuras neapliek ar nodokli

Finanšu ministrija piedāvā papildināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo stipendiju sarakstu ar trim jaunām nevalstiskajām organizācijām, tādēļ valsts sekretāru sanāksmē 21.aprīlī saskaņošanai izsludināti grozījumi Ministru kabineta (MK) rīkojumā "Par biedrībām, nodibinājumiem un starptautiskajām izglītības un sadarbības programmām".

Likums par IIN paredz, ka ar IIN neapliek stipendijas, kas izmaksātas no budžeta, Ministru kabineta apstiprinātu biedrību un nodibinājumu līdzekļiem vai no to starptautisko izglītības vai sadarbības programmu līdzekļiem, kurās līdzdalību ir apstiprinājis Ministru kabinets. Biedrības, nodibinājumi un starptautiskās izglītības vai sadarbības programmas tiek apstiprinātas ar atsevišķu Ministru kabineta rīkojumu.

Finanšu ministrija, ņemot vērā saņemtos nevalstisko organizāciju iesniegumus, piedāvā sarakstu papildināt ar nodibinājumu "mT15. Fonds starpdisciplinārai sadarbībai", nodibinājumu "Rīgas Ekonomikas augstskolas–Stockholm School of Economics in Riga nodibinājums" un biedrību "Studenšu korporācija Imeria".

Nodibinājuma "mT15. Fonds starpdisciplinārai sadarbībai" mērķis ir veidot jaunu spēcīgu sabiedrisku domu apmaiņas platformu, kurā dažādu jomu eksperti un profesionāļi veidotu argumentētu diskusiju ar sabiedrību, valsti un pašvaldībām par mūsdienīgas valsts, kultūras un pilsētvides attīstību. Minētā nodibinājuma stipendijas nodibināšanas mērķis ir veicināt pētniecības, jaunrades un publicistikas procesu, kā arī finansēt fizisko personu pētniecības, jaunrades un publicistikas projektus kultūras un pilsoniskās sabiedrības izaugsmi veicinošās jomās.

Nodibinājuma "Rīgas Ekonomikas augstskolas–Stockholm School of Economics in Riga nodibinājums" mērķis ir veicināt kvalitatīvu biznesa izglītību un zinātnes attīstību, nodrošināt tās pieejamību, tādēādi veicinot Latvijas un Baltijas valstu reģiona ekonomisko attīstību.

Biedrības "Studenšu korporācija Imeria" mērķis ir sniegt materiālu atbalstu studenšu korporācijas "Imeria" biedrēm bakalaura, maģistrantūras vai doktorantūras studijām Latvijā akreditētās augstskolās (izņemot mācību iestādes, kurās iegūst 1.līmeņa profesionālo augstāko (koledžas) izglītību).

 

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

IeM: Par grozījumiem Valsts civilās aizsardzības plānā

21.aprīlī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti grozījumi Valsts civilās aizsardzības plānā.

Papildinātais plāns paredz, ka Veselības ministrijas padotībā esošās iestādes iesaistīsies preventīvajos, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamajos pasākumos, arī sniedzot psiholoģisko atbalstu iedzīvotājiem.

Turklāt precizēts saraksts ar valsts un reģionālās nozīmes paaugstinātas bīstamības objektiem, precizēta karte, uz kuras ir norādīti valsts un reģionālās nozīmes paaugstinātas bīstamības objekti, kuros ražo, lieto, apsaimnieko vai uzglabā bīstamās vielas.

Precizējumi Valsts civilās aizsardzības plānā ir jāapstiprina vēl Ministru kabinetā.

 

IeM: Par grozījumiem Valsts policijas nolikumā

21.aprīlī valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 18.janvāra noteikumos Nr.46 "Valsts policijas nolikums"".

Projekts paredz papildināt MK noteikumus "Valsts policijas nolikums" ar jaunu punktu, kas nosaka, ka Valsts policijas (VP) koledža ir VP pakļautībā, kā arī svītrot minēto noteikumu 4.punktu, kurā paredzētais regulējums jau ir atspoguļots Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā.

Ņemot vērā, ka Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma normās ietvertais regulējums paredz Valsts policijas priekšnieka iecelšanu un apstiprināšanu amatā un tajā ir norādes par atbilstošas izglītības nepieciešamību, kā arī noteikts izdienas ilguma minimums Iekšlietu ministrijas sistēmā, tad nav nepieciešams šādu regulējumu papildus paredzēt Ministru kabineta 2005.gada 18.janvāra noteikumu Nr.46 "Valsts policijas nolikums" 4.punktā.

 

IeM: Par Latvijas valdības un Krievijas valdības līgumu par Latvijas–Krievijas valsts robežšķērsošanas vietām

21.aprīlī valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Ministru kabineta noteikumu projekts "Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgumu par Latvijas–Krievijas valsts robežas šķērsošanas vietām". Projekts paredz apstiprināt Iekšlietu ministrijas izstrādāto Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgumu par Latvijas–Krievijas valsts robežšķērsošanas vietām (līgums), kurā ir noteiktas valsts robežšķērsošanas vietas, to novietojums un klasifikācija.

Līguma projektā ir paredzēta kārtība, kādā līgumslēdzējas puses apmainās ar informāciju par satiksmes ierobežošanu vai apturēšanu pāri Latvijas–Krievijas valsts robežai, nosakot konkrētus termiņus paziņojumu sniegšanai.

Līguma projekts paredz iespēju pusēm sadarboties, plānojot valsts robežšķērsošanas vietu attīstību, kā arī paredz pienākumu informēt citam citu par objektu būvniecības projektiem valsts robežšķērsošanas vietās.

 

IeM: Par Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sniegto maksas pakalpojumu cenrādi

21.aprīlī valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Ministru kabineta noteikumu projekts "Noteikumi par Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sniegto maksas pakalpojumu cenrādi".

Projekts paredz papildināt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sniegto maksas pakalpojumu cenrādi ar jauniem maksas pakalpojumu veidiem – Iedzīvotāju reģistra testa datubāzes abonēšana (neatkarīgi no apstrādāto personas ierakstu skaita) un Iedzīvotāju reģistra tiešsaistes datu pārraides sistēmas audita rezultāta statistikas sagatavošana.

Projekts arī paredz precizēt mērvienības atsevišķiem maksas pakalpojumu veidiem, lai precīzāk definētu, par ko no klienta tiek iekasēta sniegto maksas pakalpojumu cenrādī norādītā maksa, kā arī precizēt maksas pakalpojumu izcenojumus atsevišķiem maksas pakalpojumu veidiem.

 

Iekšlietu ministrijas Administratīvais departaments

 

LM: Par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nolikumu

Ņemot vērā, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) veiks Labklājības ministrijas (LM) un atsevišķu tās padotības iestāžu informācijas tehnoloģijas atbalsta funkcijas centralizēšanu, ir jāveic precizējumi VSAA nolikumā.

Paredzēts, ka no 1.jūlija VSAA sāks informācijas tehnoloģiju atbalsta nodrošināšanu LM un atsevišķām tās padotības iestādēm – Valsts darba inspekcijai, Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijai un Nodarbinātības valsts aģentūrai. Minētās funkcijas pārņemšana mazinās institūciju administratīvo slogu.

Tā kā kopš 2011.gada 1.janvāra Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra administrē visas izdienas pensijas, līdz ar to arī nolikumā jāiekļauj minētā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras funkcija.

To paredz 21.aprīlī valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nolikums". Tie vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā.

 

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

SM: Par Latvijas pievienošanos Konvencijai par Eiropas Sakaru biroja izveidi

Latvija ir nolēmusi pievienoties Konvencijai par Eiropas Sakaru biroja izveidi, lai varētu starptautiskā līmenī iesaistīties valstij nozīmīgu jautājumu risināšanā pasta un elektronisko sakaru jomā.

Šāda iniciatīva pausta 21.aprīlī valsts sekretāru sanāksmē, izsludinot likumprojektu "Par Konvenciju par Eiropas sakaru biroja izveidi". Lai tas stātos spēkā, vēl jāgūst valdības un Saeimas atbalsts.

Eiropas Sakaru birojs ir koordinējošā institūcija Eiropas pasta un elektronisko sakaru jomas politikas izstrādē. Tas ir izveidots, apvienojot Eiropas Radiosakaru biroju un Eiropas Telesakaru biroju, un tā uzdevums ir palīdzēt un sniegt konsultācijas Eiropas Pasta un telekomunikāciju administrāciju konferences (CEPT) prezidentūrai un komitejām.

Latviju CEPT Elektronisko sakaru komitejā un tās darba grupās pārstāv VAS "Elektronisko sakaru direkcija" tehniskie eksperti, taču līdz šim valsts nav iesaistījusies jautājumu lemšanās par CEPT politiku un prioritātēm.

Tādēļ Latvijai, pievienojoties minētajai Konvencijai, pavērtos iespēja iesaistīt savus ekspertus ilgtermiņa plānu par ierobežotu resursu izmantošanu nākotnē izstrādē, CEPT politikas plānošanā un citu mūsu valstij nozīmīgu jautājumu risināšanā starptautiskā līmenī.

Pati Konvencija nosaka CEPT tiesisko statusu, kompetenci, funkcijas, organizatorisko struktūru un darba organizēšanas kārtību, regulē pušu tiesības un pienākumus, finansiālās saistības u.c. jautājumus.

Konvencijas dalībvalstīm jāveic arī ikgadējs maksājums, un pēc pašreizējām aplēsēm Latvijai tas varētu būt aptuveni 6050 latu gadā. Šo maksājumu plānots veikt no VAS "Elektronisko sakaru direkcija" līdzekļiem, līdz ar to valsts budžetu tas neietekmēs.

 

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

TM: Par Uzņēmumu reģistra kompetences paplašināšanu ar administratīvās sodīšanas funkciju

21.aprīlī valsts sekretāru sanāksmē izsludināja Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātos grozījumus likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Grozījumi izstrādāti, lai risinātu problēmas saistībā ar sodu politikas regulējumu komerctiesībās, paaugstinātu trešo personu aizsardzību un komersantu atbildības pakāpi.

Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" paplašinās Uzņēmumu reģistra (UR) kompetenci ar administratīvās sodīšanas funkciju. UR valsts notārs varēs izskatīt administratīvo pārkāpumu lietu un uzlikt sodu par pārkāpumu. Pašlaik par ziņu nesniegšanu vai nesavlaicīgu iesniegšanu UR sastāda administratīvo pārkāpumu protokolu, bet tiesa pieņem lēmumu sodīt pārkāpēju vai lietu izbeigt. Nododot administratīvās sodīšanas funkciju UR, ne tikai sankciju piemērošanas mehānisms tiktu padarīts ātrāks un efektīvāks, bet arī mazinātos tiesu noslogotība, izskatot administratīvo pārkāpumu lietas.

Tāpat paredzēts palielināt sankcijas par ziņu un dokumentu nesniegšanu vai nesavlaicīgu iesniegšanu UR. Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteic soda apmēru pārkāpumiem no 50 līdz 300 latiem, iepriekšējo 20–100 latu vietā.

Likuma grozījumi arī noteiks UR rīcību gadījumā, ja personai piemērots kāds no ierobežojumiem attiecībā uz komercdarbību. Ja persona, kurai piemērots aizliegums uz noteikta veida komercdarbību vai aizliegums ieņemt amatus komercsabiedrības pārvaldes institūcijās, jau ir reģistrēta komercreģistrā vai uzņēmumu reģistra žurnālā, attiecīgā persona tiks izslēgta no šā reģistra. Savukārt gadījumā, ja personai piemērots attiecīgs tiesību ierobežojums un tā nav reģistrēta nedz komercreģistrā, nedz uzņēmumu reģistra žurnālā, UR atliks vai atteiks ieraksta izdarīšanu attiecīgajā reģistrā. Grozījumi ir saistīti ar pagājušajā nedēļā valsts sekretāru sanāksmē izsludinātajiem TM grozījumiem Komerclikumā un Kooperatīvo sabiedrību likumā, kas nosaka saturu aizliegumam uz noteiktu vai visu veidu komercdarbību vai aizliegumam ieņemt amatus komercsabiedrības pārvaldes institūcijās.

 

Tieslietu ministrijas Administratīvais departaments

 

VARAM: Par Latvijas Stratēģiskās attīstības plāna 2010.–2013.gadam īstenošanu 2010.gadā

21.aprīlī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotais "Informatīvais ziņojums par Latvijas Stratēģiskās attīstības plāna 2010.–2013.gadam īstenošanu 2010.gadā".

Latvijas Stratēģiskās attīstības plāna 2010.–2013.gadam (LSAP) informatīvajā ziņojumā norādīta informācija ar prioritārajiem attīstības virzieniem un veicamajiem pasākumiem ekonomikas izaugsmes atjaunošanai, konkrētiem uzdevumiem, termiņiem un sasniedzamajiem rezultātiem.

Ievērojot Nacionālajā attīstības plānā 2007.–2013.gadam noteikto valsts izaugsmes mērķi (dzīves kvalitātes paaugstināšana caur virzību no darbietilpīgas ekonomikas uz zināšanām un prasmēm balstītu ekonomikas attīstību), LSAP nosaka esošajai sociāli ekonomiskajai situācijai aktuālu stratēģisko mērķi, prioritātes un rīcības virzienus, kas sasaistīti ar kvantitatīviem mērķa rādītājiem.

Informatīvais ziņojums sniedz informāciju par vidējā termiņa makroekonomisko scenāriju, makro līmeņa rezultātu un noteikto politikas rādītāju sasniegšanas līmeni un būtiskākajām darbībām, kas veiktas, lai nodrošinātu virzību uz šo rezultātu sasniegšanu, kā arī turpmāk plānotās darbības LSAP noteikto rezultātu sasniegšanai.

Latvijas Stratēģiskās attīstības plāna makro līmeņa rezultāti visu prioritāšu ietvaros ir uzrādījuši pozitīvu attīstības tendenci, liecinot, ka notiek virzība attiecībā uz noteiktajiem mērķiem.

Arī politikas rezultātu līmenī, kuru izmaiņas ir tieši atkarīgas no ministriju aktivitātēm, ir notikusi virzība uz noteiktajiem mērķiem. Apskatot visus noteiktos politikas rezultātus, 77,5% no visiem rādītājiem ir novērojama pozitīva tendence – no 49 noteiktajiem rādītājiem 38 gadījumos rādītāji ir uzrādījuši pozitīvu pieaugumu vai samazinājumu, vai arī negatīvas rādītāju izmaiņas nav notikušas.

 

VARAM: Par dabas parka "Doles sala" individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem

21.aprīlī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts "Dabas parka "Doles sala" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi".

Noteikumu projekts ir sagatavots, balstoties uz dabas parka "Doles sala" dabas aizsardzības plānu. Noteikumu projekts nosaka individuālo dabas parka "Doles sala" aizsardzības un izmantošanas kārtību, dabas parka apzīmēšanai dabā lietojamās speciālās informatīvās zīmes paraugu, tās izveidošanas un lietošanas kārtību. Projekts paredz dabas parkā noteikt funkcionālās zonas: dabas lieguma zonu, dabas parka zonu, ainavu aizsardzības zonu un neitrālo zonu.

Dabas lieguma zona ietver daļu no Doles salas centrā esošā meža masīva. Dabas lieguma zonā ietvertas bioloģiski nozīmīgākās mežu teritorijas un ūpim izveidotais mikroliegums. Dabas lieguma zonas izveidošanas mērķis ir šo nozīmīgāko mežu teritoriju aizsardzība un saglabāšana, pieļaujot un veicinot tikai tādus biotehniskos pasākumus, kas sekmētu šo teritoriju bioloģiskās vērtības palielināšanos. Dabas lieguma zona aizņem 151,3 ha jeb 14,3% no dabas parka platības.

Dabas parka zona izveidota lielākajā daļā dabas parka lauksaimniecībā izmantojamās zemes un apbūves zemēs. Dabas parka zona noteikta, lai saglabātu un aizsargātu estētiski pievilcīgo un augstvērtīgo Daugavas lielākās salas ainavu. Dabas parka zona aizņem 560,3 ha jeb 53,7% no dabas parka platības.

Ainavu aizsardzības zonā iekļautas teritorijas salas dienvidu daļā, kuras piekļaujas savulaik intensīvi izmantotajām teritorijām, kuras veido salīdzinoši blīvi apbūvētas lauksaimniecības zemes. Zonā iekļautas bioloģiski un ainaviski nozīmīgas teritorijas, kurām definējami atsevišķi nosacījumi ainavas veidošanai un attīstīšanai. Ainavu aizsardzības zona aizņem 73,4 ha jeb 7% no dabas parka platības.

Neitrālā zona ietver blīvi apbūvēto vasarnīcu teritoriju un līdzšinējās saimnieciskās darbības rezultātā pilnībā degradētās teritorijas ar zemu bioloģisko un ainavisko vērtību. Neitrālā zona aizņem 259 ha jeb 24% no dabas parka teritorijas.

Dabas parks "Doles sala" ir izveidots 1987.gadā. Dabas parks atrodas Salaspils novada teritorijā, un tā platība ir 1044 ha. Dabas parks ir noteikts arī kā Eiropas nozīmes aizsargājamā dabas teritorija Natura 2000 īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai.

Pēc to stāšanās spēkā noteikumi tiešā veidā skars tos zemes īpašniekus, kuru zemesgabali vai to daļas atrodas dabas parka teritorijā.

 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa

 

VARAM: Par ūdens objekta ekspluatācijas noteikumiem plūdu draudu novēršanai

21.aprīlī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts "Noteikumi par plūdu draudu novēršanai izstrādājamiem ūdens objekta ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumiem".

Noteikumu projektā ir noteikti ar hidrotehniskajām būvēm regulējamie ūdens objekti (ezeri vai ūdenskrātuves), kuros esošās hidrotehniskās būves netiek iesaistītas saimnieciskā darbībā, kā arī ūdens objekti, kas ir daļēji regulējami vai arī ir saistīti ar regulējošajām būvēm, kas nodrošina to krastos esošo platību aizsardzību pret plūdiem. Visiem minētajiem ūdens objektiem plūdu draudu novēršanai ir jāizstrādā ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumi, lai pasargātu apkārtējās platības no applūšanas plūdu un pavasara un rudens palu laikā.

Noteikumu projekts nosaka, ka pēc visu saskaņojumu saņemšanas novada dome, kuras teritorijā atrodas ūdens objekta hidroloģisko režīmu regulējošā hidrotehniskā būve, ūdens objekta ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumus apstiprina ar saistošajiem noteikumiem. Noteikumu projektā ir noteiktas arī par kontroli atbildīgās institūcijas.

Līdz šim spēkā esošajos tiesību aktos nebija noteiktas prasības, kā plūdu draudu novēršanai regulēt ūdens objekta hidroloģisko režīmu ar tādas hidrotehniskās būves palīdzību, kuru tās īpašnieks (valdītājs) neizmanto saimnieciskajā darbībā, kas tiks atrisināts ar šo noteikumu apstiprināšanu.

Pēc to stāšanās spēkā noteikumi attieksies uz visiem ūdens objektu regulējošās hidrotehniskās būves īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem, kā arī uz ūdens objekta, kurā atrodas attiecīgā hidrotehniskā būve, īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem.

Izstrādājot ekspluatācijas noteikumus, no plūdu draudiem un applūšanas laikā tiks pasargātas platības ap ūdens objektu. Īpaši būtiski tas ir gadījumos, kad ūdens objekta hidroloģiskais režīms netiek regulēts, jo netiek ekspluatēta tajā esošā hidrotehniskā būve, bet šāda regulācija ir nepieciešama.

 

VARAM: Par Eiropas vietējo pašvaldību hartas Papildprotokolu par tiesībām piedalīties vietējās varas darbībā

21.aprīlī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotais likumprojekts "Par Eiropas vietējo pašvaldību hartas Papildprotokolu par tiesībām piedalīties vietējās varas darbībā".

Likumprojekts izstrādāts, lai pieņemtu un apstiprinātu Eiropas vietējo pašvaldību hartas papildprotokolu.

Hartas papildprotokols nostiprina regulējumu par iedzīvotāju tiesībām piedalīties vietējās varas darbībā, kā arī paredz regulējumu pasākumiem, ar kuriem šīs darbības īsteno. Pašlaik Latvijas gadījumā ar vietējo varu tiek saprasta vietējā pašvaldība. Hartas papildprotokola izpratnē tiesības piedalīties vietējās varas darbībā nozīmē tiesības noteikt vai ietekmēt vietējās varas pilnvaru un pienākumu īstenošanu.

Ar šā likumprojekta stāšanos spēkā papildus starptautiskā līmenī tiks nostiprinātas Latvijas iedzīvotāju tiesības iesaistīties vietējo pašvaldību darbā. Šajā likumprojektā paredzēto saistību izpildi koordinēs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa

 

ZM: Par izmaiņām Lauksaimniecības datu centra nolikumā

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta (MK) 2004.gada 3.augusta noteikumos Nr.663 "Valsts aģentūras "Lauksaimniecības datu centrs" nolikums", ko 21.aprīlī izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Izmaiņas Lauksaimniecības datu centra (LDC) nolikumā sagatavotas, pamatojoties uz 2011.gada 20.janvārī pieņemto likumu "Ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas likums", kurš stāsies spēkā 1.jūlijā. Saskaņā ar minēto likumu LDC nolikumā iekļauta norma, ka no 1.jūlija LDC veiks šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju organizāciju reģistrēšanu. Tāpat nolikumā atbilstoši Ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas likumam precizēti termini.

Saskaņā ar normatīvajiem aktiem par bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības un kontroles kārtību LDC nolikumā paredzēts precizēt, ka LDC uztur bioloģiskās lauksaimniecības statistikas informācijas sistēmu.

Savukārt saskaņā ar normatīvajiem aktiem par veterinārajām, higiēnas un nekaitīguma prasībām svaigpiena apritei Lauksaimniecības datu centra nolikumā paredzēts precizēt, ka LDC uztur vienotu svaigpiena kvalitātes datubāzi.

Tāpat izmaiņas LDC nolikumā paredz, ka no 1.jūlija LDC vairs neizvērtēs un nereģistrēs tos komersantus, kas nodarbojas ar mākslīgo apsēklošanu un embriju transplantāciju.

 

ZM: Par valsts nekustamā īpašuma nodošanu Latvijas Lauksaimniecības universitātes īpašumā

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi Ministru kabineta (MK) rīkojuma projektu "Par valsts nekustamā īpašuma nodošanu Latvijas Lauksaimniecības universitātes īpašumā", ko 21.aprīlī izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Rīkojuma projekts paredz Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) aģentūru apsaimniekošanā esošo valsts nekustamo īpašumu nodošanu LLU īpašumā.

Nododot vairāku zinātnisko institūtu nekustamos īpašumus LLU īpašumā, tiktu uzlabota īpašumu infrastruktūra, rastos iespēja palielināt darbības apjomu, tā nodrošinot vairākus būtiskus nosacījumus valstij perspektīvo zinātņu nozaru attīstībai nākotnē un konkurētspējai Eiropas un pasaules zinātnē.

Nekustamo īpašumu nodošana LLU īpašumā atvieglos tā apsaimniekošanu un dos lielākas iespējas ēku renovācijai un stabilai pastāvēšanai un attīstībai, kā arī Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu piesaistīšanai infrastruktūras uzlabošanai, plānotajai telpu ierīkošanai studentu mācību prakses organizēšanai un citiem izmantošanas veidiem.

 

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa