Funkciju audita komisija: Par zemes pārvaldību un Nacionālās attīstības plānu

27.aprīlī notika Valsts kancelejas direktores Elitas Dreimanes vadītā funkciju audita komisijas sēde, kurā izskatīja jautājumus par zemes pārvaldības institucionālās sistēmas auditu, veikto funkciju auditu valsts pārvaldes institūcijās, kas nodrošināja Nacionālā attīstības plāna izstrādes procesu, par medicīnā un veterinārmedicīnā izmantojamo rentgenstaru iekārtu darbību reglamentējošiem aktiem un citas aktualitātes.

Funkciju audita komisijas pārstāvji tika informēti par ar zemes pārvaldību saistītām funkcijām un uzdevumiem, ko veic vairākas ministrijas un to padotības iestādes. Diskusijā tika atzīts, ka šo funkciju izpildē nereti ir vērojama kompetenču pārklāšanās, kā arī vairāki zemes pārvaldībā svarīgi uzdevumi vispār netiek pildīti un nav nevienas institūcijas pārziņā. Lai novērstu institūciju kompetences dublēšanos zemes pārvaldībā, kā arī nodrošinātu sekmīgu ģeotelpisko datu uzkrāšanu un pakalpojumu sniegšanu iedzīvotajiem un pašvaldībām, komisija nolēma aicināt atbildīgās institūcijas izstrādāt zemes pārvaldības likumprojektu.

Tāpat Funkciju audita komisija izskatīja secinājumus par Nacionālo attīstības plānu (NAP) 2007.–2013.gadam un rekomendācijas jaunā Nacionālā attīstības plāna 2014.–2020.gadam izstrādei. Tā apstiprināja pētījuma rekomendācijas, atbalstot risinājumu, ka NAP jāizstrādā septiņiem gadiem, aptverot visas publiskās politikas jomas (nozares), teritoriālo aspektu, kā arī ietverot dokumentos "Latvija 2030" un "ES 2020" noteikto, paredzot sasaisti ar valdības deklarāciju un veicot spēkā esošo politikas plānošanas dokumentu revīziju. Lai nodrošinātu NAP īstenošanu un sasaisti ar finanšu instrumentiem, tika atbalstīta rekomendācija izstrādāt NAP rīcības plānu, kas regulāri jāaktualizē sinhroni ar budžeta procesu. NAP plānots izmantot par ietvaru gan attiecībā uz budžeta bāzes finansējumu, gan iespējamo attīstības daļu, gan ES fondu un citas ārvalstu finanšu palīdzības plānošanā (vienlaikus nosakot finansējuma prioritātes un principus finansējuma pārskatīšanai). Funkciju audita komisija atbalstīja pētījuma ziņojuma un rekomendāciju tālāku virzību izskatīšanai Ministru kabinetā, vienlaikus vienojoties, ka valdībā tiks piedāvāti vairāki iespējami risinājumi NAP institucionālajam ietvaram.

Diskutējot par medicīnā un veterinārmedicīnā izmantojamo rentgenstaru iekārtu darbību reglamentējošiem aktiem, tika konstatēti administratīvi šķēršļi licencēšanas procesā, neskaidri kritēriji valsts nodevas iekasēšanā un dažādu atskaišu pieprasījums biežāk, nekā to pieļauj likums. Lai to novērstu, Funkciju audita komisija aicināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju kopā ar Latvijas Veterinārstu biedrību rast vienotu risinājumu administratīvo šķēršļu novēršanā šajā jomā. Funkciju audita komisijas vadītāja E.Dreimane aicināja pie šā jautājuma atgriezties funkciju audita komisijas sēdē pēc divām nedēļām, uzklausot jau panākto Veterinārārstu biedrības un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vienošanos.

Funkciju audita komisija ir izveidota, lai veicinātu labas pārvaldības principu ieviešanu valsts pārvaldē un uzlabotu valsts pārvaldes darbības efektivitāti, sniedzot atbalstu valdības lēmumu sagatavošanā un ieviešanā. Funkciju audita komisiju vada Valsts kancelejas direktore E.Dreimane. Komisijā darbojas vairāku ministriju valsts sekretāri, sociālie partneri un nevalstiskās organizācijas, Valsts prezidenta un Saeimas pārstāvji.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments