Par nodokļu iekasētāju darbu trijos virzienos

Par Valsts ieņēmumu dienesta izstrādātājiem ārkārtas pasākumiem budžeta ieņēmumu uzlabošanai

Vakar, 18. martā, notika Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora Andreja Sončika preses konference, kurā A. Sončiks informēja par savu tikšanos ar finansu ministru Ivaru Godmani un Ministru prezidentu Vili Krištopanu, kuras laikā tika apspriesti VID piedāvātie ārkārtas pasākumi budžeta ieņēmumu uzlabošanai:

— Es gribētu jūs informēt par šīsdienas tikšanos ar Ministru prezidentu un Finansu ministrijas vadību. Premjers uzsvēra, ka apstākļos, kad valsts ieņēmumi atpaliek no pagājušajā gadā sastādītās programmas par šī gada budžetu, turklāt atpaliek — gan pamata, gan sociālajā, gan pašvaldību budžetā, ir jāseko netradicionālai rīcībai no Valsts ieņēmumu dienesta puses. Sarunu laikā es premjerministram piedāvāju izskatīt virkni priekšlikumu ar konkrētiem mūsu darbības virzieniem. Es gribētu runāt par trīs galvenajiem pasākumiem, kurus kā ļoti būtiskus akceptēja arī premjers.

Tātad, pirmkārt, to uzņēmumu kontrole, kuriem ir saistīti īpašnieki. Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas šādu savstarpēji saistītu uzņēmumu skaits sniedzas vairākos simtos. Parādot situāciju shematiski, mēs to samazinājām sešas reizes, citādi tas būtu 14 metrus garš dokuments. Darbs nodokļu iemaksu administrēšanas jomā var būt divu veidu — operatīvais un audita darbs. Audits ir daudz sistemātiskāks, taču šajā gadījumā tas būs operatīvs darbs. Mēs strādāsim ar visu mūsu struktūru — nodokļu inspekciju, muitas un Finansu policijas — spēkiem, kā arī atsevišķos gadījumos iesaistīsim Iekšlietu ministrijas struktūras. Šo darbu regulē Ministru kabineta noteikumi, kā arī Korupcijas novēršanas koordinācijas centrs. Šajā sistēmā, kurā ir milzīgs uzņēmumu un uzņēmēju skaits, mēs izmantosim arī darījumu shēmu. Tas nozīmē, ka mēs pētīsim, kādās darījumu jomās sadarbojas saistītie uzņēmumi. Ir personas, kurām pieder vairāk nekā simt firmas, turklāt daudzas no tām darbojas ļoti īslaicīgi, kas tām ļauj izvairīties no tāda nopietna darba nodokļu iemaksas jomā kā audits. Ar šādiem uzņēmumiem mēs strādāsim operatīvi.

Otrs darbības virziens būtu muitas darba kontrole. Analizējot šī gada pirmo divu mēnešu muitas darbu, uzsvaru mēs likām uz muitas noliktavu darbu. Rīgā darbojas ap 80 muitas noliktavu, kurās kopumā ir tikai pāris muitas darbinieku, kas kontrolē tajās notiekošo darbu. Šeit ir daudz riska faktoru, būtiskākais — muitas noliktavās ir atļauta uzņēmējdarbība ar valdītāju maiņu jeb, vienkārši runājot, preču pirkšana un pārdošana, izmantojot arī ārzonu kompānijas. Būtībā nekas nekur netiek vests vai kustināts, muitas noliktavā ir preces, kuras nemitīgi tiek pirktas un pārdotas, kā rezultātā tiek mainīta muitas preču vērtība, no kuras netiek maksāts nodoklis. Te ir jautājums, vai muitas noliktavu skaitu vajadzētu samazināt. Premjers uzskata, ka šāds ceļš mums nav ejams, taču Valsts ieņēmumu dienestam ir jāizvirza virkne prasību muitas noliktavu turētājiem. Mēs nozīmēsim cilvēkus no mūsu struktūrvienībām, kas kontrolētu muitas noliktavu darbību no pirmā līdz pēdējam darījumam.

Svarīga ir muitas darbinieku iekšējā kontrole, kāda tika veikta janvārī Terehovā. Šoreiz kontroles darbus mēs gribētu veikt ziemeļu–dienvidu virzienā — Grenctāle–Ainaži–Meitene un dzelzceļa kustības virzienā — Krievija–Rēzekne–Rīga–Ventspils. Īpašu apsvērumu dēļ mēs nemainīsim darbiniekus, bet konkrētus uzdevumus mēs dosim reģionu kontrabandas apkarošanas vienībām, kas neiekļaujas pašreizējos reģionos. Piemēram, Rīgas muitas pretkontrabandas darbinieki apsekos preces, kas tiek pārvadātas pa dzelzceļu caur Rēzekni.

Trešais darbības virziens būs — aktivizēt darbu ar nodokļu nemaksātājiem. Mēs esam nodomājuši publiskot to uzņēmumu īpašnieku uzvārdus, kuri nav samaksājuši nodokļus. Darba apjoms ir ļoti liels. Tā kā sociāli visjutīgākais ir tieši sociālo iemaksu jautājums, tad mēs piedāvājām vispirms publicēt šī nodokļa nemaksātāju uzvārdus. Reakcija, protams, būs asa, varbūt pat neprognozējama, jo varētu parādīties arī sabiedrībā ļoti pazīstami uzvārdi.

Premjers arī noteica darbu izpildes termiņu — rezultātiem darbā ar saistītajiem uzņēmumiem un muitas noliktavām ir jābūt jau līdz pirmajam maijam, nodokļu nemaksātāju uzvārdu publicēšana varētu sākties pēc divām nedēļām.

Rūta Jaksona,

"LV" informācijas redaktore