GAISA TRANSPORTA NOLĪGUMS STARP KANĀDU UN EIROPAS KOPIENU UN TĀS DALĪBVALSTĪM

SATURA RĀDĪTĀJS

PANTS	NOSAUKUMS
1	Virsraksti un definīcijas
2	Tiesību piešķiršana
3	Norīkošana, pilnvarošana un atcelšana
4	Investīcijas
5	Tiesību aktu piemērošana
6	Civilās aviācijas drošums
7	Civilās aviācijas drošība
8	Muitas nodokļi, citi nodokļi un maksājumi
9	Statistika
10	Patērētāju intereses
11	Lidostu, aviācijas objektu un pakalpojumu pieejamība
12	Maksājumi par lidostām, aviācijas objektiem un pakalpojumiem
13	Komercdarbības pamatnostādnes
14	Konkurences vide
15	Gaisa satiksmes pārvaldība
16	Norīkojumu un pilnvarojumu darbības turpināšana
17	Apvienotā komiteja
18	Vide
19	Nodarbinātības jautājumi
20	Starptautiskā sadarbība
21	Strīdu izšķiršana
22	Grozījumi
23	Stāšanās spēkā un provizoriska piemērošana
24	Izbeigšana
25	Nolīguma reģistrācija
26	Saistība ar citiem nolīgumiem

GAISA TRANSPORTA NOLĪGUMS

Kanāda,

no vienas puses,

un

AUSTRIJAS REPUBLIKA,

BEĻĢIJAS KARALISTE,

BULGĀRIJAS REPUBLIKA,

KIPRAS REPUBLIKA,

ČEHIJAS REPUBLIKA,

DĀNIJAS KARALISTE,

IGAUNIJAS REPUBLIKA,

SOMIJAS REPUBLIKA,

FRANCIJAS REPUBLIKA,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,

GRIEĶIJAS REPUBLIKA,

UNGĀRIJAS REPUBLIKA,

ĪRIJA,

ITĀLIJAS REPUBLIKA,

LATVIJAS REPUBLIKA,

LIETUVAS REPUBLIKA,

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,

MALTA,

NĪDERLANDES KARALISTE,

POLIJAS REPUBLIKA,

PORTUGĀLES REPUBLIKA,

RUMĀNIJA,

SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,

SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,

SPĀNIJAS KARALISTE,

ZVIEDRIJAS KARALISTE,

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE -

Eiropas Kopienas dibināšanas līguma puses un Eiropas Savienības dalībvalstis (turpmāk "dalībvalstis"),

un Eiropas Kopiena,

no otras puses;

tā kā Kanāda un dalībvalstis ir līgumslēdzējas puses Konvencijai par starptautisko civilo aviāciju (atklāta parakstīšanai Čikāgā 1944. gada 7. decembrī), kopā ar Eiropas Kopienu;

VĒLOTIES veicināt tādas aviācijas sistēmas attīstību, kas balstīta uz aviosabiedrību konkurenci tirgū ar pēc iespējas mazāku valsts iejaukšanos un regulējumu;

VĒLOTIES veicināt savu interešu ievērošanu gaisa transporta jomā;

ATZĪSTOT efektīva gaisa transporta svarīgumu tirdzniecības, tūrisma un investīciju veicināšanā;

VĒLOTIES uzlabot gaisa pārvadājumus;

VĒLOTIES gaisa transporta jomā nodrošināt augstāko drošuma un drošības līmeni;

APŅEMOTIES izmantot iespējamās priekšrocības, ko sniedz regulatīvā sadarbība, un, ciktāl tas praktiski nepieciešams, saskaņot noteikumus un pieejas;

ATZĪSTOT būtiskās, iespējamās priekšrocības, ko var sniegt konkurētspējīgi gaisa pārvadājumi un dzīvotspējīgas gaisa pārvadājumu nozares;

VĒLOTIES veicināt konkurētspējīgu gaisa pārvadājumu vidi, apzinoties, ka iespējamos ieguvumus var neizdoties nodrošināt, ja aviosabiedrībām nepastāv līdzvērtīgi konkurences apstākļi;

VĒLOTIES nodrošināt aviosabiedrībām godīgu un vienlīdzīgu iespēju veikt gaisa pārvadājumus saskaņā ar šo nolīgumu;

VĒLOTIES nodrošināt pēc iespējas lielākus ieguvumus pasažieriem, kravas nosūtītājiem, aviosabiedrībām, lidostām un to darbiniekiem, kā arī citiem, kas gūst netiešu labumu;

APSTIPRINOT vides aizsardzības svarīgumu starptautiskās aviācijas politikas izstrādē un īstenošanā;

NORĀDOT uz patērētāju aizsardzības svarīgumu un rosinot nodrošināt pienācīgu patērētāju aizsardzības līmeni gaisa pārvadājumu jomā;

NORĀDOT uz kapitāla nozīmi gaisa transporta nozarē turpmākai gaisa pārvadājumu attīstībai;

VĒLOTIES noslēgt gaisa transporta nolīgumu papildus minētajai konvencijai,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. PANTS
Virsraksti un definīcijas

1. Šajā nolīgumā izmantotie virsraksti ir sniegti vienīgi uzziņai.

2. Ja nav norādīts citādi, šajā nolīgumā:

a) "aeronavigācijas iestādes" ir ikviena iestāde vai persona, ko puses ir pilnvarojušas veikt šajā nolīgumā izklāstītās funkcijas;

b) "gaisa pārvadājumi" ir regulāri gaisa pārvadājumi pasažieru un kravas, tostarp pasta, atsevišķai vai kopīgai transportēšanai šajā nolīgumā norādītajos maršrutos;

c) "nolīgums" ir šis nolīgums, ikviens tā pielikums un ikviens šā nolīguma vai tā pielikumu grozījums;

d) "aviosabiedrība" ir aviosabiedrība, kas ir norīkota un pilnvarota saskaņā ar šā nolīguma 3. pantu;

e) "puse" ir Kanāda vai dalībvalstis un Eiropas Kopiena kopā vai atsevišķi;

f) "konvencija" ir Konvencija par starptautisko civilo aviāciju, kas tika atklāta parakstīšanai Čikāgā 1944. gada 7. decembrī, un tā ietver arī visus pielikumus, kas pieņemti saskaņā ar minētās konvencijas 90. pantu, un visus pielikumu vai konvencijas grozījumus, kas pieņemti saskaņā ar konvencijas 90. pantu un 94. pantu, tiktāl, ciktāl šos pielikumus un grozījumus ir apstiprinājušas Kanāda un dalībvalstis; un

g) "teritorija" Kanādas gadījumā nozīmē tās sauszemes teritorijas (kontinentālo daļu un salas), iekšējos ūdeņus un teritoriālos ūdeņus atbilstīgi valsts tiesību aktos noteiktajam, un tajā ietilpst arī gaisa telpa virs minētajām teritorijām; Eiropas Kopienas dalībvalstu gadījumā tā nozīmē sauszemes teritorijas (kontinentālo daļu un salas), iekšējos ūdeņus un teritoriālos ūdeņus, uz kuriem attiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līgums atbilstīgi minētā līguma un jebkāda turpmāka instrumenta nosacījumiem, un tajā ietilpst gaisa telpa virs minētajām teritorijām; šā nolīguma piemērošana Gibraltāra lidostai neskar attiecīgās Spānijas Karalistes un Apvienotās Karalistes juridiskās nostājas strīdā par tās teritorijas suverenitāti, kurā atrodas minētā lidosta, un to Eiropas Kopienas aviācijas pasākumu neattiecināšanu uz Gibraltāra lidostu, kas ir spēkā starp dalībvalstīm no 2006. gada 18. septembra saskaņā ar ministru paziņojumu par Gibraltāra lidostu, par kuru vienošanās panākta Kordovā 2006. gada 18. septembrī.

2. PANTS
Tiesību piešķiršana

1. Katra puse piešķir otrai pusei šādas tiesības, lai otras puses aviosabiedrības varētu veikt gaisa pārvadājumus:

a) tiesības lidot pāri tās teritorijai bez nosēšanās;

b) tiesības nosēsties tās teritorijā nekomerciālā nolūkā;

c) ciktāl šis nolīgums to atļauj, tiesības nosēsties tās teritorijā nolīgumā norādītajos maršrutos, lai uzņemtu un izlaistu pasažierus un iekrautu un izkrautu kravu, tostarp pastu, atsevišķi vai kopā; un

d) citas šajā nolīgumā norādītās tiesības.

2. Katra puse arī piešķir otrai pusei šā panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētās tiesības tām otras puses aviosabiedrībām, kas nav minētas šā nolīguma 3. pantā (Norīkošana, pilnvarošana un atcelšana).

3. PANTS
Norīkošana, pilnvarošana un atcelšana

1. Par šim nolīgumam atbilstīgiem norīkojumiem puses atzīst licences vai citas pilnvarojuma formas, ko otra puse izsniegusi gaisa pārvadājumu veikšanai saskaņā ar šo nolīgumu. Pēc puses aeronavigācijas iestāžu pieprasījuma otras puses aeronavigācijas iestādes, kas ir izsniegušas attiecīgo licenci vai citu pilnvarojuma formu, pārbauda attiecīgās licences vai pilnvaras statusu.

2. Saņemot noteiktajai formai un iesniegšanas kārtībai atbilstīgu iesniegumu no vienas puses norīkotas aviosabiedrības, otra puse saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem un ar pēc iespējas mazāku procesuālo kavēšanos piešķir attiecīgai aviosabiedrībai pilnvarojumus un atļaujas veikt gaisa pārvadājumus, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a) attiecīgā aviosabiedrība atbilst normatīvajiem aktiem, ko parasti piemēro tās puses aeronavigācijas iestādes, kura piešķir pilnvarojumus un atļaujas;

b) attiecīgā aviosabiedrība atbilst pilnvaras un atļaujas piešķīrējas puses normatīvo aktu prasībām;

c) ievērojot 2. pielikuma nosacījumus, Kanādas aviosabiedrības gadījumā — aviosabiedrības faktiskā kontrole pieder vienas vai otras puses pilsoņiem, aviosabiedrība ir licencēta kā Kanādas aviosabiedrība, un aviosabiedrības galvenā uzņēmējdarbības vieta ir Kanādā; dalībvalsts aviosabiedrības gadījumā — aviosabiedrības faktiskā kontrole pieder vienas vai otras puses, vai Islandes, Lihtenšteinas, Norvēģijas vai Šveices pilsoņiem, aviosabiedrība ir licencēta kā Kopienas aviosabiedrība, un aviosabiedrības galvenā uzņēmējdarbības vieta ir kādā no dalībvalstīm; un

d) aviosabiedrības darbība citādi atbilst šā nolīguma nosacījumiem.

3. Puse var aizkavēt šā panta 2. punktā minētās pilnvaras un atļaujas, atcelt un apturēt spēkā esošas pilnvaras vai atļaujas, noteikt minētajām pilnvarām un atļaujām darbības nosacījumus vai ierobežojumus vai citādi apturēt vai ierobežot otras puses aviosabiedrības vai aviosabiedrību darbību, ja attiecīgā aviosabiedrība neatbilst 2. punkta noteikumiem vai ja puse ir konstatējusi, ka otras puses teritorijā pastāvošie apstākļi neatbilst godīgas konkurences apstākļiem un saskaņā ar 14. panta (Konkurences vide) 5. punktu nostāda tās aviosabiedrību vai aviosabiedrības neizdevīgā stāvoklī vai nodara tai (tām) ievērojamu kaitējumu.

4. Šā panta 3. punktā minētās tiesības izmanto tikai pēc sarunām Apvienotajā komitejā, ja vien nav vajadzīga tūlītēja rīcība, lai novērstu 2. punktā minēto normatīvo aktu pārkāpumus, vai ja vien nav jārīkojas atbilstīgi 6. pantam (Civilās aviācijas drošums) un 7. pantam (Civilās aviācijas drošība), lai nodrošinātu drošumu un drošību.

4. PANTS
Investīcijas

Katra puse atļauj, ka visas īpašumtiesības uz tās aviosabiedrībām pieder Kanādas vai dalībvalsts vai dalībvalstu valstspiederīgajiem atbilstīgi šā nolīguma 2. pielikuma nosacījumiem.

5. PANTS
Tiesību aktu piemērošana

Katra puse pieprasa:

a) lai aviosabiedrības, ielidojot, izlidojot vai uzturoties otras puses teritorijā, ievērotu tās tiesību aktus, noteikumus un procedūras attiecībā uz starptautiskajā aeronavigācijā iesaistīta gaisa kuģa uzņemšanu, uzturēšanos tās teritorijā un izlidošanu no tās, vai attiecībā uz šāda gaisa kuģa ekspluatāciju un navigāciju; un

b) lai aviosabiedrības, pasažieri, apkalpes locekļi un kravas, tostarp pasta, nosūtītāji vai pasažieru, apkalpes locekļu un kravas, tostarp pasta, nosūtītāju vārdā, lidojot pāri puses teritorijai, ielidojot un uzturoties tajā vai izlidojot no tās, ievērotu šīs puses normatīvos aktus attiecībā uz pasažieru, apkalpes locekļu un kravas, tostarp pasta, uzņemšanu, uzturēšanos puses teritorijā un izceļošanu no tās (piemēram, ieceļošanas, apskates, tranzīta, civilās aviācijas drošības, imigrācijas, pasu, muitas un karantīnas noteikumus). Piemērojot minētos normatīvos aktus, līdzīgos apstākļos katra puse attiecas pret aviosabiedrībām ne mazāk labvēlīgi, kā tā attiecas pret savām aviosabiedrībām vai pret jebkuru citu aviosabiedrību, kas veic līdzīgus starptautiskus gaisa pārvadājumus.

6. PANTS
Civilās aviācijas drošums

1. Puses atkārtoti apstiprina ciešas sadarbības svarīgumu civilās aviācijas drošuma jomā. Šim nolūkam puses iesaistās turpmākā sadarbībā, tostarp gaisa pārvadājumu jomā, jo īpaši, lai nodrošinātu apmaiņu ar tādu informāciju, kas var ietekmēt starptautiskās aeronavigācijas drošumu, lai piedalītos otras puses uzraudzības pasākumos vai īstenotu kopīgus uzraudzības pasākumus civilās aviācijas drošuma jomā un izstrādātu kopīgus projektus un iniciatīvas, tostarp kopā ar trešajām valstīm. Šo sadarbību attīsta, Kanādas un Eiropas Kopienas civilās aviācijas drošuma nolīguma ietvaros, kas noslēgts Prāgā 2009.gada 6. maijā, attiecībā uz minētajā nolīgumā iekļautajiem jautājumiem.

2. Lidojumderīguma apliecības, kompetences apliecības un licences, ko izsniegusi vai par derīgu atzinusi viena puse, proti, tās aeronavigācijas iestādes, saskaņā ar Civilās aviācijas drošuma nolīguma starp Kanādu un Eiropas Kopienu piemērojamajiem noteikumiem arī otra puse un tās aeronavigācijas iestādes atzīst par derīgām gaisa pārvadājumu veikšanai, ja tādas apliecības vai licences izsniegtas vai atzītas par derīgām vismaz saskaņā ar Konvencijā noteiktajiem standartiem.

3. Ja privilēģijās vai nosacījumos, ko piešķir iepriekš 2. punktā minētās licences vai apliecības, kuras vienas puses aeronavigācijas iestādes izsniedz kādai personai, aviosabiedrībai vai attiecībā uz gaisa pārvadājumos izmantotu gaisa kuģi, ir pieļautas atšķirības, kas ir zemākas par Konvencijas minimālajiem standartiem, un ja šīs atšķirības ir reģistrētas Starptautiskajā civilās aviācijas organizācijā, vai ja šīs iestādes piemēro standartu vai standartus, kas ir augstāki par Konvencijas standartiem vai atšķiras no tiem, tad otra puse var pieprasīt veikt pušu sarunas Apvienotajā komitejā, lai noskaidrotu attiecīgo praksi. Līdz brīdim, kad sarunās tiek panākts konsenss, un atbilstīgi apliecību un licenču savstarpējās atzīšanas režīmam puses turpina atzīt apliecības un licences, ko par derīgām ir atzinušas otras puses aeronavigācijas iestādes. Ja Kanādas un Eiropas Kopienas civilās aviācijas drošuma nolīgumā, kas noslēgts Prāgā 2009. gada 6. maijā, ir iekļauti noteikumi par apliecību un licenču savstarpēju atzīšanu, abas puses piemēro minētos noteikumus.

4. Atbilstīgi piemērojamiem tiesību aktiem un Kanādas un Eiropas Kopienas civilās aviācijas drošuma nolīgumam, kas noslēgts Prāgā 2009. gada 6. maijā, attiecībā uz minētajā nolīgumā ietvertajiem jautājumiem puses apņemas nodrošināt apliecību un licenču savstarpēju atzīšanu.

5. Puse vai tās atbildīgās aeronavigācijas iestādes jebkurā laikā var lūgt veikt sarunas ar otru pusi vai tās aeronavigācijas iestādēm par to uzturētajiem un pārvaldītajiem drošuma standartiem un prasībām. Ja pēc tādām sarunām puse vai tās atbildīgās aeronavigācijas iestādes, kuras pieprasījušas sarunas, secina, ka otra puse vai tās attiecīgās aeronavigācijas iestādes minētajās jomās efektīvi neuztur un nepārvalda tādus drošuma standartus un prasības, kas, ja vien nav noteikts citādi, atbilstu vismaz Konvencijā noteiktajiem minimālajiem standartiem, minētā puse vai tās atbildīgās aeronavigācijas iestādes informē par tādiem secinājumiem un vajadzīgajiem pasākumiem, lai nodrošinātu atbilstību minētajiem minimālajiem standartiem. Ja attiecīgā puse vai tās atbildīgās aeronavigācijas iestādes neveic vajadzīgās korektīvās darbības piecpadsmit (15) dienu laikā vai citā atbilstīgi noteiktā termiņā, puse vai tās atbildīgās aeronavigācijas iestādes, kuras pieprasījušas sarunas, ir tiesīgas atcelt, apturēt vai ierobežot spēkā esošās pilnvaras vai tehniskās atļaujas vai citādi apturēt vai ierobežot tās aviosabiedrības pārvadājumus, kuras drošumu uzrauga otra puse vai tās atbildīgās aeronavigācijas iestādes.

6. Katra puse atzīst, ka ikvienam gaisa kuģim, kuru ekspluatē vienas puses aviosabiedrība vai kurš tiek ekspluatēts šīs aviosabiedrības vārdā un kurš atrodas otras puses teritorijā, otras puses aeronavigācijas iestādes ir tiesīgas veikt perona pārbaudi, lai pārliecinātos par gaisa kuģa un tā apkalpes locekļu attiecīgo dokumentu derīgumu, kā arī par gaisa kuģa un tā aprīkojuma ārējo stāvokli, ja vien tāda pārbaude neizraisa nepamatotu gaisa kuģa aizkavēšanos.

7. Ja perona pārbaudē vienas puses aeronavigācijas iestādes konstatē, ka gaisa kuģis vai gaisa kuģa ekspluatācija neatbilst attiecīgajā laika posmā spēkā esošajiem un saskaņā ar Konvenciju noteiktajiem minimālajiem standartiem vai ka attiecīgajā laika posmā spēkā esošie un saskaņā ar Konvenciju noteiktie drošuma standarti nav pietiekami efektīvi uzturēti un pārvaldīti, minētās puses aeronavigācijas iestādes informē otras puses aeronavigācijas iestādes, kas atbildīgas par drošuma pārraudzību aviosabiedrībā, kas ekspluatē attiecīgo gaisa kuģi, par secinājumiem un vajadzīgajiem pasākumiem, lai nodrošinātu atbilstību minētajiem minimālajiem standartiem. Ja vajadzīgos uzlabojumus neveic piecpadsmit (15) dienu laikā, var atcelt, apturēt vai ierobežot spēkā esošās pilnvaras vai tehniskās atļaujas vai citādi apturēt vai ierobežot gaisa kuģi ekspluatējošās aviosabiedrības pārvadājumus. Tādu lēmumu var pieņemt arī tad, ja ir liegta piekļuve perona pārbaudes veikšanai.

8. Katrai pusei, izmantojot savas atbildīgās aeronavigācijas iestādes, ir tiesības uz tūlītēju rīcību, tostarp tiesības atcelt, apturēt vai ierobežot spēkā esošās pilnvaras vai tehniskās atļaujas vai citādi apturēt vai ierobežot otras puses aviosabiedrības pārvadājumus, ja tās secina, ka tāds lēmums ir vajadzīgs, lai novērstu tiešus draudus civilās aviācijas drošumam. Ja tas ir praktiski iespējams, puse, kas pieņem lēmumu veikt tādus pasākumus, pirms tam apspriežas ar otru pusi.

9. Puse vai tās atbildīgās aeronavigācijas iestādes pārtrauc visus pasākumus, ko veic saskaņā ar šā panta 5., 7. un 8. punktu, ja zūd tādu pasākumu veikšanas pamatojums.

7. PANTS
Civilās aviācijas drošība

1. Atbilstīgi pušu tiesībām un pienākumiem, kas noteikti starptautiskajās tiesībās, puses atkārtoti apstiprina, ka savstarpējās saistības aizsargāt civilās aviācijas drošību pret nelikumīgām darbībām ir neatņemama šā nolīguma sastāvdaļa.

2. Neierobežojot starptautiskajos tiesību aktos paredzēto tiesību un pienākumu vispārējo piemērojamību, puses it īpaši rīkojas saskaņā ar šādiem dokumentiem: Konvencija par noziegumiem un dažām citām nelikumīgām darbībām, kas izdarītas gaisa kuģos, noslēgta Tokijā 1963. gada 14. septembrī, Konvencija par cīņu pret nelikumīgu gaisa kuģu sagrābšanu, noslēgta Hāgā 1970. gada 16. decembrī, Konvencija par cīņu pret nelikumīgām darbībām, kas apdraud civilās aviācijas drošību, noslēgta Monreālā 1971. gada 23. septembrī, Protokols par cīņu pret nelikumīgu vardarbību lidostās, kas apkalpo starptautisko aviāciju, noslēgts Monreālā 1988. gada 24. februārī, Konvencija par plastikas sprāgstvielu marķēšanu, lai veicinātu to atklāšanu, noslēgta Monreālā 1991. gada 1. martā, un visas pārējās daudzpusējās vienošanās par civilās aviācijas drošību, kuras nosaka pušu saistības.

3. Puse pēc attiecīga lūguma sniedz otrai pusei visu vajadzīgo palīdzību, lai novērstu nelikumīgu civilās aviācijas gaisa kuģu sagrābšanu vai citas nelikumīgas darbības, kas apdraud gaisa kuģu, pasažieru un apkalpes locekļu, lidostu un aeronavigācijas objektu drošību, kā arī jebkādus citus draudus civilās aviācijas drošībai.

4. Puses rīkojas saskaņā ar civilās aviācijas drošības noteikumiem, ko noteikusi Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija un kas iekļauti Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju pielikumos, ciktāl minētie drošības noteikumi ir piemērojami pusēm. Puses pieprasa to reģistros iekļautu gaisa kuģu ekspluatantiem, gaisa kuģa ekspluatantiem, kuru galvenā uzņēmējdarbības vieta vai pastāvīgā mītne atrodas puses teritorijā, un tās teritorijā esošo lidostu operatoriem darboties saskaņā ar minētajiem civilās aviācijas drošības noteikumiem. Attiecīgi pēc puses lūguma otra puse paziņo tai visas atšķirības starp tās noteikumiem, praksi un šajā punktā minētajos pielikumos iekļautajiem civilās aviācijas drošības standartiem, ja tādas atšķirības pārsniedz vai papildina minētos standartus un ir būtiskas otras puses operatoriem. Katra puse jebkurā brīdī var lūgt sarunas, kas veicamas bez nepamatotas kavēšanās, lai jebkuras minētās atšķirības apspriestu ar otru pusi.

5. Pilnīgi ņemot vērā un abpusēji ievērojot valstu suverenitāti, katra puse piekrīt, ka, lai šā panta 4. punktā minētie gaisa kuģu ekspluatanti varētu ieceļot, izceļot vai uzturēties puses teritorijā, tiem būtu jāievēro minētajā punktā minētie otras puses civilās aviācijas drošības noteikumi. Katra puse savā teritorijā nodrošina efektīvus pasākumus, lai aizsargātu gaisa kuģus un veiktu pasažieru, apkalpes locekļu, bagāžas, rokas bagāžas, kravas, pasta un gaisa kuģu krājumu drošības pārbaudes pirms iekāpšanas vai iekraušanas gaisa kuģī.

6. Puses piekrīt panākt pušu drošības standartu savstarpēju atzīšanu un ciešu sadarbību savstarpēju kvalitātes kontroles pasākumu izstrādē. Puses arī piekrīt vajadzības gadījumā izstrādāt priekšnosacījumus "vienas pieturas" drošības kontroles ieviešanai lidojumos starp pušu teritorijām, katrai pusei lemjot par to atsevišķi; tāds pasākums nozīmē tranzīta pasažieru, tranzīta bagāžas un/vai tranzīta kravas atbrīvošanu no atkārtotas drošības pārbaudes. Šim nolūkam puses izstrādā administratīvu kārtību, lai apspriestos par pastāvošiem un plānotiem civilās aviācijas drošības pasākumiem un par sadarbību un informācijas apmaiņu saistībā ar pušu īstenotajiem kvalitātes kontroles pasākumiem. Atbilstīgi minētajai administratīvajai kārtībai puses apspriež plānotos drošības pasākumus attiecībā uz operatoriem, kas atrodas otras puses teritorijā.

7. Katra puse, ciktāl tas ir praktiski iespējams, izpilda visus otras puses lūgumus veikt samērīgus drošības pasākumus noteiktu draudu novēršanai atsevišķam lidojumam vai atsevišķai lidojumu sērijai.

8. Puses vienojas sadarboties drošības pārbaužu jomā, ko tās veic kādas puses teritorijā, ieviešot mehānismus, tostarp administratīvu kārtību, informācijas savstarpējai apmaiņai par tādu drošības pārbaužu rezultātiem. Puses apņemas atsaucīgi izskatīt lūgumus novērotāja statusā piedalīties otras puses veiktās drošības pārbaudēs.

9. Ja civilās aviācijas gaisa kuģis ir nelikumīgi sagrābts vai ja pastāv tāda incidenta draudi, vai tiek veiktas citas nelikumīgas darbības, kas apdraud gaisa kuģa, tā pasažieru un apkalpes locekļu, lidostu un aeronavigācijas objektu drošību, puses sniedz savstarpēju palīdzību, atvieglojot saziņu un veicot citus vajadzīgos pasākumus, lai ātri un droši izbeigtu šādus incidentus vai to draudus.

10. Ja pusei ir pamats uzskatīt, ka otra puse nav ievērojusi šā panta noteikumus, tā, izmantojot savas atbildīgās iestādes, var pieprasīt pārrunas. Šādām sarunām jāsākas piecpadsmit (15) dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas. Ja piecpadsmit (15) dienu laikā pēc sarunu sākuma nav panākta pieņemama vienošanās, sarunu pieprasītāja puse var aizturēt, atcelt vai apturēt otras puses aviosabiedrību pilnvaras vai noteikt minētajām pilnvarām atbilstīgus darbības nosacījumus. Ārkārtas gadījumā vai, lai novērstu šā panta noteikumu turpmāku neievērošanu, puse, kas uzskata, ka otra puse nav ievērojusi šā panta noteikumus, var jebkurā laikā veikt atbilstīgus pagaidu pasākumus.

11. Neskarot gadījumus, kad ir vajadzīga tūlītēja rīcība, lai aizsargātu pārvadājumu drošību, puses apstiprina, ka, apsverot drošības pasākumu ieviešanu, pusei ir jāizvērtē to iespējamā nelabvēlīgā saimnieciskā un funkcionālā ietekme uz gaisa pārvadājumu norisi atbilstīgi šim nolīgumam un, ciktāl tas atļauts tiesību aktos, šādus faktorus ņem vērā, nosakot vajadzīgos un atbilstīgos pasākumus drošības jautājumu risināšanai.

8. PANTS
Muitas nodokļi, citi nodokļi un maksājumi

1. Ciktāl tas ir iespējams atbilstīgi valsts normatīvajiem aktiem, katra puse saskaņā ar savstarpējības principu atbrīvo otras puses aviosabiedrības no visiem importa ierobežojumiem, īpašuma un kapitāla nodokļiem, muitas nodokļiem, akcīzes nodokļiem un līdzīgām nodevām un maksājumiem, ko šīs puses uzliek un kas nav saistītas ar pakalpojumu izmaksām, attiecībā uz gaisa kuģiem, ko šīs aviosabiedrības izmanto starptautiskos gaisa pārvadājumos, šo gaisa kuģu pamataprīkojumu, degvielu, smērvielām, tehniskās apkopes palīgmateriāliem, lidlauka iekārtām, rezerves daļām (tostarp dzinējiem), gaisa kuģa krājumiem (tostarp, bet ne tikai, pārtiku, dzērieniem un alkoholiskiem dzērieniem, tabaku un citiem ražojumiem, kas lidojuma laikā ierobežotā daudzumā ir paredzēti pārdošanai pasažieriem vai pasažieru lietošanai) un citiem izstrādājumiem, ko paredzēts izmantot vai ko izmanto tikai saistībā ar starptautiskos gaisa pārvadājumos iesaistīta gaisa kuģa darbību vai apkopi.

2. Ciktāl tas ir iespējams atbilstīgi valsts tiesību aktiem un saskaņā ar savstarpības principu, šā panta 1. punktā minētos nodokļus, nodevas un maksājumus, izņemot maksājumus, kas ir saistīti ar sniegtā pakalpojuma izmaksām, puses neattiecina arī uz:

a) gaisa kuģa krājumiem, kas ir ievesti vai piegādāti puses teritorijā un samērīgā daudzumā iekrauti, lai tos izmantotu izlidojošā otras puses aviosabiedrības gaisa kuģī, ko izmanto starptautiskos gaisa pārvadājumos, arī tad, ja šos krājumus paredzēts izmantot lidojuma posmā, kas notiks virs šīs puses teritorijas;

b) lidlauka iekārtām un rezerves daļām (tostarp dzinējiem), ko ieved šīs puses teritorijā, lai apkalpotu, apkoptu vai remontētu otras puses aviosabiedrības gaisa kuģi, ko izmanto starptautiskos gaisa pārvadājumos, kā arī uz datoriekārtām un pasažieru vai kravas apkalpošanai vai drošības pārbaudēm nepieciešamajām sastāvdaļām;

c) degvielu, smērvielām un tehniskās apkopes palīgmateriāliem, ko ieved vai piegādā šīs puses teritorijā izmantošanai otras puses aviosabiedrības gaisa kuģī, ko izmanto starptautiskos gaisa pārvadājumos, arī tad, ja minētos materiālus izmantos lidojuma posmā, kas notiek virs minētās teritorijas; un;

d) drukātiem materiāliem, tostarp aviobiļetēm, biļešu vākiem, starptautiskā gaisa pārvadājuma pavadzīmēm un citiem saistītiem reklāmas materiāliem, ko aviosabiedrība izplata bez maksas.

3. Gaisa kuģa pamataprīkojumu, kā arī materiālus un krājumus, ko parasti glabā gaisa kuģī, ko izmanto vienas puses aviosabiedrība, drīkst izkraut otras puses teritorijā vienīgi ar šīs puses muitas iestāžu atļauju. Tādā gadījumā var pieprasīt nodot minētos materiālus šo iestāžu uzraudzībā uz laiku līdz to atkārtotai izvešanai vai citai realizācijai saskaņā ar muitas noteikumiem.

4. Šajā pantā minētie atbrīvojumi ir spēkā arī tad, ja vienas puses aviosabiedrības ir noslēgušas līgumu ar citu aviosabiedrību, kurai otra puse ir piešķīrusi tādus pašus atbrīvojumus, lai otras puses teritorijā izīrētu vai nodotu šā panta 1. un 2. punktā minētos izstrādājumus.

5. Šis nolīgums negroza starp dalībvalstīm un Kanādu noslēgtu, spēkā esošu nolīgumu noteikumus par ienākumu un kapitāla nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu.

9. PANTS
Statistika

1. Katra puse sniedz otrai pusei savos normatīvajos aktos noteikto statistiku un — pēc attiecīga lūguma — citu pieejamu statistikas informāciju, kas var būt vajadzīga, lai izskatītu gaisa pārvadājumu darbības rādītājus.

2. Puses sadarbojas Apvienotajā komitejā, lai uzlabotu savstarpēju apmaiņu ar statistikas informāciju, kas vajadzīga gaisa pārvadājumu attīstības pārraudzībai.

10. PANTS
Patērētāju intereses

1. Abas puses atzīst patērētāju interešu aizsardzības nozīmi un, ievērojot diskriminācijas aizlieguma principu, pašas var veikt vai lūgt aviosabiedrībām veikt saprātīgus un samērīgus pasākumus attiecībā uz šādiem jautājumiem (bet ne tikai):

a) prasības par aviosabiedrībām avansētu līdzekļu aizsardzību;

b) ierosmes kompensēšanai iekāpšanas atteikuma gadījumā;

c) kompensācijas pasažieriem;

d) gaisa kuģi faktiski izmantojošā gaisa pārvadātāja identitātes publiska izziņošana;

e) savu aviosabiedrību finansiāla pietiekamība;

f) civiltiesiskas atbildības apdrošināšana pasažieru savainojumu gadījumā; un

g) piekļuves nodrošināšanas pasākumu veikšana.

2. Puses apņemas Apvienotajā komitejā savstarpēji apspriesties par patērētāju interešu jautājumiem, tostarp par plānotiem pasākumiem, lai pēc iespējas panāktu saskaņotu pieeju.

11. PANTS
Lidostu, aviācijas objektu un pakalpojumu pieejamība

1. Katra puse, izstrādājot izmantošanas kārtību, nodrošina, lai otras puses aviosabiedrības bez diskriminācijas varētu izmantot lidostas, gaisa trases, gaisa satiksmes kontroles un aeronavigācijas dienestus, civilās aviācijas drošības pakalpojumus, apkalpošanu uz zemes un citus saistītos objektus un pakalpojumus, ko nodrošina attiecīgās puses teritorijā.

2. Ciktāl iespējams, puses veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu efektīvu piekļuvi iekārtām un pakalpojumiem, ievērojot tiesiskus, operatīvus un fiziskus ierobežojumus un pamatojoties uz taisnīgām un vienlīdzīgām iespējām, kā arī piekļuves atļaujas saņemšanas procedūru pārskatāmību.

3. Katra puse nodrošina, lai procedūras, vadlīnijas un noteikumus attiecībā uz laika nišu pārvaldību tās teritorijā esošajās lidostās piemērotu bez diskriminācijas, efektīvi un pārredzami.

4. Ja puse uzskata, ka otra puse pārkāpj šo pantu, tā var paziņot savu atzinumu otrai pusei un lūgt rīkot apspriedes saskaņā ar 17. panta (Apvienotā komiteja) 4. punktu.

12. PANTS
Maksājumi par lidostām, aviācijas objektiem un pakalpojumiem

1. Katra puse nodrošina, lai lietošanas maksas, ko kompetentās iestādes vai struktūras var noteikt otras puses aviosabiedrībām par aeronavigācijas un gaisa satiksmes kontroles pakalpojumu izmantošanu, būtu taisnīgas, samērīgas, saistītas ar izmaksām un bez nepamatotas diskriminācijas. Jebkurā gadījumā jebkādas šādas lietošanas maksas otras puses aviosabiedrībām aprēķina saskaņā ar nosacījumiem, kas ir ne mazāk izdevīgi kā vislabvēlīgākie nosacījumi, kas ir pieejami jebkurai citai aviosabiedrībai.

2. Katra puse nodrošina, lai lietošanas maksas, ko kompetentās maksājumu noteicējas iestādes vai struktūras var uzlikt otras puses aviosabiedrībām par lidostas, civilās aviācijas drošības pakalpojumu un saistītu objektu un pakalpojumu izmantošanu, ir taisnīgas, samērīgas, bez nepamatotas diskriminācijas un ir objektīvi sadalītas starp lietotāju kategorijām. Tādi maksājumi var atspoguļot, bet nevar pārsniegt pilno pašizmaksu, kas kompetentajām maksājumu noteicējām iestādēm vai struktūrām rodas par attiecīgās lidostas un civilās aviācijas drošības objektu un pakalpojumu nodrošināšanu lidostā vai lidostas sistēmā. Tādi maksājumi var ietvert samērīgu peļņu no aktīviem pēc nolietojuma summas atskaitīšanas. Iekārtas un pakalpojumus, par ko nosaka lietošanas maksas, nodrošina efektīvi un ekonomiski. Jebkurā gadījumā minētos maksājumus otras puses aviosabiedrībām aprēķina, ievērojot nosacījumus, kas ir ne mazāk izdevīgi kā vislabvēlīgākie nosacījumi, kas maksājumu aprēķināšanas brīdī ir pieejami jebkurai citai aviosabiedrībai.

3. Katra puse veicina apspriešanos starp kompetentajām maksājumu noteicējām iestādēm vai struktūrām, kas atrodas tās teritorijā, un aviosabiedrībām vai to pārstāvniecībām, kas izmanto objektus un pakalpojumus, kā arī veicina kompetento maksājumu noteicēju iestāžu vai struktūru un aviosabiedrību vai to pārstāvniecību savstarpēju apmaiņu ar informāciju, kas varētu būt vajadzīga, lai nodrošinātu precīzu pārskatu par maksājumu pamatotību saskaņā ar šā panta 1. un 2. punktā izklāstītajiem principiem. Katra puse rosina kompetentās maksājumu noteicējas iestādes vai struktūras sniegt lietotājiem pamatotu paziņojumu par visiem priekšlikumiem mainīt lietošanas maksas, lai pirms izmaiņu veikšanas dotu iespēju šīm iestādēm ņemt vērā lietotāju pausto viedokli.

4. Strīdu izšķiršanas procedūrās, ko īsteno atbilstīgi 21. pantam (Strīdu izšķiršana), neviena puse nav uzskatāma par vainīgu šā panta noteikumu pārkāpšanā, izņemot gadījumus, kad tā:

a) saprātīgā laika posmā nepārskata maksājumu vai praksi, par ko ir saņemta otras puses sūdzība; vai

b) pēc tādas pārskatīšanas neveic visus pasākumus, ko tā ir tiesīga veikt, lai kompensētu maksājumu vai praksi, kas ir pretrunā šā panta noteikumiem.

13. PANTS
Komercdarbības pamatnostādnes

1. Katra puse nodrošina taisnīgu un vienlīdzīgu iespēju otras puses aviosabiedrībām veikt gaisa pārvadājumus atbilstīgi šim nolīgumam.

Ietilpība

2. Katra puse ļauj ikvienai otras puses aviosabiedrībai atkarībā no tās komercdarbības apsvērumiem tirgū noteikt to gaisa pārvadājumu biežumu un ietilpību, kurus tā piedāvā saskaņā ar šo nolīgumu. Neviena puse vienpusēji neierobežo satiksmes apjomu, pārvadājumu biežumu vai periodiskumu, vai nenosaka gaisa kuģu tipu vai tipus, ko izmanto otras puses aviosabiedrības, un neprasa, lai otras puses aviosabiedrības reģistrētu lidojumu grafikus, čarterlidojumu programmas vai darbības plānus, ja vien tas nav vajadzīgs tehnisku, operatīvu vai vides aizsardzības (vietējā gaisa kvalitāte un troksnis) iemeslu dēļ, ievērojot vienotus nosacījumus saskaņā ar konvencijas 15. pantu.

Kodu koplietojums

3. a) Ievērojot normatīvajos aktos noteiktās prasības, ko katra puse parasti piemēro tādiem pasākumiem, ikviena otras puses aviosabiedrība var vienoties par sadarbību, lai:

i) piedāvātu gaisa pārvadājumus noteiktos maršrutos, pārdodot pārvadājumus ar savu kodu lidojumos, ko nodrošina Kanādas vai kādas dalībvalsts un/vai trešās valsts aviosabiedrība un/vai kādas valsts pārvadātājs, kas nodrošina pārvadājumus pa sauszemi vai jūru;

ii) veiktu pārvadājumus ar citas aviosabiedrības kodu, ja puses aeronavigācijas iestādes ir atļāvušas attiecīgai citai aviosabiedrībai pārdot pārvadājumus ar savu kodu lidojumos, ko nodrošina kāda šīs puses aviosabiedrība.

b) Puse var pieprasīt, lai visām aviosabiedrībām, kas ir iesaistītas kodu koplietošanā, būtu atbilstīga atļauja veikt gaisa pārvadājumus attiecīgajā maršrutā.

c) Ar to, ka gaisa kuģi izmantojošai aviosabiedrībai nav tiesību veikt pārvadājumus ar citu aviosabiedrību kodiem, nevar pamatot puses liegtu atļauju veikt šā panta 3. punkta a) apakšpunkta i) daļā norādītos koda koplietojuma pārvadājumus.

d) Puses pieprasa, lai visas aviosabiedrības, kas ir iesaistītas tādos koda koplietojuma pasākumos, nodrošinātu, ka pasažieri būtu informēti par pārvadātāja identitāti un par pārvadājuma veidu, kas tiks izmantots katrā lidojuma posmā.

Apkalpošana uz zemes

4. Katra puse otras puses aviosabiedrībai, kas veic pārvadājumus tās teritorijā, atļauj:

a) saskaņā ar savstarpējības principu veikt savu apkalpošanu uz zemes šīs puses teritorijā vai pēc sava ieskata pilnīgi vai daļēji saņemt apkalpošanu uz zemes no kāda pārstāvja, kuru attiecīgās puses kompetentās iestādes ir pilnvarojušas sniegt tādus pakalpojumus; un

b) nodrošināt apkalpošanu uz zemes citām aviosabiedrībām, kas izmanto to pašu lidostu, ja vien tās ir pilnvarotas sniegt tādus pakalpojumus un atbilst attiecīgajiem normatīvajiem aktiem.

5. Uz šā panta 4. punkta a) un b) apakšpunktos izklāstīto tiesību izmantošanu var attiekties vienīgi fiziski vai darbības ierobežojumi, kas galvenokārt saistīti ar lidostas drošuma un drošības apsvērumiem. Visi ierobežojumi ir piemērojami vienādi un saskaņā ar nosacījumiem, kas ir ne mazāk izdevīgi kā vislabvēlīgākie nosacījumi, kuri piešķirti kādas valsts aviosabiedrībai, kas ierobežojumu noteikšanas laikā ir iesaistīta līdzīgos starptautiskos gaisa pārvadājumos.

Aviosabiedrību pārstāvji

6. Katra puse atļauj:

a) otras puses aviosabiedrībām saskaņā ar savstarpējības principu ievest un nodarbināt tās teritorijā tās pārstāvjus un komerciālās vadības, pārdošanas, tehniskos, operatīvos un citus darbiniekus, kas vajadzīgi pakalpojumu sniegšanai;

b) otras puses aviosabiedrībai pēc sava ieskata nodrošināt darbiniekus no sava personāla vai izmantot pakalpojumus, ko sniedz kāda cita organizācija, uzņēmums vai aviosabiedrība, kas darbojas šīs puses teritorijā un ir pilnvarota sniegt šādus pakalpojumus citām aviosabiedrībām; un

c) otras puses aviosabiedrībām izveidot birojus tās teritorijā gaisa pārvadājumu un ar tiem saistītu pakalpojumu reklamēšanai un pārdošanai.

7. Katra puse pieprasa otras puses aviosabiedrību pārstāvjiem un darbiniekiem ievērot tās normatīvos aktus. Atbilstīgi normatīvajiem aktiem:

a) katra puse iespējami īsā laika posmā piešķir šā panta 6. punktā minētajiem pārstāvjiem un darbiniekiem darba atļaujas, ieceļošanas vīzas vai citus līdzīgus dokumentus; un

b) katra puse atvieglina un paātrina darba atļauju piešķiršanas kārtību darbiniekiem, kas veic atsevišķus īslaicīgus pienākumus ne ilgāk par deviņdesmit (90) dienām.

Pārdošana, vietējie izdevumi un naudas līdzekļu pārskaitījumi

8. Katra puse atļauj otras puses aviosabiedrībām:

a) tieši vai pēc sava ieskata ar pārstāvju starpniecību iesaistīties gaisa pārvadājumu pārdošanā tās teritorijā un pārdot pārvadājumus šajā teritorijā izmantotajā valūtā vai, pēc aviosabiedrības ieskata, brīvi konvertējamās citu valstu valūtās, un ikviena persona ir tiesīga iegādāties šādus pārvadājumus aviosabiedrību noteiktajās valūtās;

b) tās teritorijā norēķināties par vietējiem izdevumiem, tostarp par degvielu, vietējā valūtā vai, pēc aviosabiedrību ieskata, kādā brīvi konvertējamā valūtā; un

c) pēc pieprasījuma konvertēt un pārskaitīt normāla darba gaitā gūtos naudas līdzekļus uz ārvalstīm. Naudas līdzekļu konvertāciju un pārskaitīšanu ir atļauts veikt bez ierobežojumiem vai kavēšanās un atbilstīgi ārvalstu valūtas tirgus kursam, kāds pastāv laikā, kad iesniegts pārskaitīšanas pieprasījums, un šiem darījumiem piemēro tikai parastos maksājumus par šādiem banku pakalpojumiem.

Jaukti pārvadājumi

9. Katra puse ļauj aviosabiedrībām, kas veic:

a) kombinētos pasažieru pārvadājumus – kopā ar gaisa pārvadājumiem izmantot pārvadājumus pa sauszemi vai ūdeni. Tādus pārvadājumus aviosabiedrības var nodrošināt ar virszemes pārvadājumu pakalpojumu sniedzēju starpniecību, vai arī izvēlēties tos veikt pašas;

b) kravas pārvadājumus – kopā ar gaisa pārvadājumiem neierobežoti izmantot kravas pārvadājumus pa sauszemi vai ūdeni uz jebkādiem pušu teritorijās vai trešajās valstīs esošiem punktiem vai no tiem, tostarp pārvadājumus uz visām lidostām, kurās sniedz muitas pakalpojumus, un no tām, un, attiecīgos gadījumos, saskaņā ar spēkā esošiem normatīvajiem aktiem izmantot tiesības transportēt kravu, par kuru nav samaksāts muitas nodoklis; kravai, ko pārvadā ar virszemes transportu vai gaisa transportu, sniedz iespēju izmantot lidostas muitas procedūras un telpas; pašām veikt kravas virszemes pārvadājumus, ievērojot pārvadājumus reglamentējošus valsts normatīvos aktus, vai nodrošināt tos ar citu virszemes pārvadājumu pakalpojumu sniedzēju starpniecību, tostarp, izmantojot virszemes pārvadājumus, ko veic kādas citas valsts aviosabiedrības; un

c) jauktus pārvadājumus – piedāvāt gaisa pārvadājumus kopā ar virszemes pārvadājumiem par vienu kopēju cenu ar nosacījumu, ka pasažierus un kravas nosūtītājus nemaldina par tāda pārvadājuma būtību.

Cenu noteikšana

10. Puses ļauj aviosabiedrībām brīvi noteikt cenas, pamatojoties uz brīvu un godīgu konkurenci. Neviena no pusēm nepiemēro vienpusējus pasākumus pret kādas cenas noteikšanu vai saglabāšanu starptautiskiem pārvadājumiem uz tās teritoriju vai no tās.

11. Puses nepieprasa reģistrēt cenas aeronavigācijas iestādēs.

12. Puses atļauj aeronavigācijas iestādēm apspriest jautājumus par negodīgu, nesamērīgu un diskriminējošu cenu noteikšanu, kā arī citus jautājumus.

Datorizētas rezervēšanas sistēmas

13. Puses savās teritorijās godīgi un bez diskriminācijas piemēro attiecīgus normatīvos aktus, kas attiecas uz datorizētu rezervēšanas sistēmu darbībām.

Franšīze un marķējums

14. Ikvienas puses aviosabiedrības var veikt gaisa pārvadājumus saskaņā ar šo nolīgumu, ievērojot franšīzes un marķēšanas nolīgumus ar uzņēmumiem, tostarp aviosabiedrībām, ja aviosabiedrība, kas nodrošina gaisa pārvadājumus, ir saņēmusi attiecīgu atļauju veikt pārvadājumus attiecīgajā maršrutā, ir izpildīti valsts normatīvo aktu nosacījumi un ir saņemts aeronavigācijas iestāžu apstiprinājums.

Gaisa kuģu noma kopā ar apkalpi

15. Gaisa pārvadājumu nodrošināšanai saskaņā ar šo nolīgumu pušu aviosabiedrības var izmantot citu aviosabiedrību (tostarp citu valstu aviosabiedrību, ja aeronavigācijas atbildīgās iestādes to ir atļāvušas) gaisa kuģi un tā apkalpi, ja gaisa pārvadājumu veicējai aviosabiedrībai un gaisa kuģa ekspluatantam ir tādai darbībai vajadzīgās pilnvaras. Šajā punktā izklāstītajā gadījumā aviosabiedrībai, kas ekspluatē gaisa kuģi, nav vajadzīga atļauja veikt pārvadājumus noteiktajā maršrutā.

Čarterlidojumi / neregulāri lidojumi

16. Noteikumi, kas izklāstīti šā nolīguma 4. pantā (Investīcijas), 5. pantā (Tiesību aktu piemērošana), 6. pantā (Civilās aviācijas drošums), 7. pantā (Civilās aviācijas drošība), 8. pantā (Muitas nodokļi, citi nodokļi un maksājumi), 9. pantā (Statistika), 10. pantā (Patērētāju intereses), 11. pantā (Lidostu, aviācijas objektu un pakalpojumu pieejamība), 12. pantā (Maksājumi par lidostām, aviācijas objektiem un pakalpojumiem), 13. pantā (Komercdarbības pamatnostādnes), 14. pantā (Konkurences vide), 15. pantā (Gaisa satiksmes pārvaldība), 17. pantā (Apvienotā komiteja) un 18. pantā (Vide), attiecas gan uz čarterlidojumiem, gan uz neregulārajiem lidojumiem, ko vienas puses gaisa pārvadātāji veic uz otras puses teritoriju un no tās.

17. Piešķirot pilnvaras un atļaujas pēc gaisa pārvadātāja iesnieguma saņemšanas par čarterlidojumu un neregulāro lidojumu veikšanu puses rīkojas iespējami bez nevajadzīgiem kavējumiem.

14. PANTS
Konkurences vide

1. Puses apliecina, ka to kopējs mērķis ir nodrošināt godīgu konkurences vidi gaisa pārvadājumu jomā. Puses atzīst, ka godīga aviosabiedrību konkurence ir iespējama, ja aviosabiedrības darbojas saskaņā ar uzņēmējdarbības principiem un nesaņem valsts subsīdijas. Puses atzīst, ka godīgas konkurences vides nodrošināšanā pastāv vairāki būtiski faktori, piemēram, bet ne tikai, aviosabiedrību privatizācijas nosacījumi, konkurenci kropļojošu subsīdiju atcelšana, vienlīdzīga un nediskriminējoša piekļuve lidostas objektiem, pakalpojumiem un datorizētām rezervēšanas sistēmām.

2. Ja puse konstatē, ka otras puses teritorijā pastāv apstākļi, kas var nelabvēlīgi ietekmēt godīgu konkurences vidi un tās aviosabiedrību veiktos gaisa pārvadājumus saskaņā ar šo nolīgumu, tā var iesniegt otrai pusei savus apsvērumus. Turklāt tā var lūgt sasaukt Apvienotās komitejas sanāksmi. Puses piekrīt, ka tas, cik lielā mērā drīkst neievērot nolīguma nosacījumus par konkurences vides nodrošināšanu, piešķirot subsīdijas vai īstenojot citus intervences pasākumus, ir pamatots jautājums, kas ir jāapspriež Apvienotajā komitejā.

3. Jautājumi, ko var apspriest saistībā ar 14. pantu, cita starpā ir valsts struktūru kapitāla ieguldījumi, šķērssubsidēšana, dotācijas, garantijas, īpašumtiesības, nodokļu atvieglojumi vai atbrīvojumi no nodokļiem, aizsardzība pret bankrotu vai apdrošināšana, ko veic atbildīgās valsts iestādes. Ievērojot 14. panta 4. punktu, puse, saņemot otras puses paziņojumu, var vērsties pie atbildīgajām valsts struktūrām otras puses teritorijā, tostarp valsts, reģionālā vai vietējā līmeņa iestādēm, lai apspriestu ar šo pantu saistītos jautājumus.

4. Puses atzīst attiecīgo konkurences uzraudzības iestāžu sadarbību, par ko liecina Nolīgums starp Kanādas valdību un Eiropas Kopienām par konkurences tiesību piemērošanu, kas noslēgts Bonnā 1999. gada 17. jūnijā.

5. Ja pēc apspriešanās Apvienotajā komitejā puse uzskata, ka 14. panta 2. punktā minētie apstākļi joprojām pastāv un var radīt ievērojamus zaudējumus vai kaitējumu tās aviosabiedrībai vai aviosabiedrībām, tā var atbilstīgi rīkoties. Puse var rīkoties saskaņā ar šo punktu, ja Apvienotā komiteja ar lēmumu ir noteikusi procedūras un kritērijus tādai rīcībai vai ja ir pagājis viens gads kopš puses šo nolīgumu piemēro provizoriski vai tas stājies spēkā. Ikvienai darbībai, ko veic, pamatojoties uz šo punktu, ir jābūt lietderīgai, samērīgai un ierobežotai apjomā un laikā tiktāl, ciktāl absolūti nepieciešams. Tai ir jābūt vērstai vienīgi pret struktūru, kas gūst labumu no 2. punktā minētajiem apstākļiem, un tā neierobežo kādas puses tiesības veikt 21. pantā (Strīdu izšķiršana) minētās darbības.

15. PANTS
Gaisa satiksmes pārvaldība

Puses sadarbojas drošuma uzraudzīšanā un ar gaisa satiksmes pārvaldību saistītu politikas jautājumu risināšanā, lai uzlabotu kopējo efektivitāti, mazinātu izmaksas un paaugstinātu pastāvošo sistēmu drošumu un jaudu. Puses rosina savus aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējus turpināt sadarbību savietojamības jomā, lai iespējami ciešāk integrētu abu pušu sistēmas, mazinātu aviācijas ietekmi uz vidi un apmainītos ar informāciju, kad tas ir nepieciešams.

16. PANTS
Norīkojumu un pilnvarojumu darbības turpināšana

1. Ikviena Kanādas vai dalībvalsts aviosabiedrība, kurai ir spēkā esošs norīkojums, ko attiecīgā valsts ir piešķīrusi atbilstīgi gaisa transporta nolīgumam ar Kanādu, kuru šis nolīgums aizstāj, ir uzskatāma par gaisa pārvadājumu veikšanai norīkotu aviosabiedrību.

2. Ikviena Kanādas vai dalībvalsts aviosabiedrība, kurai ir puses aeronavigācijas iestāžu izsniegta licence vai pilnvara, kas šā nolīguma spēkā stāšanās datumā ir derīga gaisa pārvadājumu veikšanai, saskaņā ar šo nolīgumu līdz jaunas vai grozītas licences vai pilnvarojuma izsniegšanai saglabā tai piešķirtās tiesības un ir uzskatāma par pilnvarotu veikt gaisa pārvadājumus atbilstīgi šim nolīgumam.

3. Šā panta nosacījumi neliedz kādas puses aviosabiedrībai, kas nav šā panta 1. un 2. punktā minētā aviosabiedrība, tikt norīkotai un saņemt pilnvarojumu gaisa pārvadājumu veikšanai.

17. PANTS
Apvienotā komiteja

1. Ar šo nolīgumu puses izveido komiteju, kas sastāv no pušu pārstāvjiem (turpmāk "Apvienotā komiteja").

2. Apvienotā komiteja nosaka aeronavigācijas iestādes un citas kompetentas iestādes, kuras ir atbildīgas par šajā nolīgumā izklāstītajiem jautājumiem, un veicina saziņu starp tām.

3. Apvienotās komitejas sēdes notiek pēc vajadzības un vismaz vienu reizi gadā. Ikviena puse var pieprasīt sasaukt sēdi.

4. Puse var arī lūgt sasaukt Apvienotās komitejas sēdi, lai apspriestos par jebkuru jautājumu saistībā ar nolīguma interpretāciju vai piemērošanu un lai censtos atrisināt otras puses paustas bažas. Šādai sēdei jānotiek iespējami drīz, taču ne vēlāk kā divus mēnešus pēc lūguma saņemšanas par sēdes sasaukšanu, ja vien puses nenolemj citādi.

5. Apvienotā komiteja pieņem lēmumus gadījumos, kad nolīgums to skaidri paredz.

6. Apvienotā komiteja sekmē pušu savstarpēju sadarbību un var izskatīt jebkuru jautājumu, kas saistīts ar šā nolīguma darbību vai īstenošanu, tostarp:

a) pārskatīt tirgus nosacījumus, kas ietekmē gaisa pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar šo nolīgumu;

b) apmainīties ar informāciju, tostarp konsultēt par izmaiņām valstu tiesību aktos un politikā, kas ietekmē nolīguma darbību;

c) apsvērt potenciālas jomas, kurās ir iespējama nolīguma tālāka attīstība, tostarp izvērtēt ieteikumus nolīguma grozījumiem;

d) sniegt ieteikumus par nosacījumiem, procedūrām un grozījumiem, kas vajadzīgi, lai jaunās dalībvalstis kļūtu par šā nolīguma pusēm; un

e) apspriest ar investīcijām, īpašumtiesībām un kontroli saistītus jautājumus un apstiprināt nosacījumu izpildi satiksmes tiesību pakāpeniskai piešķiršanai saskaņā ar šā nolīguma 2. pielikumu.

7. Apvienotā komiteja attīsta sadarbību un veicina ekspertu viedokļu apmaiņu par jaunām likumdošanas vai reglamentējošām ierosmēm.

8. Apvienotā komiteja ar attiecīgu lēmumu pieņem savu reglamentu.

9. Visus Apvienotās komitejas lēmumus pieņem konsensa veidā.

18. PANTS
Vide

1. Puses atzīst vides aizsardzības nozīmi starptautiskās aviācijas politikas izstrādē un īstenošanā.

2. Neierobežojot pušu tiesības un pienākumus saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un konvenciju, katrai pusei tās suverēnajā jurisdikcijā ir tiesības veikt un piemērot atbilstīgus pasākumus gaisa transporta radītās ietekmes uz vidi mazināšanai ar nosacījumu, ka tādus pasākumus piemēro neatkarīgi no valstspiederības.

3. Puses atzīst, ka starptautiskās aviācijas politikas izstrādē rūpīgi jāapsver vides aizsardzības pasākumu izmaksas un to radītais ieguvums. Ja puse apsver noteiktu vides aizsardzības pasākumu ieviešanu, tai ir jāizvērtē pasākumu iespējamā negatīvā ietekme uz šajā nolīgumā noteikto tiesību izmantošanu, un, ja tādus pasākumus piemēro, ir jāveic arī vajadzīgie pasākumi negatīvās ietekmes mazināšanai.

4. Puses atzīst sadarbības nozīmi, daudzpusējās sarunās apspriežot aviācijas ietekmi uz vidi un ekonomiku un nodrošinot, ka visi negatīvo ietekmi mazinošie pasākumi ir pilnīgi savietojami ar šā nolīguma mērķiem.

5. Izstrādājot vides aizsardzības pasākumus, ir jāievēro aviācijas vides standarti, ko Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija ir noteikusi konvencijas pielikumos, izņemot gadījumus, kad ir reģistrētas atšķirības.

6. Puses apņemas savstarpēji apspriesties vides jautājumos, tostarp par plānotajiem pasākumiem, kas var ievērojami ietekmēt starptautiskos gaisa pārvadājumus šā nolīguma ietvaros, lai nodrošinātu iespējami saskaņotu pieeju. Sarunas sākas 30 dienu laikā pēc sarunu lūguma saņemšanas vai citā laikā, ja puses par to ir savstarpēji vienojušās.

19. PANTS
Nodarbinātības jautājumi

1. Puses atzīst, ka ir būtiski apspriest šā nolīguma ietekmi uz darbaspēku, nodarbinātību un darba apstākļiem.

2. Ikviena puse var pieprasīt Apvienotās komitejas sanāksmes sasaukšanu saskaņā ar 17. pantu, lai apspriestu šā panta 1. punktā minētos nodarbinātības jautājumus.

20. PANTS
Starptautiska sadarbība

Puses Apvienotajā komitejā saskaņā ar 17. pantu var iesniegt jautājumus, kas saistīti ar:

a) gaisa transportu un starptautiskajām organizācijām;

b) iespējamajām pārmaiņām pušu un citu valstu attiecībās gaisa transporta jomā; un

c) divpusēju un daudzpusēju vienošanos attīstības tendencēm,

tostarp, ja iespējams, priekšlikumus koordinētas nostājas izstrādāšanai minētajās jomās.

21. PANTS
Strīdu izšķiršana

1. Ja pusēm rodas domstarpības par šā nolīguma interpretāciju un piemērošanu, tās vispirms cenšas rast risinājumu Apvienotās komitejas oficiālajās sarunās. Ja vien puses nav nolēmušas citādi, oficiālās sarunas sākas cik drīz vien iespējams un neatkarīgi no 17. panta 4. punkta ne vēlāk kā 30 dienas pēc rakstiska lūguma saņemšanas, ko viena puse iesniedz otrai pusei, atsaucoties uz šo pantu.

2. Ja domstarpības nav atrisinātas 60 dienu laikā pēc oficiāla sarunu lūguma saņemšanas, tās var nosūtīt izlemšanai kādai personai vai organizācijai, pusēm par to savstarpēji vienojoties. Ja puses nevienojas, tad domstarpības pēc jebkuras puses pieprasījuma iesniedz izskatīšanai šķīrējtiesā, kurā ir trīs šķīrējtiesneši, saskaņā ar turpmāk izklāstītajām procedūrām.

3. Pēc strīda izšķiršanas lūguma saņemšanas katra strīdā iesaistītā puse 30 dienu laikā izvirza neatkarīgu šķīrējtiesnesi. Pušu izvirzītie šķīrējtiesneši nākamo 45 dienu laikā vienojas par trešā šķīrējtiesneša iecelšanu. Ja kāda no pusēm neizvirza šķīrējtiesnesi noteiktajā termiņā vai ja trešo šķīrējtiesnesi neieceļ amatā noteiktajā termiņā, jebkura no pusēm var lūgt Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas padomes priekšsēdētāju iecelt šķīrējtiesnesi vai, ja nepieciešams, šķīrējtiesnešus. Ja priekšsēdētājs ir kādas strīda puses valstspiederīgais, tad šķīrējtiesnesi ieceļ amatā augstākais priekšsēdētāja vietnieks, kurš nav minēto strīda pušu valstspiederīgais. Trešajam šķīrējtiesnesim vienmēr ir jābūt kādas trešās valsts valstspiederīgajam, jāuzņemas šķīrējtiesas priekšsēdētāja pienākumi un jānosaka šķīrējtiesas norises vieta.

4. Šķīrējtiesa nosaka savu tiesvedības reglamentu un procesuālos termiņus.

5. Pēc puses lūguma šķīrējtiesa var likt otrai strīdā iesaistītajai pusei īstenot pagaidu korektīvus pasākumus līdz galīgā šķīrējtiesas nolēmuma pieņemšanai.

6. Šķīrējtiesa cenšas sniegt rakstisku nolēmumu 180 dienu laikā pēc strīda izšķiršanas lūguma saņemšanas. Nolēmumu šķīrējtiesā pieņem ar balsu vairākumu.

7. Ja šķīrējtiesa nolemj, ka nolīgums ir pārkāpts un atbildīgā puse pārkāpumu nav novērsusi vai nav panākusi vienošanos ar otru pusi par savstarpēji pieņemamu risinājumu 30 dienu laikā pēc šķīrējtiesas nolēmuma paziņošanas, otra puse līdz domstarpību novēršanas brīdim var apturēt līdzvērtīgu priekšrocību nodrošināšanu, kas izriet no šā nolīguma.

8. Šķīrējtiesas izdevumus vienādās daļās sedz strīdā iesaistītās puses.

9. Šajā pantā izklāstītajā nolūkā Eiropas Kopiena un dalībvalstis sadarbojas.

22. PANTS
Grozījumi

Puses var savstarpēji vienoties par šā nolīguma grozījumiem pēc sarunām, kas notiek saskaņā ar šā nolīguma 17. pantu (Apvienotā komiteja). Grozījumi stājas spēkā saskaņā ar 23. panta nosacījumiem (Stāšanās spēkā un provizoriska piemērošana).

23. PANTS
Stāšanās spēkā un provizoriska piemērošana

1. Šis nolīgums stājas spēkā vienu mēnesi pēc pēdējās diplomātiskās notas saņemšanas, kurā puses apstiprina, ka ir pabeigtas visas vajadzīgās procedūras, lai nolīgums varētu stāties spēkā. Tādas saziņas organizēšanai Eiropas Kopiena un tās dalībvalstis izraugās Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātu. Kanāda iesniedz Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātam diplomātisku notu(-as), kas adresēta(-s) Eiropas Kopienai un tās dalībvalstīm, un Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariāts iesniedz Kanādai Eiropas Kopienas un tās dalībvalstu diplomātiskas notas. Eiropas Kopienas un tās dalībvalstu diplomātiskajā notā vai notās ir iekļauti visu dalībvalstu paziņojumi, apstiprinot, ka ir pabeigtas procedūras, kas vajadzīgas, lai šis nolīgums stātos spēkā.

2. Neskarot šā panta 1. punktu, puses vienojas provizoriski piemērot šo nolīgumu saskaņā ar pušu valsts tiesību aktiem no tā mēneša pirmās dienas, kas seko datumam, kad ir nosūtīta pēdējā nota, ar kuru puses paziņo viena otrai par nolīguma provizoriskai piemērošanai attiecīgo valsts procedūru pabeigšanu.

24. PANTS
Izbeigšana

Puse var jebkurā brīdī rakstiski ar diplomātisku kanālu starpniecību otrai pusei paziņot par tās lēmumu izbeigt šo nolīgumu. Tāds paziņojums ir vienlaikus jānosūta Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijai un Apvienoto Nāciju Organizācijas sekretariātam. Nolīgumu izbeidz vienu (1) gadu pēc tam, kad otra puse ir saņēmusi minēto paziņojumu, ja vien saskaņā ar savstarpēju vienošanos paziņojums par izbeigšanu nav atsaukts pirms šā termiņa beigām. Ja nav saņemts otras puses paziņojums par saņemšanu, paziņojumu var uzskatīt par saņemtu četrpadsmit (14) dienas pēc datuma, kad šo paziņojumu ir saņēmusi Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija un Apvienoto Nāciju Organizācijas sekretariāts.

25. PANTS
Nolīguma reģistrācija

Šo nolīgumu un visus tā grozījumus pēc stāšanās spēkā reģistrē Starptautiskajā Civilās aviācijas organizācijā un Apvienoto Nāciju Organizācijas sekretariātā saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 102. pantu. Otro pusi informē par reģistrāciju, tiklīdz to apstiprina Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas un Apvienoto Nāciju Organizācijas sekretariāts.

26. PANTS
Saistība ar citiem nolīgumiem

1. Ja puses kļūst par cita daudzpusēja nolīguma pusēm vai apstiprina Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas vai citas starptautiskas starpvaldību organizācijas pieņemtu lēmumu, kas skar šajā nolīgumā ietvertos jautājumus, tās apspriežas Apvienotajā komitejā, lai noteiktu, ciktāl daudzpusēja nolīguma vai lēmuma noteikumi ietekmē šo nolīgumu un vai šis nolīgums ir jāpārskata, lai ņemtu vērā minētos apstākļus.

2. Nolīguma 23. panta (Stāšanās spēkā un provizoriska piemērošana) 2. punktā minētajā provizoriskas piemērošanas laikā ir jāaptur šā nolīguma 3. pielikumā uzskaitīto divpusējo nolīgumu darbība, izņemot šā nolīguma 2. pielikumā paredzētos gadījumus. Nolīgumam stājoties spēkā atbilstīgi 23. panta 1. punktam, tas aizstāj visus attiecīgos šā nolīguma 3. pielikumā uzskaitīto divpusējos nolīgumus, vienlaikus ievērojot šā nolīguma 2. pielikumā noteikto.

TO APLIECINOT, pilnvarotie ir parakstījuši šo nolīgumu.

SAGATAVOTS divos eksemplāros Briselē, 2009 gada septiņpadsmitajā decembrī bulgāru, čehu, dāņu, nīderlandiešu, angļu, igauņu, somu, franču, vācu, grieķu, ungāru, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, spāņu un zviedru valodā, un visas versijas ir vienlīdz autentiskas.

1. PIELIKUMS

MARŠRUTU SARAKSTS

1. Šā nolīguma 2. panta 1. punkta c) apakšpunkta vajadzībām katra puse atļauj otras puses aviosabiedrībām veikt pārvadājumus šādos maršrutos:

a) Kanādas aviosabiedrībām:

punkti aiz Kanādas robežām — punkti Kanādā — starppunkti — punkti dalībvalstīs un dalībvalstu iekšienē — punkti aiz dalībvalstu robežām;

b) Eiropas Kopienas aviosabiedrībām:

punkti aiz dalībvalstu robežām — punkti dalībvalstīs — starppunkti — punkti Kanādā un Kanādas iekšienē — punkti aiz Kanādas robežām.

2. Katras puses aviosabiedrības jebkurā lidojumā vai visos lidojumos pēc savas izvēles var:

a) veikt lidojumus vienā vai abos virzienos;

b) apvienot dažādus lidojuma numurus vienā gaisa kuģa lidojumā;

c) apkalpot punktus pirms pušu teritorijām un aiz tām, starppunktus un punktus pušu teritorijā jebkurā kombinācijā un secībā;

d) izlaist nosēšanos kādā punktā vai punktos;

e) jebkurā punktā pārcelt lidojumu no viena tās gaisa kuģa uz citu tās gaisa kuģi bez ierobežojumiem attiecībā uz gaisa kuģa tipa vai numura maiņu;

f) apkalpot punktus aiz jebkura punkta tās puses teritorijā, mainot vai nemainot gaisa kuģa vai lidojuma numuru, kā arī piedāvāt un reklamēt šos pārvadājumus sabiedrībai kā tiešos pārvadājumus;

g) veikt tranzītnolaišanos jebkurā punktā, kas atrodas katras puses teritorijā vai ārpus tās;

h) veikt tranzīta pārvadājumus caur starppunktiem un punktiem otras puses teritorijā;

i) apvienot pārvadājumus vienā gaisa kuģī neatkarīgi no šo pārvadājumu izcelsmes; un

j) nodrošināt pārvadājumus, izmantojot koda koplietojumu atbilstīgi šā nolīguma 13. panta (Komercdarbības pamatnostādnes) 3. punktam;

bez virzienu vai ģeogrāfiskiem ierobežojumiem un, nezaudējot tiesības veikt pārvadājumus, kas citādi ir atļauti saskaņā ar šo nolīgumu.

2. PIELIKUMS

PASĀKUMI TIESĪBU PIEEJAMĪBAS NODROŠINĀŠANAI

1. IEDAĻA
Īpašumtiesības un kontrole abu pušu aviosabiedrībās

1. Neskarot 4. pantu (Investīcijas), visu citu pušu valstspiederīgo īpašumtiesības uz puses aviosabiedrībām ir pieļaujamas saskaņā ar savstarpējības principu, ciktāl to pieļauj Kanādas valsts normatīvie akti par ārvalstu investīcijām aviosabiedrībās.

2. Neskarot šā nolīguma 3. panta (Norīkošana, pilnvarošana un atcelšana) 2. punkta c) apakšpunktu un 4. pantu (Investīcijas), uz īpašumtiesībām un kontroli aviosabiedrībās attiecas turpmāk izklāstītais noteikums, kas aizstāj 3. panta (Norīkošana, pilnvarošana un atcelšana) 2. punkta c) apakšpunktu līdz brīdim, kad šā pielikuma 2. iedaļas 2. punkta c) un d) apakšpunktā minētajos tiesību aktos tiek noteikta cita kārtība:

"Kanādas aviosabiedrības gadījumā — aviosabiedrības būtiska īpašumtiesību daļa un faktiskā kontrole ir Kanādas valstspiederīgajiem, aviosabiedrība ir licencēta kā Kanādas aviosabiedrība, un aviosabiedrības galvenā uzņēmējdarbības vieta atrodas Kanādā; dalībvalsts aviosabiedrības gadījumā — aviosabiedrības būtiska īpašumtiesību daļa un faktiskā kontrole pieder dalībvalstu, Islandes, Lihtenšteinas, Norvēģijas vai Šveices valstspiederīgajiem, aviosabiedrība ir licencēta kā Kopienas aviosabiedrība, un aviosabiedrības galvenā uzņēmējdarbības vieta atrodas dalībvalstī".

2. IEDAĻA
Satiksmes tiesību pakāpeniska pieejamība

1. Šīs sadaļas 2. punktā noteiktās satiksmes tiesības pušu aviosabiedrības īsteno saskaņā ar operatīvu elastīgumu, kas tām piešķirts ar 1. pielikuma 2. punktu.

2. Neskarot šā nolīguma 1. pielikumā norādītās satiksmes tiesības:

a) ja abu pušu valsts normatīvie akti pieļauj, ka puses aviosabiedrībās otras puses valstspiederīgajiem pieder un tie kontrolē līdz 25 procentiem balsstiesīgo akciju, tad piešķir šādas tiesības:

i) Kanādas aviosabiedrībām attiecībā uz kombinētajiem pasažieru kravas pārvadājumiem — tiesības nodrošināt starptautiskos pārvadājumus starp jebkuru punktu Kanādā un jebkuru punktu dalībvalstīs; Kopienas aviosabiedrībām — tiesības nodrošināt gaisa pārvadājumus starp jebkuru punktu dalībvalstīs un jebkuru punktu Kanādā. Turklāt attiecībā uz kombinētajiem pasažieru un kravas pārvadājumiem puses aviosabiedrībām ir tiesības nodrošināt starptautiskus pārvadājumus uz un no punktiem trešās valstīs caur jebkuriem punktiem šīs puses teritorijā, mainot vai nemainot gaisa kuģa vai lidojuma numuru, kā arī piedāvāt un reklamēt šos pārvadājumus kā tiešos pārvadājumus;

ii) abu pušu aviosabiedrībām attiecībā uz kravas pārvadājumiem — tiesības nodrošināt starptautiskos pārvadājumus starp punktiem otras puses teritorijā un punktiem trešās valstīs kopā ar pārvadājumiem starp punktiem savā teritorijā un punktiem otras puses teritorijā;

iii) abu pušu aviosabiedrībām attiecībā uz kombinētajiem pasažieru un kravas pārvadājumiem — ekspluatācijas tiesības, kas noteiktas divpusējos gaisa transporta nolīgumos starp Kanādu un dalībvalstīm, kuri uzskaitīti 3. pielikuma 1. iedaļā, un ekspluatācijas tiesības, kas noteiktas iepriekš piemērotajā kārtībā starp Kanādu un dalībvalstīm, kā izklāstīts 3. pielikuma 2. sadaļā. Saistībā ar šajā daļā noteiktajām piektās brīvības tiesībām ir atcelti visi ierobežojumi, izņemot ģeogrāfiskos ierobežojumus, kā arī ierobežojumus attiecībā uz punktu skaitu un norādīto pārvadājumu biežumu; un

iv) lielākas noteiktības labad, šā punkta i) un ii) daļā minētās tiesības piešķir, ja šā nolīguma provizoriskas piemērošanas vai spēkā stāšanās laikā nav spēkā divpusējs nolīgums vai vienošanās, vai ja tiesības nolīgumā, kurš bija spēkā tieši pirms šā nolīguma provizoriskas piemērošanas vai spēkā stāšanās, nav tik plašas kā šā punkta i) un ii) daļā minētās tiesības.

b) ja abu pušu valsts normatīvie akti pieļauj, ka puses aviosabiedrībās otras puses valstspiederīgajiem pieder un tie kontrolē līdz 49 procentiem balsstiesīgo akciju, tad papildus 2. punkta a) apakšpunktā minētajām tiesībām piešķir šādas tiesības:

i) attiecībā uz kombinētajiem pasažieru un kravas pārvadājumiem abu pušu aviosabiedrībām ir pieejamas piektās brīvības tiesības jebkurā starppunktā, un Kanādas aviosabiedrībām — starp jebkuriem punktiem dalībvalstīs un jebkuriem punktiem citās dalībvalstīs, ievērojot nosacījumu, ka Kanādas aviosabiedrību gadījumā pārvadājumā ietilpst arī kāds punkts Kanādā, bet Kopienas aviosabiedrību gadījumā — kāds punkts jebkurā dalībvalstī;

ii) attiecībā uz kombinētajiem pasažieru un kravas pārvadājumiem Kanādas aviosabiedrībām piektās brīvības tiesības ir pieejamas starp jebkuriem punktiem dalībvalstīs un jebkuriem punktiem Marokā, Šveicē, Eiropas Ekonomikas zonā un citās Eiropas kopējās aviācijas telpas dalībvalstīs; un

iii) attiecībā uz kravas pārvadājumiem puses aviosabiedrībām, kam nav izvirzīta prasība apkalpot kādu punktu minētās puses teritorijā, ir tiesības nodrošināt starptautiskos pārvadājumus starp punktiem otras puses teritorijā un punktiem trešās valstīs.

c) ja abu pušu valsts normatīvie akti atļauj otras puses valstspiederīgajiem nodibināt to teritorijā aviosabiedrību vietēju un starptautisku gaisa pārvadājumu veikšanai, tad saskaņā ar šā nolīguma 17. panta (Apvienotā komiteja) 5. punktu, 6. punkta e) apakšpunktu un 9. punktu papildus 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētajām tiesībām piešķir šādas tiesības:

i) attiecībā uz kombinētajiem pasažieru un kravas pārvadājumiem abu pušu aviosabiedrībām bez biežuma ierobežojuma ir pieejamas piektās brīvības tiesības lidojumos uz punktiem ārpus pušu teritorijas robežām;

d) ja abu pušu valsts normatīvie akti pieļauj, ka puses aviosabiedrības pilnībā pieder otras puses valstspiederīgajiem un ir to pilnīgā kontrolē, un ja abas puses atļauj 1. pielikuma pilnīgu piemērošanu, tad saskaņā ar šā nolīguma 17. panta (Apvienotā komiteja) 5. punktu, 6. punkta e) apakšpunktu un 9. punktu un pēc pušu apstiprinājuma, ko tās sniedz saskaņā ar savu procesuālo kārtību, iepriekš izklāstītie 2. pielikuma noteikumi zaudē spēku un ir jāpiemēro 1. pielikuma noteikumi.

3. PIELIKUMS

DIVPUSĒJIE NOLĪGUMI STARP KANĀDU UN EIROPAS KOPIENAS DALĪBVALSTĪM

1. IEDAĻA

Kā paredzēts šā nolīguma 26. pantā, ar šo nolīgumu aptur vai aizstāj šādus divpusējus Kanādas un dalībvalstu noslēgtus nolīgumus:

a) Austrijas Republika: Nolīgums starp Kanādas valdību un Austrijas Federālo valdību par gaisa transportu, parakstīts 1993. gada 22. jūnijā;

b) Beļģijas Karaliste: Nolīgums starp Kanādas valdību un Beļģijas valdību par gaisa transportu, parakstīts 1986. gada 13. maijā;

c) Čehijas Republika: Nolīgums starp Kanādas valdību un Čehijas Republikas valdību par gaisa transportu, parakstīts 1996. gada 13. martā; Notu apmaiņa, ar ko groza nolīgumu, parakstīta 2004. gada 28. aprīlī un 2004. gada 28. jūnijā;

d) Dānijas Karaliste: Nolīgums starp Kanādu un Dāniju par gaisa pārvadājumiem starp abām valstīm, parakstīts 1949. gada 13. decembrī; Notu apmaiņa starp Kanādu un Dāniju par gaisa pārvadājumu nolīgumu starp abām valstīm, kas parakstīts Otavā 1949. gada 13. decembrī, parakstīta 1949. gada 13. decembrī; Notu apmaiņa starp Kanādu un Dāniju, ar ko groza 1949. gada nolīgumu par gaisa pārvadājumiem, parakstīta 1958. gada 16. maijā.

e) Somijas Republika: Nolīgums starp Kanādas valdību un Somijas valdību par gaisa pārvadājumiem starp to teritorijām un aiz to robežām, parakstīts 1990. gada 28. maijā. Nolīgums notu apmaiņas veidā, ar kuru groza Nolīgumu starp Kanādas valdību un Somijas valdību par gaisa pārvadājumiem starp to teritorijām un aiz to robežām, noslēgts Helsinkos 1990. gada 28. maijā, parakstīts 1999. gada 1. septembrī;

f) Francijas Republika: Gaisa transporta nolīgums starp Kanādas valdību un Francijas Republikas valdību, parakstīts 1976. gada 15. jūnijā; Kanādas valdības un Francijas Republikas valdības notu apmaiņa, ar ko groza Gaisa transporta nolīgumu, kas parakstīts Parīzē 1976. gada 15. jūnijā, parakstīta 1982. gada 21. decembrī;

g) Vācijas Federatīvā Republika: Gaisa transporta nolīgums starp Kanādas valdību un Vācijas Federatīvās Republikas valdību, parakstīts 1973. gada 26. martā; Kanādas valdības un Vācijas Federatīvās Republikas valdības notu apmaiņa, ar ko groza Gaisa transporta nolīgumu, kas parakstīts Otavā 1973. gada 26. martā, parakstīta 1982. gada 16. decembrī un 1983. gada 20. janvārī;

h) Grieķijas Republika: Nolīgums starp Kanādas valdību un Grieķijas Republikas valdību par gaisa transportu, parakstīts 1984. gada 20. augustā; Nolīgums notu apmaiņas veidā starp Kanādas valdību un Grieķijas Republikas valdību, ar kuru groza Nolīgumu par gaisa transportu, noslēgts Toronto 1984. gada 20. augustā, parakstīts 1995. gada 23. jūnijā un 1995. gada 19. jūlijā;

i) Ungārijas Republika: Nolīgums starp Kanādas valdību un Ungārijas Republikas valdību par gaisa transportu, parakstīts 1998. gada 7. decembrī;

j) Īrija: Nolīgums starp Kanādu un Īriju par gaisa pārvadājumiem starp abām valstīm, parakstīts 1947. gada 8. augustā; Kanādas un Īrijas notu apmaiņa (1948. gada 19. aprīlī un 31. maijā), ar ko groza Nolīgumu par gaisa pārvadājumiem starp abām valstīm, parakstīta 1948. gada 31. maijā; Kanādas un Īrijas nolīgums notu apmaiņas veidā, ar ko groza 1947. gada 8. augusta gaisa pārvadājumu nolīguma pielikumu, parakstīts 1951. gada 9. jūlijā; Kanādas un Īrijas notu apmaiņa, ar ko groza 1947. gada 8. augusta gaisa pārvadājumu nolīgumu starp abām valstīm, parakstīta 1957. gada 23. decembrī;

k) Itālijas Republika: Nolīgums starp Kanādu un Itāliju par gaisa pārvadājumiem, parakstīts 1960. gada 2. februārī; Kanādas valdības un Itālijas Republikas valdības nolīgums notu apmaiņas veidā, ar kuru groza Nolīgumu par gaisa pārvadājumiem, kā norādīts 1972. gada 28. aprīļa saskaņotajā protokolā, parakstīts 1972. gada 28. augustā;

l) Nīderlandes Karaliste: Nolīgums starp Kanādas valdību un Nīderlandes Karalistes valdību par gaisa transportu, parakstīts 1989. gada 2. jūnijā; Kanādas valdības un Nīderlandes Karalistes nolīgums notu apmaiņas veidā par neregulāru lidojumu (čarterlidojumu) veikšanu, parakstīts 1989. gada 2. jūnijā;

m) Polijas Republika: Gaisa transporta nolīgums starp Kanādas valdību un Polijas Tautas Republikas valdību, parakstīts 1976. gada 14. maijā; Kanādas valdības un Polijas Tautas Republikas valdības nolīgums notu apmaiņas veidā par 1976. gada 14. maijā parakstītā gaisa transporta nolīguma IX, XI, XIII un XV pantu, parakstīts tajā pašā datumā;

n) Portugāles Republika: Nolīgums starp Kanādas valdību un Portugāles valdību par gaisa pārvadājumiem starp Kanādas un Portugāles teritorijām, parakstīts 1947. gada 25. aprīlī. Kanādas valdības un Portugāles valdības notu apmaiņa, ar ko groza 3. un 4. punktu pielikumā nolīgumam par gaisa pārvadājumiem starp abām valstīm, kas parakstīts 1947. gada 25. aprīlī, parakstīta 1957. gada 24. aprīlī un 30. aprīlī. Kanādas valdības un Portugāles valdības notu apmaiņa, ar ko groza 7. punktu pielikumā nolīgumam par gaisa pārvadājumiem starp abām valstīm, parakstīta 1958. gada 5. un 31. martā;

o) Rumānija: Nolīgums starp Kanādas valdību un Rumānijas Sociālistiskās Republikas valdību par civilo gaisa transportu, parakstīts 1983. gada 27. oktobrī;

p) Spānijas Karaliste: Nolīgums starp Kanādas valdību un Spānijas valdību par gaisa transportu, parakstīts 1988. gada 15. septembrī;

q) Zviedrijas Karaliste: Nolīgums starp Kanādu un Zviedriju par gaisa pārvadājumiem starp Kanādas un Zviedrijas teritorijām, parakstīts 1947. gada 27. jūnijā; Kanādas un Zviedrijas notu apmaiņa, ar ko papildina nolīgumu par gaisa pārvadājumiem starp Kanādas un Zviedrijas teritorijām, parakstīta 1947. gada 27. jūnijā un 28. jūnijā. Notu apmaiņa starp Kanādu un Zviedriju, ar ko groza 1947. gada nolīgumu par gaisa pārvadājumiem, parakstīta 1958. gada 16. maijā; un

r) Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste: Nolīgums starp Kanādas valdību un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdību par gaisa pārvadājumiem, parakstīts 1988. gada 22. jūnijā.

2. IEDAĻA

Saskaņā ar 2. panta a) apakšpunkta iii) daļu ir pieejamas šādas tiesības 2. pielikuma 2. daļas nolūkā.

1. daļa – Kanādas aviosabiedrībām

Attiecībā uz kombinētiem pasažieru pārvadājumiem starp Kanādu un atsevišķām dalībvalstīm un attiecībā uz kravas pārvadājumiem Kanādas aviosabiedrībām ir šādas tiesības.

Dalībvalsts	Satiksmes tiesības
Bulgārija	Piektās brīvības tiesības ir pieejamas uz diviem punktiem, kas jāpaziņo, un kurus var apkalpot kā starppunktus uz Sofiju un/vai aiz robežas.
Čehijas Republika	Piektās brīvības tiesības ir pieejamas uz ne vairāk kā četriem punktiem pēc Kanādas izvēles kā starppunktam uz Prāgu vai aiz robežām un vienam papildu punktam Čehijas Republikā.
Dānija	Piektās brīvības tiesības ir pieejamas starp Kopenhāgenu un a) Amsterdamu un Helsinkiem, vai b) Amsterdamu un Maskavu. Amsterdamu var apkalpot kā starppunktu vai kā punktu aiz robežas. Helsinkus un Maskavu apkalpo kā punktus aiz robežas.
Vācija	Piektās brīvības pārvadājumu tiesības var izmantot starp starppunktiem Eiropā un Vācijas Federatīvajā Republikā, un starp punktiem Vācijas Federatīvajā Republikā un punktiem aiz robežas.
Grieķija	Piektās brīvības tiesības ir pieejamas uz starppunktiem uz Atēnām vai aiz robežām un diviem papildu punktiem Grieķijā, izņemot punktus Turcijā un Izraēlā. Saskaņā ar piektās brīvības tiesībām apkalpojamo starppunktu un punktu aiz robežas kopskaits vienlaikus nepārsniedz piecus, no kuriem ne vairāk kā četri var būt starppunkti.
Īrija	Piektās brīvības tiesības ir pieejamas starp punktiem Īrijā un starppunktiem, un starp punktiem Īrijā un punktiem aiz Īrijas robežas. Attiecībā uz kravas pārvadājumiem ir tiesības veikt starptautiskus pārvadājumus starp punktiem Īrijā un punktiem trešās valstīs bez prasības apkalpot punktu Kanādā.
Itālija	Piektās brīvības satiksmes tiesības pieejamas starp diviem starppunktiem Eiropā un Romu un/vai Milānu. Starppunktus ar piektās brīvības tiesībām var apkalpot arī kā punktus aiz robežas.
Polija	Piektās brīvības tiesības pieejamas starp Varšavu un diviem starppunktiem Eiropā, kurus Kanāda izvēlas no šādiem: Brisele, Kopenhāgena, Prāga, Šenona, Stokholma, Vīne, Cīrihe.
Portugāle	Piektās brīvības satiksmes tiesības ir pieejamas starp punktiem Portugālē un starppunktiem, un starp punktiem Portugālē un punktiem aiz Portugāles robežas.
Spānija	Piektās brīvības tiesības pieejamas starppunktiem un punktiem aiz robežas: a) starp Madridi un trim papildu punktiem Spānijā un punktiem Eiropā (izņemot Minheni, Dāniju, Zviedriju, Norvēģiju, Itāliju un bijušās PSRS republikas), un b) starp Madridi un citu punktu Spānijā un punktiem Āfrikā un Vidējos Austrumos, kā definēts ICAO dokumentā 9060-AT/723. Vienlaikus var izmantot ne vairāk kā četras piektās brīvības tiesības.
Zviedrija	Piektās brīvības tiesības ir pieejamas starp Stokholmu un a) Amsterdamu un Helsinkiem, vai b) Amsterdamu un Maskavu. Amsterdamu var apkalpot kā starppunktu vai kā punktu aiz robežas. Helsinkus un Maskavu apkalpo kā punktus aiz robežas.
Apvienotā Karaliste	Piektās brīvības tiesības ir pieejamas starp punktiem Apvienotajā Karalistē un starppunktiem, un starp punktiem Apvienotajā Karalistē un punktiem aiz Apvienotās Karalistes robežas. Attiecībā uz kravas pārvadājumiem ir tiesības veikt starptautiskus pārvadājumus starp punktiem Apvienotajā Karalistē un punktiem trešās valstīs bez prasības apkalpot punktu Kanādā.

2. daļa – Eiropas Kopienas aviosabiedrībām

Attiecībā uz kombinētiem pasažieru pārvadājumiem starp atsevišķām dalībvalstīm un Kanādu un attiecībā uz kravas pārvadājumiem Kopienas aviosabiedrībām ir šādas tiesības.

Dalībvalsts	Satiksmes tiesības
Beļģija	Piektās brīvības satiksmes tiesības pieejamas starp Monreālu un diviem punktiem aiz robežas Amerikas Savienotajās Valstīs, kuri atrodas uz austrumiem no Čikāgas un ietverot to un uz ziemeļiem no Vašingtonas un ietverot to.
Bulgārija	Piektās brīvības tiesības var izmantot vienā punktā aiz robežas Amerikas Savienotajās Valstīs, kurš atrodas uz austrumiem no Čikāgas un neietverot to un uz ziemeļiem no Vašingtonas un ietverot to. Piektās brīvības tiesības nav pieejamas, ja Monreāla un Otava ir lidojuma savienots galapunkts. Piektās brīvības tiesības nav pieejamas starppunktos.
Čehijas Republika	Piektās brīvības tiesības ir pieejamas starp Monreālu un diviem punktiem aiz robežas Amerikas Savienotajās Valstīs, kuri atrodas uz ziemeļiem no Vašingtonas un ietverot to un austrumiem no Čikāgas un ietverot to.
Dānija	Piektās brīvības tiesības ir pieejamas starp Monreālu un Čikāgu un starp Monreālu un Sietlu. Čikāgu var apkalpot kā starppunktu vai kā punktu aiz robežas. Sietlu var apkalpot tikai kā punktu aiz robežas.
Dalībvalsts	Satiksmes tiesības
Vācija	Piektās brīvības satiksmes tiesības pieejamas tikai starp Monreālu un vienu punktu aiz robežas Floridā. Alternatīvi piektās brīvības satiksmes tiesības pieejamas starp Monreālu un diviem punktiem aiz robežas Amerikas Savienoto Valstu kontinentālajā daļā, izņemot Kalifornijā, Kolorādo, Floridā, Džordžijā, Oregonā, Teksasā un Vašingtonas pavalstī.
Grieķija	Piektās brīvības satiksmes tiesības pieejamas starp Monreālu un Bostonu vai starp Monreālu un Čikāgu vai aiz robežas no Toronto uz vienu punktu Amerikas Savienotajās Valstīs, kuru nosauc Grieķijas Republika, izņemot punktus Kalifornijā, Teksasā un Floridā.
Īrija	Piektās brīvības tiesības ir pieejamas starp punktiem Kanādā un starppunktiem, un starp punktiem Kanādā un punktiem aiz Kanādas robežas. Attiecībā uz kravas pārvadājumiem ir tiesības veikt starptautiskus pārvadājumus starp punktiem Kanādā un punktiem trešās valstīs bez prasības apkalpot punktu Īrijā.
Itālija	Piektās brīvības satiksmes tiesības pieejamas starp diviem starppunktiem Amerikas Savienoto Valstu ziemeļaustrumos (uz ziemeļiem no Vašingtonas un ietverot to, uz austrumiem no Čikāgas un ietverot to) un Monreālu un/vai Toronto. Starppunktus ar piektās brīvības tiesībām var apkalpot arī kā punktus aiz robežas.
Dalībvalsts	Satiksmes tiesības
Polija	Piektās brīvības tiesības pieejamas starp Monreālu un Ņujorku kā starppunktu vai punktu aiz robežas.
Portugāle	Piektās brīvības tiesības ir pieejamas starp punktiem Kanādā un starppunktiem, un starp punktiem Kanādā un punktiem aiz robežas.
Spānija	Piektās brīvības tiesības pieejamas starppunktiem un punktiem aiz robežas: a) starp Monreālu un trim papildu punktiem Kanādā un Čikāgu, Bostonu, Filadelfiju, Baltimoru, Atlantu, Dalasu/ Fortvortu un Hjūstonu, un b) starp Monreālu un Mehiko. Vienlaikus var izmantot ne vairāk kā četras piektās brīvības tiesības.
Zviedrija	Piektās brīvības tiesības ir pieejamas starp Monreālu un Čikāgu, un starp Monreālu un Sietlu. Čikāgu var apkalpot kā starppunktu vai kā punktu aiz robežas. Sietlu var apkalpot tikai kā punktu aiz robežas.
Apvienotā Karaliste	Piektās brīvības tiesības ir pieejamas starp punktiem Kanādā un starppunktiem, un starp punktiem Kanādā un punktiem aiz Kanādas robežas. Attiecībā uz kravas pārvadājumiem ir tiesības veikt starptautiskus pārvadājumus starp punktiem Kanādā un punktiem trešās valstīs bez prasības apkalpot punktu Apvienotajā Karalistē.

3. IEDAĻA

Neskarot šā pielikuma 1. iedaļu, apgabalos, kas nav ietverti šā nolīguma 1. panta "teritorijas" definīcijā, turpina piemērot nolīgumus, kas minēti šīs sadaļas apakšpunktos d) Dānijas Karaliste, f) Francijas Republika, l) Nīderlandes Karaliste un r) Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste, atbilstīgi tajos ietvertajiem nosacījumiem.

Eiropas Kopienas un tās dalībvalstu deklarācija par ES un Kanādas gaisa transporta nolīgumu tā parakstīšanas brīdī

„Attiecībā uz 26. panta 2. punktu Eiropas Kopiena un tās dalībvalstis apstiprina, ka formulējums ”jāaptur 3. pielikumā uzskaitīto divpusējo nolīgumu darbība, vienlaikus ievērojot 2. pielikumā noteikto” nozīmē, ka nolīguma atbilstīgie noteikumi prevalē pār 3. pielikumā uzskaitīto divpusējo nolīgumu atbilstīgajiem noteikumiem.”

Eiropas Kopienas un tās dalībvalstu deklarācija par ES un Kanādas gaisa transporta nolīgumu tā parakstīšanas brīdī

„Eiropas Kopiena un tās dalībvalstis precizē, ka gaisa transporta nolīgumā starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kanādu, no otras puses, un jo īpaši tā 8. pantā nav noteikts atbrīvojums no pievienotās vērtības nodokļa (PVN), izņemot apgrozījuma nodokli importam, un dalībvalstīm nav liegts uzlikt nodokli aviācijas degvielai iekšzemes lidojumiem vai lidojumiem Kopienā saskaņā ar Padomes Direktīvu 2003/96/EK.”