Ministru kabineta sēdē: 2011.gada 26.aprīlī

MK: Par cilvēkresursu efektīvu pārvaldību publiskajā sektorā

26.aprīlī Ministru kabinets pieņēma zināšanai informatīvo ziņojumu par cilvēkresursu efektīvu pārvaldību publiskajā sektorā, kas izstrādāts, pamatojoties uz Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas 2011.gada pirmās puses darba plānu.

Informatīvā ziņojumā apkopotā informācija liecina, ka kopējais vispārējā valdības sektorā nodarbināto skaits 2010.gada pēdējā ceturksnī ir 8,3% no kopējo iedzīvotāju skaita, tuvinoties vidējam Eiropas Savienības rādītājam – 7,9%. Salīdzinot gada vidējo darbinieku skaitu, ir novērojama būtiska tā samazināšanās. 2010.gadā vidēji valsts budžeta iestādēs strādāja 62,9 tūkstoši darbinieku, kas ir par 25,4% mazāk nekā 2008.gada vidējais darbinieku skaits un par 11,4% mazāk nekā 2009.gada vidējais darbiniekus skaits.

Ministru kabinets ekonomiskās krīzes apstākļos ir veicis būtisku valsts budžeta iestāžu atalgojuma samazinājumu no vidēji 585 latiem 2008.gadā uz vidēji 458 latiem 2010.gadā. Relatīvos skaitļos vidējās darba samaksas samazinājums 2010.gadā pret 2008.gadu veido 27,7%, bet pret 2009.gada vidējo darba samaksu – 5,7%.

Viens no būtiskākajiem sasniegumiem valsts pārvaldē, tai skaitā pašvaldībās, ir bijusi vienotās darba samaksas sistēmas ieviešana, kas ļauj pēc vienotiem principiem noteikt nodarbināto atalgojumu, kā arī salīdzināt līdzīgas vērtības amatus ne tikai valsts pārvaldē, bet arī ar privāto sektoru.

Vienotas un racionālas valsts pārvaldes iestāžu institucionālās struktūras veidošanai un cilvēkresursu plānošanai ir pieņemti Ministru kabinetā 2010.gada 14.decemba ieteikumi Nr.2 "Valsts pārvaldes iestādes struktūras izveidošana kārtība", tādējādi nodrošinot lietderīgu un efektīvu valsts budžeta līdzekļu izlietošanu, kā arī novēršot iespēju mākslīgi paaugstināt amata vietu skaitu nākotnē.

Valsts pārvaldes efektivitātes paaugstināšanas ietvaros ir veikts pētījums par atbalsta funkciju (personālvadības, grāmatvedības, iepirkumu organizēšanas un vadības, autoparka uzturēšanas un vadības funkciju) centralizāciju, kā rezultātā secināts, ka sākotnēji jāveic to maksimāla centralizācija un standartizācija pārvaldes ietvaros.

2011.gadā plānots turpināt valsts pārvaldes efektivitātes paaugstināšanu, nodrošinot atbalsta funkciju centralizāciju, procesu standartizāciju un IT risinājumu ieviešanu, civildienesta sistēmas pilnveidošanu un skaidra institucionālā modeļa cilvēkresursu jomā izveidošanu, t.sk. darba izpildes novērtēšanas sistēmas ieviešanu, kā arī personāla piesaistes un noturēšanas modeļa izstrādi un apmācības valsts pārvaldē nodarbinātajiem, kas iesaistīsies Latvijas prezidentūrā Eiropas Savienības Padomē, nodrošināšanu.

MK: Par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu

26.aprīlī Ministru kabineta sēdē pieņemts rīkojums "Par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu".

Pieņemts Ministru kabineta Apbalvošanas padomes priekšlikumus un Ministru kabineta Atzinības raksts piešķirts akciju sabiedrības "Agrofirma Tērvete" piensaimniecības nozares vadītājai Veltai Deņisovai par mūža ieguldījumu piensaimniecības attīstībā.

Noteikts, ka Ministru kabineta Atzinības rakstu V.Deņisovai pasniedz zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

IZM: Par "Latvijas vēsturi" un "Pasaules vēsturi" kā diviem atsevišķiem mācību priekšmetiem

26.aprīlī Ministru kabinetā tika izskatīts Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1027 "Noteikumi par valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem"".

Grozījumi paredz izmaiņas vēstures apguves modelī atbilstoši mācību priekšmeta "Latvijas vēsture" un "Pasaules vēsture" standartiem, nosakot pakāpenisku pāreju uz divu atsevišķu mācību priekšmetu paralēlu apguvi no 2011./2012.mācību gada pamatizglītībā, sākot ar 6.klasi. Mācību priekšmeta "Latvijas un pasaules vēstures" sadalīšana mācību priekšmetos "Latvijas vēsture" un "Pasaules vēsture" nodrošinās vēstures mācību satura proporcionālu sadali un valsts interesēm atbilstošu apgūstamo jautājumu prioritāti.

Līdz šim skolēni 6.–9.klasē apguva vienotu mācību priekšmetu "Latvijas un pasaules vēsture". No 2006.gada līdz 2009.gadam notika "Latvijas vēstures" kā atsevišķa mācību priekšmeta aprobācija 40 Latvijas skolās. Kā atsevišķa mācību priekšmeta izmēģinājuma projekts tika īstenota arī mācību priekšmeta "Pasaules vēsture" standarta projekta mācību satura aprobācija. Rezultātā tika secināts, ka dalītu mācību priekšmetu "Latvijas vēsture" un "Pasaules vēsture" apguve ir vairāk motivējusi skolēnus pievērsties Latvijas vēsturei un pozitīvi mainījusi viņu attieksmi pret to.

Valsts izglītības satura centrs

LM: Par Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas nolikumu

26.aprīlī aktualizēts Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) nolikums atbilstoši jaunajam Invaliditātes likumam, kā arī precizēti citi VDEĀVK uzdevumi. Par to 26.aprīlī vienojās valdība. Jaunais VDEĀVK nolikums paredz zināmas izmaiņas veselības un darbspēju ekspertīzē. Piemēram, līdzās invaliditātes noteikšanai VDEĀVK ir jānosaka arī prognozējama invaliditāte, kā arī jāapstiprina rehabilitācijas plāni cilvēkiem ar prognozējamu invaliditāti.

Atbilstoši nolikumam paredzēts, ka VDEĀVK turpmāk sagatavos Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai vai otras valsts kompetentajai institūcijai dokumentus par cilvēkiem, kuriem Latvijā noteikta invaliditāte. Vienlaikus VDEĀVK arī izvērtēs no aģentūras vai otras valsts kompetentās institūcijas saņemtos dokumentus un noteiks cilvēkiem invaliditāti atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem.

Šāda informācija nepieciešama, lai izpildītu divpusējos starpvalstu līgumus sociālās drošības jomā. 2010.gada 28.septembrī stājās spēkā divpusējs līgums ar Baltkrieviju, savukārt 2011.gada 19.janvārī stājās spēkā Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgums par sadarbību sociālās drošības jomā.

Nolikums paredz, ka VDEĀVK sadarbojas ar ārstējošiem ārstiem un pašvaldību sociālajiem dienestiem, lai novērstu invaliditātes risku personām ar prognozējamu invaliditāti un mazinātu invaliditātes sekas personām ar invaliditāti, apkopo un analizē prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīžu datus, informē sabiedrību par VDEĀVK darbību un veic citus nolikumā noteiktos uzdevumus.

Atbilstoši VDEĀVK sniegtajam vērtējumam cilvēku skaits, kuriem sniegti VDEĀVK pakalpojumi 2010.gadā bija aptuveni 58 tūkstoši. Plānots, ka 2011.gadā šo cilvēku skaits varētu sasniegt 69 tūkstošus.

Atgādinām, ka 2011.gada 1.janvārī stājās spēkā Invaliditātes likums, kas aizstāj likumu "Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību". Jaunais likums paredz, ka turpmāk cilvēkiem, kuriem pastāv risks iegūt invaliditāti, noteiks prognozējamo invaliditāti un izstrādās individuālu rehabilitācijas plānu darbspēju atjaunošanai.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments