Zemkopības ministrija: Aicinot lauksaimniekus iesaistīties risku fondā

Lai gan lauksaimnieku aktivitāte dalībai risku fondā līdz šim ir bijusi salīdzinoši maza, tomēr lauksaimnieki atzīst, ka šāds fonds ir nepieciešams. To apliecina arī 2010.gada sezonā nelabvēlīgo klimatisko apstākļu (vētra, krusa) radītie zaudējumi, kad daudzu graudu audzētāju finanšu stāvokli glābt palīdzēja graudu iepirkuma cenu kāpums.

Tādēļ 2010.gada rudenī, iesaistoties Lauku atbalsta dienesta (LAD) un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) speciālistiem, kā arī lauksaimniekiem un nozares sabiedriskajām organizācijām, tika izvērtēti iespējamie grozījumi tobrīd spēkā esošajos Ministru kabineta (MK) noteikumos, lai uzlabotu risku fonda darbību un vairāk motivētu lauksaimniekus tajā iesaistīties.

Šā gada 19.aprīlī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta noteikumus "Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 18.augusta noteikumos Nr.669 "Kārtība, kādā administrē un uzrauga lauksaimniecības risku fondu, nosaka iemaksu veikšanu un kompensāciju izmaksu no fonda"", kuri paredz vairākus fonda darbības uzlabojumus, lai vecinātu lauksaimnieku iesaistīšanos fondā.

Pieteikšanās dalībai fondā notiek līdz 15.maijam vienlaikus ar sējumu, kartupeļu un dārzeņu platību pieteikšanu vienotā platības maksājuma saņemšanai.

Viens no būtiskiem nosacījumiem, lai lauksaimnieki varētu iesaistīties lauksaimniecības risku fondā, ir pēc iespējas zemākas iemaksas. Tādēļ lauksaimniekiem no 50% uz 80% ir palielināts atbalsta apmērs, kuru atmaksās par fondā iemaksātajiem līdzekļiem.

Iepriekš spēkā esošajos noteikumos nebija paredzēts, ka ziemāju pārsēšanas gadījumā tiek maksāta kompensācija par bojāgājušajiem ziemājiem. Tomēr, tā kā ziemāju pārsēšana lauksaimniekiem rada papildu izmaksas, ir paredzēts atbalsts – kompensēt līdz 50% ziemāju pārsēšanas izmaksas (par sēklu, mēslojumu, sējas agrotehniskajiem darbiem), kuras noteiks LLKC.

Ar veiktajiem MK noteikumu grozījumiem no 30% līdz 50% ir palielināta zaudējumu robeža, no kuras tiek sākta zaudējumu kompensēšana. Lauksaimnieki uzskata, ka iepriekš esošais 30% slieksnis ir pārāk zems un iespējams regulāri, tāpēc pastāv iespēja neadekvāti bieži saņemt kompensāciju, tādējādi samazinot fonda līdzekļu apmēru nopietnāku zaudējumu kompensācijai.

Zemkopības ministrija un valdība, ja nepieciešams, varēs lemt par papildu finanšu līdzekļu novirzīšanu fondā atbilstoši normatīvajiem aktiem par ikgadējā valsts atbalsta piešķiršanu lauksaimniecībai, ja fondā veikto iemaksu apmēra nepietiekamības dēļ proporcionālais samazinājums būs lielāks par 25%.

Jaunie grozījumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

ZM atgādina, ka saskaņā ar MK 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.105 "Noteikumi par ikgadējo valsts atbalstu lauksaimniecībai un tā piešķiršanas kārtību" nosacījumiem var pieteikties atbalstam apdrošināšanas polišu iegādes izdevumu segšanai par sējumu, stādījumu un lauksaimniecības dzīvnieku apdrošināšanai iegādātajām polisēm.

Ņemot vērā īstenotos valsts budžeta izdevumu samazināšanas pasākumus, ZM vērš uzmanību, ka par nelabvēlīgo klimatisko apstākļu radītajiem zaudējumiem sējumu un stādījumu platībām un plēsēju nodarītājiem zaudējumiem lauksaimniecības dzīvniekiem no valsts budžeta līdzekļiem un ZM līdzekļiem netiks sniegts atsevišķs atbalsts zaudējumu kompensācijām, ja lauksaimnieks nebūs izmantojis kādu no iepriekš minētajiem risku mazināšanas un atbalsta pasākumiem.

Ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa