Ministru kabineta sēdē: 2011.gada 19.aprīlī

VARAM: Par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus

19.aprīlī Ministru kabinets akceptēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto noteikumu projektu "Noteikumi par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus".

Noteikumi nosaka atkritumu klasifikatoru, īpašības, kuras padara atkritumus bīstamus, nosaka kritērijus blakusproduktiem, kā arī kritērijus atkritumu statusa piemērošanas izbeigšanai.

Pašreiz atkritumu klasifikāciju valstī nosaka ministru kabineta 2004.gada 30.novembra noteikumi Nr.985 "Noteikumi par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kas padara atkritumus bīstamus". Atkritumu klasifikators tiek izmantots, izdodot atkritumu apsaimniekošanas atļaujas un atļaujas A un B kategorijas piesārņojošām darbībām atbilstoši attiecīgajiem normatīvajiem aktiem. Atkritumu klasifikators tiek izmantots arī vides statistikas ieguvē. Pašreiz Latvijas normatīvajos aktos nav noteikts regulējums attiecībā uz ražošanas procesu blakusproduktiem un atkritumu statusa izbeigšanas jautājumiem, kas tiks labots līdz ar 19.aprīlī pieņemto noteikumu stāšanos spēkā.

Pēc to stāšanās spēkā noteikumi būs saistoši atkritumu apsaimniekošanas komersantiem, kā arī ikvienam atkritumu radītājam atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likumam.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa

ZM: Par lauksaimniecības risku fonda darbības uzlabojumiem

19.aprīlī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus "Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 18.augusta noteikumos Nr.669 "Kārtība, kādā administrē un uzrauga lauksaimniecības risku fondu, nosaka iemaksu veikšanu un kompensāciju izmaksu no fonda"", kuri paredz vairākus fonda darbības uzlabojumus, kas vecinās lauksaimnieku iesaistīšanos fondā.

Normatīvā akta grozījumi no 30% līdz 50% palielina zaudējumu robežu, no kuras tiek sākta zaudējumu kompensēšana. Lauksaimnieki uzskata, ka esošais 30% slieksnis ir pārāk zems un iespējams regulāri. Tāpēc pastāv iespēja neadekvāti bieži saņemt kompensāciju, tādējādi samazinot fonda līdzekļu apmēru nopietnāku zaudējumu kompensācijai.

Tāpat lauksaimniekiem no 50% uz 80% tiek palielināts atbalsta apmērs, kuru atmaksās par fondā iemaksātajiem līdzekļiem. Tāpēc veikti arī grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumos Nr.105 "Noteikumi par ikgadējo valsts atbalstu lauksaimniecībai un tā piešķiršanas kārtību".

Noteikumu grozījumi arī paredz samazināt administratīvo slogu, nosakot, ka katram zaudējumu noteikšanas gadījumam nav nepieciešama Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra izziņa par nelabvēlīgo klimatisko apstākļu iestāšanos.

Patlaban spēkā esošajos noteikumos nav paredzēts, ka ziemāju pārsēšanas gadījumā tiek maksāta kompensācija par bojā gājušajiem ziemājiem. Ziemāju pārsēšana lauksaimniekiem rada papildu izmaksu, tāpēc paredzēts kompensēt līdz 50 procentiem ziemāju pārsēšanas izmaksas (par sēklu, mēslojumu, sējas agrotehniskajiem darbiem), kuras noteiks Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC).

Zemkopības ministrija un Ministru kabinets, ja tas nepieciešams, varēs lemt par papildu finanšu līdzekļu novirzīšanu fondā atbilstoši normatīvajiem aktiem par ikgadējā valsts atbalsta piešķiršanu lauksaimniecībai, ja fondā veikto iemaksu apmēra nepietiekamības dēļ proporcionālais samazinājums ir lielāks par 25%.

Noteikumi arī precizē normu par veiktajām iemaksām un valsts atbalstu, ja konstatētas fondam pieteikto platību, veikto iemaksu un izmaksātā valsts atbalsta atšķirības.

Lai gan lauksaimnieku aktivitāte dalībai risku fondā līdz šim ir bijusi salīdzinoši maza, tomēr lauksaimnieki atzīst, ka šāds fonds ir nepieciešams. To apliecina arī 2010.gada sezonā nelabvēlīgo klimatisko apstākļu (vētra, krusa) radītie zaudējumi. Tālab, iesaistoties Lauku atbalsta dienesta, LLKC speciālistiem, lauksaimniekiem un nozares sabiedriskajām organizācijām, tika izvērtēti iespējamie grozījumi patlaban spēkā esošajā normatīvajā aktā, lai uzlabotu risku fonda darbību un vairāk motivētu lauksaimniekus tajā iesaistīties.

Dokumenta grozījumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

ZM: Par atbalsta saņemšanas nosacījumu vienkāršošanu lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšanai

19.aprīlī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) 2008.gada 8.aprīļa noteikumos Nr.255 "Noteikumi par valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauku attīstībai Latvijas lauku attīstības programmas pasākuma "Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana" ietvaros".

Izmaiņas noteikumos attiecas tikai uz Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā minētajiem produktiem (lauksaimniecības produktiem). Grozījumi paredz vienkāršot atbalsta saņemšanas nosacījumus un palielināt maksimālās attiecināmas izmaksas jaunu uzņēmumu veidošanai gaļas pārstrādes sektorā un noteikt, ka jaunus uzņēmumus varēs veidot arī graudu, augļu un dārzeņu, kā arī pārējo lauksaimniecības produktu pārstrādes sektorā.

Noteikumos precizēta atbalsta pretendenta definīcija, nosakot, ka jaunus uzņēmumus var veidot gaļas, augļu un dārzeņu, graudu un pārējo lauksaimniecības produktu pārstrādes sektoros, un paplašināts produktu klāsts, kuri varēs būt kā projektā paredzētais gala produkts, piemēram, aromatizēts jogurts, kartupeļi pārslu veidā un citi pārtikas izstrādājumi.

Tiek palielinātas maksimālās attiecināmās izmaksas jaunam pārstrādes uzņēmumam gaļas pārstrādes sektorā un noteiktas maksimālās attiecināmās izmaksas augļu un dārzeņu, graudu un pārējo lauksaimniecības produktu pārstrādes sektoros.

Savukārt atbalsta pretendentiem piena pārstrādes sektorā, kuriem ir jau apstiprināti projekti, bet kuri vēl nav iesnieguši maksājuma pieprasījumu, izmaiņas noteikumos paredz palielināt atbalsta intensitāti par 10% vai 5% atkarībā no uzņēmuma lieluma.

Grozījumi noteikumos paredz, ka esošam pārstrādes uzņēmumam piena, augļu un dārzeņu, gaļas, graudu un pārējo lauksaimniecības produktu pārstrādes sektorā nav nepieciešama vismaz divu gadu darba pieredze atbilstošā nozarē.

Izmaiņas noteikumos stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

ZM: Par prasībām kūtsmēslu apsaimniekošanai dzīvnieku novietnēs

19.aprīlī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) 2004.gada 27.jūlija noteikumos Nr.628 "Īpašās vides prasības piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs", kas paredz prasības kūtsmēslu apsaimniekošanai dzīvnieku novietnēs.

Šā gada 11.janvārī valdība apstiprināja jaunus MK noteikumus Nr.33 "Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem", kuros netika iekļautas prasības kūtsmēslu uzglabāšanai uz lauka, prasības kūtsmēslu krātuves ietilpībai īpaši jutīgajās teritorijās. Šāda pieeja bija nepieciešama, lai nošķirtu prasības mēslošanas līdzekļu lietošanai no prasībām kūtsmēslu apsaimniekošanai dzīvnieku novietnēs. Kūtsmēslu izmantošana ir jāveic saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem. Prasības kūtsmēslu apsaimniekošanai dzīvnieku novietnēs nosaka MK noteikumi Nr.628 "Īpašās vides prasības piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs", un šīs prasības attiecas arī uz dzīvnieku novietnēm īpaši jutīgajās teritorijās.

Noteikumu terminoloģijas sadaļa ir papildināta ar jauniem terminiem – tādiem kā "kūtsmēslu krātuve" un "lagūnas tipa kūtsmēslu krātuve", kuri ir nepieciešami šo noteikumu prasību izpratnei un īstenošanai. Tāpat noteikumos precizētas arī kūtsmēslu definīcijas.

Prasībā par pakaišu kūtsmēslu uzglabāšanu uz lauka ir precizēts, ka pakaišu kūtsmēsliem, kurus paredz uzglabāt kaudzē uz lauka, ir jābūt ar tādu sausnas saturu, lai tos var sakraut kaudzē un no tiem neplūst virca. Savukārt kaudzes izvietošanai uz lauka noteiktas šādas prasības: ne tuvāk par 50 m no virszemes ūdens objektiem un no akas, kurā tiek ņemts ūdens mājsaimniecībai, vai ne tuvāk par 30 m no novadgrāvja krotes un meliorācijas sistēmas būves (akas, virszemes noteces uztvērēja).

Noteikumi ir papildināti ar vides prasībām lagūnas tipa krātuvēm, kas nosaka, ka krātuves pamatnes līmenim ir jābūt vismaz 20 cm virs maksimālā gruntsūdens līmeņa, ar norādi, ka gruntsūdens līmeni var pazemināt, pamatnē izbūvējot drenāžu. Lagūnas pamatne un sienas jāhermetizē ar speciālu ūdensnecaurlaidīgu materiālu, un ap to ir jābūt nožogojumam.

Izmaiņas noteikumos stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

ZM: Par putnu gripu ierobežojošu pasākumu ievērošanu saimniecībās

19.aprīlī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus "Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 19.jūnija noteikumos Nr.405 "Putnu gripas uzliesmojuma likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība"", kuri paredz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs ievērot biodrošības pasākumus putnu gripas riska mazināšanai līdz 2012.gada 30.jūnijam.

Eiropas Komisija (EK) pieņēmusi lēmumu noteikt biodrošības pasākumus, kas paredz agrīnas konstatācijas sistēmu putnu gripas īpaši apdraudētos apgabalos, un pagarina tā darbības laiku līdz 2012.gada 30.jūnijam.

Lēmums pieņemts, lai mazinātu ļoti patogēnās putnu gripas, ko izraisa A tipa H5N1 apakštipa gripas vīruss, iespējamu pārnešanu no savvaļas putniem uz mājputniem un citiem nebrīvē turētiem putniem.

Tas nozīmē, ka visās ES dalībvalstīs mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu īpašniekiem vai turētājiem, kuru novietnes atrodas putnu gripas īpaši apdraudētos apgabalos, biodrošības pasākumi savās saimniecībās būs jāievēro vēl vismaz gadu un divus mēnešus. Putnu gripas īpaši apdraudētos apgabalus nosaka Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).

Iepriekšējais EK lēmums noteica, ka putnu gripu ierobežojoši biodrošības pasākumi bija jāievēro līdz šā gada 1.janvārim.

Normatīvais akts stāsies spēkā pēc tā publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa